"Latvijā — mani vissvarīgākie gadi"

Rike Helmsa, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, Dānijas Kultūras institūta direktore, — "Latvijas Vēstnesim"

Dānijas Kultūras institūts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā svin savu pirmo desmit gadu jubileju. Lai gan darbu Baltijā institūts sāka 1990.gada jūnijā, taču oficiāli visās trijās valstīs tas tika atklāts 1990. gada augustā.

Savulaik Dānijas Kultūras institūta Baltijas filiāli veidoja ar Latvijas Rakstnieku savienības toreizējā priekšsēdētāja Jāņa Petera un dāņu laikraksta "Politiken" toreizējā galvenā redaktora Herberta Pundika atbalstu. Ar laikraksta "Politiken" starpniecību un toreizējā Dānijas ārlietu ministra Ufes Ellemana –Jensena palīdzību 1989.gada janvārī Herberts Pundiks uzsāka līdzekļu vākšanas kampaņu, lai atbalstītu atmodas kustību un Baltijas valstu atbrīvošanos no Padomju Savienības. Tajā pašā laikā Jānis Peters uzsāka līdzīgu kampaņu Latvijā, lai šeit varētu atklāt Dānijas Kultūras institūta filiāli, un piedāvāja institūtam bezmaksas telpas Rakstnieku savienības mājā K.Barona ielā. No janvāra līdz decembrim — visa gada garumā — Dānijā un Latvijā notika līdzekļu vākšana. Dānijas Kultūras institūts savu darbu Rīgā uzsāka 1990.gada 1.jūnijā un par tā direktori kļuva Rike Helmsa. Tā paša gada augustā notika oficiāla institūta atklāšana visās trijās Baltijas valstīs.

Dānijas Kultūras institūts (dibināts 1940.gadā) ir nevalstiska organizācija, kuras mērķis ir veicināt sadarbību kultūras jomā starp Dāniju un citām valstīm. Tas sniedz informāciju un palīdz dibināt kontaktus, institūts ir starpniekorganizācija, veidojot kultūras un starptautiskus projektus — koncertturnejas, konferences, lekcijas, dāņu valodas mācības, apmaiņas un studiju braucienus, seminārus.

Pirms neatkarības atgūšanas Dānijas Kultūras institūts kļuva par pirmo šāda veida ārvalstu iestādi, kas atjaunoja padomju laikā zudušo saikni starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm.

Rike Helmsa atceras: "Es biju klāt brīdī, kad Latvija atguva neatkarību, un kopā ar Latvijas politiskajiem vadītājiem sveicu pirmo ārvalstu diplomātu (no Dānijas), kurš pēc 52 gadiem spēra soli uz Latvijas zemes. Svarīgākie manas dzīves brīži ir bijuši saistīti ar Latviju. Esmu par to pateicīga, un tāpēc šeit palieku." Par Riki Helmsu var sacīt, ka viņa ir dāniete, kas dzīvo Rīgā un jūtas gandrīz kā latviete. Un mēs savukārt esam iemīlējuši šarmanto dāmu, bet viņa — iemīlējusi latviešus.

Visu augustu un oktobri Rīgā un citās Latvijas pilsētās notiek dažādi Dānijas Kultūras institūta jubilejas pasākumi. Šodien, 18.augustā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāj izstādi "Latvijas – Dānijas literārie sakari." Galerijā "Čiris" atklāj LEGO mākslas izstādi. Dānijas Kultūras institūtā notiek jubilejas bukleta prezentācija. Vakarā kinoteātros "Rīga" un "K.Suns", arī Ventspilī, būs skatāmas dāņu filmas "Magnetizētāja piektā ziema" un "Svinības".

— Ko jums pašai devuši desmit gadi Latvijā?

— Ļoti grūti uz to īsi atbildēt. Vispirms — lielu darba pieredzi šajā jomā. Esmu iepazinusi jūsu tautu, tradīcijas, jūsu kultūru un sabiedrību. Uz latviešu tautu vairs neskatos kā svešs cilvēks, kas atbraucis no ārzemēm. Šie gadi Latvijā ir bijuši mani vissvarīgākie gadi. Tāpēc, ka tad, kad ierados, jūsu tautai bija sācies dramatisks laiks. Tad sākās valsts attīstība.

— Kāda, jūsuprāt, aizvadītajos gados bijusi Latvijas un Dānijas kultūru mijiedarbība, savstarpējā iepazīšanās?

— Sākumā mēs cits par citu vispār neko nezinājām. Mūsu pieredzes apmaiņa varbūt vairāk bija vērsta uz iepazīšanos, lai uzzinātu, kas mēs esam. Tagad, kad cits par citu zinām vairāk nekā pirmajos gados, mūsu projekti ir jau ar specifisku mērķi. Cilvēki zina, kāpēc viņi grib braukt uz Dāniju, ko viņi grib mācīties, ko grib iegūt. Un arī dāņi, braucot uz Latviju, zina, ka ieradīsies šeit ar projektiem, zina, ka brauks, lai sadarbotos. Atšķirībā no pirmajiem gadiem mēs tagad zinām, ko konkrēti gribam sasniegt mūsu sadarbībā.

— Kāds ir jūsu lielākais panākums, vadot Dānijas Kultūras institūtu?

— Domāju, tas, ka mūsu cilvēki cits citu pazīst, ka daudz, daudz cilvēku bijuši apmaiņas braucienos. Ka ir izveidojušās ne tikai sadarbības, bet arī draudzības saites starp ļoti daudziem cilvēkiem.

— Ja man ir jāsaka, kas ir vislielākais panākums, jāatzīst — noteikti tas, ka mūsu tautas viena par otru tagad zina vairāk. Domāju, ka mūsu institūts bija mazs zobratiņš lielā ritenī.

— Ar kādiem plāniem institūts uzsāk savu otro desmitgadi?

— Turpināsim jau iesāktos darbus. Mums ir arī lieli projekti nākamajam gadam. Kopīgi ar Litu Beiri strādājam, lai uzaicinātu uz viesizrādēm Latvijā lielu dāņu baleta trupu. No Dānijas atbrauks arī divi pazīstami orķestri. Bet mums ir arī mācību programmas, koristu braucieni. Mums ir ilgtermiņa projekts par kultūras menedžmentu reģionālajā kultūras attīstībā, ko mēs sākām pirms gada Lietuvā un turpinājām pagājušajā gadā Dānijā ar desmit kultūras darba inspektoriem no katras Baltijas valsts. Uz desmit dažādiem Dānijas rajoniem devās pa vienam cilvēkam no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Trijās četrās dienās viņiem bija iespēja iepazīties ar kultūras darbu dažādos Dānijas provinces rajonos — kā tur strādā, kā veidojas finansējums. Šogad tāda pati grupa — desmit cilvēki no Dānijas, desmit no Latvijas un desmit no Lietuvas — apmeklēja Igauniju. Arī tur iepazināmies ar darbu desmit rajonos, pēc tam sanācām kopā, apspriedām redzēto, domājām, kā to varam izmantot katrs savā valstī. Nākamgad dāņi, lietuvieši un igauņi iepazīs kultūras darba norisi un organizāciju Latvijā. Pēc tam šāds brauciens notiks uz Lietuvu. Pieredzes apmaiņas braucienos rodas ne tikai sadarbības partneri, bet arī draugi. Un ar draugiem kopā strādāt ir daudz vieglāk nekā ar svešiem cilvēkiem. Tāpēc mēs visi ļoti augstu vērtējam šo projektu. Nākamā gada septembrī Rīgā ieradīsies liela grupa cilvēku no starptautiskās kultūras mantojuma aizsardzības organizācijas "Europa Nostra". Te notiks starptautiska koka arhitektūrai veltīta konference, kuru vadīs Dānijas princis konsorts Henriks. Iniciatīva nāk no Dānijas, bet šeit, Latvijā, ir lieliska darba grupa, kurā strādā Zaiga Gaile, Juris Dambis, Pēteris Blūms un Ieva Laukers. Šajā sakarībā ir lieli projekti, piemēram, restaurēt Lietišķās mākslas vidusskolu Lāčplēša ielā.

Domāju, ka iesim tālāk ar lieliem un svarīgiem projektiem.

— Par jums laikam var sacīt, ka saknes ir Dānijā, bet sirds šeit, Latvijā.

— Mana sirds ir sadalīta uz pusēm, tā ir gan Dānijā, gan Latvijā. Tāpēc man ir viegli strādāt gan ar vienu, gan otru valsti, lai būtu laba sadarbība. Un tas man vienmēr ir devis gandarījumu. Man ir prieks un gandarījums, ka strādāju ar valstīm un cilvēkiem, kuriem ir ļoti liels potenciāls. Tas man katru dienu rada prieku.

Armīda Priedīte, "LV" korespondente

 

Par izstādi Nacionālajā bibliotēkā "Latvijas — Dānijas literārie sakari"

Izstāde "Latvijas — Dānijas literārie sakari" šodien, 18.augustā, tiek atklāta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tā veltīta Dānijas Kultūras institūta 10 gadu jubilejai.

Arheoloģiskie izrakumi apstiprina, ka Baltijas jūra nav bijusi šķērslis latviešu un dāņu sakaru aizsākumiem jau tālā senatnē. "Latvijas vēstures avotos" 2.sējuma 1.burtnīcā stāstīts par dāņu vikingu sirojumiem IX–X gadsimtā Baltijas jūras piekrastē, arī kuršu apdzīvotajās zemēs; "Indriķa Livonijas hronika" runā par kuršu sirojumiem uz Dāniju XIII gadsimta sākumā.

Feodālisma laikmeta kultūras sakari ar Rietumeiropas tautām risinājās citādās formās. Akadēmiķis J.Stradiņš savā grāmatā "Lielā zinātnes pasaule un mēs" stāsta par dāņu astronoma Tiho Brahes dzīves epizodēm un viņa nodomiem Latvijā iekārtot savu observatoriju.

Senas tradīcijas ir arī latviešu un dāņu literārajiem sakariem. To pirmsākumi meklējami jau Vecā Stendera laikos. Kurzemē dzimušais vācu mācītājs, valodnieks un rakstnieks Gothards Frīdrihs Stenders 1763.gadā devās uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu. Tur Vecais Stenders pagatavojis 2 lielus globusus — vienu Kopenhāgenas Karaliskajai bibliotēkai, otru — Dānijas karalim Frīdriham V. Šie globusi ir saglabājušies vēl šobaltdien.

Pirmā latviešu valodā iespiestā luga (1790.g.) bija Aleksandra Johana Stendera (Jaunā Stendera) dāņu dramaturga Ludviga Holberga komēdijas lokalizējums. Šī darba 2.izdevums ar nosaukumu "Žūpu Bērtulis" nāca klajā 1867.gadā.

1868.gadā "Žūpu Bērtulis" parādījās uz latviešu teātra skatuves. Šī izrāde uzskatāma par latviešu teātra sākumu.

Kaut arī pirmās plašākās ziņas par Dāniju un dāņu tautas dzīvi latviešu presē parādījās tikai 19.gadsimta 90.gados, par dāņu literatūras tulkojumiem latviešu valodā varam runāt, sākot ar 1859.gadu, kad iespiestas pirmās latviski tulkotās H.K.Andersena pasakas. Šajā ziņā lieli nopelni pieder Apsīšu Jēkabam.

Iepazīt dāņu literatūru palīdzējuši tulkotāji: Lizete Skalbe, Elija Kliene, Teodors Lejas–Krūmiņš, Rute Lediņa, Mudīte Treimane u.c.

Ir izveidojusies jauna tulkotāju paaudze, kas turpina popularizēt dāņu literatūru Latvijā. Pateicoties Pētera Jankava, Ingas Mežaraupas, Daces Deniņas, Dinas Dravnieces, Ievas Ančevskas, Ulda Priedes darbam, mums dota iespēja lasīt Karenas Bliksenas, Mikela Lārsena, Larsa Henrika Ulsena, Pētera Hēga, Martina Andersena–Nekses u.c. sacerējumus.

Izstādē aplūkojamais tulkotās literatūras apjoms apliecina latviešu interesi par Dānijas tautu, tās tradīcijām, dzīvi un kultūru.

Izstādē skatāmas grāmatas, fotogrāfijas, tulkojumu fragmenti, nepublicētie tulkojumu manuskripti, preses fotokopijas u.c. materiāli no LNB, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja, Latvijas Valsts arhīva fondiem, Dānijas Kultūras institūta arhīva.

"LV" informācija

Par Dānijas Kultūras institūta 10 gadu jubilejas pasākumiem

Līdz 27. augustam

Dāņu mākslinieku Ivonnes Gerneras un Erika Gamdrupa Jensena darbu izstāde Ārzemju mākslas muzejā Pils laukumā 4, Rīgā

 

17., 18., 19. augusts, pulksten 21.00

Dāņu filmas "Viens vienīgais" (režisore Sussane Biera) pirmizrāde Baltijas valstīs kinoteātrī "Rīga" Elizabetes ielā 61, Rīgā

 

18., 19., 20. augusts, pulksten 19.00

Dāņu filmas "Magnetizētāja piektā ziema" (režisors Mortens Henriksens) pirmizrāde Baltijas valstīs kinoteātrī "K.Suns" Elizabetes ielā 83/85, Rīgā

 

18. un 19. augusts

Dāņu filma "Svinības" (režisors Tomass Vinterbergs) kinoteātrī "Stalkers K" Pils ielā 28, Ventspilī

 

20. augusts, pulksten 19.00

Dāņu filma "Svinības" (režisors Tomass Vinterbergs) kinoteātrī "Vidzemnieks" Raunas ielā 13a, Cēsīs

 

18. augusts – 10. septembris

Dāņu grāmatu, kas tulkotas latviešu valodā, izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā K.Barona ielā 14, Rīgā. Atklāšana 18.augustā pulksten 15.00

 

18.–29. augusts

LEGO mākslas izstāde galerijā "Čiris" Marijas ielā 13, k.8, (Berga Bazārs) Rīgā (5 Latvijas mākslinieki — H.Heinrihsone, E.Rozenbergs, G.Panteļejevs, I.Dobičins, A.Bikše — veido mākslas darbus no LEGO klučiem) Atklāšana 18.augustā pulksten 16.00

 

18. augusts, pulksten 17.30

Jubilejas bukleta prezentācija Dānijas Kultūras institūtā Marijas ielā 13, k.3, (Berga Bazārs) Rīgā

 

1.–20. septembris

Lietuviešu mākslas izstāde Lolandē, Dānijā

 

11., 13., 14. septembris

Latvijas Nacionālās operas viesizrādes Orhusā un Kopenhāgenā, Dānijā

 

23.–30. septembris

Dānijas Ārpolitiskās biedrības brauciens uz Viļņu, Rīgu, Tartu un Tallinu

 

Oktobris

Seminārs par Sērenu Kirkegoru Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

 

7.–29. oktobris

Baltic Return: Baltijas valstu dizaina izstāde "Rundetārn" izstāžu zālē Kopenhāgenā, Dānijā

 

13.–15. oktobris

Baltic Return: "Stemmer i 1000 Žr" — festivāls "Balsis 1000 gados" Kopenhāgenā ar Latvijas kora "Fortius" piedalīšanos

 

19. oktobris, pulksten 20.00

Lungbijas–Torbekas simfoniskā orķestra koncerts Cēsu kultūras namā Raunas ielā 12

 

20. oktobris

Lungbijas–Torbekas simfoniskā orķestra koncerts Latvijas Mūzikas akadēmijā K.Barona ielā 1, Rīgā

	2000.gada maijā ar bijušo Dānijas Karalistes ārlietu ministru Ufi Ellemanu Jensenu; Dānijas institūta direktore Rike Helmsa
	Ufe Ellemans Jensens, Rike Helmsa un Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars              &n Foto no R.Helmsas personīgā arhīva