Sakot ardievas raibajam, notikumiem bagātajam 2004.gadam

Dānijas vēstnieks Arnolds Kristians de Fine-Skibsteds (Arnold Christian de Fine Skibsted) T Izraēlas vēstnieks Garijs Korens (Gary Koren) T Japānas vēstnieks Seiičiro Ocuka (Seiichiro Otsuka) T Ķīnas vēstnieks Dzji Janči (Ji Yanchi) T Lietuvas vēstnieks Osvalds Čukšis (Osvaldas Čiukšys) T Nīderlandes vēstnieks Roberts Shudeboms (Robert Schuddeboom) T Slovākijas vēstnieks Jozefs Draveckis (Jozef Dravecky) T un Šveices vēstniece Anna Boti (Anne Bauty) –

“Latvijas Vēstnesim”

– Kurš bijis aizvadāmā gada nozīmīgākais notikums jūsu valstī?

S.Ocuka: – Ekonomikas uzplaukums.
O.Čukšis: – Lietuvai tā bija pēdējo gadu svarīgākā mērķa – dalības Eiropas Savienībā – sasniegšana. Kas gan var būt vēl svarīgāk?
J.Draveckis: – Slovākijai, tāpat kā Latvijai, tā bija iestāšanās ES un NATO.
A.Boti: – Vēsturē pirmā Šveices un Eiropas Savienības galotņu tikšanās 19.maijā Briselē. Tās laikā tika parakstīti deviņi divpusēji līgumi.
G.Korens: – Tuvo Austrumu reģionā izzuda galvenā vēsturiskā barjera ceļā uz sarunām un miera procesa atjaunošanu ar palestīniešiem. Arafāta aiziešana ne tikai izraēliešu vidū, bet arī visā pasaulē tiek uztverta kā “logs uz iespēju”.
R.Shudeboms: – Diemžēl Nīderlandē tā bija islāma teroristu noslepkavotā nīderlandiešu kinorežisora nāve. Šis notikums ir smags pārbaudījums visā pasaulē plaši pazīstamajai mūsu sabiedrības tolerancei un mūsu valsts kā brīvas sabiedrības reputācijai. Es ceru, ka mēs sekmīgi pārvarēsim šos pārbaudījumus, taču jūtams, ka tie joprojām šūpo mūsu valsts tradicionālo vērtību pamatus un atbalsojas visā Eiropā.
Dzji Janči: – Pirmkārt, tika pieņemti un ieviesti labojumi Ķīnas Tautas Republikas konstitūcijā par virkni svarīgu jautājumu. Piemēram, par pilsoņu personiskā īpašuma neaizskaramību un to, ka valsts ciena un nodrošina cilvēka tiesības. Otrkārt, turpinās Ķīnas ekonomikas dinamiska attīstība. Pēc speciālistu prognozēm, nacionālā kopprodukta pieaugums 2004.gadā būs apmēram 9 procenti. Treškārt, Atēnu olimpiskajās spēlēs Ķīna pirmo reizi ieguva otro vietu zelta medaļu skaita ziņā, izcīnot 32 zelta medaļas.
A.Kristians de Fine-Skibsteds: – Dānijā gada visnozīmīgākais notikums bija Viņa Karaliskās augstības Dānijas kroņprinča Frederika laulības ar Mēriju Elizabeti Donaldsoni, tagad – kroņprincesi Mēriju.

– Kurš jums bijis saviļņojošākais 2004.gada brīdis vai notikums Latvijā?

