1990.gada 3.septembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti! Saskaņā ar mūsu lēmumu šodien atsākam darbu Latvijas Republikas Augstākās padomes otrajā sesijā. Lūdzu sēžu zālē ienest Latvijas Republikas valsts karogu. (Atskaņo Latvijas Republikas valsts himnu.)
Lai precizētu sekretariāta datus, lūdzu reģistrēties! Atgādinu, ka reģistrējoties pēc šā signāla jānospiež jebkura poga. Lūdzu rezultātu! 165 deputāti.
Godājamie deputāti! Pirms mēs sākam izskatīt jautājumu par otrās sesijas organizatoriskajām lietām, atļaujiet ļoti īsi jūs informēt par šeit paveikto parlamenta brīvdienās. Parlamenta brīvdienās, dabiski, republikas tautsaimnieciskā, kultūras un politiskā dzīve turpināja savu gaitu. Tiekoties ar saviem vēlētājiem, jūs acīmredzot jutāt, ka tautsaimnieciskā situācija republikā ir saspringta. Uz vissavienības fona mūsu tautsaimniecības lejupslīdes tempi varbūt nav tik augsti, tomēr tie sāpīgi skar mūsu iedzīvotāju, it sevišķi maznodrošināto iedzīvotāju, dzīves līmeni. Tāpēc valdība bija spiesta turpināt kartīšu sistēmas ieviešanu. Bet reizē valdība enerģiski rīkojas, lai normalizētu situāciju ar pārtiku, ar energoresursiem, ar tautas patēriņa precēm, šai nolūkā nostiprinot un attīstot lietišķus ekonomiskos sakarus ar Krieviju un citām PSRS republikām. Acīmredzot gan prese, gan radio un televīzija jūs ir informējusi, ka mūsu valdība šajā mēnesī strādāja ļoti intensīvi. Arī turpmāk gandrīz katrā sēdē valdība izskatīs situāciju graudu novākšanā, graudu valsts iepirkuma izpildes gaitu, stāvokli labības iepirkšanā un lopbarības sagatavošanā. Jūs arī zināt, ka pieņemts lēmums lauksaimniecības darbos iesaistīt vairāk nekā desmit tūkstošus cilvēku, tas ir, augstskolu studentus, vidējo speciālo mācību iestāžu un arodskolu audzēkņus.
Konkrēti, pildot Augstākās padomes lēmumu par ārpusbudžeta sociālās palīdzības fonda līdzekļu izlietošanu, jau ir paaugstināts pensiju minimālais apmērs un ikmēneša pabalsts, ko piešķir ģimenēm no mātes pēcdzemdību atvaļinājuma beigām, līdz bērns sasniedz pusotra gada vecumu. Ģimenēm tiek piešķirts ikmēneša naudas pabalsts par katru bērnu, ja bērns neizmanto pirmsskolas bērnu iestādi. Tiks paaugstināta darba alga atsevišķām kultūras un sociālās sfēras mazatalgoto darbinieku kategorijām. No organizatoriskajiem jautājumiem, kuri izskatīti sociālajā sfērā, varētu minēt arī tādu jums zināmu jautājumu, ka ir pieņemts lēmums par Veselības aizsardzības ministrijas 4.pārvaldes pilnīgu likvidāciju. Pildot Augstākās padomes lēmumus, valdība ir pieņēmusi lēmumu par sociālo apdrošinājumu un citiem jautājumiem. Kultūras un tautas izglītības jomā es pirmām kārtām minētu lēmumu par patstāvīgas Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības – Latvijas Jūras akadēmijas – izveidošanu un lēmumu par Latvijas tautsaimniecības kadru kvalifikācijas celšanu, ar kuru likvidēts Latvijas PSR Ministru padomes vadošo darbinieku un speciālistu starpnozaru kvalifikācijas celšanas institūts un uz tā bāzes izveidota ārpusresora mācību iestāde – Latvijas Tautsaimniecības institūts, kas strādā pēc saimnieciskā aprēķina. Pieņemts arī lēmums par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Informācijas departamentu. Tā pienākumos ietilpst masu informācijas līdzekļu reģistrēšana, apliecību izsniegšana utt. Varētu minēt arī daudzus citus lēmumus, kuri ir pieņemti.
Es varētu atzīmēt, ka ir pieņemts lēmums nodrošināt Nacionālās operas pamatēkas restaurāciju. Nolemts Kultūras ministrijas sastāvā izveidot Latvijas Nacionālās operas celtniecības direkciju, kas organizēs rekonstrukcijas darbus. Realizējot valstisko suverenitāti, pieņemts lēmums par pasākumiem, kas veicami, lai atjaunotu Latvijas Republikas sauszemes robežu. Apstiprināta valdības komisija Latvijas Republikas sauszemes robežas atjaunošanai. Šo komisiju vada Ilmārs Bišers. Komisijas priekšlikumi tiks iesniegti Augstākajai padomei.
Izskatīts jautājums par Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu reformu. Kā jūs varbūt zināt, pieņemts lēmums, saskaņā ar kuru ārvalstu pilsoņiem atļauts no 1990.gada 1.augusta pārvietoties pa visu Latvijas Republikas teritoriju.
Par mūsu darbu šeit, Augstākajā padomē. Ļoti daudzi deputāti izmantoja atvaļinājuma laiku, lai tiktos ar saviem vēlētājiem un lai iepazītos ar tām akūtajām problēmām, kuras pašreiz ir radušās tautsaimniecībā, kultūrā un sociālajā sfērā.
Nepārtraukti šeit atradās un strādāja priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš, šo periodu strādāja Imants Daudišs, un arī citi kolēģi piedalījās darbā. Starp svarīgākajiem pasākumiem, kuri šeit tika veikti, varētu atzīmēt šādu: 10. un 11.augustā notika sarunas ar Krievijas Federācijas Augstākās padomes delegāciju. Faktiski tas bija sarunu otrais posms, kurš notika Rīgā un Jūrmalā. Panākts kompromiss starp delegācijām par līguma variantiem. Sarunu noslēgumā izstrādāts līguma galīgais teksts, kurā delegāciju līmenī grozījumi vairs netiks izdarīti. Sagatavots līguma teksta latviskais variants, tagad līgumu tulko angļu valodā. Ar līguma noslēgšanas problēmām un tā pamattēzēm tika iepazīstināti pilnvarotie Lietuvas un Igaunijas pārstāvji. Pašreiz ar Krievijas Augstākās padomes vadību ir panākta vienošanās par līguma parakstīšanu septembrī – ar optimālo termiņu apmēram no 10. līdz 20. Ievadītas konsultācijas ar Ukrainas Augstākās padomes pārstāvjiem par iespējamo sarunu uzsākšanu. 21.augustā notika konsultācijas Maskavā ar PSRS pilnvarotajiem pārstāvjiem par starpvalstu sadali. Panākta vienošanās, ka notiks sarunas par Latvijas Republikas un PSRS divpusējā līguma noslēgšanu un ka konsultācijas tiks turpinātas pēc 10 dienām, tiklīdz būs saņemta PSRS atbilde uz Augstākās padomes 10.jūlija lēmumu. Dokuments no PSRS vēl nav saņemts, kaut gan mutiski tika apstiprināts, ka šis dokuments tiks piesūtīts 10 dienu laikā. Jāsaka, ka pēdējā reizē Maskavā PSRS prezidents Gorbačovs izteica domu, ka tālākās konsultācijas vadīs PSRS prezidents un Ministru padomes priekšsēdētājs, un lūdza arī no Latvijas puses tādu pašu līmeni.
Manuprāt, it sevišķi svarīga ir informācija par pēdējo PSRS Prezidenta padomes un Federācijas padomes sēdi Maskavā, kurā novērotāju statusā piedalījās Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis un Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš. Piedalīšanās šajā sēdē bija ļoti svarīga, jo bija vajadzīga tieša informācija un bija vajadzīgs arī mūsu viedokļa izklāsts. Par šīs Prezidenta padomes un Federācijas padomes sēdes rezultātiem jūs acīmredzot esat informēti pēc PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova preses konferences, kura tika raidīta televīzijā. Ja īsi runājam par rezultātiem, tad pagaidām šo rezultātu nav, jo sēde faktiski beidzās bez rezultātiem, tika ievirzīts tikai turpmākais darbs, jo neviena savienotā republika neparakstīja pagaidu vienošanos par 1990.gada 4.ceturksni un 1991.gada sākumu. Par tālākajām ekonomiskajām attiecībām izcēlās ļoti ass konflikts starp PSRS valdību un Krievijas Federāciju, kā arī arodbiedrībām. Cik var noprast no tā, ko teica PSRS prezidents, tad, tiklīdz būs izstrādāts tā saucamais Šataļina variants nolīgumam par suverēnu valstu ekonomisko savienību, šis ekonomiskās savienības projekts tiks nodots apspriešanai republiku augstākajām padomēm.
Parlamenta brīvdienās mēs, protams, veicām arī dažādus darbus šeit, šajā mūsu ēkā, pirmām kārtām pilnveidojot mūsu lietvedību un iegādājoties jaunas pavairošanas iekārtas. Ir noformēti visi pirmajā sesijā pieņemtie lēmumi un likumi. Šie dokumenti ir nosūtīti attiecīgajām republikas iestādēm un organizācijām, kā arī masu informācijas līdzekļiem.
Tā kā mums pašiem vēl nav parlamenta un valdības avīzes, diemžēl, ar daudziem likumiem un lēmumiem mūsu republikas iedzīvotāji nav iepazīstināti. No astoņiem likumprojektiem, kuri tika pieņemti pirmajā lasījumā un bija jānodod visas tautas apspriešanai, tikai pieci ir publicēti laikrakstos “Cīņa” un “Sovetskaja Latvija”, pa vienam – “Lauku Avīzē” un laikrakstā “Arods”.
Parlamenta atvaļinājuma laikā uzsākts Jēkaba ielas 11.nama fasādes remonts un kosmētiskais remonts Jēkaba ielas 16.namā. Šo ēku esam saņēmuši papildus, lai nodrošinātu normālus darba apstākļus pastāvīgajām komisijām. Izdarīti galvenie nepieciešamie remontdarbi parlamenta sēžu zālē un citās telpās. Ir iegādātas mēbeles apmēram 100 tūkstoš rubļu vērtībā. Uzsākta mēbeļu un inventāra iegāde deputātu viesnīcai Valdemāra ielā 23 un dienesta dzīvokļiem Lubānas ielā 123. Minētās telpas tiks pilnīgi iekārtotas līdz septembra beigām. Mēbeļu un inventāra iegādei tiks izlietoti vairāk nekā 500 tūkstoši rubļu. Izgatavotas deputātu apliecības un krūšu nozīmes. Kā jau minēju, neskatoties uz to, ka mēs esam iepirkuši pavairošanas tehniku, tomēr jautājums par tipogrāfijas un pavairošanas tehnikas iegādi līdz galam nav atrisināts. Šo problēmu atrisināšanai ir nepieciešama valūta. Tāda īsumā ir informācija par paveikto.
Pēdējās parlamenta brīvajās dienās šeit, mūsu parlamenta ēkā, bija iegriezušies ļoti daudzi deputāti, kuri izteica savus priekšlikumus, kā vajadzētu organizatoriski sākt mūsu otro sesiju. Apkopojot šos priekšlikumus, es jums gribu darīt zināmu, ka galvenā deputātu rūpe bija tāda, lai mēs pēc iespējas efektīvāk un konstruktīvāk uzsāktu šo otrās sesijas darbu. Tāpēc, runājot īsi, par iesniegtajiem priekšlikumiem, kurus mums vajadzētu izskatīt tūlīt, varētu teikt sekojošo.
Lai izslēgtu garas un dažreiz nevajadzīgas debates plenārsēdēs, ir ierosināts, lai šodien līdz pusdienu laikam, pēc tam, kad mēs būsim beiguši šo mūsu sesijas ievaddaļu, sanāk kopā Augstākās padomes Prezidijs. Pulksten piecpadsmitos sāks darbu mūsu frakcijas un šodien turpinās to pēc saviem ieskatiem. Rīt mēs turpinātu darbu Augstākās padomes komisijās un trešdien atsāktu darbu plenārsēdēs. Deputāti šādu kārtību motivēja ar to, ka tādā veidā mēs vispirms izdebatētu komisijās un izdebatētu profesionāli visus daudzos jautājumus, kuri mums katram ir radušies, tiekoties ar vēlētājiem. Bet problēmu ir ļoti daudz, un, kā jau es teicu pašā sākumā, tautsaimnieciskā situācija ir ļoti saspringta.
Tālāk mēs lemtu par tiem jautājumiem, kuri mums pirmām kārtām ir jāizlemj un jāiekļauj Augstākās padomes plenārsēdēs. Ar to es šo īso ievadu gribētu beigt. Lūdzu izteikt viedokļus tieši par mūsu sesijas neatliekamajiem organizatoriskajiem jautājumiem! Protams, tīri organizatoriski pirmais jautājums mums būs balstu skaitīšanas komisija un sesijas sekretariāts. Es jums varu atgādināt, ka pēc nolikuma balsu skaitīšanas komisijā ir deviņi deputāti un sekretariātā – arī deviņi. Frakciju vadītāji frakciju skaitlisko attiecību zina, tāpēc viņi frakcijas sēdē acīmredzot var izlemt par kandidatūrām, kuras mums vajadzētu apstiprināt. Prezidijs varētu sākt darbu pēc kādām 15 minūtēm. Frakcijas pašas var noteikt, kad tās sāks savu darbu. Tas ir frakciju jautājums. Vienīgi tiem komisiju vadītājiem, kas aizņemti Prezidija darbā, būtu jārēķinās ar to, ka tad, ja mēs darbojamies pēc tādas shēmas, Prezidijs strādātu līdz pulksten 14. Pēc tam stundu būtu pusdienu laiks. Tātad 15 varētu sākt.
Pirmais mikrofons – Sergejs Dīmanis.

S.Dīmanis: Frakcija “Līdztiesība” sanāks tūlīt pēc šīs ievaddaļas.

Priekšsēdētājs: Kurā vietā? (Zālē čalas.) Tas ir noslēpums. (Zālē smiekli.)

J.Dinevičs: Man liekas, ka priekšlikums, kas ir nācis no mūsu sēdes vadītāja, ir ļoti optimāls.

Priekšsēdētājs: Vai no deputātiem tas ir viss?

J.Dinevičs: Būtu lūgums frakcijai sēdi sākt nedaudz agrāk, varbūt 14.30. Mēs piedāvājam tādas nelielas konsultācijas. Un tajā pašā zālē noturēt LTF frakcijas sēdi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai citu priekšlikumu nav? Tīri organizatoriski būtu pareizi, ja Prezidijs sāktu darbu pulksten 11.00.
Vienu sekundīti! Lūdzu, apsēdieties! Deputāts Škapars ierosina, ka mums kopīgi ir jānolemj, cikos rīt sāks darbu komisijas. Es gan saprotu, ka to varbūt vēl precizēs frakciju sēdēs, bet acīmredzot sāksim pēc sava grafika, kurš mums jau zināmā mērā ir izstrādājies, tātad 10.00.
Kā lūdzu? Komisijām, visiem ir jāsapulcējas šeit zālē, un komisiju vadītāji jūs svinīgi aizvedīs uz jaunajām telpām. (Zālē rosība.) Jā, ar komisiju karogiem un visu citu atribūtiku. Paldies.

(Sēdes beigas)