“Latvijas pasts”: mērķi izvirzīti, darbs sācies

Nesen “Latvijas Vēstnesis” jau ziņoja par pārmaiņām, kuru ieviešanu savā darbībā pasludinājusi valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts”. Par jaunievedumu būtību un realizācijas gaitu stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs – ģenerāldirektors Gints Škodovs.

Gints Škodovs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

– Kas ir būtiskākais, kas mainījies “Latvijas pastā”?

– Domāšanas veids. Daudzi man pārmet, ka jau pusotru gadu esmu amatā, bet pasta nodaļas palikušas tādas pašas. Taču tik ātri visu mainīt nav iespējams. Pagājušais gads tika veltīts sagatavošanās darbam. Bija jālemj, kuras pasta nodaļas paliks, kuras remontēsim, kuras ne, kā šie remonti tiks veikti. Pērn izremontējām 75 nodaļas, šogad tiks remontētas 150.

Laiks pelnīt, un laiks investēt

– Jājautā, kā gan sakrājies tik daudz darāmā?

– Gadiem ilgi tika darīts ļoti maz. Ik gadus tika remontētas 20 – 30 pasta nodaļas. Ja mums ir 964 nodaļas, var aprēķināt – visas varēsim izremontēt gandrīz trīsdesmit gadu laikā, bet agrāk remontētās jau būs novecojušas... Ja gribam uzturēt kārtībā visas, tad mums katra būtu jāremontē, teiksim, reizi piecos gados. Tātad – apmēram 200 nodaļas gadā.

– Ja jau agrāk darbu apjomi bija tik nelieli, acīmredzot tam bija objektīvi iemesli. Vai tagad rastas jaunas iespējas, kas ļauj strādāt ar plašāku vērienu?

– Nevaru atrast iemeslus, lai šādus darbus neveiktu, tāpat kā nevaru iedomāties, kāpēc tos nevarēja veikt agrāk. Jo īpaši tāpēc, ka līdz 2004. gada 1. novembrim “Latvijas pasts” bija bezpeļņas organizācija. Tas nozīmē, ka visa ieņēmumu un izdevumu starpība palika uzņēmuma rīcībā. Aizvadīto gadu rādītāji liecina par nesamērīgi lielu peļņu – ja salīdzinām ar Eiropas pasta uzņēmumiem, mūsu rentabilitāte ir bijusi ārkārtīgi augsta.
Tagad mūsu uzņēmums ir valsts akciju sabiedrība, kuras mērķis ir peļņas gūšana. Taču šobrīd uzņēmumam nepieciešamas lielas investīcijas, un izmaksas pieaug. Tāpēc prognozējam, ka turpmākos trīs gadus strādāsim “ar mīnusa zīmi”. Ieņēmumi aug, taču gadiem uzņēmumā nav investēti nopietni naudas līdzekļi. Un, ja tas netiks darīts tagad, kādubrīd ieņēmumi sāks samazināties.
Protams, varētu samazināt izmaksas, likvidējot pasta nodaļas vai atlaižot darbiniekus, taču to mēs nevēlamies darīt. Esam izstrādājuši ““Latvijas pasta” attīstības stratēģiju”, kurā formulēti mūsu mērķi un metodes to sasniegšanai. 2008. gadā mums jāatgriežas pie akcionāru izvirzītā mērķa – rentabilitātes līmeņa 8 procentu apmērā. Mums nav bažu par to, vai varēsim atpelnīt ieguldītos līdzekļus, bet gan drīzāk par to, vai spēsim šīs investīcijas pilnībā apgūt. Paredzēts gan pasta nodaļu remonts, gan darbinieku apmācība, gan pakalpojumu attīstība.

– Kādu pakalpojumu attīstībā plānots investēt visvairāk?

– Mēs zinām, kas visvairāk iespaido “Latvijas pasta” tēla veidošanos – tās ir pasta nodaļas.
Jau apmēram pusgadu mūsu mācību centrs darbiniekiem intensīvi māca klientu apkalpošanas kultūru. Uzņēmumā ir 2000 operatoru, kuri strādā ar klientiem, bet ar vienu lekciju ciklu šo prasmju apgūšanai nepietiek. Par klientu apkalpošanas kultūru cilvēkiem jāstāsta vēl un vēl, līdz tie saprot, ko tā nozīmē, kāpēc vajadzīga un kā ietekmē uzņēmuma ieņēmumu līmeni un viņu pašu algas. Jārunā gan par uzvedību, gan apģērbu un iespaidu, ko šie faktori atstāj uz klientu.

Svarīgas ir visas nozares

– Līdz šim “Latvijas pastam” lielā mērā bijis nodrošināts monopolstāvoklis.

– Monopols mums pieder tikai attiecībā uz viena pakalpojuma sniegšanu – vienkāršo vēstuļu svarā līdz 100 gramiem nosūtīšanu. Šā pakalpojuma īpatsvars uzņēmuma ieņēmumos gan ir 40 procenti, taču pārējie 60 procenti mums jānopelna brīvajā tirgū. No valsts mēs nesaņemam neko – nedz subsīdiju, nedz investīciju programmu veidā. Tātad visiem pakalpojumiem jābūt rentabliem.
“Latvijas pasts” šobrīd sniedz vairāk nekā 100 dažādu pakalpojumu. Mēs tos klasificējam atbilstoši septiņiem virzieniem: tradicionālie pasta pakalpojumi – vēstuļu un paku sūtīšana, maksājumi – pensiju un pabalstu izmaksa, kā arī rēķinu apmaksa un banku termiņnoguldījumu pieņemšana, preses abonēšana, loģistika un kurjerpasts, mazumtirdzniecība, filatēlija un informācijas tehnoloģiju pakalpojumi. Katrai no šīm sfērām ir savs tirgus, savi klienti un savi konkurenti. Vēl pirms gada vai pusotra sabiedrībā un preses izdevēju vidū valdīja satraukums par iespējamo preses piegāžu cenu kāpumu, bet tagad redzams pretējs process – mūsu pakalpojumi kļuvuši lētāki. To nosaka tirgus.

– Kuri biznesa virzieni “Latvijas pasta” attīstības plānā uzskatāmi par prioritāriem?

– Lielas cerības liekam uz loģistiku, kuru vēlamies padarīt par otro nozīmīgāko mūsu biznesa nozari.

– Vai “Latvijas pasts” nepraktizē daža valsts uzņēmuma politiku – investēt perspektīvajās nozarēs, bet nerentablās atstāt novārtā, atsaucoties uz valsts dotāciju trūkumu?

– Nē, mēs šobrīd vienādi attīstām visus septiņus uzņēmējdarbības virzienus. Protams, vēstuļu nosūtīšana mums dod visvairāk ieņēmumu, taču uzturam arī citas nozares. Mūsu pārziņā ir daudzas lauku pasta nodaļas un attālas pasta kastītes, pie kurām obligāti jābrauc katru dienu, pie dažām – pat divreiz dienā. Turklāt neatkarīgi no tā, vai todien kāds klients šajā pasta nodaļā ir bijis vai ne.

– Kā uzņēmuma darbību ietekmē degvielas cenu kāpuma un citu faktoru diktētais izmaksu pieaugums?

– Tieši tāpat kā jebkuru citu uzņēmumu. “Latvijas pasta” autotransports ik dienu veic vairākus desmitus tūkstošu kilometru, tāpēc saprotams, ka katrs cenai klāt nākušais santīms mums “sit pa kabatu”.

– Kā izmaksu pieaugumu kompensēt, būtiski nepaaugstinot pakalpojumu cenas?

– Pārvadāt vairāk kravu. Esam arī vienojušies ar mūsu konkurentiem. Piemēram, agrāk naktīs uz Daugavpili devās gan “Latvijas pasta”, gan abonēšanas centra “Diena”, gan “Preses centra”, gan dažu vairumtirgotāju autotransports. Izteicām šiem uzņēmumiem priekšlikumu – kāpēc braukt katram ar savu mašīnu, aizvedīsim arī jūsu kravu, bet savstarpēji konkurēsim galapunkta tirdzniecības vietās. Šādu sadarbību arī veiksmīgi realizējam. Arī braucot uz jau minētajām attālajām pasta nodaļām, iespējams līdzi paņemt kādu papildu kravu.

Galvenais darbs, pēc tam likumdošana

– Vai “Latvijas pasta” darbu ir iespaidojis pērnā gada nozīmīgākais politiskais notikums – Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai?

– Pirmkārt, pēc 1. maija ir samazinājies mūsu monopols, otrkārt, ir sasparojušies mūsu konkurenti. Proti, daži uzņēmumi cenšas ar mums konkurēt arī mūsu monopolnozarē – parasto vēstuļu nosūtīšanā. Šādus pakalpojumus tie var piedāvāt, pateicoties nepilnībām likumdošanā. Klienti izvēlas konkurentu, jo tas vēstuli sūta par 10 santīmiem, kamēr pastā šis pakalpojums maksā 15 santīmus. Šis uzņēmums paziņo, ka mēs neesot konkurētspējīgi, un to dēvē par godīgu konkurenci. Tam es negribu piekrist – konkurenti vēstules piegādā tikai pilsētā, viņi uz laukiem nebrauks.

– Kā šo problēmu atrisināt?

– Tas ir likumdevēju uzdevums. Valsts saprot, ka sabiedrībai šādi pakalpojumi ir nepieciešami, un savam uzņēmumam uzliek pienākumu šo pakalpojumu sniegšanu nodrošināt, kaut arī par cenu, kas zemāka par pašizmaksu. Savukārt šie zaudējumi uzņēmumam tiek kompensēti – vai nu no valsts budžeta, vai arī piešķirot monopoltiesības uzņēmējdarbībai kādā nozarē.
Satiksmes ministrija ir uzsākusi jaunā Pasta likuma izstrādi. Pašreiz spēkā esošais likums līdzinās kāpostgalvai – grozījumu kārtas kā lapas klājas pāri cita citai. Jaunā likuma izveidē par paraugu ņemta vērā dažādu Eiropas valstu likumdošana, bet galvenā atšķirība – vecais likums attiecās tikai uz “Latvijas pastu”, kam toreiz nebija konkurentu. Tagad šis normatīvais akts būtībā pārtapis nozares likumā. Un mēs nozares tirgū esam tikai vieni no līdzdalībniekiem.
Nevēlamies likumā “ielobēt” sev kādas priekšrocības, taču, ja netiks piešķirtas valsts dotācijas vai zināmas monopoltiesības, mums zaudējumus nāksies kompensēt uz darbinieku algu vai pakalpojumu kvalitātes rēķina. Ja mums jāstrādā atbilstoši pilnīgi brīva tirgus principiem, tad jāoptimizē uzņēmuma struktūra, lai nodrošinātu pilnīgu rentabilitāti. Bet, ja mums tiek uzlikti arī noteikti pienākumi, tad jānodrošina tiem nepieciešamais finansējums. Cenas paaugstināt mēs nevaram, tieši otrādi – konkurence diktē nepieciešamību tās pazemināt.
Likumu varētu pieņemt 2005.gadā. Taču tā nav mūsu prioritāte, mūs nenodarbina jautājums, kā lai sevi pasargā no konkurences. Mūs vairāk interesē, kā saglabāt to 40 procentu ieņēmumu daļu, ko veido vēstuļu nosūtīšana, un kā paaugstināt pārējos nozaru konkurētspēju.

– Kad mēs, klienti, varēsim redzēt paveikto?

– Mūsu mērķi ir definēti, un šajos gados darba būs ļoti daudz. Taču mūsu komandu veido cilvēki, kuri ir gatavi strādāt tik, cik nepieciešams. “Latvijas pasts” vairs nav nekāda snaudoša saliņa.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv