2004. gada 20. decembra stenogramma plkst. 18.00

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam 20.decembra otro ārkārtas sēdi! Darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 991, – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Ir iesniegti 25 priekšlikumi.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
8. – deputātes Šleseres kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
10. – deputātes Šleseres kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī priekšlikuma būtība ir dot iespēju noslēgt beztermiņa īres līgumu tā saucamajos valsts vai pašvaldību dienesta dzīvokļos vai dienesta viesnīcās dzīvojošām ģimenēm ar bērniem pie tādiem nosacījumiem: ja tās ir dzīvojušas šajā dzīvoklī ne mazāk kā 10 gadus, ja visu šo laiku ir nostrādājušas valsts vai pašvaldības iestādē un ja tās turpina darbu.
Būtībā mēs zinām, ka runa ir par bijušajām resoru ģimenes kopmītnēm, kurās tur dzīvojošie it kā ir “aizķērušies”, jo pēc padomju varas sabrukuma apstājās dzīvokļu celtniecība. Katru gadu šīm ģimenēm ir jāpārslēdz īres līgumi, un telpas parasti ir sliktā stāvoklī, jo, nezinot par to, vai termiņš tiks pagarināts, šie cilvēki baidās kaut ko vairāk ieguldīt to remontā, bet pašvaldība šiem nolūkiem līdzekļus parasti nevar atvēlēt. Spēkā esošā likumdošana atļauj pašvaldībai noņemt dienesta dzīvokļa statusu, tomēr tas parasti tiek darīts, kā jau mēs ļoti labi zinām, attiecībā uz atsevišķiem dzīvokļiem, kuros mitinās augstākas amatpersonas. Pēc šo personu lūguma vai atbalstošu amatpersonu ieteikuma tad arī parasti dienesta dzīvokļa statuss tiek noņemts. Vienkāršie darbinieki – tādi kā skolotāji un medmāsas, kas ir lielākais ģimenes kopmītņu kontingents, – visbiežāk nevar panākt dienesta dzīvokļa statusa noņemšanu, jo nav neviena, kas par viņiem iestātos.
Atbalstot šo priekšlikumu, tiktu panākts, ka tiktu dota stabila pajumte ģimenēm ar bērniem, kuras ilgāk nekā 10 gadus ir nostrādājušas un turpina darbu skolās vai citās valsts vai pašvaldību iestādēs un visu šo laiku ir mitinājušās ģimenes kopmītnē, un vēl vienā ģimeņu grupā ar augošajiem bērniem tiktu nodrošinātas ANO konvencijā “Par bērnu tiesībām” paredzētās tiesības uz mājokli. Ar šo priekšlikumu tiktu panākts, ka dzīvojamo jautājumu sfērā palielinātos to jautājumu īpatsvars, kas tiktu risināti ar likumu, nevis ar ieteikumu vēstuļu palīdzību.
Es apzinos, ka jautājums par dienesta dzīvokļiem ir sarežģīts un komplicēts, bet, lai aizsargātu ģimenes ar bērniem, ņemot vērā jau iepriekš izklāstītos argumentus, lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātā kolēģe Šleseres kundze! Ir saprotama jūsu labā vēlme palīdzēt ģimenēm, kurās ir bērni, bet ir viena problēma. Jūs ierosināt šo noteikumu attiecināt arī uz tām ģimenēm, kuras dzīvo ne tikai dienesta dzīvokļos, bet arī dienesta viesnīcas. Un, proti, galvenokārt Latvijā tās ir studentu kopmītnes. Un attiecībā uz studentu kopmītņu lietošanu nekādā gadījumā nevar tikt noslēgti klasiskie īres līgumi. Bet attiecībā uz dienesta dzīvokļiem varētu pieņemt jūsu normu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!
S.Šķesters.
Jā, paldies! Kolēģi, arī komisijā tika šis jautājums skatīts, un pamatdoma ir tāda, ka šodien pašvaldības uz vietas var pieņemt šos saistošos noteikumus, kā jau minēja arī kolēģe, un dažas pašvaldības to izmanto, kad šajos dienesta dzīvokļos maina šo statusu. Un, skatoties no situācijas, ka tur dzīvo ar bērniem vai ilggadīgi, varbūt var šo situāciju labot.
Tāpēc, kā Lagzdiņa kungs minēja, ir šie motīvi, kas šeit priekšlikumā arī ir, šī doma par šīm dienesta viesnīcām un šiem īres griestiem. Tātad komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu tālākvirzīšanai un pieņemšanai trešajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 10. – deputātes Ineses Šleseres priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 8, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters.
11. – deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Spēkā esošajā likuma tekstā ir minēts, ka pašvaldību dome ir tiesīga noteikt arī tās personu kategorijas, kurām varētu vēl sniegt palīdzību, – ne tikai maznodrošinātajām personām. Un šī vēlme ir izteikta tikai tādā varbūtības toņkārtā.
Manuprāt, ir jāpasaka skaidri, ka “pašvaldības dome ir tiesīga noteikt” – šie vārdi ir jāaizstāj ar vārdiem “pašvaldības dome triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās nosaka šīs kategorijas”, jo var būt ļoti dažādas situācijas. Rīgas pilsētā varbūt ilgi aizkavēsies šis pašvaldības domes lēmums par tām personām, kurām pienāktos palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Tāpēc es lūdzu konkretizēt šo normu, un man nav saprotams, kāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!
S.Šķesters.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pašreiz likumā par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā tiešām ir šīs visas normas izdiskutētas kopā ar pašvaldībām, kādi palīdzības veidi būtu jāpiešķir, kas ļautu pašvaldībām piešķirt šiem iedzīvotājiem. Un arī pārejas noteikumos, ja jūs skatāties, tajā likumā būs iestrādāts, ka pašvaldībai līdz 1.aprīlim ir jāizstrādā saistošie noteikumi attiecībā uz šiem palīdzības veidiem, kas ir domāti tieši dzīvokļa jautājumu risināšanai. Un, tieši reglamentējot šo trīs mēnešu laiku, faktiski jau vienā otrā pašvaldībā vispār nav jāpieņem šie saistošie noteikumi. Varbūt tos var pieņemt tad, kad ir vajadzība pēc šīm normām.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 11. – deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 28, atturas – 23 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters.
12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
13. – deputātes Šleseres kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Šī priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai visas ģimenes, gadījumā, ja tās tiek izliktas no dzīvokļa, un mēs zinām, ka tādi gadījumi ir, tiktu nodrošinātas ar atbilstošu dzīvojamo telpu pirms izlikšanas, nevis ilgu laiku būtu spiestas mitināties dažādās nepiemērotās vietās vai vēl sliktāk – uz ielas, kamēr pašvaldība ierādītu ģimenei citu dzīvojamo platību. Es domāju, tas nav pieļaujams, un tieši tādēļ arī ir šis priekšlikums. Jo attiecībā uz mazturīgajām izliekamo īrnieku kategorijām ir spēkā pants 36.3 prim “Par sprieduma izpildes atlikšanu, kamēr tiek ierādīta cita dzīvojamā platība”. Tomēr daudzos gadījumos, kad ģimene ir nabadzīga, tomēr tās ienākumi var būt par 2 vai 3 latiem pārsniedz pašvaldības noteikto maznodrošinātās personas ienākumu apjomu, šādas garantijas viņiem nepienākas. Respektīvi, tiesas sprieduma izpilde netiek atlikta, ģimene tiek izlikta dažas dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās un rezultātā atrodas uz ielas.
Bieži vien, lai nepieļautu to, ka bērni mitinās nepieņemamos apstākļos, bāriņtiesa pieņem lēmumu šķirt bērnus no ģimenes, ievietojot viņus bērnunamā, patversmē vai citā institūcijā. Atbalstot manu 13.priekšlikumu, tiktu nodrošināts, ka šādas situācijas neveidojas. Respektīvi, gadījumā, ja ģimene tiek izlikta no dzīvojamās telpas, viņai ir iespējams kopā ar bērniem atrasties normālā dzīvojamā platībā vismaz līdz laikam, kamēr tiek atrasta pastāvīga dzīvesvieta. Ja tiešām deputātiem rūp tas, ka iespējams, ka ģimene ar bērniem var tikt izlikta uz ielas un deputāti patiešām vēlas šo situāciju novērst, tad es aicinu jūs to apliecināt ar savu balsojumu, atbalstot šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 13. – deputātes Šleseres priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – nav, atturas – 17. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Šķesters.
Tātad 13 priekšlikums– atbalstīts.
14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
15. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
17. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
18. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
20. – deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK)
Godātie deputāti! Tik tiešām, denacionalizēto namu īrnieku situācija ir neapskaužama, un ir labi saprotams, ka ir bezcerīgi samaksāt namīpašnieka pieprasīto aizvien pieaugošo īres maksu. Un tāpēc varētu secināt, ka īres griestu termiņš ir jāpagarina. Bet tikai uz cik ilgu laiku? Jo tuvosies un pienāks pašvaldību vēlēšanas, paies 9.Saeimas vēlēšanas, un vēl netiks virzīti nekādi priekšlikumi, un varbūt netiks veikti nekādi pasākumi, lai šo situāciju normalizētu. Un es gribu vēl piebilst. Varbūt, ka visa vaina ir tur, ka šis likums “Par dzīvojamo telpu īri” ir pieņemts 1993.gada 1.aprīlī, pareizāk sakot, tas ir izsludināts 1.aprīlī, bet uz to jau mēs vainu nevaram novelt. Un skatoties arī, ka šī gada budžetā netiek pienācīgi iedalīti līdzekļi, arī nākamā gada budžetā līdzekļi nav paredzēti īrnieku problēmu risināšanai, nekas cits neatliek kā šo termiņu pagarināt. Un tāpēc mans nodoms bija samazināt termiņu, kurā tiek saglabāti samērā augstie īres griesti līdz 2007.gadam, un nekavējoties – jau nākamā gada valsts budžeta grozījumos – tad būtu jāuzsāk paredzēt dažādi pasākumi un kompensācijas dzīvokļu īrniekiem un dažreiz varbūt arī namīpašniekiem, lai viņi spētu savus namus sakārtot tā, ka tajos varētu dzīvot normālos apstākļos.
Un es vēl atgādinu, ka arī sertifikātu izmantošanas termiņš pašreiz spēkā esošajā likumā ir tikai līdz nākošā gada beigām.
Tātad, ja pat palīdzības veidā tiktu kādam no īrniekiem iedots dzīvoklis valsts vai pašvaldības ēkā, pēc 2005.gada beigām privatizēt šo dzīvokli par sertifikātiem arī vairs nebūtu iespējams.
Un tāpēc mūsu partijas un frakcijas nostāja ir tāda, ka vajag aizstāvēt denacionalizēto namu īrniekus, bet tas ir jādara tūlīt, nekavējoties, lai beidzot izbeigtu šo lielo neziņu, kas ir Saeimā kopš 1993.gada 1.aprīļa.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Mēs otrajā lasījumā pieņēmām šo normu, ka pašreiz saglabājas šie īres griesti vēl uz trim gadiem, tātad 2005.gadā – 60 santīmi par m², 2006. – 72, un 2007.gadā – 84. Tāpēc pašreiz pašvaldības faktiski nevar piedāvāt šos dzīvokļus saistībā ar šo par izmitināšanas plānu, lai to varētu realizēt šo denacionalizēto namu īrniekiem, kur viņiem palikt, ja gadījumā tiek šī norma piedāvāta... apstiprināta, ko piedāvā Seiles kundze – uz vienu gadu. Praktiski šodien šī mājokļu celtniecības programma Rīgas domē –ir skaidrs, ka ir tūkstotis dzīvokļu uzbūvēti, bet šis, teiksim, pakalpojuma veids jeb palīdzības veids tomēr neapmierina to, kas būtu sagaidāms, ja, teiksim, tikai vienu gadu saglabājas šī norma.
Otra lieta. Bija konsultācijas ar Rīgas pašvaldību, un praktiski, ja tiek šie īres griesti tomēr saglabāti un viņi noteikti.... un zināma summa šie maksājumi par īres kvadrātmetru, tad teiksim Rīgas domes nākošgad šai sociālajai palīdzībai būtu vajadzīgi kaut kur 900 000 latu, 2006.gadā – vajadzīgs miljons pabalstiem, un 2007.gadā – miljons 600 tūkstoši latu. Teiksim, ja ir šī regulācija, tad arī pašvaldība zina, kā iestrādāt savos budžetos šos līdzekļus, cik ir nepieciešams, cik cilvēku grieztos pēc šīs palīdzības un šo palīdzību būtu iespējama sniegt.
Trešais jautājums. Skaidrs, ka mums pašreiz nopietni tika izstrādāts likums par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kurš ir nodots Saeimā trešajā lasījumā pieņemšanai. Un šīs normas, kas tur tika iestrādātas, šie palīdzības veidi daudzie, teiksim, šoreiz arī pirmo reizi tika iestrādāta šī vienreizējā palīdzība tieši no valsts puses, šie dzīvokļu atbrīvošanas pabalsti, kur 50% no šīm izmaksām sedz valsts, un otra lieta – iestrādāta šī norma par kredītgarantiju fondu jeb par garantiju fondu, kur valstij jāiedala līdzekļi, kuri ļautu denacionalizēto namu īrniekiem arī rast iespēju vai nu iegādāties dzīvokli, vai arī pārvietoties uz citām vietām, kur viņi varētu maksāt šos maksājumus.
Arī no Starptautiskās īrnieku savienības, kas ir ANO konsultanti, mums atnāca šī vēstule, un viņi aicina, ka attiecībā uz ikvienu pieņemto mājokļa jautājumu mums ir jāizvērtē sekas, kas var rasties, kad liela daļa cilvēku tomēr nonāk uz ielas vai viņu, teiksim, šīs prasības uz mājokli netiek apmierinātas.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcija iestājas par šo īres griestu saglabāšanu, un šajā periodā ir skaidrs, ka ir iespējas gan pašvaldībām, gan valstij mēģināt šos jautājumus risināt tā, lai pēc 3 gadiem nebūtu cilvēku, kuri būtu kritiskā stāvoklī attiecībā uz mājokli.
Un tāpēc šie palīdzības veidi arī tika mums sagrupēti, tā ir pašvaldības palīdzība, tā ir valsts palīdzība, un arī privātpersonu šī atbalsta programma ir iesaistīta, un šodien arī budžetā jūs atbalstījāt... par valsts budžetu šo normu, ka neapliek ar nodokļiem tos namīpašniekus, kuri sniedz šo palīdzību saviem īrniekiem pārcelšanās gadījumos vai arī citos gadījumos.
Tāpēc es lūgtu tomēr neatbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu, atstāt otrajā lasījumā pieņemto normu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Šis risinājums, ko atbalsta atbildīgā komisija, ir tas variants par to nēzdodziņu: izvelk, bet naudiņas nav. Un palīdzības nav! Tur jau ir tā lieta.
Seiles kundze otrajā lasījumā iesniedza priekšlikumu saglabāt īres griestus uz pusgadu, un tikai tādēļ, lai šajā laikā izstrādātu pasākumu kompleksu, palīdzības kompleksu, kādā veidā cilvēkiem, kuri nespēs samaksāt īri, to kompensētu no valsts un no pašvaldības naudas. Pusgadu. Jūs nepiekritāt, vairums Saeimas nepiekrita šim variantam diemžēl. Tagad Seiles kundze ir jums piedāvājusi uz vienu gadu – arī faktiski ar to pašu domu: lai šī gada laikā veiktu to, kas ir jāveic valstij un pašvaldībām, lai beidzot ķertos praktiski pie palīdzības sniegšanas šiem cilvēkiem. Jo pašlaik, atliekot vēl uz trim gadiem šos īres griestus, pie tam paaugstinot tos – pēc trim gadiem tie jau ir 84 santīmi! Vai cilvēki šos 84 santīmus spēs samaksāt, ja lielā daļa šodien jau nevar samaksāt 48 santīmus? Un valdība, pašvaldības varēs mierīgi gulēt atkal šos trīs gadus, tāpat kā gulēja septiņus! Septiņi gadi tika doti tieši tāpēc arī, lai sakārtotu šo lietu, lai valsts sniegtu palīdzību cilvēkiem. Bet nē! Un tagad atkal tas pats. Paies trīs gadi, un mēs atkal būsim turpat, kur esam.
Jā, arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK visas šī Saeimas ir aizstāvējusi īrniekus, kuri dzīvo denacionalizētajās mājās, tāpēc jau mēs toreiz piekritām un izveidojām šos septiņus gadus, lai cilvēkus neizliktu uz ielas. Bet nevar tā turpināties mūžīgi! Arī šie nami grūst, un īpašnieki nevar sakārtot šos namus. Un šiem cilvēkiem nākas meklēt palīdzību, sūdzēties par namīpašniekiem, kuri nespēj sagādāt normālus dzīves apstākļus. Nespēj, jo viņiem pietrūkst līdzekļu.
Lūk, tā vajadzētu risināt šīs lietas, nevis atkal atlikt uz trim gadiem, un tad jau redzēs. Redziet, sola: sakārtos! Rīgas dome ceļot namus. Ziniet, tā celtniecība ir par 0,05 procentiem droši vien. Un, ja tādā tempā turpināsies, tad vēl būs vajadzīgi 20 gadi vai 30 gadi, lai nodrošinātu šos cilvēkus ar dzīvokļiem. Tā taču nav palīdzība nekāda! Tā ir vienkārši jautājuma vai problēmas noildzināšana, atlikšana uz vēl šiem šeit minētajiem trim gadiem.
Tāpēc es lūdzu, kolēģi, saprotiet un atbalstiet šo Annas Seiles priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Ko piedāvā frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK? Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK piedāvā samazināt īres griestu darbības termiņu no trim uz vienu gadu. Tas nozīmē, ka pēc gada katrs no denacionalizēto namu īrniekiem saņems brīdinājumu – tādus pašus, kā viņi saņēmuši tagad. Par 5 latiem, 3 latiem, 2 latiem. Ir pat gadījumi, ka 10 lati par 1 kvadrātmetru. To jūs gribat panākt, cienījamie kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.
Otrs aspekts. Ļoti patīkami bija dzirdēt par to, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aizstāv denacionalizēto namu īrniekus. It īpaši šeit pirms pusstundas bija balsojums par to, ka vajag izdalīt 20 miljonus, pēc tam PCTVL frakcija piedāvāja šo problēmu risināt nākamā gada budžetā, tad “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neatbalstīja šo priekšlikumu.
Vēl viens moments. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija pie varas, es nezinu teikt, astoņus gadus. Bet šajos gados neviens santīms nebija iedalīts šo problēmu risināšanai. Neviena santīma! Kāpēc tā, kolēģi! Jūs taču arī bijāt pie varas Rīgas domē, bet jūsu vadības laikā Rīgas domē nebija uzbūvēts neviens dzīvojamās telpas kvadrātmetrs. Kāpēc tā, kolēģi?
Un tagad jūs piedāvājat samazināt šo īres griestu termiņu no trim uz vienu gadu. Bet par šo gadu, jūs taču redzat, ka neviens to neatrisināja. Budžetā nav iedalīta nauda. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Vajag domāt!”)
Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Šo Seiles kundzes priekšlikumu, TB/LNNK priekšlikumu, nevar skatīt, atraujoties no konteksta. Jo šeit tika... bija noraidīts PCTVL priekšlikums budžetam, lai kaut kādā veidā tomēr rezervētu konkrētas naudas denacionalizēto māju īrnieku jautājuma risināšanai, gan arī Sokolovska kunga 23.priekšlikums šim likumam arī nav atbalstīts – analoģisks priekšlikums.
Un saskaņā ar to, atbalstīt šo priekšlikumu – tas ir praktiski šo deputātu frakciju pašnāvība. Jo denacionalizēto namu īrnieki paliek bez jebkādas valsts aizsardzības, jo tiešām Rīgas dome nevar tik ātri būvēt namus, kaut gan mēs sākām šo plašo programmu kopā ar sociāldemokrātiem, kas bija šeit pie varas. Un, protams, mūsu priekšvēlēšanu programmā arī ir šī būvniecības paplašināšana gan par Rīgas domes budžeta līdzekļiem, gan arī piesaistot privātkapitālu. Bet tomēr viss tas notiek ļoti lēni, jo viena daudzdzīvokļu nama būvniecības izmaksas ir ne mazākas kā 1 miljons latu, un saskaņā ar to nedrīkst to darīt.
Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns – otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Sokolovska kungs, es jums ieteiktu padomāt, ja jūs lasāt priekšlikumu, un tikai tad skriet uz tribīni un runāt pēc būtības muļķības. Mēs termiņu... vai Annas Seiles priekšlikums termiņu nevis saīsina, bet pagarina uz vienu gadu. Jo pašlaik likumā ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka no 1.janvāra īres griesti vairs nepastāv. Tur ir tā būtība. Mēs pagarinām tātad, es arī tam piekrītu – uz vienu gadu vēl, lai šajā laikā, kā jau es stāstīju, izstrādātu un pieņemtu kompensāciju mehānismu, kādā veidā valsts un pašvaldība palīdzēs īrniekiem apmaksāt šos īres pakalpojumus.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Patiešām mums jābūt pilnīgai skaidrībai, par ko mēs balsojam. Un diemžēl Tabūna kungs vienkārši dezinformē gan kolēģus, gan radioklausītājus.
Tabūna kungs, paskatieties, lūdzu, uz otro lasījumu. Mēs strādājam ar otrajā lasījumā pieņemto tekstu. Un tur ir viss pateikts. Jūs runājat par to likuma variantu, kas šobrīd ir spēkā. Bet jau divos lasījumos ir nobalsoti grozījumi. Tā ka, lūdzu, izlasiet jūs pats, pirms aiciniet uz kaut ko! Un padomājiet par to, ka Saeima jau zināmu darbu ir beidzot izdarījusi. Labāk vēlu nekā nekad. Un tagad šie grozījumi divos lasījumos ir pieņemti. Tā ka vienkārši, es nezinu, jūs esat tik pieredzējis deputāts. Nu izlasiet pats, uz ko jūs aicināt! Diemžēl šis 20.priekšlikums nav par labu tiem cilvēkiem, kas dzīvo denacionalizētajās mājās. Tas saīsina to laiku, kad, kaut gan palēnināti, bet tomēr zināmi ierobežojumi, tā saucamie īres griesti, pastāvēs. Tā ka nevajag uzdot melnu par baltu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Cienījamā Sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tas, ko mēs šobrīd dzirdam no šīs tribīnes gan par, gan pret, ļoti atgādina priekšvēlēšanu aģitāciju. Nav jau liela māksla ierakstīt valsts budžeta likumprojektā 20 miljonus, lai uzmestos par maznodrošināto aizstāvjiem, labi zinot, ka budžetā tādas naudas nav un šo priekšlikumu pieņemt nav iespējams.
Es gribu uzdot pretjautājumu. Ko darījusi Rīgas dome, jo pamatā tā ir Rīgas problēma, kuru vada kreisās partijas, tai skaitā PCTVL, – ko Rīgas dome ir izdarījusi denacionalizēto namu īrnieku labā? Atbilde ir ļoti vienkārša – absolūti neko! Līdz ar to šodien nobalsot vienādi vai otrādi, teikt vienādi vai otrādi kaismīgas runas, nav liela māksla. Jautājums ir – ko mēs reāli varam izdarīt? Un tāpēc visi skati ir vērsti šodien uz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru: vai līdz 1.martam izdosies izstrādāt reālu programmu? Un lai Dievs dod, ka izdotos, un palīdzēsim ministram šo darbu darīt, un visi skati ir vērsti uz finanšu ministru. To gan mēs šobrīd neredzam zālē, bet tas nekas! Domās skatām viņu šeit. Vai mēs atradīsim budžetā līdzekļus šīs programmas īstenošanai, lai no 1.jūlija šo programmu var reāli iedarbināt?
Un, godātie kolēģi! Vai tiek pieņemts, vai netiek pieņemts 20.priekšlikums, nekas jau labs no tā nebūs. Pieņemot, atbalstot 20.priekšlikumu, es ļoti baidos, ka šis politiskais tirgus, kas skan šodien no šīs tribīnes, pārcelsies par vienu gadu, jo, mīļie draugi, tad ļoti tuvu būs Saeimas vēlēšanas. Un šī tribīne atkal tiks izmantota ne jau cilvēku labā, bet savu politisko spalvu spodrināšanai. Un šajā situācijā “Jaunais laiks”, kā jau otrajā lasījumā mēs to darījām, kad mums nebija, par ko balsot, cienījamie deputāti, arī šajā gadījumā “Jaunajam laikam” nav par ko balsot šajā priekšlikumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu!
S.Šķesters.
Es gribētu teikt dažus vārdus cienījamajam Tabūna kungam. Es nepieņemu šos apvainojumus komisijai, ka netika nekas darīts un ka nav šie pārejas noteikumi iestrādāti. Jūs paņemiet 24.priekšlikumu, un Ministru kabinetam līdz 2005.gada 1.martam jāizstrādā un līdz 2005.gada 1.jūlijam jāievieš valsts un pašvaldību atbalsta programma un kompensācijas mehānisms īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajās dzīvojamās mājās un kuri šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.
Tātad es gribētu teikt to, ka ir šie pasākumi veikti, ir šis palīdzības likums, kurā ir atrunātas šīs normas, un, teiksim, tālāk būs šis mehānisms, kā tas darbosies, bet šo mehānismu nevar iedarbināt pilnībā viena gada laikā, tāpēc ir nepieciešams šis garākais periods, lai šis likums un šīs normas arī likumos “Par dzīvojamo telpu īri”, “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, un tāpat arī likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” tiktu iedarbinātas un, kā jūs zināt, arī visi valsts neizīrētie un pašvaldību neizīrētie dzīvokļi ar likumu tiks nodoti pašvaldībām tieši šo jautājumu risināšanai.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 20. – deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters.
Paldies. 21. – deputātes Seiles priekšlikums. Arī nav atbalstīts. Tas nav balsojams praktiski.
Sēdes vadītāja.
Jā.
S.Šķesters.
Tālāk. 22. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
23. – deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
Tālāk. 24. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
Un 25. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, es lūgtu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 15, atturas – 1. Likums “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” pieņemts. Paldies.
S.Šķesters.
Es arī gribētu pateikties visiem komisijas deputātiem, Lagzdiņa kungam par ļoti aktīvo darbu un atbalstu šī likumprojekta izstrādē. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti... cienījamie kolēģi, es gribētu jums atgādināt, ka trešdien, 22.decembrī, mums ir ārkārtas sēde pulksten 13.00, un pulksten 15.00 ir otra sēde, kārtējā sēde, un mēs izskatīsim tos jautājumus, kas netika izskatīti pagājušajā ceturtdienā.
Kā arī pulksten 17.00 būs jautājumu un atbilžu sēde deputātiem un ministriem.
Lūdzu Saeimas sekretāru nolasīt reģistrācijas rezultātus.
J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Aleksandrs Bartaševičs, Juris Dalbiņš, Indulis Emsis, Pēteris Kalniņš, Artis Pabriks, Andis Kāposts, Oskars Kastēns, Uldis Mārtiņš Klauss, Vilis Krištopans, Liene Liepiņa, Leopolds Ozoliņš, Kārlis Šadurskis, Inta Feldmane, Ēriks Zunda.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to otrā ārkārtas sēde 20.decembrī ir slēgta. Paldies.