Valsts sekretāru 2004.gada 30.decembra sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica rīkojuma projektu “Par programmu “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO””.
Aizsardzības ministrija sagatavojusi rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt finansējumu Brāļu kapu izbūvei, Iesaucamo veselības aprūpes finansēšanai un slimnīcas “Gaiļezers” helikopteru nosēšanās laukuma izbūvei.
Lai saglabātu kultūras mantojumu un glābtu kultūras pieminekli, Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju 2005.gadam piešķirtā finansējuma ietvaros Ls 267 795 tiek novirzīti Brāļu kapu rekonstrukcijas un restaurācijas darbu veikšanai.
Finansējuma Ls 57 000 piešķiršana Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai dod iespēju veikt kvalitatīvu iesaucamo medicīnisko pārbaudi pirms iesaukšanas obligātajā militārajā dienesta, kā arī iespēju veikt procedūras, kas nepieciešamas, lai potenciālajiem iesaucamajiem novērstu nelielas veselības problēmas, nodrošinot tiem iespēju pilnvērtīgi dienēt obligātajā militārajā dienestā.
Saskaņā ar 2003.gadā noslēgto līgumu starp Aizsardzības ministriju, Veselības ministriju un Rīgas domi par helikopteru nosēšanās laukuma izbūvi 2004.gadā projekts tika realizēts un 2005.gadā jānodrošina tā uzturēšana. Projekta realizācija uzsākta, lai smagi cietušajiem nodrošinātu gaisa medicīnisko transportēšanu, kas ir daudz saudzējošāka un daudz ātrāka nekā transportēšana ar automašīnu un palielina cietušo dzīvības izglābšanas iespējas.
Finansējums minētajiem pasākumiem ir plānots likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Kultūras, Satiksmes, Veselības ministrijā;
– pieteica likumprojektu “Grozījums likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””.
Likumprojekts paredz izteikt jaunu 17. panta nosaukumu – “Tiesības nēsāt formas tērpu”. Jo pašreizējā likuma 17. panta nosaukums ir “Tiesības nēsāt uniformu”. Šī ir vienīgā tiesību norma, kurā tiek lietots jēdziens “uniforma”. Virknē likumu, tai skaitā Militārā dienesta likumā, likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” un Robežsardzes likumā, kā arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līguma par bruņoto spēku statusu tekstā latviešu valodā tiek lietots jēdziens “formas tērps”. Panta nosaukumu nepieciešams grozīt, lai nodrošinātu terminu konsekvenci tiesību aktos.
Likumprojekts paredz noteikt, ka ārvalstu bruņoto spēku militārpersonām laikā, kad tās uzturas Latvijas Republikā, ir tiesības nēsāt formas tērpu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu ministrijā, Valsts kancelejā;
– pieteica “Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa attīstības plāna projektu”.
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vidēja termiņa (4 gadu) attīstības plāns (DOK–2A) tiek izstrādāts, pamatojoties uz NBS likumu. DOK–2A ir noteikti galvenie NBS uzdevumi un prioritātes laika posmam no 2005. līdz 2008. gadam un tām paredzētais finansējums.
NBS pamatuzdevums ir Latvijas valsts suverenitātes, teritoriālās nedalāmības un tās iedzīvotāju aizsardzība, dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) operācijās. Latvijas aizsardzības spējas jāattīsta saskaņā ar NATO spēju attīstības vadlīnijām.
NBS attīstībai un integrācijai NATO ir noteiktas šādas prioritārās jomas numerācijas kārtībā:
1) NATO Spēku attīstības mērķu izpilde;
2) NBS vienību dalība starptautiskajās operācijās;
3) NBS profesionalizācija;
4) NBS modernizācija;
5) NBS pretterorisma spēju attīstība un starpinstitūciju sadarbības attīstība draudu novēršanai un apkarošanai.
