Ārzemju presē

Krievijas “IA Regnum” citē Latvijas ārlietu ministru Arti Pabriku, kurš uzsver, ka katrai valstij ir tiesības aizstāvēt savu demokrātiju: “Pasaulē ir daudz valstu, kas varbūt tiek uzskatītas par krietni demokrātiskākām nekā Latvija, taču tās noteikti nepieļauj, ka pilsonība tiktu piešķirta cilvēkiem, kuri atklāti nostājas pret valsts iekārtu, valdību utt. Bez tam eksistē dažādi kritēriji, un katra valsts pilsonību piešķir saskaņā ar pašas izvēlētiem principiem. Šajā ziņā katrai valstij ir brīva izvēle.”

•

Franču “Le Monde”: “Kubas diplomātisko attiecību normalizēšana paredzēta tikai ar daļu no ES valstīm, tā norādīja Kubas diplomātiskā dienesta vadītājs Felipe Peress Roke, izslēdzot no šā saraksta Nīderlandi, Poliju un Čehijas Republiku.”

•

Angļu “The Financial Times”: “Dolāra nākotne solās kļūt par vienu no būtiskākajiem jautājumiem ekonomikā 2005. gadā. Vai tas novērtēts pārāk augstu vai pārāk zemu? Vai tā vērtība celsies vai kritīsies? Ekonomisti uz šo jautājumu atbildēs dažādi: gan pārvērtēts, gan novērtēts par zemu, tā vērtība gan celsies, gan kritīsies.”

•

Vācu “Die Zeit”: “Divi pēdējie gadi transatlantiskajās attiecībās bija grūti un sarežģīti, īpaši Irākas krīzes dēļ. Tomēr pēc prezidenta Buša atkārtotas ievēlēšanas vadošās personības abās Atlantijas okeāna pusēs runā par jauniem un kopīgiem mēģinājumiem uzlabot attiecības, par to, ka vairāk vienam otru jāuzklausa, biežāk jākonsultējas un jāizvērš patiess stratēģisks dialogs. Taču vispirms jānoskaidro, kas attiecībās funkcionē un kas ne – un kāpēc nefunkcionē. Atzīmēšanas vērts, piemēram, ir tas, ka transatlantiskā sadarbība pat visgrūtākajās dienās, kad pastāvēja viedokļu atšķirības Irākas jautājumā, daudzās citās jomās izrādījās visādā ziņā efektīva.”

•

Angļu “The Guardian”: “Iesaistot divus agrākos ASV prezidentus – savu tēvu un Bilu Klintonu – un vēršoties pie ASV iedzīvotājiem ziedojumu vākšanai Indijas okeāna piekrastes cietušajiem reģioniem, Džordžs Bušs uzsācis darbību, lai pēc izskanējušās kritikas par pasivitāti ieņemtu galveno vietu palīdzības pasākumos (cunami traģēdijā cietušajām valstīm – “LV”).”

•

Krievijas “Ria Novosti”: “Starptautiskie novērotāji atzīmē, ka šobrīd paveras “politisko iespēju logs” virzībā uz miera nodibināšanu Tuvajos Austrumos. Demokrātiska visas tautas vadītāja ievēlēšana Palestīnas autonomijā piešķirs viņam mandātu demokrātisku reformu realizēšanai un cīņai pret terorismu. Jaunajai valdībai būs jāstiprina izpildvara un tiesiskums, jānodrošina kārtība. Krievijas delegācija ir orientēta uz ciešu sadarbību ar Palestīnas autonomijas institūtiem, citu valstu novērotājiem un starptautiskajām organizācijām.”

•

Angļu “Financial Times”: “Par spīti vardarbībai pēdējo četru gadu garumā, šobrīd iespējams runāt par ārkārtēju kompromisu Tuvajos Austrumos. Kamēr palestīnieši gatavojas ievēlēt Jasīra Arafāta pēcteci, daudzi novērotāji saskata retu iespēju atsākt virzību pretī miera līgumam.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem