Par pētījumiem, kas finansēti no Valsts budžeta

Nobeigums. Sākums — "LV" Nr. 466/469, 22.12.2000.

1. Situācijas

raksturojums

2. Situācijas

analīze

3. Iespējamie

risinājumi

4. Risinājumu

modelēšana un

seku prognoze

5. Pamatots

ieteikums

IV. Pētījumu rezultāti un to saikne ar politikas veidošanu

IV.1. Vai tā ir politikas analīze?

Valsts institūciju pasūtītie pētījumi atbilst politikas analīzes kritērijiem vairākos līmeņos, un tādēļ nav iespējams viennozīmīgi klasificēt individuālos pētījumus kā politikas analīzi vai gluži pretēji — deklarēt, ka tā nav politikas analīze. Šā iemesla dēļ būtu lietderīgi analizēt pasūtītos pētījumus pēc skalas principa, t.i., cik soļu politikas analīzes procesā tiek veikti. Pēc šā principa pētījumu vairs neiedala pēc tā, vai tas ir vai nav politikas analīze, bet gan pēc tā, cik tuvu vai tālu tas ir no ideāla politikas analīzes modeļa.

Politikas analīzes pakāpes un to skaidrojums

 

Pētījumi attiecīgajās pakāpēs (kategorijās) parasti sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Situācijas raksturojums: Kāda ir pašreizējā situācija noteiktajā jomā vai sektorā?

2. Situācijas analīze: Kā situācija ir attīstījusies un kāda ir tās attīstības prognoze? Kādas sekas (pozitīvās un negatīvās) rada efektīvas politikas trūkums?

3. Iespējamie risinājumi: Ko darīt, lai rastu risinājumus un situāciju mainītu?

4. Risinājumu modelēšana un seku prognoze: Kādi ir konkrētie rīcības varianti? Kāda būs katra varianta iedarbība uz situācijas (labvēlīgu vai nelabvēlīgu) attīstību (izmantojot zinātniski pamatotas modelēšanas un prognozēšanas shēmas)? Kādi būs jebkura rīcības varianta ieviešanas blakusefekti?

5. Pamatots ieteikums: Kāds būtu vēlamais rīcības modelis, ņemot vērā visus iespējamos apsvērumus (piem., nepieciešamo finansējuma apjomu, ilgtermiņa un īstermiņa sekas un guvumus, iedzīvotāju reakciju, sociālo taisnīgumu u.c.)?

Svarīgi, ka augstas kvalitātes pētījumi var aptvert jebkuras kategorijas. Skala ir paredzēta politikas analīzes pakāpju atšifrēšanai, nevis pētījumu kvalitātes novērtēšanai.

IV.2. Latvijas situācija

Pētījumi, kurus LR ministrijas pasūtīja 1998. un 1999. gadā par valsts budžeta līdzekļiem MK noteikumu Nr. 77 kontekstā, iedalāmi gan piecās augstāk minētajās kategorijās, gan citās kategorijās, kuras nav tieši saistītas ar politikas analīzi. Šīs kategorijas varētu raksturot šādi:

Kategorijas:

1 — 5 (politikas analīze)

1 un 2 — Šie pētījumi ir aprakstoši un nepiedāvā iespējamus politikas variantus vai problēmu risinājumus. 2. kategorijā iedalīti pētījumi, kuri piedāvā kādu matemātiski izstrādātu prognozi, bet bez analīzes, secinājumiem vai rekomendācijām. Grafikā 1. un 2. kategorijas pētījumi ir uzrādīti kopā, jo to atšķirība ir diezgan niansēta. Šo pētījumu skaits Latvijā nav liels.

3 — 1998. un 1999. gadā ir salīdzinoši daudz politikas analīzes pētījumu, kuri iedalāmi 3. kategorijā — t.i., ir izdarīta situācijas analīze un secinājumi, kā arī piedāvāti iespējamie risinājumi. Jāpiebilst, ka pētījumu kvalitāte 3. kategorijā ir visdažādākā.

Dažkārt 3. kategorijas pētījumi ir vienlaikus "M" kategorijas (skat. turpinājumā) pētījumi, jo ir izdarīta situācijas analīze un uz tās pamata ir izstrādāta koncepcija, pasākumu plāns vai cits ministrijai nepieciešams dokuments. Grafikā šie "pārklājuma pētījumi" tomēr ir iekļauti tikai 3. kategorijā.

4 un 5 — 1998. un 1999. gadā Latvijā 4. un 5. kategorijas pētījumu pasūtīts salīdzinoši maz. Tie pārsvarā ir pasūtīti tādās jomās, kur modelēšana un prognoze ir izvirzīta kā prasība ES vai citu starptautisko kopienu integrēšanas kontekstā (piem., ekonomikā un lauksaimniecībā). Nav pētījumu, kur šāda pieeja būtu izmantota sociālo jautājumu risināšanā, lai gan tas noteikti būtu lietderīgi un vēlami.

0 (nav saistības ar politikas analīzi)

Šiem pētījumiem nav sakara ar politikas analīzi, kā tā tiek definēta šā ziņojuma kontekstā. Šajā kategorijā ir iekļauta:

- mācību materiālu izstrādāšana;

- metodisko materiālu sagatavošana;

- rokasgrāmatu sagatavošana;

- vēsturiskie pārskati un sabiedrisko attiecību jomā izstrādātie darbi;

- grāmatu vai bukletu iespiešana un tiražēšana;

- izstāžu materiālu sagatavošana;

- datorprogrammu izstrādāšana;

- cits.

Jāpiebilst, ka šie pētījumi ministrijām ir ļoti vajadzīgi un tie pārsvarā nav pretrunā ar MK noteikumiem Nr. 77, kas pieļauj iespēju, ka pētījums "var būt, piemēram,… mācību kursa projekts" (V.24). Turklāt jāņem vērā fakts, ka ministrijām pārsvarā nav citu līdzekļu avotu, no kā finansēt šādus darbus, bet tie nepieder pie politikas analīzes pētījumiem.

M (ministriju kompetences darbi)

Šajā kategorijā ir iekļauti praktiski lietojami darbi, kuru veikšana drīzāk ir pašas ministrijas ierēdņu kompetencē (likumprojektu, koncepciju, stratēģiju, pasākumu plānu, vadlīniju izstrādāšana vai citu līdzīgu darbu veikšana, piem., likumu vai citu normatīvo aktu saskaņošana ar ES direktīvām).

Šie pētījumi netiek uzskatīti par politikas analīzes pētījumiem. Lai gan tie ( nereti tie nav pētījumi, bet gan dokumentu izstrāde) nenoliedzami ir "tieši saistīti" ar politikas izstrādi, ir vērts apsvērt jautājumu, kāda ir ministriju un neatkarīgo pētnieku loma un pienākumi politikas veidošanas procesā. Ideālā situācijā ministrijas darbiniekiem pašiem būtu jāizstrādā politika, balstoties uz rekomendācijām un secinājumiem, kas tiek gūti no pasūtītajiem pētījumiem vai ko piedāvā piesaistītie eksperti vai konsultanti. Jāņem vērā, ka pārslodze un kadru maiņa ministrijās, kā arī integrēšanās procesa ES temps rada situāciju, ka ministriju darbiniekiem fiziski nav laika vai attiecīgās kapacitātes pašiem izstrādāt šādus dokumentus. Tomēr rodas arī cits jautājums — vai pētniekiem ir nepieciešamās iemaņas un kapacitāte, lai izstrādātu valsts politiku?

Lai gan MK noteikumi Nr. 77 paredz, ka pētījums var būt "piemēram, likumprojekts" (V.24), jāņem vērā, ka II. pantā teikts, ka iedalītos līdzekļus aizliegts izmantot "pētījumiem, kuru veikšana saskaņā ar attiecīgās institūcijas nolikumu ir tās darbinieku dienesta pienākums" (II. 4, 4.1). Šī ir viena no pretrunām valsts politikā par politikas analīzes pētījumiem.

P (pakļauto iestāžu uzturēšana)

Ir bijušas situācijas, kad konkursa kārtībā ministrijai iedalītā nauda netiek piešķirta zinātniekiem, bet, vienojoties ar ministriju un tās pakļautībā esošo valsts iestādi, tiek piešķirta šās iestādes uzturēšanai. Lai gan MK noteikumos Nr. 77 teikts, ka iedalītos līdzekļus aizliegts izmantot "pētījumiem, kuru veikšana saskaņā ar attiecīgās institūcijas nolikumu ir tās darbinieku dienesta pienākums" (II. 4, 4.1), ir informācija, ka bez šiem līdzekļiem attiecīgā institūcija nespētu pastāvēt.

A (atbalsts VPIPP)

Ir bijuši gadījumi, kad piešķirtā nauda ir izmantota kā atbalsts ministrijas VPIPP programmas analīzei, izvērtēšanai vai pārskatu publicēšanai. MK noteikumos Nr. 77 ir paredzēts, ka daļu (līdz 20%) no iedalītajiem līdzekļiem var izmantot pētījuma rezultātu noformēšanai (II. 3, 3.2). Kas attiecas uz "pētījumiem par pētījumiem", fakts, ka ministrijas ir ieinteresētas iedalīto naudu izmantot efektīvā un caurredzamā veidā, jāvērtē pozitīvi.

IV.3. Valsts pasūtītie pētījumi: kategoriju proporcijas

Jāuzsver, ka datu apstrāde tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik lielā mērā valsts līdzekļi tiek izlietoti tieši politikas analīzei. Tātad — pētījumu sadalījums kategorijās neatspoguļo vērtējumus par pētījumu kvalitāti kā tādu, bet izvērtē to atbilstību augstāk minētiem politikas analīzes kritērijiem. Piemēram, rokasgrāmatu vai mācību materiālu sagatavošanai veltīti "pētījumi" var būt arī ļoti kvalitatīvi savu izvirzīto mērķu kontekstā, bet grafikā tie parādās pie "0" kategorijas tāpēc, ka tie nav saistīti ar politikas analīzi. Turklāt jāatgādina, ka pārsvarā pētījuma politikas analīzes pakāpi nosaka nevis pats pētnieks, bet pasūtītājs — pētījuma rezultāts parasti atbilst pētniekam/pētniekiem izvirzītajam uzdevumam.

Tomēr tas nenozīmē, ka pirmās, otrās vai trešās kategorijas pētījumus nevajadzētu pasūtīt: noteikti var rasties vajadzība pēc situācijas analīzes, prognozes bez analīzes vai vispārējām rekomendācijām ministriju darbiniekiem vai politiķiem, piedāvājot pamatinformāciju par konkrēto situāciju. Bet ceturtās un piektās kategorijas pētījumu skaita palielināšana varētu ne tikai mazināt ministriju darbinieku noslodzi, bet arī ieviest "kritisko daudzveidīgumu"2 politikas analīzes un veidošanas procesos.

Ministriju pasūtītie pētījumi pa kategorijām (%), 1998. un 1999. gadā

Finansējums (%) no kopējā ministriju budžeta, kas iedalīts katrai pētījumu kategorijai, 1998. un 1999. gadā kopā

Politikas analīzes kategoriju pētījumi:

Kā redzams, pētījumu kategorijas proporcionāli ir līdzīgas — gan skaita, gan iedalītā finansējuma apjoma ziņā. Vienīgie izņēmumi ir "0" (nav saistīts ar politikas analīzi) un "4. un 5." politikas analīzes kategorijas. Apjomīgais finansējums 4. un 5. kategorijas pētījumiem ir skaidrojams ar to, ka Zemkopības ministrijas pasūtījumi dažus salīdzinoši dārgus pētījumus, kuru mērķis ir precīzi prognozēt un analizēt attīstību mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoros un kurus veic Latvijas valsts meža institūts "Silava" un Latvijas Zivsaimniecības pētījumu institūts. Iespējams, ka šie pētījumi drīzāk iekļautos likuma par zinātnisko darbību pētījumu kategorijā "Valsts nozīmes pētījumu programma" (skat. iepriekš: II.2 Juridiskais pamats), bet tā kā nauda nav bijusi iedalīta tieši šai pētījumu kategorijai, pētījumus joprojām finansē no VPIPP kategorijai iedalītajiem budžeta līdzekļiem.

No otras puses — lielo "0" kategorijas pētījumu skaitu ar salīdzinoši nelielo finansējumu var izskaidrot tādējādi, ka šie pētījumi ir relatīvi lēti — pārsvarā tāpēc, ka rokasgrāmatām, metodiskiem materiāliem u.tml. nav nepieciešama datu apstrāde un analīze, kas kopumā ir dārga.

Analizējot tieši politikas analīzes kategoriju pētījumus (to kopējo skaitu), kļūst skaidrs, ka visvairāk pētījumu iekļaujas 3. kategorijā. Jāatgādina, ka tieši šo pētījumu kvalitāte ir ļoti dažāda. Nereti 3. kategorijas pētījumi ir pat ļoti kvalitatīvi, bet jautājums tomēr paliek — vai ministriju darbiniekiem un politikas veidotājiem ir pietiekami daudz laika un attiecīgā kapacitāte šo garo un padziļināto analīžu izlasīšanai un rekomendāciju apsvēršanai, saskaņā ar kurām pašiem ministriju darbiniekiem būtu jāizstrādā konkrēti risinājumi? Lai gan kvalitatīva, padziļināta analīze nenoliedzami ir vērtīgs pētniecības produkts, tas nebūt nav visefektīvākais politikas veidošanas un analīzes palīginstruments.

Neskatoties uz salīdzinoši lielajiem līdzekļiem, kas iedalīti 4. un 5. kategorijas pētījumu veikšanai, to kopējais skaits joprojām ir neliels (it īpaši, ja izdalām iespējamos valsts nozīmes pētījumu programmas pētījumus mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs). To varētu skaidrot šādi: vai nu pētniekiem nav metodoloģiskās pieredzes šāda veida pētījuma veikšanā, vai arī pēc 4. un 5. kategorijas pētījumiem no ministriju puses nav pieprasījuma. Tā kā pētnieku kapacitāte ir cita pētījuma tēma, pievērsīšos pieprasījumam un dažiem to noteicošiem faktoriem un apstākļiem.

Pirmkārt, iespējams, ka 4. un 5. kategorijas politikas analīzes pētījumu pasūtīšanas pieredze līdz šim bijusi samērā ierobežota. Tas nenozīmē, ka pasūtītajiem trūkst attiecīgās kapacitātes politikas izstrādei, drīzāk — Latvijā nedz politikas veidotāju, nedz pētnieku vidū nav tradīciju pasūtīt un veikt šāda tipa politikas analīzes pētījumus. Šā iemesla dēļ pasūtītājiem, iespējams, nenāk prātā pieprasīt 4. vai 5. kategorijas pētījumus.

Turklāt jāpiemin, ka šāda veida politikas analīze nav iekļauta Latvijas augstākās izglītības iestāžu programmās. Problēmas sakne joprojām meklējama padomju izglītības sistēmas mantojumā.

Otrkārt, izpildītāja uzdevums bieži vien nav attiecīgi noformulēts. Ministrijas nereti uzdod pētniekiem padziļinātās politikas analīzes vietā veikt vienkāršu situācijas analīzi. Lai gan šajā gadījumā vispārējie risinājumi tomēr tiek piedāvāti, nākamais solis, t.i., konkrēto risinājumu modelēšana un to seku prognozēšana — izvirzītajā uzdevumā netiek sperts. Otrs variants izpaužas gadījumos, kad, ministrijām pasūtot pētījumus, tēma un uzdevums ir noformulēts, balstoties uz viena iespējama risinājuma skatpunktu. Tas nozīmē, ka pētniekiem atliek vienīgi izvērst jau piedāvāto risinājumu un nav vajadzības meklēt citus — alternatīvus — risinājumus.

Tādējādi pētījumos vērojama milzīga plaisa starp vispārējo rekomendāciju piedāvāšanu un konkrētās politikas izstrādāšanu. Var teikt, ka Latvijā vispār trūkst posma, kurā tiek piedāvāti vairāki politikas risinājumi, šo risinājumu analīze un izvērtēšana (balstoties uz visiem iespējamiem ietekmējošiem faktoriem) un visbeidzot — trūkst konkrētu un specifisku rekomendāciju.

Citu kategoriju pētījumi:

Gan kopējā skaita ziņā (54%), gan iedalītā finansējuma ziņā (40%) daudz pētījumu paliek ārpus politikas analīzes ietvariem. Vēlreiz jāuzsver, ka tas nebūt nenozīmē, ka šie citu kategoriju pētījumi nav kvalitatīvi vai nepieciešami. Problēma meklējama citur — nolikumos un procesā kā tādā starp ieinteresētajām pusēm nav vienprātības par to, kādiem mērķiem VPIPP būtu jākalpo. Rezultātā politikas analīzes pētījumu kvalitāte un apjoms dažādās ministrijās ir ļoti atšķirīgs.

IV.4. Pētījumu kvalitāte

Tā kā šī ziņojuma autore nav eksperte visās nozarēs, kuras tiek aptvertas valsts institūciju pasūtītajos pētījumos, nebija iespējams visus šos darbus izvērtēt no zinātniskā, tajos iekļautās informācijas un datu pamatotības viedokļa. Tomēr, iepazīstoties ar pētījumu izlasi, bija iespējams izdarīt šādus secinājumus:

- Pētījumi pārsvarā nav "ērti lietošanai" (angl. user-friendly ). Dažkārt pat nav pieejams satura rādītājs, lai gan pētījums ir pāris simtu lappušu garš. Rekomendācijas un secinājumi nav īpaši izcelti, bet atrodas kaut kur garajos tekstos.

- Pārsvarā pētījumi ir ļoti apjomīgi. Lai gan dažkārt tas ir nepieciešams, lielais apjoms noteikti kavē pētījuma iespējamo pielietojamību. Ja pētījums ir ļoti garš, būtu lietderīgi tajā iekļaut arī anotāciju vai kopsavilkumu, vienlaikus svarīgi ir apzināties, ka kvantitāte nenosaka kvalitāti.

- Pētījumus, kas izcēlās citu vidū un bija labi pārskatāmi un lietojami, bija sagatavojušas konsultantu firmas. Tas nebūt nenozīmē, ka no zinātniskā viedokļa tie bija viskvalitatīvākie — bet visticamāk tie būs pētījumi, kuri tiks izmantoti visvairāk. Vārdu sakot — pētījuma noformējumam ir diezgan liela nozīme.

IV.5. Pētījumu pieejamība

Saskaņā ar MK noteikumiem visiem pētījumiem jābūt pieejamiem gan pie pasūtītāja, gan IZM, gan Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā (LAB). Dažas ministrijas pētījumus glabā pašu ministriju bibliotēkās, lasītavās vai savu pakļautības iestāžu bibliotēkās.

Ikvienam interesentam visērtāk tos būtu meklēt publiskajā bibliotēkā, tāpēc tika veikta kontroles pārbaude, lai noskaidrotu šo pētījumu pieejamību LAB.

Tā kā LAB publikāciju meklēšanas sistēma ir datorizēta, tika ievadīti 20 — 50 % (atkarībā no kopējā pētījumu skaita) no katras ministrijas 1998. un 1999. gadā pasūtīto pētījumu nosaukumiem. Jāpiebilst, ka kontroles pārbaudē tika pasūtīti politikas analīzes rakstura pētījumi (1. — 5. kategorija), nevis citu kategoriju pētījumi. Meklēšanas rezultāti bija šādi:

1998. un 1999. gadā pasūtītie pētījumi, kas ir pieejami LAB (%)

(* — Datu nepilnības dēļ nebija iespējams veikt kontroles pārbaudi par Iekšlietu ministrijas pasūtītajiem pētījumiem.)

Jāpiebilst, ka MK noteikumos Nr. 77 teikts, ka IZM kompetencē ir iesniegtos pētījumus nogādāt LAB, bet tā kā bibliotēkā atrodami tikai daži pētījumi, jāsecina ka IZM tos sūta tālāk vienīgi tad, ja pašas ministrijas nosūtījušas pētījumu eksemplārus IZM.

Lielas atšķirības starp ministrijām pastāv arī pētījumu pieejamības ziņā. Atzīmēšanas vērts ir fakts, ka par VPIPP programmu atbildīgā ministrija nav pārsūtījusi uz noteikumos norādīto sabiedrībai pieejamo bibliotēku nevienu no saviem pasūtītajiem pētījumiem. Pieejamība šajā kontekstā nozīmē ne tikai iespēju sabiedrībai un citiem interesentiem izmantot iegūtos rezultātus, bet arī caurredzamības veicināšanu par valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, kas ir ne mazāk būtiski.

 

V. Secinājumi un rekomendācijas

V.1. Kopsavilkums

Šajā pētījumā tika minētas vairākās problēmas, kas saistītas ar valsts institūciju pasūtītajiem pētījumiem, to finansēšanas un realizēšanas kārtību un saikni ar politikas analīzi. Kopsavilkumā tās var iedalīt 4 kategorijās:

- konceptuālās problēmas;

- sistēmas un procesa problēmas;

- kapacitātes problēmas;

- finansēšanas problēmas.

Konceptuālās problēmas

Pirmkārt, MK noteikumos Nr. 77 ir pretrunas attiecībā uz "akadēmiski orientētiem pētījumiem" un "uz politikas analīzi vērstiem pētījumiem". Lai gan, no vienas puses, varētu saprast, ka VPIPP atvēlētais budžets ir domāts tieši politikas analīzes pētījumiem, no otras puses, pētījumu izvērtēšanas sistēma tomēr ir vairāk vērsta uz akadēmiski orientēto zinātnisko darbību. Konkrēti jautājumi, kas rodas šajā sakarā, ir:

- Koordinējošā institūcija: Vai tai ir jābūt IZM? Vai neitrāla organizācija labāk kalpotu šo pētījumu programmas mērķu sasniegšanai?

- Ekspertīze: Vai Zinātnes padomes nozaru komisijas ekspertiem ir attiecīgā kapacitāte, lai izvērtētu pieteikumus no politikas analīzes skatpunkta?

- Izpildītāji: Likums par zinātnisko darbību, kā arī MK noteikumi Nr. 77 skaidri nosaka, ka VPIPP būtu jāveic akadēmiķiem, nevis politikas analīzes ekspertiem (vienlaikus paredzot arī izņēmuma gadījumus). Vai akadēmiķiem ir attiecīgā kapacitāte, lai veiktu politikas analīzes pētījumus?

Jāsecina, ka ir vairākas plaisas starp akadēmiski orientēto zinātnisko darbību, no vienas puses, un politikas analīzi —, no otras. Šī ziņojuma mērķis nav ieteikt resursu un līdzekļu samazināšanu zinātniskai darbībai. Tomēr ir jārēķinās ar to, ka akadēmijas pētnieki nebūt nav ar attiecīgo pieredzi, lai veiktu augstas kvalitātes politikas analīzi. Tātad būtu vēlams noskaidrot VPIPP iedalīto budžeta līdzekļu mērķizlietojumu un attiecīgi pārdomāt ar šiem līdzekļiem saistītu noteikumu izstrādi, lai nerastos pretrunas starp mērķiem, darba uzdevumiem un procedūrām.

Vēl viena būtiska problēma ir VPIPP programmas vājā saikne ar vispārējām valsts politikas prioritātēm, kā arī starpnozaru pieejas trūkums.

Sistēmas un procesa problēmas

Ir virkne problēmu, kas saistītas ar VPIPP projektu pieteikšanas, izvērtēšanas un finansēšanas kārtību, proti:

- Naudas piešķiršanas kārtībā nav loģiskas secības. Vairākas ministrijas ir izteikušas neapmierinātību ar to, ka jāpiesaista izpildītāji, pirms nauda tiek piešķirta.

- Šķērslis nopietnas un padziļinātās analīzes veikšanai ir laika ierobežojums. Dažas ministrijas minēja faktu, ka pasūtījumi ir praktiski jāveic 6–8 mēnešu laikā, kas dažkārt nedod iespēju veikt padziļinātu analīzi.

- Administrējot VPIPP, pastāv būtiskas atšķirības starp ministrijām. Lai gan visas ministrijas strādā saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 77 un attiecīgo likumdošanu, nav vienotas pieejas šo pētījumu administrēšanai. Rezultātā caurredzamība, pētījumu kvalitāte un to saikne ar politikas analīzi dažādās ministrijās ir ļoti atšķirīga.

- Starpministriju VPIPP komisijai nav skaidras lomas un funkcijas. Nav caurredzams un efektīvs strīdu risināšanas mehānisms, ja starp komisijas locekļiem rodas nesaskaņas.

Kapacitātes problēmas

Kapacitātes problēmas ir visu iesaistīto dalībnieku vidū, t.sk.:

- Pasūtītāju kapacitāte: Ministriju darbinieku (pasūtītāju) kapacitāte pasūtīt politikas analīzi ir nepietiekama. Šobrīd 4. un 5. kategorijas politikas analīzes trūkums ir daļēji saistīts ar to, ka pasūtītāji nav attiecīgi noformulējuši pētniecības jautājumu, t.i., to, ko viņi gribētu saņemt no izpildītāja.

- Ekspertīzes (izvērtēšanas komisijas) kapacitāte: Zinātnes padomes nozaru komisijās trūkst kapacitātes, lai izvērtētu pieteikumus visās ekspertējamās nozarēs. Lai gan no zinātniskā viedokļa šī ekspertīze varētu būt ļoti lietderīga, trūkst zināšanu par politikas analīzes specifiku.

- Izpildītāju kapacitātes trūkums: Nereti paši izpildītāji nespēj piedāvāt padziļinātu analīzi, politikas alternatīvas, seku prognozi, pamatotus ieteikumus. Šīs kapacitātes trūkums ir cieši saistīts ar politikas analīzes tradīcijas trūkumu Latvijā un to, ka Latvijas augstākās izglītības iestādēs nav programmu, lai studenti varētu apgūt nepieciešamās zināšanas un pieredzi.

Finansiālās problēmas

Lai gan nauda nekad nebūs visu problēmu risinājums, finansiālie ierobežojumi un naudas sadales principi rada vairākas problēmas VPIPP kontekstā:

- Budžeta sadale starp ministrijām balstās vienīgi uz iepriekšējā gadā piešķirto līdzekļu apjomu, ko dažas ministrijas uzskata par neadekvātu pamatojumu. Turklāt budžeta sadales principi nav saistīti ar valsts politikas prioritātēm, piem., ja valstī konkrētajā gadā ir jāizstrādā vairākas politikas programmas, kuras ir vienas ministrijas kompetencē, tas netiek ņemts vērā, piešķirot VPIPP līdzekļus.

- VPIPP budžeta īpatsvars zinātnei atvēlētajā budžetā ir salīdzinoši neliels.

- Trūkst naudas pētījumu publicēšanai un citiem caurredzamību veicinošiem pasākumiem, it īpaši tām ministrijām, kurām piešķirts ļoti maz līdzekļu. Lai gan MK noteikumi Nr. 77 paredz, ka līdz 20% no pasūtījuma kopsummas izpildītājs var izmantot pētījuma rezultātu publiskošanai (II 3.2), bieži vien budžets ir pārāk ierobežots, lai novirzītu līdzekļus šādiem nolūkiem.

Citas problēmas

Nav daudz tādu problēmu, kuras būtu saistītas ar likuma par Valsts civildienestu vai citu normatīvo aktu neizpildīšanu. Lielākoties problēmu esamībā ir vainojama nesaskaņotība nolikumos vai nekonsekvence pastāvošajā sistēmā. Tomēr ir arī problēmas, kuras varētu risināt, vairāk uzmanības veltot normatīvo dokumentu izstrādei un noteikumiem:

- konkursa izsludināšana. Lai gan ir pamatoti iemesli, kāpēc dažas ministrijas nerīko konkursus visu pasūtīto pētījumu veikšanai, šai situācijai būtu jāmeklē risinājumi, jo konkurss kaut daļēji garantē caurredzamību.

- publikāciju pārsūtīšana uz LAB. Ministrijām būtu jānodrošina, lai visi pētījumi tiek pārsūtīti uz LAB. Tas ne tikai padarītu pētījumus pieejamus publikai, bet arī celtu pētījumu kvalitāti, jo izpildītājiem jau iepriekš būtu zināms, ka viņu darbi tiks publiskoti.

 

V.2 Rekomendācijas

Ņemot vērā iepriekš minētās problēmas, kā arī pārējo informāciju, kas apkopota šajā ziņojumā, rekomendācijas ir šādas:

Ar konceptuāliem jautājumiem saistītās rekomendācijas:

- Lai varētu attiecīgi informēt un izglītot pasūtītājus, proti, valsts institūciju pārstāvjus par iecerētiem pētījumu mērķiem un rezultātiem, kā arī par to, ko var un ko nevar pasūtīt un finansēt no šī budžeta, ir jānovērš pretrunas MK noteikumos Nr. 77 par iespējamām pētījumu formām (skat. iepriekš "Problēmas").

- Ministru kabinetam vienoties par ikgadējām valsts nozīmes prioritātēm un dot attiecīgu rīkojumu VPIPP starpministriju komisijai atvēlēt zināmu līdzekļu daļu tieši šo tēmu izpētei.

- Veicināt iespējas starpnozaru (starpministriju) pētījumu veikšanai.

Ar sistēmu un procesu saistītās rekomendācijas:

- Pārdomāt konkursu izsludināšanas un pētījumu tēmu iesniegšanas kārtību, lai ministrijām nebūtu iemesla konkursu neizsludināt. Radīt ministrijām iespējas piesaistīt konkrētus izpildītājus pēc tam, kad piešķirtais finansējums ir apstiprināts.

- IZM apkopot informāciju par visiem pasūtītajiem pētījumiem un publicēt to IZM gada pārskatā. Visām ministrijām un IZM nodrošināt, ka pētījumu kopijas tiek nosūtītas LAB, lai tie būtu sabiedrībai pieejami.

- Visām ministrijām publicēt pētījumu anotācijas savos gada pārskatos un citur (piem., interneta mājaslapā).

Ar kapacitātes celšanu saistītās rekomendācijas:

Lai celtu gan izpildītāju, gan pasūtītāju kapacitāti, ieteicamās aktivitātes un pasākumi ir šādi:

- Piedāvāt apmācības pasūtītājiem ministrijās par to, kā ar ierobežotiem līdzekļiem pasūtīt kvalitatīvu, lietderīgu politikas analīzi (piem., kā rakstīt detalizētu un precīzu pētnieku darba aprakstu, kā precīzi noformulēt pētniecības jautājumu, lai saņemtu 4. un 5. pakāpes analīzi u.tml.).

- Rīkot pieredzes apmaiņas semināru pasūtītājiem. Tā kā kapacitātes līmenis ministrijās ir ļoti dažāds, ministrijas varētu dalīties pieredzē par to iekšējiem procesiem un procedūrām, iespējamiem pasūtītājiem u.tml.

- Piedāvāt apmācības izpildītājiem 4. un 5. politikas analīzes kategoriju metodoloģijā. Seminārus un darbnīcas varētu rīkot Latvijā ar politikas analīzes ekspertu piedalīšanos, kā arī meklēt iespējas mācīties ārzemēs.

- Pārdomāt pieteikumu izvērtēšanas komisijas (Latvijas Zinātnes padomes ekspertu) sastāvu, lai tajā būtu iekļauti tieši politikas analīzes speciālisti.

Ar budžetu un finansēm saistītās rekomendācijas:

- Starpministriju komisijai būtu jāvienojas par budžeta sadales principiem atsevišķām pētījumu kategorijām, t.i., jānosaka, kāda daļa no kopējā budžeta tiks atvēlēta šādām pētījumu pieteikumu kategorijām, neatkarīgi no ministrijas — pasūtītāja:

1. Politikas analīzes pētījumiem

2. Politikas izvērtēšanai

3. Vadlīniju, stratēģiju, pasākumu plānu vai citu politikas veidošanas dokumentu izstrādei

4. Metodoloģisko vai mācību materiālu izstrādāšanai un izvērtēšanai

5. Pilotprojektiem (ieviešanai)

6. Aprakstošiem darbiem, vēsturiskiem pētījumiem, citiem sabiedrisko attiecību veidošanai paredzētiem materiāliem

7. VPIPP programmas atbalstam (pētījumiem par pētījumiem, konkursu izsludināšanai, anotāciju apkopošanai un publicēšanai u.tml.)

Komisijai vajadzētu jau a priori vienoties par to, cik procentu no kopējā budžeta atvēlēt katrai pētījuma kategorijai, tā panākot racionālu budžeta sadali ne tikai starp ministrijām, bet arī starp atsevišķiem pētījumu veidiem un pasūtījumu mērķiem. Tas nodrošinātu, ka lielākā līdzekļu daļa tiktu izmantota politikas analīzes pētījumiem.

Piesakot pētījumus, ministrijām būtu jāprecizē, uz kuru no iepriekš minētajām kategorijām katrs pētījums pretendē.

Turklāt jāievieš lielāka caurredzamība par to, kāpēc pastāv tik lielas atšķirības atsevišķu ministriju atvēlēto līdzekļu apjomos.

Citi ieteikumi un rekomendācijas

- Būtu jāmeklē veidi, kā padarīt pētījumu rezultātus pieejamākus. Viens no iespējamiem risinājumiem ir to ievietošana ministrijas vai citā interneta mājaslapā.

Autore pētniece: Astrīda Neimane

1 Autores piebilde: Pētījuma autore uzņemas pilnu atbildību par pārpratumiem datu un informācijas interpretācijā, kuri varētu būt radušies autores kompetences trūkuma dēļ visās sektorpolitikas sfērās, kuras aplūkotas šā pētijuma kontekstā. Lai gan autore centās veikt plašu un padziļinātu jautājumu izpēti, iespējams, ka viņa nav spējusi identificēt vai noskaidrot kādu būtisku informāciju.

2 Kritiskais daudzveidīgums" (V.Dans) ir metodoloģija, kura tiek izmantota politikas analīzē. Tas nosaka, ka politikas analīzes procesā ir vēlams ieviest starpnozaru pieeju, plašu ieinteresēto pušu līdzdalību, daudzveidīgu zinātnisko datu vākšanas metodoloģiju un starpdisciplīnu analīžu metodiku. Princips ir vienkāršs: daudzveidība un izvēles iespējas veicina kvalitāti.