Saeimas priekšsēdētājs:

— televīzijas tiešraidē no Losandželosas

Trešdien, 16.augustā, ASV vēstniecības Latvijā informācijas centrs ar digitālā teletilta palīdzību tiešraidē bija organizējis Rīgas žurnālistu diskusiju ar Saeimas priekšsēdi Jāni Straumi, viņa padomnieku Retu Plēsumu un mūsu valsts vēstnieku ASV Aivi Roni, kuri kā viesi piedalās ASV Demokrātu partijas kongresā Losandželosā.

Diskusiju atklāja ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Džeimss Holmss:

— Šī mums Rīgā būs unikāla iespēja. Mums ir prieks digitālajā tiešraidē tikties ar Latvijas parlamenta spīkeru Jāni Straumi, viņa padomnieku Retu Plēsumu un Latvijas vēstnieku ASV Aivi Roni, kuri patlaban ir Losandželosā un piedalās mūsu paneļdiskusijā. Ievadā vēlos teikt dažus vārdus par ārpolitikas nozīmi Republikāņu partijas un Demokrātu partijas priekšvēlēšanu kampaņās. Es rūpīgi sekoju Demokrātu partijas konventam, un pirms divām nedēļām tāpat sekoju Republikāņu partijas konventam. Varu teikt, ka ārpolitikai abu partiju priekšvēlēšanu kampaņās ir ierādīta ļoti nozīmīga loma. Ir redzams, ka arī turpmāk ārpolitikai šajās kampaņās būs ievērojama loma. Es gribu apliecināt politiskajiem analītiķiem un mūsu viesiem — jo mums šeit, ASV vēstniecības informācijas centrā, šovakar ir daudz viesu —, ka neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem ASV politika pret Baltijas valstīm netiks grozīta. Ka ASV turpinās to pašu politiku pret Baltijas valstīm, ko tās aizsāka deviņdesmito gadu sākumā. Proti, saglabās ciešas attiecības ar Baltijas valstīm. Novēlu atklātās diskusijas dalībniekiem labu veiksmi.

 

No Losandželosas ievadvārdus diskusijai teica Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ASV Aivis Ronis:

— Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes, viņa padomnieka Reta Plēsumā vārdā un pats savā vārdā vēlos teikt paldies par lielo darbu, ko veikusi jūsu vēstniecība, vēstnieka kungs, īpaši tās pirmais sekretārs Gregorijs Elftmans, kā arī ASV pārstāvji šeit, Losandželosā, sagatavojot šo diskusiju digitālajā teletiltā. Par šo iespēju diskutēt tiešraidē. Paldies jums visiem vēlreiz. Mēs esam gatavi atbildēt uz jautājumiem no Rīgas.

 

Pēc tam diskusijas dalībnieki no Losandželosas atbildēja uz Rīgas žurnālistu jautājumiem. Vispirms — par saviem iespaidiem Demokrātu partijas konventā un iespējamo ASV ārpolitiku pēc vēlēšanām, ja tajās uzvarētu demokrāti.

Jānis Straume:

— Demokrātu partija, ņemot vērā to, ka pēdējos astoņos gados bijusi ASV vadošā partija, ir viena no ietekmīgākajām partijām pasaulē un līdz ar to lielā mērā nosaka arī globālo politiku. Pirmie iespaidi konventā ir grandiozi. Vērojot Demokrātu partijas konventu, man rodas asociācijas ar nedaudz ziemeļnieciskākām emocijām, kādas mums bija Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresā.

Aivis Ronis:

— Kā jau ASV vēstnieks Holmss Rīgā teica, ir skaidrs: vienalga, kura partija uzvarēs vēlēšanās, ASV ārpolitika saglabāsies tā pati. To diktē situācija pasaulē, situācija Eiropā un tas, kādi patlaban ir galvenie uzdevumi. To apstiprināja arī tas, kādus cilvēkus mēs šajās dienās redzam gan ap Goru, gan ap Bušu. Es domāju viņu ārpolitikas padomniekus. Tie ir cilvēki ar lielu politisko pieredzi kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad notika lielās politiskās pārmaiņas Eiropā. Šie cilvēki pēc vēlēšanām būs vienā vai otrā administrācijā. Viņiem ir diezgan tradicionāla izpratne par Amerikas misiju pasaulē, starptautisko politiku un draudiem starptautiskajai drošībai. Tātad noteikti turpināsies ASV līdzšinējā ārpolitika. Sevišķi attiecībā uz Eiropu un Baltijas valstīm. Republikāņu platformā Baltijas valstis pat ir īpaši izceltas.

— Vēstnieka kungs, kāds ir jūsu viedoklis par viceprezidentu kandidātiem Čeiniju un Libermanu kā personībām?

— Man par abiem ir ļoti pozitīvs viedoklis. Kā politiķi viņi ir ļoti pozitīvi noskaņoti pret Baltijas valstīm. Abi arī agrāk ir aktīvi izteikuši savu pozitīvo attieksmi Baltijas valstu jautājumā. Deviņdesmito gadu sākumā, kad Baltijas valstis atguva neatkarību, Čeinijs bija viens no tiem ASV administrācijas locekļiem, kas aicināja ātrāk atzīt Baltijas valstu neatkarību. Un Libermans ir viens no tiem Demokrātu partijas pārstāvjiem, kas aicināja uz ātrāku un noteiktāku NATO paplašināšanu.

— Straumes kungs, vai tā ir sagadīšanās, ka jūs aizbraucāt tieši uz Demokrātu partijas konventu?

— Es nezinu, vai tas ir nejauši, bet ir sagadījies tā, ka es šajā konventā esmu vienīgais Baltijas valstu politiķis. Esmu ļoti gandarīts, ka saņēmu personīgi sev adresētu Demokrātu partijas ielūgumu. Kā zināms, arī Republikāņu partijas konventā bija mūsu valsts pārstāvis — Valsts prezidenta kancelejas vadītājs. Manuprāt, ir ļoti pozitīvi, ka mēs izmantojam šo iespēju.

— Var teikt, ka ASV partiju konventos ir daudz šova elementu. Vai šo tradīciju nederētu pārņemt arī Latvijas politiskajām partijām?

Jānis Straume:

— Latvijas partijām šova elementi bija raksturīgi pirmsākumos, kad partijas tika dibinātas. Šobrīd partiju darbā ir vairāk rutīnas, un mūsu partiju kongresi norit pēc vienkāršas shēmas. Manuprāt, mums, protams, nepārspīlējot, derētu ieviest arī jaunus elementus partiju kongresos Latvijā.

— Pagāja diezgan ilgs laiks, līdz republikāņu valdība atzina Baltijas valstu neatkarību. Savukārt demokrātu valdības laikā mēs piedzīvojam mūsu valstīm tik nozīmīgo ASV un Baltijas hartas parakstīšanu.

Jānis Straume:

— Jūs minējāt būtisku notikumu demokrātu administrācijas laikā — ASV un Baltijas valstu hartas parakstīšanu. Bet neaizmirsīsim ASV lielos nopelnus Klintona administrācijas laikā tieši bijušā padomju karaspēka izvešanas sekmēšanā. Arī tuvākajā nākotnē ASV administrācijas atbalsts Latvijai būs ļoti nozīmīgs, proti, virzībā uz NATO.

Aivis Ronis:

— Papildinot Straumes kunga teikto, es gribu atgādināt, ka republikāņu administrācija atzina Baltijas valstu neatkarību un izdarīja to pirms Padomju Savienības. Republikāņu administrācija bija arī tā, kas sekmēja lielo pārmaiņu procesu Viduseiropā un Austrumeiropā, lai Viduseiropas, Austrumeiropas un Baltijas valstis varētu atgūt neatkarību. Mēs esam pateicīgi republikāņu administrācijai arī par nostāju Baltijas valstu okupācijas jautājumā, kas īpašu publicitāti ieguva Reigana administrācijas laikā. Tagad mums svarīgākais jautājums ir NATO paplašināšana. Tas ir arī viens no būtiskākajiem jautājumiem mūsu valsts attiecībās ar ASV. Šajā ziņā abām ASV partijām ir līdzīgi uzskati. Runājot ar abu partiju ārpolitikas padomniekiem, mēs esam guvuši pārliecību, ka ASV turpinās atbalstīt NATO paplašināšanu. Vai šī paplašināšana notiks, būs atkarīgs gan no tā, kā lems ASV Kongress, gan no tā, vai Eiropa būs gatava NATO paplašināšanas procesam.

"Latvijas Vēstnesis":

— Šajās dienās visa pasaule seko līdzi drāmai Barenca jūrā, kur avarējusi Krievijas atomzemūdene. Lai Dievs dod, ka šie vairāk nekā simt cilvēki tiktu izglābti. Taču jau tagad ir skaidrs, ka jūras dzelmē uz visiem laikiem paliks vēl viena kodolzemūdene. Jau septītā nogrimusī kodolzemūdene, kas var radīt traģiskas sekas ne vien mums, bet arī nākamajām paaudzēm. Vai Demokrātu partijas kongresā tiek minēts arī šis fakts un izskan rūpes par planētas ekoloģisko nākotni?

Aivis Ronis:

— Delegātu runās šis notikums tieši netiek minēts, taču tiek spriests par kodoldrošību pasaulē kopumā. Kongresa avīzē bija apraksts par Krievijas zemūdenes traģēdiju. Tika publicēta arī plašāka informācija par incidentiem ar atomzemūdenēm aukstā kara laikā. Arī bijušais ASV prezidents Džimijs Kārters intervijā CNN runāja par šo traģēdiju un izteica ASV gatavību palīdzēt Krievijai. Kārters pats ir dienējis ASV jūras kara flotē un pavadījis zemūdenē piecus gadus.

— Šajās dienās Latvijā uzturējās ASV kongresmeņu padomnieku delegācija. Saeimā viņiem uzdots jautājums par sadarbību starp ASV Kongresu un Saeimu. Vai jums, Straumes kungs, ir bijusi iespēja, tiekoties ar ASV kongresmeņiem, runāt arī par šo jautājumu?

Jānis Straume:

— Arī tas ir viens no manas vizītes mērķiem, jo tikšanās izmantoju, lai uzlabotu arī tiešos sakarus ar ASV Kongresu un mūsu valsts parlamentu. Mūsu parlamenta ASV un Latvijas sadarbības grupa ir jau daudz darījusi, lai šādas attiecības veicinātu, taču joprojām var vēlēties, lai tās būtu vēl ciešākas un labākas. Tāpēc es izmantošu šo iespēju, lai runātu par mūsu kontaktu attīstību.

"Latvijas Vēstnesis":

— Uz ASV politiskās stabilitātes un sociālās labklājības fona ir ļoti neierasti laiku pa laikam lasīt par atkārtotiem vardarbības faktiem ASV skolās, kad ar šaujamieročiem bruņojušies pusaudži nogalina, ievaino un psiholoģiski traumē savus līdzaudžus. Kā Demokrātu partijas konventā izpaužas atbildība un rūpes par šo sāpīgo parādību? Vai tiek piedāvāti kādi risinājumi šādas vardarbības ierobežošanai un izskaušanai?

Aivis Ronis:

— Esmu jums ļoti pateicīgs par šo jautājumu, kas man ļauj atbildēt arī plašākā kontekstā. Jā, Demokrātu partijas konventā spriež arī par lielāku policistu skaitu ielās, par kontroli skolās, bet tiek arī runāts par jauniešu intensīvāku lietderīgo nodarbināšanu. Piemēram, sekmējot jauniešu aktīvāku pievēršanos izglītībai — lasīšanai, "sērfošanai" internetā, studijām... Tiek runāts arī par skolotāju kvalifikācijas celšanu, skolotāju atestēšanu... Taču šajā konventā vērojama kāda ļoti būtiska iezīme, proti, kā jaunā paaudze uztver savu aicinājumu politikā. Aizvien vairāk sevi piesaka jaunā paaudze, kurai vēl nav politiskās darbības pieredzes, kurai priekšstati par Eiropu kā ASV galveno partneri ir daudz neskaidrāki nekā pašlaik aktīvajiem politiķiem. Daudzi jau runā, ka nākamajās vēlēšanās būs jānāk ar pavisam citiem jautājumiem. Būs jārunā par planētas siltumnīcas efektu un citām ekoloģijas problēmām, par slimībām, kas ASV ienāk no Āfrikas... Tās ir pavisam citas problēmas nekā pašreizējai politiķu paaudzei. Šajā Demokrātu partijas kongresā sevi piesaka jaunās paaudzes politiķi, un arī tā ir atbilde uz jūsu jautājumu.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Saīsināti no ieraksta "LV" diktofonā