Lai šīs prioritātes īstenotu, no 2005.gada līdz 2008.gadam ir jāsasniedz šādi mērķi:
1) jāievieš apstiprinātā NBS struktūra;
2) NBS apvienotajam štābam jāpārņem Sauszemes spēku, Jūras spēku un Gaisa spēku štābu operatīvās plānošanas funkcijas;
3) jāievieš aizsardzības pret masu iznīcināšanas līdzekļiem ziņošanas un brīdināšanas sistēma;
4) jāizstrādā Sauszemes spēku mehanizācijas plāns;
5) jāizveido koordinēta stratēģiskā vadība;
6) jāpaplašina starptautiskā militārā sadarbība;
7) jāizveido vienota operatīvās plānošana sistēma, uzlabojot lēmumu pieņemšanas procedūras un izpildes kontroli un izveidojot nacionālā līmeņa militāro Operāciju vadības centru;
8) jāspēj piedalīties starptautiskajās operācijās ar šādām NBS vienībām:
– motorizētais bataljons ar kaujas atbalsta un nodrošinājuma vienībām,
– Militārās policijas vads,
– Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vads,
– viens pretmīnu cīņas kuģis u.c. vienības atbilstoši starptautiskajai drošības situācijai;
9) jāattīsta NBS spējas civilās sabiedrības atbalstam:
– katastrofu medicīnas sistēmas attīstība,
– atbalsts jaunatnes militāri patriotiskajai audzināšanai (militāri tehnisko sporta veidu attīstība un valsts un pašvaldību sporta būvju attīstība).
Šo mērķu realizēšanai DOK2–A katram NBS spēku veidam ir norādīti konkrēti uzdevumi šim DOK2–A plānošanas ciklam.
Aizsardzības finansējuma apmērs tiek noteikts saskaņā ar Valsts aizsardzības finansēšanas likumu. Tajā noteikts, ka programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” paredzēti 2% no IKP (līdz 2008. gadam ieskaitot).
NBS izmaksu trīs galvenās kategorijas ir personāla, operāciju un uzturēšanas izmaksas, kā arī investīciju un attīstības izdevumi. Šobrīd ¼ līdzekļu no programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” tiek novirzīta citu ar valsts drošību saistītu institūciju finansēšanai. Plānots pakāpeniski samazināt šo institūciju daļu programmā, līdz 2008. gadā no programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” tiks finansēti tikai AM un NBS.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Ārlietu ministrija
– pieteica “Latvijas ārpolitikas pamatnostādņu 2005.–2010. gadam” projektu.
“Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes līdz 2010.gadam” ir izstrādātas, lai turpinātu Latvijas ārpolitikas īstenošanu atbilstoši Latvijas prioritātēm pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) līdz 2010.gadam.
Pamatnostādņu uzdevums ir jaunu ārpolitisko aktivitāšu mērķu izvirzīšana, kā galveno ārpolitisko mērķi izvirzot Latvijas starptautiskās ietekmes palielināšanu.
Pamatnostādnēs formulēti septiņi galvenie virzieni:
1) Eiropa un Eiropas Savienība;
2) nacionālās drošības stiprināšana: NATO un Eiropas drošības un aizsardzības politika;
3) ekonomiskā dimensija;
4) palīdzība jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīm;
5) Latvijas ārpolitika Baltijas jūras un Eiropas Austrumu / Kaimiņu politikas reģionos;
6) ārvalstu latviešu diasporas saišu stiprināšana ar Latviju un Latvijas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju interešu aizstāvēšana ārvalstīs;
7) Latvijas tēls un atpazīstamība pasaulē.
Lai īstenotu pamatnostādnes, paredzēts izstrādāt un izpildīt Latvijas ārpolitikas programmu 2005.–2010.gadam.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, organizācijā “Eiropas kustība Latvijā”.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija
– pieteica “Jaunatnes politikas valsts programmas 2005.–2009.gadam” projektu.
Valsts programma ir izstrādāta ar mērķi nodrošināt mērķtiecīgu valsts jaunatnes politiku, radot labvēlīgus apstākļus jaunatnes pašiniciatīvai un līdzdalībai sabiedriskajā dzīvē, veidot veselu, izglītotu, informētu, nodarbinātu un sociāli integrētu jaunieti kā atbildīgu sabiedrības locekli.
Programmas projektā noteikti apakšmērķi: radīt labvēlīgu institucionālo vidi darbam ar jaunatni; jauniešu interesēm un vajadzībām atbilstošas informācijas sistēmas izveidošana; jaunatnes neformālā izglītība, brīvprātīgais darbs un brīvais laiks; jauniešiem draudzīgi veselības aprūpes pakalpojumi; jauniešu nodarbinātība; jauniešu līdzdalība pilsoniskas sabiedrības veidošanā; jaunatnes noziedzības profilakse.
Izstrādāt šādu projektu paredz Valsts jaunatnes politikas koncepcija (akceptēta Ministru kabinetā 2002.gada 19.martā), kurā noteikts uzdevums “Reizi piecos gados izstrādāt rīcības programmu valsts jaunatnes politikas īstenošanai”.
Jaunatnes politikas valsts programmas 2005.–2009.gadam saistību īstenošanai ir nepieciešams papildu finansējums vidēji LVL 135 932 gadā. Visiem pieciem gadiem kopumā nepieciešamais papildu finansējums ir LVL 679 660.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”.
Esošā pretterorisma sistēma Latvijā neveicina ne vienotas pretterorisma politikas izstrādi, ne arī saskaņotu tās ieviešanu. Tā kā terorisma apkarošanas funkcijas ir sadalītas starp vairākām institūcijām, nav nodrošināta integrēta un saskaņota pretterorisma darbība un esošo resursu efektīva izmantošana.
Saskaņā ar koncepciju “Pretterorisma centra izveide” Drošības policijā tiek veidota specializēta struktūra – Pretterorisma centrs, kas veiks terorisma apkarošanā iesaistīto institūciju sadarbības koordinēšanas un pārraudzības funkcijas.
Lai nodrošinātu Pretterorisma centra darbībai nepieciešamo tiesisko bāzi, ir jāizdara grozījumi likumā. Likumprojekts paredz papildināt Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta otro daļu, deleģējot Drošības policijai papildu uzdevumu – veikt visu valstī pretterorisma darbībās iesaistīto institūciju pretterorisma darbības koordināciju, kā arī analizēt valsts politikas realizāciju pretterorisma jomā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobra noteikumos Nr.375 “Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu regulāro maršrutu autobusos””.
Saskaņā ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātos rekvizītus, ir izstrādāti grozījumi noteikumos.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā noteiktās prasības, kas paredz, ka, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, zaudēs spēku visi pārvaldes iestāžu pieņemtie ārējie normatīvie akti, kas izdoti uz likuma pamata (17.panta otrā daļa). Līdz šim Autopārvadājumu likums paredzēja Satiksmes ministrijas kompetenci noteikt biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātos rekvizītus. Minētās prasības pilsētas, rajona un tālsatiksmes maršrutu autobusu satiksmē reglamentēja 1999.gada 28.decembra Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.45 “Noteikumi par autobusu biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātajiem rekvizītiem”.
Noteikumu projektā pamatā ir saglabātas Satiksmes ministrijas noteikumos iekļautās normas, kas precizētas atbilstoši spēkā esošiem nozari reglamentējošiem tiesību aktiem (piemēram, pasažieru transportlīdzekļos izmantojamiem kases aparātiem un kases sistēmām izvirzītajām prasībām).
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālā trīspusējās sadarbības padomē.
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās”.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu, to mērķis ir noteikt prasības, kas jāievēro attiecībā uz bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostās un šo prasību ievērošanas kontroli.
Noteikumu projekts regulē arī ostas uzņēmumu atbildību par darbībām ar bīstamām un piesārņojošām kravām un paredz šo uzņēmumu kontroles kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica noteikumu projektu “Autotransporta gada nobraukuma uzskaites kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā veicama autotransporta gada nobraukuma uzskaite uz valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem ārpus apdzīvotām vietām.
Autotransporta gada nobraukuma uzskaite ietver: satiksmes uzskaiti noteiktos autoceļu posmos; vidējās diennakts satiksmes intensitātes noteikšanu katrai autotransporta kategorijai; gada nobraukuma aprēķināšanu. Autotransporta gada nobraukuma uzskaiti valsts autoceļos veic valsts ceļu dienests, bet pašvaldību ceļos – attiecīgā pašvaldība.
Autotransporta gada nobraukuma uzskaiti katru gadu veic šādām autotransporta kategorijām: pasažieru autotransporta līdzekļiem, kuros ir mazāk par 10 vietām; autofurgoniem, kuru pilna masa nepārsniedz trīs tonnas; kravas autotransporta līdzekļiem; kravas autotransporta līdzekļiem ar piekabēm; vilcējiem ar puspiekabēm; autobusiem.
Veicot satiksmes uzskaiti, satiksmes intensitātes datus sadalījumā pa autotransporta kategorijām iegūst: izmantojot automātiskās satiksmes uzskaites iekārtas; izmantojot vizuālās satiksmes uzskaites metodi.
Autotransporta gada nobraukumu katrai autotransporta kategorijai aprēķina, reizinot vidējo satiksmes intensitāti (automašīnu skaitu diennaktī) noteiktā autoceļa posmā ar posma garumu (kilometros) un dienu skaitu gadā.
Autotransporta satiksmes intensitātes datus par iepriekšējo gadu pašvaldību ceļos attiecīgā pašvaldība iesniedz valsts ceļu dienestam līdz kārtējā gada 1.martam.
Autotransporta satiksmes intensitātes datus par iepriekšējo gadu valsts autoceļos un pašvaldību ceļos apkopo valsts ceļu dienests un līdz kārtējā gada 1.decembrim iesniedz Satiksmes ministrijā.
Autotransporta gada nobraukuma datu apkopojumu par noteikumos minētajām autotransporta kategorijām Eiropas Savienības Komisijas delegācijai Satiksmes ministrija iesniedz katru gadu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījuma fiziskā persona sniedz informāciju par tās ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem”.
Politisko organizāciju (partiju) likums paredz, ka fiziskās personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus) finanšu līdzekļu veidā no saviem ienākumiem, kuri gūti iepriekšējos trijos taksācijas gados un kuru veidi noteikti likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Likums paredz Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kārtību, kādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam dāvinātājs pēc biroja pieprasījuma sniedz informāciju par saviem ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem.
Līdz ar to, lai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs realizētu likuma prasības un nodrošinātu to izpildi, ir nepieciešama vienota kārtība, kādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieprasa un fiziskas personas iesniedz pieprasīto informāciju par ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem. Izstrādātais noteikumu projekts paredz informācijas iesniegšanas un saņemšanas kārtību, kā arī iesniedzamās informācijas apjomu un formu.
Projekts paredz, ka informāciju par personas ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem birojs personai pieprasa sniegt rakstiski, aizpildot nosūtīto vai izsniegto veidlapu. Ja pieprasījumu sūta pa pastu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu. Tiek uzskatīts, ka adresāts pieprasījumu ir saņēmis septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Projekts nosaka, ka personas pienākums ir 15 darbdienu laikā pēc pieprasījuma un veidlapas saņemšanas iesniegt birojā aizpildītu veidlapu.
Persona veidlapā norāda informāciju par iepriekšējiem trim kalendāra gadiem, pirms izdarīts dāvinājums (ziedojums). Pirmais kalendāra gads ir gads, pirms izdarīts dāvinājums (ziedojums). Veidlapā nenorāda informāciju par gadu, kad izdarīts dāvinājums (ziedojums).
Ja birojs pieprasa papildu dokumentus, kas apliecina sniegto ziņu patiesumu, personas pienākums ir 15 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniegt tos birojā pārbaudes veikšanai. Ja veidlapas vai papildu informācijas iesniegšanai ir nepieciešama informācija, kuru nav iespējams iegūt 15 darbdienu laikā, vai ja persona slimības, komandējuma vai citu attaisnotu iemeslu dēļ nevar to iesniegt šajos noteikumos noteiktajā termiņā, birojs var pagarināt veidlapas vai papildu informācijas iesniegšanas termiņu, pamatojoties uz personas pamatotu iesniegumu, kas iesniegts birojā ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc veidlapas vai papildu informācijas pieprasījuma saņemšanas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Ģenerālprokuratūrā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments