• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 28. decembra noteikumi Nr. 1071 "Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumos Nr.3 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.12.2004., Nr. 210 https://www.vestnesis.lv/ta/id/98751-grozijumi-ministru-kabineta-2001-gada-2-janvara-noteikumos-nr-3-noteikumi-par-rupniecisko-zveju-ieksejos-udenos-

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.1072

Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem karavīriem, kuri pilda dienesta pienākumus ārpus valsts

Vēl šajā numurā

30.12.2004., Nr. 210

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 1071

Pieņemts: 28.12.2004.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.1071

Rīgā 2004.gada 28.decembrī (prot. Nr.75 35.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumos Nr.3 “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos”

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktu

 

1. Izdarīt Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumos Nr.3 “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 3.nr.; 2003, 183.nr.; 2004, 175.nr.) šādus grozījumus:

1.1. aizstāt noteikumu tekstā:

1.1.1. vārdus “Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “valsts aģentūra “Latvijas Zivju resursu aģentūra”” (attiecīgā locījumā);

1.1.2. vārdus “Vides valsts inspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts vides dienests” (attiecīgā locījumā);

1.2. izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Zvejnieki drīkst zvejot iekšējos ūdeņos, ja:

3.1. ir noslēgts zvejas tiesību nomas līgums;

3.2. ir saņemta zvejas atļauja (licence), kurā norādīts zvejas rīku veids un to skaita vai nozvejas limits (turpmāk — zvejas limits);

3.3. komerciālajai zvejai Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldē (turpmāk — Zivsaimniecības pārvalde) ir saņemta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā;

3.4. pašpatēriņa zvejai fiziskās personas ir reģistrējušās Vides ministrijas reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk — reģionālā vides pārvalde).”;

1.3. aizstāt 6.punktā vārdus “Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde (turpmāk — Zivsaimniecības pārvalde)” ar vārdiem “Zivsaimniecības pārvalde”;

1.4. izteikt 9.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Zveju atbilstoši Zivsaimniecības pārvaldē un Vides ministrijā saskaņotām zinātniskajām programmām vai projektiem, kurus izstrādājusi valsts aģentūra “Latvijas Zivju resursu aģentūra” vai citas juridiskās personas, kuru statūtos paredzēts attiecīgais darbības veids, var veikt, ja Vides ministrijas Dabas aizsardzības pārvaldē (turpmāk — Dabas aizsardzības pārvalde) ir saņemta zvejas atļauja (licence) zvejai zinātniskai izpētei vai citos īpašos nolūkos (zivkopībai, aklimatizācijai, kontrolzvejai, melioratīvajai zvejai).”;

1.5. izteikt 10.1., 10.2. un 10.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“10.1. tīkls — pasīvs zvejas rīks, kas izgatavots no linuma, kurš piesiets (uzsēdināts) virvēm. Tīkla linuma acs izmērs ir:

10.1.1. zivju tīklam — ne mazāks kā 30 mm;

10.1.2. zivju tīklam specializētajā repšu zvejā — ne mazāks kā 20 mm;

10.1.3. zivju tīklam specializētajā jūras salaku un vīķu zvejā — ne mazāks kā 12 mm;

10.1.4. nēģu tīklam specializētajā nēģu zvejā — no 8 līdz 14 mm;

10.2. murds — pasīvs krātiņveida zvejas rīks, kas izgatavots no linuma, kurā auklas diametrs nav tievāks par 1 mm, un kas sastāv no viena vai diviem āmjiem, izņemot zušu murdu ar sētu, kurā var būt ne vairāk kā astoņi āmji, ja šāda murda sētas garums ir lielāks par 30 m. Murda āmjiem var būt pievienota sēta un/vai spārni (ejas). Linuma acs minimālais izmērs jebkurā murda konstrukcijas daļā ir:

10.2.1. zivju murdam — 30 mm;

10.2.2. zivju murdam specializētajā jūras salaku un vīķu zvejā un zušu murdam — 12 mm;

10.2.3. nēģu murdam, kura horizontālais murda atvērums nedrīkst būt lielāks par 4 m, — 8 mm;

10.2.4. stagaru murdam un ezeru salaku murdam — 6 mm;

10.3. nēģu tacis — stacionāri upes gultnē vienā rindā nostiprināti nēģu murdi;”;

1.6. izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

“11. Zveja tiek uzskatīta par specializētu, ja tiek zvejotas kādas noteiktas sugas zivis ar šai sugai paredzēto šo noteikumu 10.punktā minēto zvejas rīku un attiecīgais zvejas rīks ir norādīts zvejas atļaujā (licencē) (izņemot šo noteikumu 10.1.1., 10.2.1. un 10.5.apakšpunktā norādītos zvejas rīkus nespecializētajā zvejā). Katram specializētās zvejas veidam nosaka atsevišķus zvejas limitus atbilstoši šo noteikumu 6.punktam, kā arī limitē āmju skaitu zušu murdiem, kuru sētas garums ir lielāks par 30 m.”;

1.7. izteikt 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“13. Nespecializētajā zvejā Buļļupē un Daugavā (arī tās ūdenskrātuvēs) aizliegts izmantot zivju tīklus.

14. Zvejā aizliegts izmantot šādus zvejas rīkus:

14.1. murdus, kuru sētas garums vai spārnu atvērums ir lielāks par 30 m, izņemot murdus zušu un ezera salaku specializētajai zvejai un murdus zvejai Buļļupē, Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, Daugavas ūdenskrātuvēs un Liepājas ezerā, kur murdu sētas garums var būt lielāks par 30 m, bet nedrīkst pārsniegt 100 m un murdu spārnu atvērums nedrīkst būt lielāks par 30 m;

14.2. tīklus, kuru garums ir mazāks par 15 m, ja zvejo privātajos ūdeņos, un tīklus, kuru garums ir mazāks par 30 m, ja zvejo publiskajos ūdeņos;

14.3. ja tiek zvejots pašpatēriņam :

14.3.1. vairāk nekā vienu zivju murdu, kura sētas garums vai spārnu atvērums nav lielāks par 30 m, ja zvejo privātajos un publiskajos ūdeņos, vai arī vairāk nekā divus 15 m garus tīklus, ja zvejo privātajos ūdeņos, un vairāk nekā vienu 50 m garu tīklu, ja zvejo publiskajos ūdeņos;

14.3.2. jebkuru citu šo noteikumu 10.punktā minēto zvejas rīku.”;

1.8. aizstāt 16.5.apakšpunktā skaitli “45” ar skaitli “50”;

1.9. papildināt 22.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Pārējā laikā citu zivju sugu piezveja nav limitēta, ievērojot šo noteikumu 21. un 23.punktā noteiktos piezvejas ierobežojumus.”;

1.10. izteikt 26.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

“26.5. pēc zvejas transportēt lomu no izkraušanas vai pārkraušanas vietas vai pārdot nozvejotās zivis, ja tās nav šķirotas un nosvērtas, kā arī nav izdarīts attiecīgs ieraksts zvejas žurnālā;”;

1.11. izteikt 26.9.apakšpunktu šādā redakcijā:

“26.9. izmantot zvejā tīklus:

26.9.1. Feimaņu, Lielajā Ludzas, Liepājas un Papes ezerā — visu gadu;

26.9.2. pārējos publiskajos ezeros, kas nav minēti šo noteikumu 26.9.1. un 29.4.apakšpunktā, no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās no pulksten 24.00 naktī no piektdienas uz sestdienu (vai no pulksten 24.00 naktī no attiecīgās darbdienas vai svētdienas uz svētku dienu) līdz pulksten 24.00 naktī no svētdienas uz pirmdienu (vai līdz pulksten 24.00 naktī no pēdējās svētku dienas uz nākamo darbdienu). Šis nosacījums neattiecas uz šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem publiskajiem ezeriem (ezeru daļām);”;

1.12. papildināt noteikumus ar 26.10., 26.11. un 26.12.apakšpunktu šādā redakcijā:

“26.10. izmantot zvejā zušu murdus ezeru iztekās diennakts gaišajā laikā;

26.11. uzsākt zveju zinātniskajai izpētei un citos īpašos nolūkos, ja par to iepriekš nav informēta attiecīgā reģionālā vides pārvalde;

26.12. izmantot zvejā kuģošanas līdzekļus, kuri nav reģistrēti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrāciju.”;

1.13. izteikt 27.punktu šādā redakcijā:

“27. Aizliegts zvejot un iegūt jebkādas sugas zivis visās ūdenstilpēs no 16.aprīļa līdz 20.jūnijam, izņemot specializēto zveju ar murdiem, zušķērāju un trīsuļodu kāpuru rāmi, kā arī zveju zinātniskajai izpētei un citos īpašos nolūkos, kura notiek atbilstoši šo noteikumu 9.punktā noteiktajām prasībām.”;

1.14. izteikt 29.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“29.4. Alūksnes, Āraišu, Babītes, Balvu, Cirmas, Dagdas, Juglas, Kaunatas, Lielauces, Lielajā Nabas, Lilastes, Mazajā Ludzas, Mazajā Nabas, Rēzeknes, Salas, Slokas, Viesītes, Viļakas, Virtukšņas un Zosnas ezerā, Dūņezerā, Dzirnezerā, Ķīšezerā, Lielajā Baltezerā, Lielezerā un Mazajā Baltezerā.”;

1.15. aizstāt 30.4.apakšpunktā vārdu “septembra” ar vārdu “oktobra”;

1.16. svītrot 30.5.apakšpunktu;

1.17. izteikt 31.punktu šādā redakcijā:

“31. Zvejas rīkus (izņemot specializēto zušu zveju ar zušķērāju) aizliegts izvietot:

31.1. aizšķērsojot ūdenstilpē starp jebkuriem sauszemes punktiem vairāk par pusi no brīvās ūdens platības, kura nav blīvi aizaugusi ar meldriem, niedrēm vai citiem ūdensaugiem, izņemot specializēto zveju ar nēģu taci. Ar nēģu taci drīkst aizšķērsot ne vairāk kā divas trešdaļas no brīvās ūdens platības;

31.2. tuvāk par 100 m no jebkura ūdenstilpes pretējā krastā izvietotā zvejas rīka vistālāk ūdenstilpē izvirzītā punkta;

31.3. tuvāk par 100 m no otra jebkurā virzienā upē izvietotā zvejas rīka, izņemot specializēto nēģu zveju;

31.4. tuvāk par 50 m uz visām pusēm no upju un kanālu ietekām un iztekām.”;

1.18. izteikt 33.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“33.1. komerciālajā zvejā turēt klāt zvejas atļauju (licenci) un personu apliecinošu dokumentu, bet pašpatēriņa zvejā — zvejas atļauju (licenci);”;

1.19. izteikt 33.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“33.4. pēc atgriešanās krastā pirms zivju pārdošanas vai transportēšanas nosvērt un sašķirot nozvejotās zivis pa zivju sugām, kā arī reģistrēt zvejas datus reģionālās vides pārvaldes izsniegtajā iekšējo ūdeņu zvejas žurnālā (1.pielikums);”;

1.20. izteikt 33.10.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“33.10.2. tīklus marķēt atbilstoši šo noteikumu 34.punktā minētajām prasībām, bet marķēšanai izmantot karodziņus (izņemot baltus), kuru katra mala nav īsāka par 40 cm.”;

1.21. izteikt 34.6. un 34.7.apakšpunktu šādā redakcijā:

“34.6. tīklu atrašanās vietas apzīmē ar bojām vai citām virs ūdens redzamām zīmēm šādi:

34.6.1. tīkla abos galos un murda abos vistālāk izvērstajos punktos pievieno nostiprinātas vai peldošas vertikālas stoderes (kārtis) ar vienādas krāsas (izņemot baltu) karodziņiem, kuru katra mala nav īsāka par 20 cm. Stoderēm papildus piestiprina arī zvejas rīka marķējuma zīmi;

34.6.2. tīklus, kuru garums pārsniedz 50 m, un murdus, kuru sētas garums pārsniedz 50 m, papildus pēc katriem 50 m apzīmē ar bojām, kuru diametrs nav mazāks par 15 cm;

34.7. kuģojamās upēs zvejas rīkus upes labajā krastā papildus marķē ar sarkanu boju, bet kreisajā krastā — ar baltu boju.”;

1.22. izteikt 35.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“35. Valsts vides dienesta pilnvarotām amatpersonām atbilstoši to kompetencei:”;

1.23. papildināt 35.1.1.apakšpunktu aiz vārdiem “izsniegt zvejas atļaujas (licences)” ar skaitli un vārdu “(4.pielikums)”;

1.24. papildināt noteikumus ar 35.1.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“35.1.4. iznīcināt nelikumīgi izmantotos (arī nemarķētos) zvejas rīkus, kā arī aizliegtos zvejas rīkus un līdzekļus;”;

1.25. papildināt 36.punktu ar otru teikumu šādā redakcijā:

“Zivsaimniecības pārvaldei pēc saskaņošanas ar Vides ministriju ir tiesības pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības ierosinājumu, aizliegt rūpniecisko zveju un nenoteikt zvejas limitus publiskajos ūdeņos, kuros nepieciešams saglabāt zivju resursus vai veikt darbības, lai ūdeņus varētu izmantot rekreācijai.”;

1.26. izteikt 37.punktu šādā redakcijā:

“37. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē un uzrauga:

37.1. Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju inspektori, kā arī Valsts vides dienesta pilnvarotas personas;

37.2. pašvaldības pilnvarotas amatpersonas, kuras attiecīgās pašvaldības teritorijā ir tiesīgas pārbaudīt lomu, zvejā izmantotos rīkus un, ja tiek konstatēts pārkāpums, atbilstoši kompetencei sastādīt administratīvos protokolus un nosūtīt tos izskatīšanai attiecīgā kompetentā institūcijā, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izņemt nelikumīgi iegūtās zivis un nelikumīgi izmantotos zvejas rīkus un līdzekļus;

37.3. policija, pašvaldības policija, zemessardze, kā arī ūdenstilpju īpašnieki un nomnieki, kuri sadarbībā ar šo noteikumu 37.1.apakšpunktā minētajiem inspektoriem un pilnvarotām personām vai šo noteikumu 37.2.apakšpunktā minētajām amatpersonām atbilstoši kompetencei ir tiesīgi piedalīties zvejas uzraudzībā.”;

1.27. papildināt 38.punkta ievaddaļu aiz vārdiem “piedzen tiesas ceļā” ar vārdiem “tai skaitā paredzot iespēju ar tiesas lēmumu noteikt, ka zaudējuma nodarītājam ir pienākums sakopt vidi”;

1.28. izteikt 39.punktu šādā redakcijā:

“39. Neņemot vērā piemēroto administratīvo sodu vai kriminālsodu Valsts vides dienesta pilnvarotās amatpersonas ir tiesīgas anulēt izsniegto zvejas atļauju (licenci). Zvejas noteikumu pārkāpumi var būt par iemeslu atteikumam piešķirt zvejas limitus nākamajā gadā vai zvejas tiesību nomas līguma laušanai. Ja persona ir nodarījusi zaudējumu zivju resursiem, ar tiesas lēmumu var noteikt, ka tai ir pienākums sakopt vidi, lai kompensētu šos zaudējumus.”;

1.29. aizstāt 40.punktā vārdus “Vides valsts inspekcijas un Vides ministrijas Jūras vides pārvaldes” ar vārdiem “un Valsts vides dienesta”;

1.30. svītrot 43.punktu;

1.31. papildināt noteikumus ar 44.punktu šādā redakcijā:

“44. Noteikumu 13.punkts attiecībā uz aizliegumu izmantot zivju tīklus nespecializētā zvejā Buļļupē un Daugavā (arī tās ūdenskrātuvēs) stājas spēkā ar 2005.gada 16.aprīli.”;

1.32. papildināt noteikumus ar 4.pielikumu šādā redakcijā:

"4. pielikums
Ministru kabineta
2001. gada 2. janvāra
noteikumiem Nr. 3

"

2. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

Ministru prezidenta vietā —
veselības ministrs G.Bērziņš

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!