Ministru kabineta 2004.gada 28.decembra sēdē

Pieņemts rīkojums “Par Jūras spēku komandieri”.
Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu un ņemot vērā aizsardzības ministra ieteikumu, Ministru kabinets atbrīvoja jūras kapteini Ilmāru Lešinski no Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandiera amata.
Ministru kabinets iecēla komandkapteini Aleksanandru Pavloviču par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandieri. Komandkapteinis Aleksandrs Pavlovičs Nacionālajos bruņotajos spēkos dienē no 1992.gada un 2004.gada 1.jūlijā ir iecelts par Jūras spēku Flotiles štāba priekšnieku.
Pieņemti noteikumi “Augu aizsardzības līdzekļu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība”.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Augu aizsardzības likumu, kurš paredz, ka augu aizsardzības līdzekļus drīkst izplatīt un lietot, ja tie ir klasificēti, iepakoti un marķēti normatīvajos aktos par augu aizsardzības līdzekļu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu noteiktajā kārtībā.
Likums noteic, ka Ministru kabinets izdod noteikumus, kas nosaka augu aizsardzības līdzekļu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtību, un likuma Pārejas noteikumi noteic, ka Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.jūlijam izdod noteikumus par kārtību, kādā tiek klasificēti, marķēti un iepakoti augu aizsardzības līdzekļi.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1967.gada 27.jūnija Direktīvas 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo vielu klasifikāciju, iesaiņošanu un marķēšanu;
2) Padomes 1991.gada 15.jūlija Direktīvas 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū;
3) Padomes 1999.gada 31.maija Direktīvas 1999/45/EK, par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu saistībā ar bīstamo preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu;
4) Komisijas 2003.gada 11.septembra Direktīvas 2003/82/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 91/414/EEK attiecībā uz standarttekstiem par augu aizsardzības līdzekļu īpašo risku un drošības pasākumiem;
5) Padomes 2004.gada 26.aprīļa Direktīvas 2004/66/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/45/EK, 2002/83/EK, 2003/37/EK un 2003/59/EK un Padomes Direktīvas 77/388/EEK, 91/414/EK, 96/26/EK, 2003/48/EK un 2003/49/EK pielāgo preču brīvas aprites, pakalpojumu sniegšanas brīvības, lauksaimniecības, transporta un nodokļu politikas jomā saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai.
Padomes 1999.gada 31.maija Direktīva 1999/45/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu saistībā ar bīstamo preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu paredz, ka dalībvalstīm jāizstrādā normatīvie akti šīs direktīvas ieviešanai. Latvijā šī direktīva ieviesta ar noteikumiem “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība”. Iepriekšminētā direktīva paredz, ka dalībvalstu izstrādātie normatīvie akti jāpiemēro augu aizsardzības līdzekļiem ar 2004.gada 31.jūliju. Augu aizsardzības līdzekļu vispārējās prasības to marķēšanai un iepakošanai nosaka normatīvie akti par augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju.
Komisijas 2003.gada 11.septembra Direktīva 2003/82/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 91/414/EEK attiecībā uz standarttekstiem par augu aizsardzības līdzekļu īpašo risku un drošības pasākumiem, nosaka papildu prasības augu aizsardzības līdzekļu klasifikācijai, marķēšanai un iepakošanai.
Pieņemti “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem karavīriem, kuri pilda dienesta pienākumus ārpus valsts”.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Militārā dienesta likuma, lai noteiktu pabalstu un kompensāciju apmērus karavīriem, kas veic dienestu ārpus valsts. Pabalstu un kompensāciju apmēri noteikti atbilstoši noteikumiem “Pabalstu un kompensāciju izmaksas noteikumi diplomātiskajā un konsulārajā dienestā”.
Noteikumi paredz karavīram pabalsta palielināšanu un pielīdzināšanu diplomātiskā un konsulārā dienesta darbiniekiem, palielināti arī atsevišķu valstu dzīves dārdzības koeficienti, kas ir noteikti atbilstoši ES Komisijas noteiktajiem dārdzības koeficientiem saviem darbiniekiem citās valstīs. Noteikumi nodrošinās ārzemēs dienējošo karavīru un viņu ģimenes locekļu dzīves apstākļu uzlabošanu.
Pieņemts likumprojekts “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””.
Likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 4.pants nosaka šī likuma piemērošanas izņēmumus. Minētā panta trešā daļa deleģē Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek veikti militāra rakstura preču un pakalpojumu iepirkumi. Lai nodrošinātu vienotu izpratni par militāra rakstura precēm un pakalpojumiem, nepieciešams apstiprināt militāra rakstura preču un pakalpojumu sarakstu.
Grozījums likumā paredz, ka Ministru kabinets nosaka militāra rakstura preču sarakstu, kā arī kārtību, kādā tiek veikti militāra rakstura preču iepirkumi un tādu pakalpojumu iepirkumi, kuri ir saistīti ar militāra rakstura preču piegādi un lietošanu un norādīti attiecīgās iepirkuma procedūras tehniskajā specifikācijā vai darba uzdevumā (transportēšana, apdrošināšana, ieviešana, ierīkošana, uzturēšana, modernizācija, personāla apmācība, apkalpošana).
Pieņemti noteikumi “Slīteres nacionālā parka administrācijas nolikums”.
Slīteres nacionālā parka administrācija ir vides ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kurai noteiktas šādas funkcijas: pārvaldīt Slīteres nacionālo parku, kā arī Moricsalas dabas rezervātu un Grīņu dabas rezervātu (rezervāti); īstenot valsts dabas aizsardzības politiku Slīteres nacionālajā parkā un rezervātos.
Lai nodrošinātu funkciju izpildi, administrācija veic šādus uzdevumus: kontrolē Slīteres nacionālā parka un rezervātu, kā arī sugu, biotopu un dabas resursu aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu; izsniedz atļaujas, atzinumus un saskaņojumus par dabas resursu izmantošanu, reklāmas izvietošanu dabā, brīvdabas izklaides, atpūtas un sporta pasākumu organizēšanu un cita veida darbību veikšanu; izstrādā un aktualizē Slīteres nacionālā parka un rezervātu dabas aizsardzības plānus, kā arī organizē to īstenošanu.
Administrācija nodrošina informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu dabā Slīteres nacionālā parka un rezervātu ārējo robežu apzīmēšanai; organizē īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību; koordinē zinātniskos pētījumus Slīteres nacionālajā parkā un rezervātos, kā arī monitoringu dabaszinātņu jomā, apkopo un glabā zinātnisko pētījumu rezultātus un monitoringa datus; nodrošina apmeklētājiem un iedzīvotājiem informāciju par Slīteres nacionālo parku, rezervātiem un to aizsardzības režīmu; informē un izglīto sabiedrību jautājumos, kas saistīti ar dabas aizsardzību; sniedz teritoriju plānojumu izstrādei nepieciešamo informāciju par Slīteres nacionālo parku un rezervātiem, kā arī sniedz atzinumu par Slīteres nacionālajā parkā un rezervātos esošo rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību teritoriju plānojumiem; saskaņā ar normatīvajiem aktiem un dabas aizsardzības plānu apsaimnieko Vides ministrijas valdījumā esošo un Vides ministrijai piekrītošo nekustamo īpašumu, kas atrodas Slīteres nacionālajā parkā un rezervātos.
Administrāciju vada administrācijas direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata vides ministrs. Administrācijas direktors ir vides valsts inspektors.
Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 497 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 40 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 457 pilsonības pretendentiem 75% ir krievi, 7% – baltkrievi, 8% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 84 855 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049 personas; 2004.gadā – 15 567 personas.
Pieņemti “Noteikumi par valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu likmi un maksāšanas kārtību”, kuri nosaka valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu likmi un maksāšanas kārtību.
Valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji maksā par katru sabiedrisko pakalpojumu veidu, kura regulēšanas nepieciešamību saskaņā ar likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 2.panta ceturto daļu valsts regulējamās nozarēs ir noteicis Ministru kabinets, bet pašvaldību regulējamās nozarēs – attiecīgā pašvaldība.
Valsts nodevas likme katram valsts regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam ir divi lati par katriem 1000 latiem (0,2 procenti), bet katram pašvaldības regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam – četri lati par katriem 1000 latiem (0,4 procenti) no komersanta sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma iepriekšējā kalendārajā gadā.
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kuri sāk sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, valsts nodevu par pirmo darbības gadu maksā no komersanta plānotā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma pirmajā darbības gadā.
Valsts nodevu sadala četrās vienādās daļās viena kalendārā gada ietvaros. Pirmo valsts nodevas daļu samaksā līdz 10.janvārim, otro – līdz 10.aprīlim, trešo – līdz 10.jūlijam, ceturto – līdz 10.oktobrim.
Ja kalendārā gadā samaksātā valsts nodeva ir mazāka vai lielāka par attiecīgajiem procentiem (0,2 procenti valsts regulējamās nozarēs vai 0,4 procenti pašvaldību regulējamās nozarēs) no komersanta sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma iepriekšējā kalendārajā gadā, samaksāto summu precizē, veicot kalendārā gada pēdējo maksājumu.
Ja saskaņā ar šiem noteikumiem samaksātā valsts nodeva ir mazāka par 0,2 procentiem (valsts regulējamās nozarēs) vai 0,4 procentiem (pašvaldību regulējamās nozarēs) no komersanta sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma pirmajā kalendārā darbības gadā, komersants līdz nākamā gada 30.janvārim samaksā atlikušo valsts nodevas summu.
Ja saskaņā ar šiem noteikumiem samaksātā valsts nodeva pārsniedz 0,2 procentus (valsts regulējamās nozarēs) vai 0,4 procentus (pašvaldību regulējamās nozarēs) no komersanta sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma pirmajā darbības gadā, pārmaksāto summu izlīdzina, valsts nodevas aprēķinā nākamajam kalendārajam gadam samazinot maksājumu summu par pārmaksāto daļu.
Ja kalendārā gadā samaksātā valsts nodeva pārsniedz regulatora darbības nodrošināšanai attiecīgajā gadā nepieciešamās izmaksas, nākamajā gadā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam valsts nodevu par pārmaksāto summu samazina proporcionāli katra sabiedrisko pakalpojuma sniedzēja iemaksātās valsts nodevas lielumam attiecīgajā gadā.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr.988 “Noteikumi par valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu 2005.gadā” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 192.nr.).
Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 4.janvāri.
Pieņemti noteikumi “Zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses”.
Noteikumi sagatavoti, pamatojoties uz Tiesu izpildītāju likumā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu. Noteikumi nosaka zvērinātu tiesu izpildītāja amata atlīdzības takses, kuras zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības saņemt par katru amata darbību saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 568.panta pirmo daļu, sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina.
Noteikumi sagatavoti, pamatojoties uz tieslietu ministra 2003.gada 10.janvāra instrukcijā Nr.1-2/2 “Zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses” izmantoto zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības veidošanas sistēmu. Ņemot vērā minētās instrukcijas atsevišķu punktu piemērošanas problēmas, kā arī apstākli, ka instrukcija nav grozīta kopš tās apstiprināšanas, zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēs ir veikti atsevišķi grozījumi.
Noteikumos noteikts, ka tiesu izpildītājam ir tiesības piemērot koeficientu taksei 0,5 attiecībā uz personām, ja tās atzītas par trūcīgām normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
Ņemot vērā, ka kopš instrukcijas pieņemšanas 2003.gadā līdz šim brīdim ir notikušas būtiskas izmaiņas patēriņa cenu līmenī, tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses tiek palielinātas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem par patēriņa cenu indeksa izmaiņām attiecīgajā periodā:
no 3,50 uz 3,90 Ls;
no 17,50 uz 19,40 Ls;
no 31,50 uz 34,90 Ls;
no 63,00 uz 69,76 Ls.
Noteikumos precizēts tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses procentos regulējums. Tiek diferencētas tiesu izpildītāja amata atlīdzības takses procentos atkarībā no tā, vai parādnieks ir izpildījis spriedumu Civilprocesa likuma 555.panta pirmajā daļā noteiktajā sprieduma labprātīgas izpildes termiņā vai pēc tā. Noteikts, ka taksi procentos no atgūtās summas aprēķina no faktiski atgūtās summas (tas ir, no summas, kas iegūta, tiesu izpildītājam veicot izpildu darbības, tai skaitā no pēc izsoles vai pārdošanas komisijā pārņemtās mantas vērtības).
Noteikumos precizēts, ja parādnieks nokārto savas saistības Civilprocesa likuma 555.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, iemaksājot tiesu izpildītāja depozīta kontā visu parāda summu un radušos sprieduma izpildes izdevumus, taksei procentos no atgūtās summas piemēro koeficientu 0,3. Savukārt, ja parādnieks savas saistības neizpilda Civilprocesa likuma 555.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, viņa pienākums ir segt tiesu izpildītāja amata atlīdzības takses procentos pilnā apmērā.
Noteikts, ka Ministru kabinets zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses apmērus pārskata ne retāk kā reizi trīs gados kopš šo noteikumu spēkā stāšanās atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes noteiktajam patēriņa cenu indeksa izmaiņām. Ja patēriņa cenu indeksa svārstības gada laikā bijušas lielākas nekā 5 procenti, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt pārskatīt zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses apmērus.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments