Luksemburgas prioritātes prezidentūras laikā

Uzsākot prezidentūru, katra valsts definē, ko, sēžot pie Eiropas Savienības (ES) stūres, tā vēlas panākt.

Pašreizējais Eiropas Padomes (EP) prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburgas premjerministrs) un bijušais EP prezidents Jans Pēters Balkenende (Nīderlandes premjerministrs), tiekoties pagājušā gada nogalē Avots: Toms Vāgners, Luksemburgas prezidentūras foto

Luksemburga kā galvenās prioritātes izvirzījusi Lisabonas stratēģijas izvērtēšanu, iekšējā tirgus izveidošanu, stabilitātes pakta nosacījumu pārskatīšanu. Bez tam Luksemburga cer panākt vienošanos par finanšu perspektīvu 2007.-2013.gadam, kā arī strādāt tālāk pie ES paplašināšanās un uzraudzīt Konstitucionālā līguma ratifikācijas procesu ES dalībvalstīs, teikts izplatītajā paziņojumā presei.

Lisabonas stratēģijas izvērtēšana

Dokumentā, kurā izskaidrotas Luksemburgas prezidentūras prioritātes, pirmā minēta Lisabonas stratēģijas īstenošanas vērtēšana. Dokumentā norādīts, ka par Lisabonas stratēģijas ieviešanu lems Eiropas Padomes 2005.gada marta sanāksmē. Zināms, ka Eiropas Komisija (EK) savu atzinumu par Lisabonas stratēģijas ieviešanu gatavojas sniegt februāra sākumā. Tieši balstoties uz EK atzinumu, arī tiks pieņemts lēmums.
Prioritāšu dokumentā norādīts, ka Luksemburgas prezidentūra uzstās uz kritisku stāvokļa izvērtēšanu, prioritāšu pārorientāciju, kā arī stratēģijas vadības un ieviešanas uzlabošanu. Jāatzīmē, ka šādi nesaudzīgi vārdi prezidējošās valsts dokumentā, iespējams, nozīmē, ka gaidāms visai kritisks Eiropas Padomes atzinums par līdzšinējiem Eiropas centieniem līdz 2010.gadam apsteigt ASV. Jau pagājušajā gadā sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” ekonomists Uldis Osis teica: “Ekspertu vidū jau sen ir skaidrs: Eiropa kā konkurētspējīgākais reģions pasaulē 2010.gadā – tas ir nereāli. Politiķi klusībā tam piekrīt, bet nezina, kā to pateikt, lai nebūtu izgāšanās.” (Skat. 26.10.2004., Nr. 169 (3117) Kā Latvija palīdzēs Eiropai kļūt konkurētspējīgākai?) Toreiz ekonomists piebilda, ka bieži tiek teikts, ka kopš 2000.gada ASV pat ir vēl vairāk “atrāvušās” no Eiropas.

Stabilitātes pakta reforma

Kā otrā Luksemburgas prioritāšu sarakstā minēta stabilitātes pakta reforma. Dokumentā pausta pozitīva nostāja pērn izskanējušajam Eiropas Komisijas piedāvājumam mīkstināt stabilitātes paktā ietvertos kritērijus.
Luksemburga cer, ka prezidentūras laikā (t.i., pirmajā pusgadā) izdosies panākt dalībvalstu vienošanos par to, kādiem jābūt jaunajiem kritērijiem. Dokumentā norādīts, ka nepieciešams reformēt 3% budžeta deficīta robežu no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī stingrāk kontrolēt valsts parāda apjomus. Paredzēts arī panākt labāku pakta vadību.

Finanšu perspektīva 2007.–2013.gadam

Nākamā finanšu perspektīva dokumentā norādīta kā trešā Luksemburgas prezidentūras prioritāte.
Piecu gadu cikla finanšu plānošana ES pastāv kopš 1988.gada. Tiek uzskatīts, ka tā sevi pilnībā attaisnojusi, jo tādējādi ES budžeta izdevumu daļa tiek plānota pa vairākiem gadiem, nepieciešamības gadījumā iespējams arī tēriņus pārnest no viena gada uz citu. Tāpat ir uzlabojusies ES budžeta disciplīna, kā arī racionalizēta ikgadējā budžeta procedūra.
Jāatzīmē, ka šāda finanšu plānošana valstīm, lai maksimāli budžetā iestrādātu savas intereses, nozīmē pastiprinātu darbu tieši laikā, kad notiek finanšu perspektīvas apspriešana. Šajā laikā iespējams arī cīnīties par dažādiem jautājumiem. Piemēram, pēc Latvijas politiķu teiktā, viena no mūsu interesēm ir panākt, lai tiktu atcelts ierobežojums, kas liedz valstij no struktūrfondiem saņemt vairāk par 4% no IKP. Šādas iniciatīvas iespējams virzīt tieši laikā, kad notiek finanšu plānošana nākamajai piecgadei, nevis tad, kad notiek tikai nākamā gada budžeta projekta apspriešana. Tādējādi Latvijai primārais šajā pusgadā varētu būt darbs pie nākamās finanšu perspektīvas, lai tajā maksimāli iestrādātu savas intereses.

Lappusi sagatavojusi
Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Uzziņai:

Luksemburga skaitļos un faktos
Galvaspilsēta: Luksemburga
Teritorija: 2586 km²
Iedzīvotāju skaits: 450 000
Vadošā reliģija: kristietība (romas katoļi (86%), protestanti (13%))
Naudas vienība: eira
IKP uz vienu iedzīvotāju: 36200 (izteikts pēc pirktspējas paritātes standarta)