Par ASV Kongresa padomniekiem

triju dienu informatīvā vizītē Latvijā

Šodien, 18.augustā, beidzas Amerikas Savienoto Valstu Kongresa padomnieku un Potomaka fonda pārstāvju delegācijas četru dienu vizīte Latvijā. Tās galvenais mērķis bija gūt informāciju par Latvijas ārpolitiku un iekšpolitiskajiem procesiem.

Trešdien, 16.augustā, ASV Kongresa padomnieki apmeklēja Saeimu. Vispirms viesi tikās ar Saeimas priekšsēdētāja biedru Rihardu Pīku (attēlā).

Tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas virzību uz NATO un Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs R.Pīks uzsvēra, ka Latvijas un ASV savstarpējās attiecības vērtējamas kā labas. Īpaša nozīme šo attiecību veicināšanā bijusi ASV un Baltijas valstu hartas parakstīšanai. R.Pīks informēja viesus, ka Latvijas ārpolitikas galvenie mērķi ir integrācija Eiropas Savienībā un NATO, kā arī labu kaimiņattiecību veidošana ar Krieviju.

Runājot par Latvijas virzību uz NATO, Saeimas priekšsēdētāja biedrs sacīja, ka šī mērķa īstenošanā liela nozīme būs starptautiskajai situācijai un arī ASV nostājai. Latvija daudz darījusi, lai tuvinātos Ziemeļatlantijas aliansei — to pierāda aizsardzības finansējuma palielinājums mūsu valsts budžetā, kā arī piedalīšanās starptautiskās miera uzturēšanas operācijās. Lai gan visi uzdevumi vēl nav izpildīti, Latvija ir apņēmības pilna tos veikt iespējami īsākā laikā, sacīja R.Pīks.

ASV Kongresa padomniekus interesēja Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību vērtējums. Saeimas priekšsēdētāja biedrs pastāstīja, ka attiecībām ar Krieviju Latvijas ārpolitikā ir būtiska nozīme, tāpēc mūsu valsts darījusi visu iespējamo divpusējo attiecību veicināšanai.

Tikšanās nobeigumā R.Pīks atbildēja uz ASV Kongresa padomnieku jautājumiem par parlamentā pārstāvētajām politiskajām partijām, to finansēšanu, kā arī sadarbību starp parlamentu, Valsts prezidenti un valdību.

Pēc tam ASV Kongresa padomnieku delegācija, tiekoties ar Saeimas Ārlietu komisijas, Aizsardzības un iekšlietu komisijas, Eiropas lietu komisijas un Latvijas un ASV parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem, sprieda par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, NATO paplašināšanos, Eiropas jauno drošības un aizsardzības identitāti, kā arī par sabiedrības integrācijas un cilvēktiesību jautājumiem.

ASV Kongresa padomnieki vēlējās uzzināt par Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā politiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem, kā arī par sabiedrības nostāju šajā jautājumā. Eiropas lietu komisijas pārstāve Inese Birzniece informēja viesus par Latvijas politisko spēku vienprātīgu atbalstu Latvijas dalībai ES. I.Birzniece pastāstīja arī par Eiropas lietu komisijas darbu ar Latvijas iestāšanās ES sarunu pozīciju projektu konkrētām sadaļām, kā arī par sadarbību ar valdību, saskaņojot likumdošanu ar ES normām. Savukārt Ārlietu komisijas pārstāvis Valdis Birkavs raksturoja sabiedrības attieksmi pret Eiropas integrācijas jautājumiem — sabiedrība arvien labāk izprot šo procesu un aktīvāk iesaistās tā risināšanā. Latvijas parlamentārieši uzsvēra, ka vieni no Latvijas galvenajiem argumentiem virzībai uz ES ir drošība un iespēja piedalīties Eiropas politiskajos procesos. Abas puses pārrunāja arī Eiropas Savienības iekšējās attīstības problēmas un to iespējamo ietekmi uz paplašināšanās gaitu.

Spriežot par NATO integrācijas jautājumiem, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Rišards Labanovskis vēlējās uzzināt amerikāņu ekspertu viedokli par Baltijas valstu uzņemšanu Ziemeļatlantijas aliansē vienā laikā. ASV Kongresa Pārstāvju palātas Aizsardzības komisijas padomnieks Pīters Praijs atbildēja, ka no militārā viedokļa saprātīgāk būtu Ziemeļatlantijas aliansē uzņemt visas trīs Baltijas valstis vienlaikus. Savukārt Starptautisko attiecību komisijas padomnieks Roberts Kings pieļāva šādu iespēju tikai tādā gadījumā, ja trīs Baltijas valstis, gatavojoties dalībai NATO, sasniegtu līdzīgu progresu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Dalbiņš skaidroja viesiem, ka no militārā viedokļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņemšana NATO vienā laikā būtu vislietderīgākā, jo starp valstīm ir izveidota vienota militārā sistēma, ko būtu samērā grūti sadalīt.

Tika skarti arī cilvēktiesību un sabiedrības integrācijas jautājumi. Viesi interesējās, vai Latvijā ir valsts un sabiedriskās institūcijas, kas nodarbojas ar cilvēktiesību jautājumiem, un vai ir arī tādas jomas, kurās cilvēktiesību jautājums būtu īpaši aktuāls. Latvijas parlamentārieši akcentēja Valsts cilvēktiesību biroja, Nevalstisko organizāciju centra un Nacionālo kultūras biedrību asociācijas lomu sabiedrības integrācijas veicināšanā, kura ietver ne tikai etnisko, bet arī daudzus citus aspektus, tostarp integrāciju sociālā, kultūras, izglītības un ekonomikas jomā.

Sarunas noslēgumā tika pārrunātas arī Latvijas un ASV parlamentārās sadarbības padziļināšanas iespējas.

16.augustā ar ASV Kongresa padomnieku delegāciju tikās arī Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvji.

Viesus iepazīstināja ar Baltijas asamblejas struktūru, tās galvenajiem darbības virzieniem un Baltijas asamblejas ciešo sadarbību ar Ziemeļvalstu padomi. Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks pastāstīja, ka vienotas ekonomiskās telpas izveidošana Baltijā, pārrobežu sadarbība starp Baltijas valstīm, integrācija ES un transatlantiskajās drošības struktūrās ir galvenie un nemainīgie Baltijas asamblejas darbības virzieni.

Noslēgumā tikšanās dalībnieki pārrunāja ar Baltijas asamblejas un ASV Pārstāvju palātas Baltijas valstu atbalsta grupas sadarbību saistītos jautājumus.

Saeimas preses dienests

Ceturtdien, 17. augustā, ASV senatori un kongresmeņu padomnieki un Potomaka fonda pārstāvji tikās arī ar Latvijas Republikas ārlietu ministru Induli Bērziņu (attēlā pa labi)

Ārlietu ministrs uzsvēra abu valstu attiecību nozīmību, kuru pamatā ir ASV un Baltijas partnerības harta. I. Bērziņš iepazīstināja ASV delegācijas pārstāvjus ar Latvijas ārpolitiskajiem mērķiem — integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Tika pārrunāts Latvijas progress iestāšanās sarunās ES, kā arī pievērsta īpaša vērība NATO paplašināšanās procesam un Latvijas paveiktajam virzībā uz NATO. Ministrs raksturoja reģionālās sadarbības procesus, Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību, Baltijas jūras valstu padomes darbību, kā arī attiecības ar Krieviju, Ukrainu un citām valstīm, kuras izveidojās pēc PSRS sabrukuma.

Tikšanās laikā I. Bērziņš atbildēja arī uz ASV pārstāvju jautājumiem, kas skāra Baltijas jūras reģiona attīstības perspektīvas un Baltijas valstu sadarbību, Latvijas un Krievijas attiecības. Tika raksturota attīstība attiecībām ar Krieviju un Latvijas gatavība konstruktīvam dialogam, kas būtu abu valstu interesēs.

Ārlietu ministrijas preses centrs