Latvijas autopārvadātāji: starp Rietumiem un Austrumiem

Par situāciju mūsu valstij nozīmīgajā autopārvadājumu nozarē saruna ar Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto” prezidentu Valdi Trēziņu.

Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto” prezidents Valdis Trēziņš Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

V.Trēziņš atzīst: jau gandrīz aizvadītā gada statistiskie rādītāji ir pozitīvi, nozarē bijis vērojams pieaugums. Labi rezultāti bijuši Latvijas pārvadātāju darbam gan ārvalstīs, gan mūsu zemē. Turklāt, kā norāda V.Trēziņš, līdz 1.maijam lielāks bija ārvalstīs veikto pārvadājumu īpatsvars, taču pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) daudzi uzņēmumi vairāk pievērsušies pašmāju un Krievijas tirgus piedāvātajām iespējām. Tas izskaidrojams galvenokārt ar konkurences pieaugumu ES ekonomiskās telpas rietumu daļā.
Protams, par konkurenci gādā arī Latvijas autopārvadātāji, taču jāņem vērā, ka, piemēram, Polijas, Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir izdevīgāks, lai izvērstu ofensīvu Rietumeiropā. Savukārt tepat, Baltijas reģionā, jau vairākus gadus mūsu valsts autopārvadātājiem jācīnās ar nopietnu Lietuvas uzņēmumu konkurenci. Lietuviešu trumpis ilgu laiku bija zemākas cenas. Tagad cenu attiecība gan izlīdzinājusies, taču lielu interesi par mūsu tirgu izrāda Polijas uzņēmumi – šīs valsts starptautisko pārvadātāju autoparks pēc pievienošanās ES audzis no 30 000 līdz 50 000 automobiļiem.

Konkurence pieaug, kravu apjoms – ne

V.Trēziņš vērš uzmanību uz vēl vienu būtisku konkurences veidošanās aspektu. Proti, pēc ES dalībvalstu robežu atvēršanas kravu aprite kļuvusi daudz raitāka un pārvadājumus iespējams veikt par 25–30 procentiem īsākā laikā nekā agrāk. Tas savukārt nozīmē autoparka noslogojuma samazināšanos. Jaunajās ES dalībvalstīs kopumā ir ap 130–140 tūkstoši starptautiskajos pārvadājumos izmantojamu kravas automobiļu, bet pēc šā gada 1.maija vismaz 30 000 spēkratu palikuši dīkā. Iespējamais risinājums ir viens – brīvo resursu izmantošanai jāmeklē jauns tirgus, jāapgūst citas valstis. Šāds uzdevums gaida arī ne vienu vien Latvijas pārvadātāju, jo konkurence pieaugusi, bet kravu daudz vairāk nav kļuvis.
Protams, klienti, kravu nosūtītāji un saņēmēji konkurences pieauguma dēļ ir ieguvēji, atzīmē V.Trēziņš. Un šajā apstāklī slēpjas vēl viena problēma: pārvadājumu cenām paliekot stabilām, darba izmaksas aug. “Latvijas auto” prezidents norāda: šābrīža pozitīvie rādītāji pēc jaunā gada var mainīties uz slikto pusi, un aprīlī varētu būt gaidāma nozares krīze. Jāņem vērā, ka autopārvadātāji maksu par pakalpojumiem saņem pēc paveiktā darba, tādējādi vēl pāris mēnešus zināmi ieņēmumi būs. Pēc tam darba apjoms var krasi samazināties, savukārt dīzeļdegvielas cenas celsies, iespējams, pat par 3–5 santīmiem par litru. Jaunajā gadā par 50–60 procentiem tiks palielināta transportlīdzekļu nodeva, izmaksām liek pieaugt arī jaunas prasības attiecībā uz autovadītāju darba un atpūtas režīmu. Problēmas rada arī visu ES valstīs veicamo pakalpojumu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli – tas gan tiek atmaksāts, taču prasa finanšu resursu ieguldīšanu.

Jārada labvēlīgāki nosacījumi nozares uzņēmumiem

V.Trēziņš norāda, ka nebūtu pareizi draudošo krīzi traktēt kā vienīgi autopārvadātāju problēmu – šī nozare, tāpat kā citas, valsts kasei dod ieņēmumus nodokļu veidā, nodrošina darbavietas un palīdz veidot iekšzemes kopprodukta pieau-gumu. Tāpēc, uzsver V.Trēziņš, degvielas cenas pieaugums jākompensē klientam. Vēl viens nepieciešams solis – ES līmenī jāsāk nopietnas diskusijas par iespēju samazināt autopārvadātāju maksāto akcīzes nodokli degvielai. “Mums nav vienādu konkurences nosacījumu ar kolēģiem no citām transporta nozarēm. Aviācija, jūras un upju transports akcīzi par degvielu nemaksā, dzelzceļam tiek piešķirta attiecīga dotācija. Varbūt būtu pareizi samazināt nodokli visu veidu komerctransportam?” spriež V.Trēziņš. Viņš norāda – ES normas jāpilda, taču jādod arī iespēja nozares uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai un palielināšanai.
“Latvijas auto” prezidents arī uzskata, ka būtu pilnīgi aplami censties risināt ceļu remontu problēmas vai citus investīcijas prasošus jautājumus, paaugstinot pārvadātāju maksātos nodokļus. Latvijā šobrīd ir vairāk nekā tūkstotis nozarē darbojošos firmu, kuru kopējo autoparku veido vairāk nekā 6000 kravas automobiļu. Šie resursi būtu jāsaglabā, uzsver V. Trēziņš. Jāatzīmē, ka parka tehniskā konkurētspēja ir ļoti augsta – apmēram 70 procenti automobiļu atbilst “Euro-2” vai “Euro-3” normām. Par to varam pateikties augstajām ES prasībām, kas tika izvirzītas jaunajām dalībvalstīm. Turklāt objektīvi jāatzīst, ka Latvijas uzņēmumu pakalpojumiem raksturīga ļoti laba cenas un kvalitātes attiecība.
V.Trēziņš neslēpj satraukumu par autoceļu izmantošanas maksas ieviešanu Eiropas valstīs, pirmām kārtām – Vācijā. Gaidāms, ka sistēma, kas sāks darboties no 2005.gada 1.janvāra, nopietni sadārdzinās un sarežģīs Latvijas autopārvadātāju darbu. Pakalpojuma apmaksai būs nepieciešams vai nu aprīkot automobiļus ar speciālu iekārtu, vai arī īpaši apmācīt visus šoferus maksājuma procedūras veikšanai. Turklāt netālā nākotnē maksu par šoseju lietošanu grasās ieviest arī Lietuva un Krievija. Stingrāki un dažbrīd traucējoši dažās valstīs kļūst arī kravu kontroles mehānismi. “Bet kāpēc mēs nevaram atbildēt ar līdzīgiem soļiem?” vaicā V.Trēziņš, norādot, ka dažādi kontroles pasākumi nereti ir gluži vienkārši vērsti uz konkurences ierobežošanu atsevišķu valstu tirgos.

Krievijas tirgus: plusi un mīnusi

Viens no perspektīvākajiem un vilinošākajiem tirgiem neapšaubāmi ir Krievija. V.Trēziņš atzīst, ka, neraugoties uz šā tirgus specifiku, daudzi aspekti liek un liks vērst skatu šajā virzienā – pirmkārt, lielais iespējamo pasūtījumu apjoms, otrkārt, relatīvi augstās pakalpojumu cenas un lētā degviela. Turklāt Krievijas autopārvadājumu tirgū konkurence ir salīdzinoši mazāka.
V.Trēziņš norāda uz iepriecinošu faktu – mūsu valsts autopārvadātāji jau ir saņēmuši tikpat daudz atļauju iebraukšanai Krievijā, cik 1998.gadā, īsi pirms krīzes un tai sekojošo ierobežojumu ieviešanas. Diemžēl saņemtas tikai 3000 universālās atļaujas, kas ļauj veikt pārvadājumus uz Krieviju no citām trešajām valstīm.
Tomēr daudzi nozares uzņēmumi arvien vairāk investē sava biznesa attīstīšanā Krievijas virzienā. Piemēram, daļa firmu veiksmīgi izmanto savu veco autotransportu – krava no Eiropas līdz Latvijai tiek atvesta ar ES normām atbilstošiem automobiļiem, bet tālāk uz galamērķi Krievijā to aiztransportē vecākas mašīnas ar Krievijas numuriem. Šajā nolūkā kaimiņvalstī var nodibināt savu uzņēmumu un sekmīgi attīstīt ilgspējīgu biznesu. Turklāt aprakstītajā gadījumā nav nepieciešamas universālās atļaujas.

V.Trēziņš uzsver: šādiem uzņēmējiem jāsniedz noteikti atvieglojumi, investoru darbību atbalsta arī Krievijas valsts institūcijas. Kā kavējošs faktors gan jāmin reizumis ļoti garās rindas pie Latvijas – Krievijas robežkontroles punktiem. “Pusotru, divas dienas stāvēt pie robežas – tā nav normāla situācija,” bilst V.Trēziņš un norāda, ka šī problēma jārisina starpvalstu sarunu līmenī. Turklāt austrumos atrodas ne tikai Krievijas tirgus – ir uzsākta nopietna Kazahstānas un Ķīnas piedāvāto iespēju izpēte.

Autopārvadātājiem jāsadarbojas

Autopārvadātāju darbības iespējas un perspektīvas būtiski apdraud arī šoferu trūkums. V.Trēziņš paskaidro, ka kravas automobiļa vadītāja profesijai zudis kādreizējais prestižs – mūsdienās retais ir ar mieru daudz laika pavadīt braucienos pa svešu valstu šosejām, bieži vien nakšņojot automobilī. Taču pieredzējušie braucēji dodas pelnītā atpūtā vai darbā ārvalstu uzņēmumos. Turklāt kravas automobiļa vadītāja specialitātei nepieciešama nopietna apmācība, kas spētu sniegt atbilstošas zināšanas. Tāpēc “Latvijas auto” šobrīd veic pasākumus, lai nākamajiem šoferiem nodrošinātu iespējas absolvēt kvalitatīvu apmācības kursu un lai uzņēmumiem būtu jaunā maiņa.
Jāatzīmē arī “Latvijas auto” uzsāktā sadarbība ar arodbiedrībām, kuras mērķis ir nozares darbinieku sociālo problēmu risināšana. Tas ļauj secināt, ka autovadītāja profesija tomēr joprojām ir gana nopietna, stabila un perspektīva nodarbošanās.
“Latvijas auto” prezidents uzskata, ka biznesa saglabāšanas nozares attīstības labā mūsu valsts autopārvadātājiem jāatsakās no “viensētu” principa un jāsadarbojas, kā arī arvien jāpaaugstina sava profesionālā kvalifikācija. “Citas iespējas nav,” uzsver V.Trēziņš.
Savukārt valsts institūcijām savas kompetences ietvaros jāgādā, lai nozīmīgajai autopārvadājumu nozarei nebūtu lieku šķēršļu.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv

Uzziņai

Ieteikumus 2004.gada vārdam, nevārdam un spārnotam teicienam ar attiecīgu norādi iespējams iesūtīt līdz pirmdienai, 2005.gada 17.janvārim (saņemšanas datums), rakstot Latviešu valodas fondam: Merķeļa ielā 13–400, Rīgā, LV-1050; fakss: 7221258; kā arī: gadavards@e-apollo.lv .