A.Boti: – Nozīmīgākais notikums Latvijā, manuprāt, ir saistāms ar 1.maiju, kad Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.
S.Ocuka: – Svinības sakarā ar Latvijas iestāšanos ES.
Dzji Janči: – Latvijas iestāšanās ES nu NATO, kā arī mūsu tautu ilgā un ciešā draudzība un partnerattiecības.
J.Draveckis: – Kad es 1.maijā Rīgā, Doma laukumā, skatījos, kā mastā paceļas Eiropas Savienības karogs, man acīs bija asaras. Jo tajā brīdī taču ES iestājās abas mūsu valstis.
O.Čukšis: – Varbūt ko līdzīgu jutām pirms 15 gadiem, kad, rokās sadevušies, stāvējām “Baltijas ceļā”. Tikai tad vēl ne jūs, latvieši, ne mēs, lietuvieši, nevarējām iztēloties, ka tik īsā laikā sasniegsim tik daudz.
G.Korens: – Esmu priecīgs par Latvijas pilsoņiem. Jau pēc dažiem gadiem pat skeptiķi saredzēs labumu, ko dod pievienošanās šīm organizācijām.
A.Kristians de Fine-Skibsteds: – Tas bija aizkustinošs mirklis ne tikai Latvijai, bet arī Dānijai, kas ir Latvijas sadraudzības valsts un sabiedrotā. Dānija – lielākā Latvijas atbalstītāja divpusējās attiecībās – ir sniegusi ekonomisku un tehnisku atbalstu Latvijas integrācijai ES un NATO. Tādēļ bija liels prieks šajā nozīmīgajā brīdī būt kopā ar Latvijas tautu, un arī man personīgi bija prieks, ka darbojos Latvijā šajā vēsturiski nozīmīgajā laika posmā.
R.Shudeboms: – Kaut arī es ar savu ģimeni Latvijā esmu tikai sešus mēnešus, mēs jau esam piedzīvojuši virkni saviļņojošu brīžu. Iespējams, ka pats emocionālākais no tiem bija brīnišķīgais, aizkustinošais Ineses Galantes koncerts Rīgā, to klausoties, man acīs bija asaras.

– Kas jums Latvijā 2004.gadā bijis vislielākais pārsteigums?

J.Draveckis: – Mani personīgi pārsteidza Latvijas valdības krišana oktobrī, taču acīmredzot tagad jaunajai valdībai ar pārliecinošu parlamenta vairākuma atbalstu būs vieglāk strādāt.
S.Ocuka: – Emša valdības krišana.
Dzji Janči: – Tas, ka Latvijas futbola komanda iekļuva FIFA Eiropas turnīra finālā.
G.Korens: – Teicamais Latvijas futbola izlases sniegums Eiropas čempionāta finālturnīrā Portugālē.
O.Čukšis: – Šajā gadā kā es, tā mani draugi un kolēģi Lietuvā karsām līdzi jūsu futbola izlasei, kas lieliski spēlēja Eiropas futbola čempionātā Portugālē. Latvijas izlases spēle ne tikai patīkami pārsteidza – jau pati Latvijas izlases piedalīšanās bija it kā Latvijas, bet reizē arī visu Baltijas valstu vizītkarte Eiropai un citām valstīm.
A.Boti: – Nevaru to nosaukt par pārsteigumu, taču – man bija liels pagodinājums un prieks šogad, 22.jūnijā, tikties ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Biju ieradusies pie viņas ar savu akreditācijas vēstuli.
R.Shudeboms: – Ja vaicājat, kas mani visvairāk pārsteidza, tad tas ir lielais dārgo automašīnu skaits jūsu zemē – to es joprojām nevaru saprast.

– Kas 2004.gadā jūs Latvijā sarūgtinājis vai sagādājis vilšanos?

S.Ocuka: – Tas, ka 2005.gadā Japānā netiks atvērta Latvijas vēstniecība.
A.Boti: – Diemžēl man izdevies atlicināt ļoti maz laika, lai apceļotu Latviju.
G.Korens: – Tas, ka Izraēlas basketbola komanda zaudēja Latvijas valsts izlasei oktobrī Ventspilī. Latvijas izlase tik tiešām bija nopelnījusi savu spožo uzvaru.
J.Draveckis: – Es biju ļoti vīlies, kad prezidents Rūdolfs Šusters nolēma atlikt un pēc tam tā arī nerealizēja savu jau gandrīz pilnībā sagatavoto vizīti janvārī Latvijā. Tagad man ir ļoti patīkami gatavot Slovākijas jaunā prezidenta Ivana Gašparoviča vizīti 2005.gada pirmajā ceturksnī.

– Pats svarīgākais 2004. gada notikums mūsu valstu divpusējās attiecībās?

