Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.2556

Rīgā 2004.gada 29.decembrī

Par drošības naudas uzskaiti papildu nodoklim mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam

Lai nodrošinātu Komisijas 1995.gada 28.jūnija Regulā (EK) Nr.1484/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanu un papildu ievedmuitas nodokļu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē un olu albumīnam un atceļ Regulu Nr.163/67/EEK, un 1999.gada 5.marta Komisijas Regulā (EK) Nr.493/99, ar kuru groza Regulu (EK) Nr.1484/95, noteiktās drošības naudas uzskaiti importam mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, nosaku:

1. Ja preces CIF cena ir lielāka par reprezentatīvo cenu, importētājs Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID ) depozītu kontā iemaksā drošības naudu.

2. Drošības naudas apjomu aprēķina kā starpību starp papildu nodokli, kas būtu jāmaksā, pamatojoties uz reprezentatīvo cenu, un papildu nodokli, kas aprēķināts, pamatojoties uz attiecīgās preces CIF cenu.

3. Drošības naudas aprēķinu veic manuāli un pievieno vienotajam administratīvajam dokumentam (turpmāk — VAD).

4. Lai Automatizētā muitas datu apstrādes sistēmā (turpmāk — ASYCUDA) noformētā VAD 47.ailē tiktu norādīta drošības naudas summa, VAD 31.ailē (zem preces apraksta) norāda maksājuma veida kodu “32” (drošības nauda) un maksājuma kārtības kodu (piemēram, &32A&, ja tiek veikta tūlītēja samaksa, vai &32C&, ja maksājums veikts ar bankas pārskaitījumu). ASYCUDA sistēmā veicot lokālo pārbaudi, tabulā ieraksta aprēķina pamatu un drošības naudas summu.

5. Importētājs var pretendēt uz drošības naudas atmaksu, ja 30 dienu laikā pēc preču realizācijas, kas notikusi sešu mēnešu laikā no importa VAD noformēšanas, VID teritoriālajā muitas iestādē iesniedz iesniegumu par drošības naudas atmaksu un šādus dokumentus:

5.1. pirkuma līgumu vai citu līdzvērtīgu dokumentu;

5.2. apdrošināšanas līgumu;

5.3. rēķinu;

5.4. izcelsmes sertifikātu (ja nepieciešams);

5.5. pārvadājuma līgumu;

5.6. kuģa konosamentu (jūras transporta gadījumā).

6. Šaubu gadījumā VID teritoriālā muitas iestāde ir tiesīga pieprasīt arī citus dokumentus, kas pierāda importētāja uzrādītās CIF cenas pamatotību.

7. Ja importētājs iesniedz pamatotu lūgumu, VID teritoriālā muitas iestāde rīkojuma 5.punktā minēto sešu mēnešu termiņu var pagarināt, bet ne vairāk kā par trim mēnešiem.

8. Ja importētājs pārkāpj kādu no rīkojuma 5.punktā minētajiem termiņiem, VID teritoriālā muitas iestāde pieņem lēmumu par drošības naudas ieskaitīšanu budžetā.

9. Ja, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, VID teritoriālā muitas iestāde var konstatēt, ka preces realizētas atbilstoši nosacījumiem, kas apstiprina piemērotās CIF cenas pamatotību, VID teritoriālā muitas iestāde pieņem lēmumu par drošības naudas atmaksu importētājam.

10. Ja importētāja iesniegtie dokumenti neapliecina piemērotās CIF cenas pamatotību, VID teritoriālā muitas iestāde pieņem lēmumu par drošības naudas ieskaitīšanu budžetā.

11. Lēmumus VID teritoriālā muitas iestāde sagatavo uz veidlapām, kas apstiprinātas ar VID 2004.gada 11.jūnija rīkojumu Nr.887 “Par veidlapu apstiprināšanu”.

12. VID teritoriālā muitas iestāde lēmumu sagatavo trīs eksemplāros, no kuriem viens paliek muitas iestādē, otru nosūta VID Galvenās muitas pārvaldes Muitas maksājumu uzskaites daļai, bet trešo lēmuma eksemplāru nosūta importētājam.

13. VID teritoriālā muitas iestāde, pieņemot lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu budžetā vai atmaksāšanu importētājam:

13.1. neveic labojumus VAD ASYCUDA sistēmas datu bāzē;

13.2. pieņemto lēmumu nereģistrē Centrālajā muitas informācijas sistēmā (CMIS).

14. VID Galvenās muitas pārvaldes Muitas maksājumu uzskaites daļa, pamatojoties uz VID teritoriālās muitas iestādes pieņemto lēmumu, ieskaita drošības naudu valsts budžetā vai importētāja norādītajā bankas kontā.

15. Rīkojumu publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pirmā vietnieka,

Galvenās muitas pārvaldes direktora v.i. T.Kravalis