Konkurences padomes lēmums Nr.85

Rīgā 2004.gada 15.decembrī (prot.Nr. 70, 4.§)

Par lietas izpētes izbeigšanu

Lieta Nr.p/04/05/5 Publiskojamā versija

“Par Konkurences likuma 11.panta iespējamo pārkāpumu
a/s “Latvijas Krājbanka” un a/s “Group 4 Falck Latvija” darbībās”

Izvērtējot situāciju banku skaidrās naudas inkasācijas pakalpojumu tirgū Latvijas Republikas ģeogrāfiskajā teritorijā un a/s “Group 4 Falck Latvija” darbību tajā, Konkurences padomei bija pamats uzskatīt, ka a/s “Group 4 Falck Latvija” un a/s “Latvijas Krājbanka” 18.03.2003. noslēgtajā “Līgumā Nr. 59/252 par naudas un vērtību pārvadāšanu” varētu būt ietverti konkurenci ierobežojoši nosacījumi.
Konkurences padome, pamatojoties uz Konkurences likuma 24.pantu, 30.06.2004. pieņēma lēmumu ierosināt lietu par Konkurences likuma 11.pantā noteiktā vienošanās aizlieguma iespējamo pārkāpumu a/s “Latvijas Krājbanka” (turpmāk – Krājbanka) un a/s “Group 4 Falck Latvija” (turpmāk – FALCK) darbībās.
Izvērtējot esošo informāciju un ar lietu saistītos apstākļus, Konkurences padome

konstatēja:

1. Krājbanka (reģ. Nr.000309852) ir LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēta akciju sabiedrība, kuras pamatdarbības veidi ir naudas starpniecība, citur nekvalificēta finanšu starpniecību papildinoša darbība, izmeklēšana un drošības pasākumi un cita statūtos paredzētā darbība.
FALCK (reģ. Nr.000354898) ir LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēta akciju sabiedrība, kuras pamatdarbības veidi ir izmeklēšana, drošības pasākumi, tehniskā pārbaude un analīze, kā arī cita statūtos paredzētā darbība.
Pamatojoties uz Komerclikumu (turpmāk – KCL), kapitālsabiedrība ir:
– komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas (KCL 134. panta pirmā daļa),
– sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība ( KCL 134. panta otrā daļa).
Saskaņā ar iepriekš minēto Krājbanka un FALCK uzskatāmas par kapitālsabiedrībām KCL izpratnē.
2. Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē konkrētais tirgus, kurā darbojas FALCK, sniedzot skaidrās naudas inkasācijas pakalpojumus Krājbankai, ir banku skaidrās naudas inkasācijas pakalpojumu tirgus.
Minētajā tirgū Latvijas Republikas ģeogrāfiskajā teritorijā var darboties neierobežoti liels tirgus dalībnieku skaits.
3. Saskaņā ar 17.07.2003. Latvijas Bankas apstiprināto “Skaidrās naudas inkasācijas licencēšanas noteikumu” 1.3. punktu “skaidrās naudas inkasācija ir uzņēmējdarbības veidā veikta (..) skaidrās naudas savākšana, nogādāšana attiecīgajā kapitālsabiedrībā, apstrāde un glabāšanas drošības nodrošināšana līdz brīdim, kad skaidrā nauda tiek ieskaitīta klientu kontos bankā”. Visi pakalpojumi kopumā uzskatāmi par pilnu skaidrās naudas inkasācijas ciklu. Minētie noteikumi nosaka prasības banku klientu skaidrās naudas inkasācijai, bet banku skaidrās naudas inkasācijas process norit, veicot banku klientu skaidrās naudas inkasācijas procesam analogas darbības. Naudas un vērtību pārvadāšanas pakalpojums (skaidrās naudas savākšana, nogādāšana un nodošana) uzskatāms par skaidrās naudas inkasācijas cikla sastāvdaļu.
4. Vienošanās Konkurences likuma 1.panta 11.punkta izpratnē ir “divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās (..)”.
FALCK un Krājbanka 18.03.2003. ir noslēgušas “Līgumu Nr. 59/252 par naudas un vērtību pārvadāšanu” (turpmāk – Pakalpojumu līgums), kurš uzskatāms par vienošanos Konkurences likuma 1.panta 11.punkta izpratnē.
5. Pakalpojumu līgumā noteikts, ka:
(*).
6. FALCK 16.08.2004. vēstulē Nr.2004/269 norāda, ka:
(*).
7. Krājbanka:
7.1. 12.08.2004. vēstulē Nr.06–3–2.3/11537–k norāda, ka:
(*).
7.2. 07.12.2004. vēstulē Nr.01–3–2.4/405a norāda, ka:
(*).
8. (*).
9. Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteikts, ka “ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, tai skaitā vienošanās par darbībām, kuru dēļ (..) tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētā tirgū”.
10. Saskaņā ar 27.04.2004. Ministru kabineta noteikumu Nr.434 “Par vertikālo vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma” 1.9. punktu. Pakalpojumu līgums uzskatāms par vertikālo vienošanos minēto noteikumu izpratnē, jo vertikāla vienošanās ir vienošanās, kuru noslēguši divi vai vairāki tirgus dalībnieki, no kuriem katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgā preču ražošanas vai izplatīšanas līmenī, un kura attiecas uz preču pirkšanas vai pārdošanas noteikumiem.
Minētie noteikumi nosaka atsevišķu tirgus dalībnieku vertikālās vienošanās, kuras tiek atbrīvotas no Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā minētajiem aizliegumiem, ja šīs vienošanās atbilst visām šajos noteikumos minētajām prasībām (2.punkts).
Pamatojoties uz šo noteikumu 8.punktu, atbrīvojums attiecināms uz vertikālo vienošanos par nekonkurēšanas pienākumu, izņemot vienošanos par tiešu vai netiešu nekonkurēšanas pienākumu, kura termiņš ir nenoteikts vai pārsniedz piecus gadus. Nekonkurēšanas pienākums, kas ir automātiski atjaunojams pēc pieciem gadiem vai vairāk, uzskatāms par nekonkurēšanas pienākumu uz nenoteiktu termiņu (8.1.punkts).
11. Saskaņā ar Pakalpojumu līguma 15.3.punktu (*).
Eiropas Kopienu tiesa 07.12.2000. spriedumā lietā Nr.C–214/99 (Neste Markkinointi Oy v Yotuuli Ky and Others), atbildot uz Somijas tiesas uzdoto jautājumu, nosprieda, ka Eiropas Kopienu līguma 85.(1) panta (tagad 81. (1) panta) aizliegums nav attiecināms uz ekskluzīviem pirkuma līgumiem, kas noslēgti ar auto–degvielas piegādātāju un kurus mazumtirgotājs var pārtraukt jebkurā laikā, vismaz vienu gadu iepriekš paziņojot, ja visi konkrētā piegādātāja noslēgtie ekskluzīvie līgumi, skatīti kopā vai atsevišķi kontekstā ar līdzīgu līgumu tīklu, ko noslēguši visi piegādātāji, ievērojami ietekmē tirgus noslēgšanos, un, ja līgumi, kas var tikt lauzti, ņemot vērā to termiņu, sastāda tikai nelielu daļu no viena piegādātāja ekskluzīvajiem pirkšanas līgumiem, no kuriem vairākums ir fiksēta termiņa līgumi, kas noslēgti vairāk nekā uz gadu (sprieduma 39.p.). Lai arī no tiesas atbildes Somijas nacionālajai tiesai nevar secināt, ka visi ekskluzīvie pirkuma līgumi, kuros paredzēta uzteikuma iespēja, atbrīvojami no 81.panta vienošanās aizlieguma, Eiropas Kopienu tiesa atzīst, ka fiksēta termiņa līgumi, kas noslēgti uz vairākiem gadiem, ievērojami vairāk ierobežo pieeju tirgum nekā tie līgumi, kas var tikt pārtraukti jebkurā laikā, iepriekš īsā laikā paziņojot par to (sprieduma 33.p.).
Ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas praksi Eiropas Kopienu līguma 81.panta piemērošanā, Konkurences padome uzskata, ka Pakalpojumu līgums, (*).
12. (*).
Ievērojot to, ka Konkurences likuma normas ir saskaņotas ar Eiropas Savienības konkurenci regulējošiem tiesību aktiem, Konkurences padome uzskata par pamatotu atsaukties uz Eiropas Kopienu tiesas praksē pausto viedokli.
Konkurences padome uzskata, ka (*) konkrētajā situācijā Pakalpojumu līguma nosacījumi nerada būtisku tirgus noslēgšanās ietekmi, un uz tiem nav attiecināms Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 7. punktā noteiktais vienošanās aizliegums.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Konkurences likuma 6. panta pirmās daļas 1. punktu, 8. panta pirmās daļas 4. punktu, Konkurences padome

nolēma:

izbeigt lietas Nr.p/04/05/5 “Par Konkurences likuma 11.panta iespējamo pārkāpumu a/s “Latvijas Krājbanka” un a/s “Group 4 Falck Latvija” darbībās” izpēti, jo Konkurences likuma 11.pantā noteiktais vienošanās aizlieguma iespējamais pārkāpums Krājbankas un FALCK darbībās nav konstatēts.
Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Konkurences padomes priekšsēdētājs P.Vilks

(*) – Ierobežotas pieejamības informācija
(*) – Ierobežotas pieejamības informācija