Dzji Janči: – Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizīte Ķīnā.
S.Ocuka: – “Nippon Keidanren” (Japānas Biznesa federācijas) delegācijas vizīte Latvijā martā.
A.Boti: – Tas, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā visi divpusējie līgumi starp Eiropas Savienību un Šveici automātiski stājas spēkā arī attiecībā uz Latviju.
R.Shudeboms: – Latvijas konsekventā iekļaušanās ES un Nīderlandes prezidentūra Savienībā ļāva izveidot raženus kontaktus, tālāk sekmējot mūsu jau tā teicamās divpusējās attiecības.
G.Korens: – Izraēlas bruņoto spēku virsnieku vizīte Latvijā šā gada aprīlī programmas “Liecinieki uniformās” (“Witnesses in Uniforms”) ietvaros un piemiņas ceremonija Holokausta memoriālā Rumbulā ar Latvijas armijas godasardzes piedalīšanos.
O.Čukšis: – Gribu izcelt mūsu valstu prezidentu Vairas Vīķes-Freibergas un Valda Adamkus tikšanos 25.novembrī Šauļos un Viļņā. Tas, manuprāt, dos labu impulsu, tālāk paplašinot mūsu sadarbību un sasniedzot kvalitatīvi jaunu līmeni divpusējās attiecībās nākamgad.
A.Kristians de Fine-Skibsteds: – Latvijas pievienošanās ES un NATO veicinājusi arī Dānijas un Latvijas divpusējo attiecību turpmāku attīstību. Latvija tagad ir īsts partneris un sabiedrotais, ar ko Dānija ved sarunas visos līmeņos. Tā stiprinājusi arī saikni starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm.

– Kas, jūsuprāt, būs nozīmīgākais 2005.gada notikums mūsu valstu divpusējās attiecībās?

R.Shudeboms: – Gads sāksies ar Latvijas Valsts prezidentes valstsvizīti Nīderlandē, kur viņu uzņems Viņas majestāte karaliene Beatrikse.
A.Boti: – Manuprāt, tā būs 2005.gadā plānotā Šveices prezidenta Samuēla Šmida vizīte Rīgā.
G.Korens: – Es ļoti ceru, ka viss norisināsies, kā plānots, un nākamgad Izraēlas Valsts prezidents Moše Kacavs ieradīsies oficiālā vizītē Rīgā.
O.Čukšis: – Nākamajā gadā vajadzētu sākties Latvijas un Lietuvas sabiedrības pārstāvju foruma darbam, lai ar “citām acīm” paskatītos uz mūsu valstu, tautu, pilsoņu sadarbības perspektīvām. Nešaubos, ka aprīlī vērosim interesantu Baltijas basketbola līgas finālu. Tajā vajadzētu piedalīties divām labākajām Latvijas un Lietuvas komandām.
A.Kristians de Fine-Skibsteds: – 2005.gads nāk ar pasaules visslavenākā dāņa Hansa Kristiana Andersena 200.gadadienu, ko atzīmēs ar grandiozu kultūras festivālu visa gada garumā gan Dānijā, gan daudzās citās valstīs, ieskaitot Latviju.
Dzji Janči: – Tā būs Ķīnas un Latvijas piedalīšanās, ES un Ķīnas sadarbības ietvaros, pasākumos sakarā ar ES un Ķīnas diplomātisko attiecību nodibināšanas 30. gadadienu.
S.Ocuka: – Tiks īstenots lēmums atvērt Latvijas vēstniecību Japānā.

– Ko vēlat Latvijas tautai Jaunajā gadā?

S.Ocuka: – Labklājību un mieru!
A.Boti: – Ekonomisku uzplaukumu un tam klāt labu veselību, labu garastāvokli, labus draugus, mīļu ģimeni, daudz laimes un tā tālāk, un tā tālāk!
R.Shudeboms: – Arī es vēlu labu veselību, draudzību, mieru!
G.Korens: – Lai nākamgad lielākā prioritāte būtu iekšējo ekonomisko un sociālo problēmu risināšana!
A.Kristians de Fine-Skibsteds: – Mēs ceram uz vēl ciešāku sadarbību, arī ES un NATO jomā.
Dzji Janči: – Es kā Ķīnas vēstnieks Latvijā ceru, ka jaunajā, 2005.gadā mūsu attiecības, tai skaitā ekonomiskā sadarbība, turpinās sekmīgi un auglīgi attīstīties.
O.Čukšis: – Nešaubos, ka arī nākamgad mūs pavadīs veiksme. Sevišķi tad, kad strādāsim un darbosimies kopā, plecu pie pleca, kā mūsu attapīgās tautas jau darījušas.
J.Draveckis: – Labs pamats visu labo vēlējumu piepildījumam ir mūsu jaunās iespējas ES. Būdami vienā ES valstu ģimenē, mēs tagad esam radi. Tad izmantosim arī šo mūsu kopīgās labklājības iespēju!

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv