Par normatīvajiem aktiem, kas stājušies spēkā ar 2005. gada 1. janvāri

Par lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem

Šā gada 1.janvārī stājušies spēkā 16 lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību regulējoši normatīvie akti un to grozījumi, kā arī 12 Eiropas Komisijas (EK) pārtikas un veterināro jomu regulējoši dokumenti. EK lēmumi un normatīvo dokumentu grozījumi stājas spēkā visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tajā skaitā arī Latvijā.

Pārtikas un veterināro jomu regulējoši normatīvie akti:

• Veterinārmedicīnas likuma daļa, kas noteic, ka dzīvnieku reģistru izveido un uztur Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs (VCIDAC);
• cūku labturības prasību punkts, kas nosaka noteiktu aizgalda platību arī tām cūku novietnēm, kas celtas pirms 2004.gada aprīļa;
• dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtības punkts, kas noteic, ka pašvaldība iekārto un uztur dzīvnieku kapsētu vai slēdz līgumu ar fizisku vai juridisku personu par dzīvnieku kapsētas iekārtošanu un uzturēšanu;
• Ministru kabineta (MK) noteikumu “Dzīvnieku barības apritē iesaistīto personu atzīšanas un reģistrācijas kārtība un prasības dzīvnieku barības apritē iesaistītajām personām” punkts, kas noteic, ka barības apritē drīkst piedalīties tikai personas, kuras ir atzītas vai reģistrētas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD);
• Valsts ciltsgrāmatas kārtošanas noteikumu apakšpunkts, kurā norādīts, ka attiecīgās dzīvnieku šķirnes ciltsgrāmatas galvenajā daļā ieraksta dzīvniekus, kuri ir tās pašas dzīvnieku šķirnes ciltsgrāmatā ierakstītu vecāku un vecvecāku pēcnācēji.

Veterināro un pārtikas nozari Latvijā turpmāk regulēs šādi EK lēmumi:

• EK lēmums, ar kuru groza veselības sertifikātus direktīvas pielikumā, kas izmantojami kopienas iekšējā tirdzniecībā ar mājas liellopu spermu;
• EK regula par vienota parauga sertifikāta un inspekcijas ziņojuma ieviešanu kopienas iekšējā tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem;
• EK lēmums, ar ko groza noteiktos dzīvnieku veselības nosacījumus un veterinārās sertifikācijas kārtību konkrētu produktu tranzītkravām vai to pagaidu uzglabāšanai kopienā;
• EK lēmums, kas groza importa nosacījumu aktualizēšanu un veterinārā sertifikāta paraugu, ko izsniedz savvaļas un saimniecībās audzēto medījuma dzīvnieku gaļai;
• EK lēmums, kas nosaka izmaiņas dzīvnieku veselības apstākļu un veterinārajā sertifikācijā attiecībā uz konkrētiem produktiem, kuri tiek vesti tranzītā vai atrodas pagaidu uzglabāšanā kopienā. Šie produkti ir: trušu gaļa, konkrētu savvaļas un saimniecībās audzēto medījuma dzīvnieku gaļa, dzīvnieku zarnas, saimniecībās audzējamo savvaļas nelidojošo putnu gaļa, gaļas produkti, svaigu mājputnu gaļa, gaļas izstrādājumi. Par katru no šo produktu kravu vešanu tranzītā vai uzglabāšanu EK izstrādājusi atsevišķu lēmumu. Spēkā stājas arī EK lēmums, kas nosaka cilvēku patēriņam paredzēta termiski apstrādāta piena, pienu saturošu produktu un piena izejvielas ievešanu kopienā.

Meža nozarē — normatīvie akti, kas regulē meža apsaimniekošanu un medību saimniecību:

• grozījumi Valsts meža dienesta likumā. Likums izstrādāts, lai saskaņotu Valsts meža dienesta likumu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Administratīvā procesa likumu, izslēdzot no tā normas, kas ir iekļaujamas dienesta nolikumā;
• Medību likuma apakšpunkts, kurā noteikts, ka Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļus veido arī to zaudējumu atlīdzība, kurus fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot šajā likumā vai citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī atlīdzība par nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtību;
• noteikumu par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtības apakšpunkts, kurā norādīts, ka personai, kas vēlas saņemt mednieka apliecību, nepieciešama arī izziņas par apmācību kopija;
• Medību noteikumu punkts, kas noteic, ka medņu un rubeņu medības atļautas saskaņā ar šo sugu aizsardzības plāniem.

Zvejniecību un zivsaimniecību regulējoši normatīvie akti:

• Zvejniecības likuma izmaiņas, kas paredz rūpnieciskās zvejas aizliegumu Cirmas ezerā, Dūņezerā, Feimaņu ezerā, Lielajā Ludzas ezerā, Liepājas ezerā, Lilastes ezerā, Papes ezerā, Virtukšņas ezerā un Zosnas ezerā. Šis aizliegums neattiecas uz zušu, stagaru, ezera salaku un vīķu specializētu zveju un zveju īpašos un zinātniskās izpētes nolūkos;
• zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība;
• grozījumi MK noteikumos par zvejas un akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem un atzīšanas kārtību, darbības nosacījumiem un darbības kontroli;
• noteikumu par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos apakšpunkts, kurā norādīti zvejā atļauto zvejas rīku – tīklu un murdu – acu izmēri;
• noteikumu par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos atsevišķi nosacījumi par kuģiem, kuru lielākais garums ir līdz 18 metriem. Tajos noteikta monitoringam iesniedzamo datu pārraides kārtība.
Spēkā stājušies arī Zemkopības ministrijas pārraudzības iestāžu – Latvijas Lauksaimniecības muzeja un K.Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” – nolikumi. Normatīvajos aktos noteikti abu muzeju darbības mērķi, funkcijas un uzdevumi.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Par izmaiņām tiesu izpildītāju amata atlīdzības sistēmā

Ar 2005.gada 1.janvāri spēkā stājušies Ministru kabineta “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm” (Noteikumi), kas paredz izmaiņas un juridiskus precizējumus zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības sistēmā.
Tiesu izpildītāju amata atlīdzība pēc jaunajiem noteikumiem tiek palielināta atbilstoši inflācijai. Saskaņojot ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem par patēriņa cenu indeksa izmaiņām laika periodā no 2003. gada 10. janvāra, tiesu izpildītāju atlīdzības takses par katru amata darbību palielinātas attiecīgi no Ls 3,50 uz 3,90, no Ls 17,50 uz 19,40, no Ls 31,50 uz 34,90, kā arī no Ls 63 uz 69,76.
Jaunajos noteikumos veiktas arī citas izmaiņas tiesu izpildītāju atlīdzībā, samazinot amata atlīdzības takses gadījumā, ja tiesu izpildītājs veic piedziņu vai izpilda prasību par nelielu summu. Noteikts, ka izpildu lietās par piedziņu vai prasības nodrošināšanu līdz 100 latu apmēram norādītajām amata atlīdzības taksēm piemērojams koeficients 0,75. Šāds tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses samazinājums saistīts ar tiesu izpildītāju palīgu pilnvaru palielināšanu līdz ar likuma “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” stāšanos spēkā 2004.gada 2.septembrī.
Noteikumos arī noteikts, ka tiesu izpildītājam ir tiesības piemērot koeficientu taksei 0,5 attiecībā uz personām, ja tās atzītas par trūcīgām normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
Noteikumos precizēts tiesu izpildītāju amata atlīdzības “takse procentos” regulējums. Tiesu izpildītāja amata atlīdzības “takse procentos” tiks diferencēta atkarībā no tā, vai parādnieks ir izpildījis spriedumu Civilprocesa likuma 555.panta pirmajā daļā noteiktajā sprieduma labprātīgas izpildes termiņā, vai pēc tā. Līdz šim takse procentos no atgūtās summas tika aprēķināta no faktiskās summas, kas iegūta, tiesu izpildītājam veicot izpildu darbības, tai skaitā no pēc izsoles vai pārdošanas komisijā pārņemtās mantas vērtības. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, ja parādnieks nokārtos savas saistības Civilprocesa likuma 555.panta pirmajā daļā, noteiktajā termiņā iemaksājot tiesu izpildītāja depozīta kontā visu parāda summu un radušos sprieduma izpildes izdevumus, taksei procentos no atgūtās summas piemēros koeficientu 0,3. Savukārt, ja parādnieks savas saistības neizpilda Civilprocesa likuma 555.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, viņa pienākums ir segt tiesu izpildītāja taksi procentos pilnā apmērā.
Jaunajos noteikumos precizēts arī tiesu izpildītāja amata atlīdzības maksātājs par atsevišķām amata darbībām, ja tās veiktas pēc ieinteresētās personas lūguma, piemēram, par faktu fiksēšanu, publisko izsoļu rīkošanu, tiesas pavēstu un citu dokumentu piegādāšanu maksā šo darbību pieprasītājs.
Līdz ar šo noteikumu stāšanos spēkā spēku zaudējusi tieslietu ministra 2003.gada 13.janvāra instrukcija Nr.1-2/2 “Zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses”, kas līdz šim regulēja tiesu izpildītāju amata atlīdzību.
Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 79.pantu, tiesu izpildītājam ir tiesības saņemt atlīdzību par katru amata darbību, un atlīdzību par katru amata darbību nosaka atbilstoši fiksētai amata atlīdzības taksei. Savukārt taksi procentos, atbilstoši Tiesu izpildītāju likumam, tiesu izpildītājs saņem neatkarīgi no faktiski veiktajiem amata pienākumiem, tā tiek aprēķināta procentuāli no piedzītās summas.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa