Kad sociālā politika balstās pētniecībā

Viena no Latvijas, tāpat kā visas Eiropas Savienības (ES), prioritātēm ir veicināt nodarbinātību un kāpināt darba ražīgumu, kas mūsu valstī ir viens no zemākajiem Eiropā.

Invalīdi ikgadējā forumā spriež par nodarbinātības iespējām Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Lielākā daļa Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu Latvijā tiks izlietoti, lai pēc iespējas visus iedzīvotājus darbspējīgā vecumā iesaistītu darba tirgū. Nodarbinātības valsts aģentūra ir izstrādājusi programmas bezdarbnieku pārkvalifikācijai.
Taču viens no lielākajiem šķēršļiem – trūkst pētījumu par darba tirgu, par to, kādi speciālisti, kādas profesijas ir pieprasītas, kādus darbiniekus vēlas darba devēji. Vispirms jau šī informācija nepieciešama Nodarbinātības valsts aģentūrai, lai par valsts vai Eiropas līdzekļiem netiktu pārkvalificēti nākamie bezdarbnieki, kas tāpat vietu darba tirgū nevarēs atrast. Ne mazāk svarīga ir darba tirgus attīstības prognozēšana – kādas nozares attīstīsies un kādi speciālisti būs nepieciešami piemēram, pēc pieciem gadiem, lai atbilstoši varētu pielāgoties arī izglītības sistēma.

Nacionālā programma darba tirgus pētījumiem

Tādēļ ESF ietvaros Latvijai līdz 2007. gadam būs pieejami 7 miljoni latu tieši darba tirgus pētījumiem. Ir arī izstrādāta Nacionālā programma “Darba tirgus pētījumi”.
Paredzēti 17 pētījumi trīs projektos: “Labklājības ministrijas pētījumi”, “Ekonomikas ministrijas pētījums “Komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanas analīze”” un “Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi”. Pavisam ir 12 tēmas: sešas attiecas uz darba tirgus uzraudzību un nepieciešamajām investīcijām cilvēkos un sešas – uz sociālās politikas ietekmi uz darba tirgu. Pētījumi aptvers plašu tēmu loku – darba tirgus analīzi un prognozēšanu, darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, darba algu ietekmējošos faktorus, to, cik optimāla un nodarbinātību veicinoša ir nodokļu un pabalstu sistēma Latvijā.
Pētījumu rezultātiem vajadzētu veicināt sociāli ekonomisko atšķirību izlīdzināšanu nacionālajā un reģionālajā līmenī, paplašināt nodarbinātības iespējas sociālās atstumtības riska grupām, sekmēt uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanu, attīstīt darba tirgum nepieciešamās prasmes darba ņēmējos.

Pētnieku konsultācija

Lai iepazīstinātu Latviju ar Vācijas pieredzi, Rīgā bija ieradies Vācijas Darba tirgus un profesiju pētījumu institūta pētnieks doktors Verners Eihhorsts. Vācijā situācija ir stipri atšķirīga. Tajā ir seši vadošie ekonomikas pētījumu institūti, kurus finansē no valsts budžeta (piemēram, Vācijas Ekonomikas pētījumu institūts, Pasaules ekonomikas institūts), katrā no tiem ir darba tirgus un nodarbinātības lietu departaments. Līdztekus ir pētniecības iestādes, kuras finansē sociālie partneri. Tā, piemēram, darba devēji finansē Vācijas Ekonomikas institūtu, bet arodbiedrības – Hansa Beklera fonda Ekonomikas un sociālo zinātņu institūtu. Šo institūciju uzdevums ir konsultēt Vācijas federālo Ekonomikas un darba lietu ministriju, Vācijas federālo Nodarbinātības aģentūru, kā arī informēt medijus un sabiedrību par darba tirgus attīstības tendencēm. Nesen Darba tirgus un profesiju pētniecības institūts saņēmis jaunu uzdevumu – izpētīt, kā būtu iespējams aktivizēt un motivēt iesaistīties darba tirgū ilgstošos bezdarbniekus. Tiek pētīts arī darba laiks, algas, darba ņēmēju profesionālā attīstība visas dzīves garumā. Latvijai būtu jāpārņem Vācijas Nodarbinātības aģentūras pieredze, kas, veicot ikgadējas aptaujas, apkopo visu tautsaimniecību aptverošu darba vietu piedāvājumu.
Kā stāsta projekta “Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi” vadītāja Anda Gulbe, tā mērķis ir nodrošināt darba tirgus pieprasījumam atbilstošus nodarbinātības pakalpojumus. Svarīgi ir noskaidrot kopējo brīvo darba vietu uzskaitījumu pēc nozarēm un to, cik tas atbilst aģentūras vakancēm. Pētniekiem arī noskaidro, kādēļ darba devēji savas vakances nepiesaka Nodarbinātības valsts aģentūrā un kādēļ neizmanto tās pakalpojumus darbinieku meklēšanā. Būtiska pētījumu tēma būs identificēt tās profesijas, kurās darba devēji vēlētos piesaistīt ārvalstu speciālistus.
Projekta “Labklājības ministrijas pētījumi” vadītājs Edvīns Driģis stāsta, ka viens no būtiskākajiem pētījumiem būs par bezdarba un sociālās atstumtības iemesliem. Izglītības sistēmas organizatorus varētu interesēt pētījums par profesionālās un augstākās izglītības programmu atbilstību darba tirgus prasībām.
Pētījumu veikšanai pētniecības iestādes tiks izraudzītas atklātā konkursā.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv