Konkurences padomes lēmums Nr.85
Rīgā 2004.gada 15.decembrī (prot.Nr. 70, 4.§)
Par lietas izpētes izbeigšanu
Lieta Nr.p/04/05/5 Publiskojamā versija
“Par Konkurences likuma 11.panta
iespējamo pārkāpumu
a/s “Latvijas Krājbanka” un a/s “Group 4 Falck Latvija”
darbībās”
Izvērtējot situāciju banku
skaidrās naudas inkasācijas pakalpojumu tirgū Latvijas Republikas
ģeogrāfiskajā teritorijā un a/s “Group 4 Falck Latvija” darbību
tajā, Konkurences padomei bija pamats uzskatīt, ka a/s “Group 4
Falck Latvija” un a/s “Latvijas Krājbanka” 18.03.2003. noslēgtajā
“Līgumā Nr. 59/252 par naudas un vērtību pārvadāšanu” varētu būt
ietverti konkurenci ierobežojoši nosacījumi.
Konkurences padome, pamatojoties uz Konkurences likuma 24.pantu,
30.06.2004. pieņēma lēmumu ierosināt lietu par Konkurences likuma
11.pantā noteiktā vienošanās aizlieguma iespējamo pārkāpumu a/s
“Latvijas Krājbanka” (turpmāk – Krājbanka) un a/s “Group 4 Falck
Latvija” (turpmāk – FALCK) darbībās.
Izvērtējot esošo informāciju un ar lietu saistītos apstākļus,
Konkurences padome
konstatēja:
1. Krājbanka (reģ. Nr.000309852)
ir LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēta akciju sabiedrība, kuras
pamatdarbības veidi ir naudas starpniecība, citur nekvalificēta
finanšu starpniecību papildinoša darbība, izmeklēšana un drošības
pasākumi un cita statūtos paredzētā darbība.
FALCK (reģ. Nr.000354898) ir LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēta
akciju sabiedrība, kuras pamatdarbības veidi ir izmeklēšana,
drošības pasākumi, tehniskā pārbaude un analīze, kā arī cita
statūtos paredzētā darbība.
Pamatojoties uz Komerclikumu (turpmāk – KCL), kapitālsabiedrība
ir:
– komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla
daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas (KCL 134. panta pirmā
daļa),
– sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība ( KCL
134. panta otrā daļa).
Saskaņā ar iepriekš minēto Krājbanka un FALCK uzskatāmas par
kapitālsabiedrībām KCL izpratnē.
2. Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē konkrētais
tirgus, kurā darbojas FALCK, sniedzot skaidrās naudas inkasācijas
pakalpojumus Krājbankai, ir banku skaidrās naudas inkasācijas
pakalpojumu tirgus.
Minētajā tirgū Latvijas Republikas ģeogrāfiskajā teritorijā var
darboties neierobežoti liels tirgus dalībnieku skaits.
3. Saskaņā ar 17.07.2003. Latvijas Bankas apstiprināto “Skaidrās
naudas inkasācijas licencēšanas noteikumu” 1.3. punktu “skaidrās
naudas inkasācija ir uzņēmējdarbības veidā veikta (..) skaidrās
naudas savākšana, nogādāšana attiecīgajā kapitālsabiedrībā,
apstrāde un glabāšanas drošības nodrošināšana līdz brīdim, kad
skaidrā nauda tiek ieskaitīta klientu kontos bankā”. Visi
pakalpojumi kopumā uzskatāmi par pilnu skaidrās naudas
inkasācijas ciklu. Minētie noteikumi nosaka prasības banku
klientu skaidrās naudas inkasācijai, bet banku skaidrās naudas
inkasācijas process norit, veicot banku klientu skaidrās naudas
inkasācijas procesam analogas darbības. Naudas un vērtību
pārvadāšanas pakalpojums (skaidrās naudas savākšana, nogādāšana
un nodošana) uzskatāms par skaidrās naudas inkasācijas cikla
sastāvdaļu.
4. Vienošanās Konkurences likuma 1.panta 11.punkta izpratnē ir
“divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība,
kurā tirgus dalībnieki piedalās (..)”.
FALCK un Krājbanka 18.03.2003. ir noslēgušas “Līgumu Nr. 59/252
par naudas un vērtību pārvadāšanu” (turpmāk – Pakalpojumu
līgums), kurš uzskatāms par vienošanos Konkurences likuma 1.panta
11.punkta izpratnē.
5. Pakalpojumu līgumā noteikts, ka:
(*).
6. FALCK 16.08.2004. vēstulē Nr.2004/269 norāda, ka:
(*).
7. Krājbanka:
7.1. 12.08.2004. vēstulē Nr.06–3–2.3/11537–k norāda, ka:
(*).
7.2. 07.12.2004. vēstulē Nr.01–3–2.4/405a norāda, ka:
(*).
8. (*).
9. Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteikts, ka
“ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus
dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences
kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, tai
skaitā vienošanās par darbībām, kuru dēļ (..) tiek apgrūtināta
potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētā
tirgū”.
10. Saskaņā ar 27.04.2004. Ministru kabineta noteikumu Nr.434
“Par vertikālo vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma
11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma” 1.9.
punktu. Pakalpojumu līgums uzskatāms par vertikālo vienošanos
minēto noteikumu izpratnē, jo vertikāla vienošanās ir vienošanās,
kuru noslēguši divi vai vairāki tirgus dalībnieki, no kuriem
katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgā preču ražošanas vai
izplatīšanas līmenī, un kura attiecas uz preču pirkšanas vai
pārdošanas noteikumiem.
Minētie noteikumi nosaka atsevišķu tirgus dalībnieku vertikālās
vienošanās, kuras tiek atbrīvotas no Konkurences likuma 11. panta
pirmajā daļā minētajiem aizliegumiem, ja šīs vienošanās atbilst
visām šajos noteikumos minētajām prasībām (2.punkts).
Pamatojoties uz šo noteikumu 8.punktu, atbrīvojums attiecināms uz
vertikālo vienošanos par nekonkurēšanas pienākumu, izņemot
vienošanos par tiešu vai netiešu nekonkurēšanas pienākumu, kura
termiņš ir nenoteikts vai pārsniedz piecus gadus. Nekonkurēšanas
pienākums, kas ir automātiski atjaunojams pēc pieciem gadiem vai
vairāk, uzskatāms par nekonkurēšanas pienākumu uz nenoteiktu
termiņu (8.1.punkts).
11. Saskaņā ar Pakalpojumu līguma 15.3.punktu (*).
Eiropas Kopienu tiesa 07.12.2000. spriedumā lietā Nr.C–214/99
(Neste Markkinointi Oy v Yotuuli Ky and Others), atbildot uz
Somijas tiesas uzdoto jautājumu, nosprieda, ka Eiropas Kopienu
līguma 85.(1) panta (tagad 81. (1) panta) aizliegums nav
attiecināms uz ekskluzīviem pirkuma līgumiem, kas noslēgti ar
auto–degvielas piegādātāju un kurus mazumtirgotājs var pārtraukt
jebkurā laikā, vismaz vienu gadu iepriekš paziņojot, ja visi
konkrētā piegādātāja noslēgtie ekskluzīvie līgumi, skatīti kopā
vai atsevišķi kontekstā ar līdzīgu līgumu tīklu, ko noslēguši
visi piegādātāji, ievērojami ietekmē tirgus noslēgšanos, un, ja
līgumi, kas var tikt lauzti, ņemot vērā to termiņu, sastāda tikai
nelielu daļu no viena piegādātāja ekskluzīvajiem pirkšanas
līgumiem, no kuriem vairākums ir fiksēta termiņa līgumi, kas
noslēgti vairāk nekā uz gadu (sprieduma 39.p.). Lai arī no tiesas
atbildes Somijas nacionālajai tiesai nevar secināt, ka visi
ekskluzīvie pirkuma līgumi, kuros paredzēta uzteikuma iespēja,
atbrīvojami no 81.panta vienošanās aizlieguma, Eiropas Kopienu
tiesa atzīst, ka fiksēta termiņa līgumi, kas noslēgti uz
vairākiem gadiem, ievērojami vairāk ierobežo pieeju tirgum nekā
tie līgumi, kas var tikt pārtraukti jebkurā laikā, iepriekš īsā
laikā paziņojot par to (sprieduma 33.p.).
Ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas praksi Eiropas Kopienu līguma
81.panta piemērošanā, Konkurences padome uzskata, ka Pakalpojumu
līgums, (*).
12. (*).
Ievērojot to, ka Konkurences likuma normas ir saskaņotas ar
Eiropas Savienības konkurenci regulējošiem tiesību aktiem,
Konkurences padome uzskata par pamatotu atsaukties uz Eiropas
Kopienu tiesas praksē pausto viedokli.
Konkurences padome uzskata, ka (*) konkrētajā situācijā
Pakalpojumu līguma nosacījumi nerada būtisku tirgus noslēgšanās
ietekmi, un uz tiem nav attiecināms Konkurences likuma 11. panta
pirmās daļas 7. punktā noteiktais vienošanās aizliegums.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Konkurences likuma 6. panta
pirmās daļas 1. punktu, 8. panta pirmās daļas 4. punktu,
Konkurences padome
nolēma:
izbeigt lietas Nr.p/04/05/5 “Par
Konkurences likuma 11.panta iespējamo pārkāpumu a/s “Latvijas
Krājbanka” un a/s “Group 4 Falck Latvija” darbībās” izpēti, jo
Konkurences likuma 11.pantā noteiktais vienošanās aizlieguma
iespējamais pārkāpums Krājbankas un FALCK darbībās nav
konstatēts.
Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu Konkurences
padomes lēmums ir pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā viena
mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Konkurences padomes priekšsēdētājs P.Vilks
(*) – Ierobežotas pieejamības
informācija
(*) – Ierobežotas pieejamības informācija