Luksemburga pārņem ES prezidentūru

2005.gada sākumā Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pienākumus sākusi pildīt viena no mazākajām ES dalībvalstīm – Luksemburga. Prezidējošās valsts pienākumus tā iepriekšējā gada nogalē pārņēma no Nīderlandes.

Luksemburga prezidentūru pārņem laikā, kad pasauli pāršalca traģiska ziņa par cunami izraisīto katastrofu Āzijā. Luksemburgas kooperācijas un humānās palīdzības ministrs Jans Luiss Šilcs un ES humānās palīdzības un attīstības jautājumu komisārs Luī Mišels, apmeklējot vienu no cunami skartajām valstīm – Šrilanku Avots: Toms Vāgners, Luksemburgas prezidentūras foto

Ko paveica Nīderlande

Nīderlandes premjerministrs Jans Pēters Balkenende preses paziņojumā norādījis, ka prezidentūras noslēgumu aizēnojusi Āzijā notikusī traģēdija. Turpat arī teikts, ka Nīderlande un Luksemburga panākušas vienošanos par to, ka Nīderlande šā pusgada laikā sniegs palīdzību jautājumos, kas saistīti ar atbalstu cunami traģēdijas skartajam reģionam.
Jau zināms, ka viens no steidzamākajiem darbiem būs ES atbalsta palīdzības pasākumu koordinēšana. Līdz šim Eiropas Komisija paziņojusi, ka cunami traģēdijas seku likvidēšanai piešķir 30 miljonus eiru. 7.janvārī gaidāma ES atttīstības ministru tikšanās, kuras laikā, iespējams, lems par papildu palīdzības piešķiršanu.
Eksperti uzskata, ka Nīderlandes prezidentūras laikā būtiskākais jautājums, par ko panākta vienošanās, ir iestāšanās sarunu sākšana ar Turciju. “Latvijas Vēstnesis” jau vairākkārt rakstījis, ka sabiedrības atbalsts politiķu lēmumam – sākt iestāšanās sarunas ar Turciju – nav bijis viennozīmīgs, īpaši tādās Rietumeiropas valstīs kā Vācija un Francija.

Kas gaida Luksemburgu

Luksemburgas prezidentūras laikā paredzēti vairāki būtiski notikumi. Salīdzinoši iepriekšējais pusgads, kad pie ES vadības stūres atradās Nīderlande, bijis daudz klusāks.
Vairāki būtiski lēmumi gaidāmi ar finansēm saistītos jautājumos. Svarīgas diskusijas gaidāmas par nākamo finanšu perspektīvu 2007. – 2013.gadam. Tāpat grūts būs jautājums par stabilitātes pakta reformu. “Latvijas Vēstnesis” vairākkārt rakstījis, ka pagājušā gada otrajā pusē Eiropas Komisija ieteica reformēt striktos stabilitātes pakta kritērijus. Līdz šim daudzām valstīm bija problemātiski ievērot 3% budžeta deficīta robežu no iekšzemes kopprodukta.
Turklāt šajā gadā gaidāmas arī nopietnas diskusijas par Lisabonas stratēģiju. Lisabonas stratēģija paredz, ka ES līdz 2010.gadam jākļūst par pasaulē konkurētspējīgāko ekonomiku un jāapsteidz ASV. Ambiciozie Lisabonas stratēģijas mērķi izstrādāti 2000.gadā. Šis – 2005. – gads ir stratēģijas ieviešanas vidusposms. Eiropadomē tiks izvērtēts, kā līdz šim veicies ar mērķu sasniegšanu un vai ir pamats uzskatīt, ka vēl pēc pieciem gadiem Eiropa būs apsteigusi ASV. Šeit jāpiebilst, ka iepriekšējās Eiropas Komisijas prezidents Romāno Prodi intervijā Financial Times teicis, ka ES centieni panākt ASV ir “viena liela neveiksme” un par tādu arī uzskatāma Lisabonas stratēģijas īstenošana.
Bez diskusijām par šiem ES būtiskajiem jautājumiem kā svarīgs notikums Luksemburgas prezidentūras laikā jāatzīmē arī februārī gaidāmā ASV prezidenta Džordža Buša vizīte Briselē. Tāpat aktuāli būs ES tālākās paplašināšanās jautājumi – iestāšanās sarunu sākšana ar Turciju un Horvātiju. Luksemburgai būs svarīga loma arī iestāšanās līgumu parakstīšanā ar Bulgāriju un Rumāniju.
Papildus šiem jautājumiem gada pirmajā pusē arī gaidāms pirmais referendums par ES konstitūciju. Zināms, ka pirmā valsts, kurā 20. februārī gaidāma tautas nobalsošana, ir Spānija.

Nākamreiz kopā ar Latviju

25 valstu bloku Luksemburga vadīs līdz jūlija sākumam. Pēc tam prezidējošās valsts pienākumus uzņemsies Lielbritānija.
Šī ir jau vienpadsmitā reize, kad Luksemburga vada ES Padomes darbu. Nākamā Luksemburgas prezidentūra paredzēta 2015.gada. Domājams, ka šajā laikā jau būs stājusies spēkā ES konstitūcija, kurā paredzēts esošo sistēmu nedaudz mainīt – prezidējošās valsts pienākumus pusotru gadu reizē pildīs trīs valstis. Pēc Ārlietu ministrijas sniegtās informācijas, kopā ar Luksemburgu prezidējošās valsts funkcijas, sākot ar 2015.gadu, pildīs arī Itālija un Latvija.

Uzziņai:

Kas jādara prezidējošajai valstij?
Viens no prezidējošās valsts galvenajiem uzdevumiem ir vadīt Ministru padomes (MP) darbu – sagatavot un rīkot vairākas dažāda līmeņa sanāksmes. Prezidējošā valsts sadarbībā ar MP Sekretariātu, Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu sagatavo MP dienas kārtības jautājumus. Prezidējošās valsts vai valdības vadītājs vada Eiropas Padomes sammitus, kas parasti notiek divas reizes katras prezidentūras laikā, kā arī citas ministru līmeņa tikšanās.
Prezidentūra ikvienai ES dalībvalstij ir liels gods, bet šis laika posms nozīmē arī smagu darbu, ko īpaši izjūt mazās valstis. Prezidentūras pildīšana katrai valstij saistīta arī ar lieliem izdevumiem. MP darba vadīšana ir lieliska iespēja prezidējošajai valstij virzīt savas prioritātes apspriešanai ES līmenī.