• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Noslēgusies Komerclikuma reforma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.01.2005., Nr. 3 https://www.vestnesis.lv/ta/id/99002

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par olimpiešu veiksmi gādās lūsis

Vēl šajā numurā

06.01.2005., Nr. 3

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Noslēgusies Komerclikuma reforma

Noteiktajā termiņā komercreģistrā nav pārreģistrējušies 25 066 uzņēmumi, vakar, 5. janvārī, preses konferencē paziņoja Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Tomēr viņš piebilda, ka vēl līdz 10. janvārim jāgaida pa pastu sūtītie pieteikumi, un tikai tad būs pieejami galīgie dati par to, cik uzņēmumiem jāsāk likvidācijas process.

KAMERA.PNG (103348 bytes)
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektors Jānis Leja (no kreisās), Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš, tieslietu ministre Solvita Āboltiņa preses konferencē informē par Komerclikuma reformas rezultātiem
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Prognozes piepildās

Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa teica: “Pirmajā brīdī šķiet, ka nepārreģistrēto uzņēmumu ir ļoti daudz. Tomēr šāds skaitlis tika prognozēts jau iepriekš. Domāju, ka droši varu teikt – likvidējamo vidū nav reāli strādājošu uzņēmumu.” Arī J. Endziņš apliecināja, ka plaši pazīstamu un lielu uzņēmumu nepārreģistrēto vidū neesot.
No nepārreģistrētajiem uzņēmumiem 1680 atrodas maksātnespējas procesā, 640 – likvidācijas procesā. Tas nozīmē, ka likvidācijai tiks pakļauti 23 486 uzņēmumi.
Interesanti, ka likvidējamo uzņēmumu vidū ir 3900 uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu vairāk nekā 130 miljonu latu vērtībā. Uz jautājumu, vai nav saņemti signāli par ārvalstu investoru iespējām tiesāties, lai atgūtu kapitālu, gan S. Āboltiņa, gan J. Endziņš atbildēja, ka šādi izteikumi neesot dzirdēti. J. Endziņš norādīja, ka vairākkārt notikušas arī konsultācijas ar Ārvalstu investoru padomi, informācija sūtīta arī attiecīgo valstu vēstniecībām. Bez tam J. Endziņš izteica pieņēmumu, ka ne viss ārvalstu kapitāls pieder ārvalstniekiem. “Iespējams, ka tas ir pašu Latvijas iedzīvotāju kapitāls, kas tikai noformēts kā ārvalstu kapitāls, jo ārvalstu investīcijām tika doti atvieglojumi.”

Nepārreģistrētos likvidēs

Tie uzņēmumi, kuri likumā noteiktajā kārtībā nav ierakstījušies komercreģistrā, tiks likvidēti. J.Endziņš paskaidroja, ka sākumā tiks apkopota informācija par nepārreģistrētajiem uzņēmumiem. UR tiks izdarīta atzīme, ka uzņēmumi, sākot ar 4.janvāri, uzskatāmi par darbību beigušiem.
To uzņēmumu saraksts, kuri nav pārreģistrējušies, tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Gadījumā, ja kādam būs prasījumi pret sarakstā publicētajiem uzņēmumiem, par to būs jāpaziņo UR. Ja UR par nepārreģistrēto uzņēmumu prasījumus nesaņems, tas tiks izslēgts no reģistra. Savukārt, ja tiks saņemti kreditoru prasījumi, tiks sākta likvidācijas procedūra.

Ja tomēr nokavēts

Ja tomēr kāds uzņēmums pārreģistrācijai paredzēto trīs gadu laikā nav atradis līdzekļus un iespēju ierakstīties komercreģistrā, ir arī iespēja šo kļūdu labot. J.Endziņš skaidro: “Ir jāizveido jauna sabiedrība. Esošās saistības, kas ir uzņēmumam, jāpārslēdz uz jauno sabiedrību un pašam jāveic uzņēmuma likvidācija. Protams, tas ir sarežģītāk, nekā bija veikt uzņēmuma pārreģistrāciju, bet tā ir izeja.”

Pēdējā brīdī

J.Endziņš apliecināja, ka lielākā daļa uzņēmēju ierakstīšanos komercreģistrā bija atlikuši uz pēdējo brīdi. Pēc “Lursoft” datiem, sākot ar septembri, strauji pieaudzis pārreģistrēto uzņēmējsabiedrību skaits. Tomēr lielākais klientu pieplūdums UR bijis novembrī un decembrī, kad pārreģistrāciju veikuši attiecīgi 4009 un 4556 uzņēmumi.

Zemnieku saimniecības zem jautājuma zīmes

Preses konferencē izskanēja viedoklis, ka nākotnē būtu jādomā par zemnieku saimniecību darbības veidu pārskatīšanu, jo nereti šādu komercdarbības formu izvēlas uzņēmumi, kuru aktivitātes nav saistītas ar lauksaimniecisko ražošanu. J.Endziņš sacīja, ka būtu jānošķir tās zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar lauksaimniecību vai zemkopību, no tām, kas nodarbojas, piemēram, ar naftas tranzītu vai juridisko pakalpojumu sniegšanu. Komerclikuma reforma, kas paredzēja uzņēmumu pārreģistrāciju komercreģistrā, zemnieku saimniecības un arī lielāko daļu individuālo uzņēmēju neskāra.
Saskaņā ar “Lursoft” datiem, kopumā reģistrētas 37 592 zemnieku saimniecības. Tas veido 25% no reģistrētajām uzņēmējsabiedrībām.

Drošāka uzņēmējdarbības vide

Tieslietu ministre presei atzina, ka reforma beigusies sekmīgi, uzlabojot un padarot drošāku uzņēmējdarbības vidi. “To apliecina arī fakts, ka 2004.gadā jaunreģistrēto sabiedrību skaits ir lielākais pēdējo astoņu gadu laikā,” teica S. Āboltiņa.
Viņa arī apliecināja, ka pēc Komerclikuma reformas īstenošanas uzņēmēji var būt droši, ka tuvākajā nākotnē kardinālas izmaiņas vai reformas nav gaidāmas.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv

Dati par Komerclikuma reformu (uz 4.01.2005. plkst.15)

Pārreģistrējušies: 35 110
Pārreģistācijas procesā: 3002
Nepārreģistrējušies: 25 066
No nepārreģistrētajiem uzņēmumiem:
– makstātnespējas procesā 1680;
– likvidācijas procesā 640.
Likvidācijas process jāuzsāk 23 486 uzņēmumiem, no tiem:
– 3455 ir gadu pārskati;
– 6641 ir aizliegumi (VID);
– 816 ir ķīlas;
– 3900 – uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu (130,66 miljoni latu).

Avots: Lursoft

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!