Laipni aicinātas uzņēmējdarbībā!

Rīgas starptautiskajā sieviešu biznesa līderu sammitā. Pasākuma dalībniekus uzrunā «Hansabankas» valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Tiem, kas pieraduši pie miljonu vērtiem Eiropas struktūrfondu apgūšanas projektiem, projekts ar 300 tūkstošiem eiru uz trim gadiem finansiāli var arī nelikties ievērības cienīgs. Taču naudas izteiksmē tieši tik vērtais pērnā gada nogalē ar starptautisku semināru Latvijā oficiāli atklātais Baltijas jūras valstu pārrobežu sadarbības programmas Interreg /// B lauku sieviešu uzņēmējdarbības atbalsta projekts FEM (Female Entreprencurs’ Meetings in the Baltic Sea Region), kura kopējais apjoms pa desmit valstīm gan arī ir 3 miljoni eiru, mūsu lauku dzīvē tomēr ir kas īpašs, ne tikai naudā vien mērāms. Patiesībā tas ir sociāli aktīvas sieviešu kustības kārtējais secīgais posms. Un šajā darbībā atklājas modelis, kā sākotnēji nelieli spēki, iedrošināti un gudri vadīti, iespēj lietas, kurās līdzās sociālajam efektam sāk parādīties arī ekonomiskais.

Projekta atslēga – uzticami sadarbības partneri

Tēlaini izsakoties, projektā FEM ir saplūdušas kopā vairākas straumes, no kurām redzamākās ir Latvijas Lauku sieviešu apvienības (LLSA) vadītā lauku sieviešu kustība un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācībspēki ar gatavību ieguldīt tajā savas akadēmiskās zināšanas par uzņēmējdarbību, projektu vadību u.c. Savukārt Zemkopības ministrija, Hipotēku banka, vairākas pašvaldības, redzot šo veiksmīgo sadarbību, līdzās starptautiskajam finansējumam neliedz arī savu atbalstu.
Kā ilustrācija šai vienkāršotajai shēmai ir fakti, ka LLSA 5. konferencē pērnajā novembrī apvienības goda biedra nozīmes par izglītības un uzņēmējdarbības atbalstīšanu laukos saņēma LLU profesore Baiba Rivža un LLU docente Maiga Krūzmētra (LLSA priekšsēdētājas Rasmas Freimanes sadzīviskais komentārs apbalvojuma pasniegšanas brīdī – “par lauku sieviešu smadzeņu savešanu kārtībā”, un, manuprāt, te nu gandarītas varēja būt abas puses).
Savukārt projekta FEM starptautiskajā vadības komitejā līdzās projekta vadītājai Latvijā Baibai Rivžai ir arī Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma. Semināra atklāšanā ZM Lauku attīstības departamenta direktore Ņina Rakstiņa uzsvēra, ka Zemkopības ministrijai ir prieks strādāt ar tādiem partneriem kā lauku sievietes, kurām var uzticēties, kuras visu iesākto vienmēr sekmīgi pabeidz, un ka šajā kopdarbībā ir laba katra aktivitāte, kas kliedē nomāktību un bezdarbu (dažkārt arī bezdarbību) laukos.
Uz semināru bija atbraukusi projekta FEM , ja tā var izteikties, virsvadītāja Laura Perhentupa no Somijas Iekšlietu ministrijas (nedaudz citādas funkcijas nekā ministrijai ar tādu nosaukumu Latvijā), jo Somija ir projekta vadītājvalsts. Viņa apbraukā visas projektā iesaistītās valstis: Baltijas valstis, Norvēģiju, Zviedriju, Vāciju, Poliju, Baltkrieviju, Kaļiņingradas apgabalu Krievijā. Laurai Perhentupai bija tikšanās arī ar darbiniekiem no Valsts reģionālās attīstības aģentūras, kas uzrauga visus Latvijā īstenotos Interreg /// B projektus. Uz semināru no Somijas bija ieradusies arī Lēna Heiskala, ar kuru Baiba Rivža iepazinās jau projektā “Mikrokredīts” – pēc tam šā projekta līderes kopā veidoja jauno projektu FEM. Viešņa to arī uzsvēra – ja nebūtu rezultatīva iepriekšējā darba, nevarētu sākt šo jauno projektu.
Cerīgi, ka līdz ar projektā tieši iesaistītajiem cilvēkiem par to izrādīja interesi un seminārā piedalījās arī jau esošie vai potenciālie sadarbības partneri. Agnese Gaile no Labklājības ministrijas informēja, ka citā starptautiskā projektā tiek pētīta sievietes situācija laukos, arī tas, kā pašvaldības iesaistās dzimumu līdztiesības nodrošināšanā finansiālajā aspektā (FEM projekts ir inovatīvs tieši dzimumu līdztiesības kontekstā). To klāt-esošais Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis komentēja tā, ka dažviet vīrieši varbūt ir pat vairāk aizmirsti, bet kopumā ļoti augstu novērtēja šīs lauku sieviešu aktivitātes, kas patiesībā ir nodarbinātības politikas sastāvdaļa un tāpēc tām ir jābūt atbalstītām arī ar valsts un pašvaldību finansējumu, turklāt ieguldītā nauda jau paliks turpat uz vietas. Īpaši tagad, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, līderēm ir jādodas uz pirmsvēlēšanu sanāksmēm un jāstāsta par plāniem, kam nepieciešams atbalsts. Tādiem projektiem, kuri dod izglītību, pieredzi, jaunas darba vietas, proti, dod makšķeri, nevis tikai zivi, kuros nauda netiek iztērēta nelietderīgi, joprojām ir sagaidāms arī Hipotēku bankas atbalsts – tā, informējot par šim nolūkam izmantojamām dažādām kredītlīnijām, darbiem iedrošināja bankas vadošo projektu analītiķe Brigita Baltača.

Projekta galvenie darbības virzieni

Kā tieši izpaudīsies atbalsts sieviešu uzņēmējdarbībai laukos FEM projekta ietvaros?
Visu rudeni darba grupu “prāta vētrās” tika strādāts pie projekta īstenošanas konkrētiem soļiem – tos arī šajā seminārā ieskicēja piecu galveno darbības virzienu līderes.
Resursu centru un kopnākšanas vietu izveidošanu koordinē LLU docente Maiga Krūzmētra. Pēc viņas teiktā, LLU projektā ir vadošais sadarbības partneris, un tādam būt ir augstskolas misija – pirmajā pusgadā te tiks izveidots pirmais resursu centrs, kura uzdevums būs palīdzēt izveidot un aprīkot citus centrus: divus Latgalē un pa vienam pārējos reģionos. Resursu centri tiks aprīkoti ar datoriem, interneta pieslēgumu, faksiem, tālruņiem utt., tie būs it kā biznesa inkubatori. Jelgavā izveidotais centrs arī koordinēs pārējos darbības virzienus, lai nodrošinātu projekta sabalansētu funkcionēšanu, vienotu dokumentāciju.
Sadarbības un informācijas tīklojuma radīšana nepieciešama pieredzes apmaiņai gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, kā arī ar laiku paredzēts internetu izmantot sieviešu apmācības procesā. Informācijas tīmeklis aptvers visus darbības virzienus, tas arī palīdzēs veidot vienotu stratēģiju visiem konsultantiem un resursu centru vadītājiem. Projektā šo darbības virzienu koordinē LLSA prezidente Rasma Freimane.
Mikrokredīta kustība (apvienojas trīs līdz piecas sievietes, lai saņemtu 500 latu bezprocenta kredītu, kura galvotājas ir pašas grupas dalībnieces). To pirms pieciem gadiem uz Latviju no Zviedrijas, ja tā var teikt, atveda Baiba Rivža, un no šīs kustības izauga projekts FEM, kas turpināsies arī šajā projektā. Šobrīd darbojas jau divi desmiti šādu mikrokredīta grupu, aptverot visu Latvijas teritoriju. Pirms naudas saņemšanas notiek sieviešu apmācība biznesa pamatzināšanās, psiholoģijā u.c., un tāpēc mikrokredīta kustība ir arī labs izglītības instruments. FEM projektā mikrokredīta kustības koordinētājas ir LLSA aktīvistes no Zemgales Eleonora Maisaka, kas arī pati uzņēmējdarbībā ir izmantojusi šādu finanšu avotu, un Raimonda Ribikauska. Sīkāk par mikrokredīta kustību Latvijā var uzzināt Maigas Krūzmētras izveidotajā brošūrā “No Mikrokredīta līdz Interreg /// B”.
Mentoringu jeb brīvprātīgo padomdošanu koordinē Baiba Rivža kopā ar kolēģi no LLU Helmu Jirgenu. Tiek apzināti mentori – uzņēmējdarbībā pieredzējuši cilvēki, kuri vēlas dalīties pieredzē ar iesācējiem, un menti – tie, kam padoms nepieciešams (te nu trāpīgs bija Andra Jaunsleiņa retoriskais jautājums, kā šo jēdzienu varētu skaidrot Baltkrievijā vai Kaļiņingradas apgabalā, lai tas netiktu uztverts tradicionāli...), lai izveidotu sadarbības pārus. Sadarbība starp uzņēmējdarbībā pieredzējušo cilvēku un iesācēju nozīmē regulārus personiskus kontaktus, teiksim, reizi mēnesī gada vai divu gadu garumā, nevis lekciju lasīšanu plašākam interesentu lokam. Jo viens no mentoringa kustības mērķiem ir attīstīt ne tikai biznesa prasmes, bet arī tikpat svarīgās sadarbības prasmes.
Paredzēts arī, ka mentoringu kā zināšanu pārneses līdzekli lauku teritorijas attīstībai pētīs viena no LLU doktorantēm – Latvijā tā ir jauna lieta. Ka nepieciešama, to ar piemēru ilustrēja Eleonora Maisaka: nesen atvērtā kafejnīcā pienāk brīdis, ka nedēļu nav neviena apmeklētāja, sestdien īpašnieks to slēdz, bet svētdien uzrodas grupa ekskursantu, taču ar pusdienām to neviens vairs negaida. Kad kafejnīcas īpašniekam vaicā, kāpēc viņš tik pārsteidzīgi rīkojies, atbildes vietā ir pretjautājums – kur tu agrāk biji ar padomu? Jauno uzņēmēju krīzes posmos mentoru kustība varētu būt sevišķi noderīga. Arī pasaules pieredze liecina, ka mazajā biznesā uzņēmēji cits citam tomēr palīdz.
E-komercija jeb produktu noieta tirgus atrašana ar moderno tehnoloģiju palīdzību ir vēl viens attīstāmais darbības virziens, ko koordinē divas ekonomikas zinātņu doktores – Elita Jermolajeva no Preiļiem un Sandra Palma no Ludzas, un tam ir tālejoši mērķi – līdz pat starptautisku tirdzniecības sakaru izveidošanai. Bet tālejoši mērķi ir visam projektam – lai iesāktais neapstātos, beidzoties FEM projekta termiņam.

Ausma Mukāne,

speciāli “Latvijas Vēstnesim”