Latvijā aizsāktie administratīvi teritoriālās reformas pirmprojekti Ludzas, Cēsu un Talsu rajonā jau nonākuši līdz reformas pēdējam posmam — Ministru kabinets 15. augustā lēma par trīs jaunu novadu — Ciblas, Amatas un Sabiles novada — veidošanu (Ministru kabineta noteikumus par novadu izveidošanu skat. "Latvijas Vēstneša" šī laidiena ielikumā "Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets valsts dokumentos un informācijā") . Ludzas rajona Ciblas pagasts apvienojas ar Līdumnieku pagastu, izveidojot Ciblas novadu, Cēsu rajona Drabešu pagasts apvienojas ar Amatas pagastu, veidojot Amatas novadu, bet Talsu rajona Sabiles pilsēta un Abavas pagasts apvienojas Sabiles novadā.

Arturs Trukšāns, Ciblas pagasta padomes priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kad radās doma par reformu? Kas noteica Ciblas novada veidošanas nepieciešamību ?

— Vairs neatceros datumus, kad sākām apsvērt domas par apvienošanos. Skatījāmies, ko citas pašvaldības dara, un tuvākais labais piemērs bija Nautrēnu pagasts, kas apvienojās ar Miglinieku pagastu jau 1998.gada septembrī. Paralēli rakstījām grāmatu un apkopojām materiālus grāmatai "Ciblas novads", kuros parādījās pirmskara laika liecības par mūsu vēsturisko saikni. Sekoja arī Ludzas rajona administratīvo teritoriju izpēte, un mūsu pašvaldību apvienošanās (sadarbības) iespējas pētīja Jānis Kauliņš no SIA "Projekts XXI". Viņš ne tikai norādīja uz vēsturisko saikni starp Ciblu un Līdumniekiem, bet arī atzina, ka mēs savā izvēlē neesam kļūdījušies.

— Pēdējā tikšanās reizē ar "Phare" programmas "Valsts pārvaldes reforma Latvijā" atbalstu rīkotajā seminārā 6. jūlijā jūs atzināt, ka pagaidām vēl pāragri stāstīt citiem par Ciblas novadu, jo Ciblas un Līdumnieku pagasti vēl nav vienojušies par nākotni. Vai Līdumnieku pagasts un Ciblas pagasts jau ir sēdušies pie sarunu galda un vienojušies par jaunās pašvaldības administratīvo struktūru, par sociālās palīdzības dienestu?

— Esam vairākkārt tikušies un apsprieduši nozares skarošos jautājumus. Reformas jāveic, lai cilvēkiem būtu labāk dzīvot. Atklāti sakot, jaunās pašvaldības administratīvo struktūru sīki neesam līdz galam izstrādājuši, bet pamatā ir doma par novadu ar diviem pagastiem kā teritoriālajām vienībām tajā. Līdumniekos pagasta darbinieku skaits netiks mainīts un kopējais algu fonds netiks samazināts. Iespējams, kādam būs jābrauc strādāt uz Ciblu, taču tie ir nesvarīgākie jautājumi, kurus iespējams atrisināt.

Par sociālo palīdzību runājot, jāatzīst, ka sociālā darbinieka nav ne Ciblas, ne Līdumnieku pagastā. Pēc reformas esam iecerējuši izveidot mājas aprūpes centru un mobilo mājas aprūpes vienību, kāda jau veiksmīgi darbojas Cēsu rajona Drabešu pagastā. Cilvēkam nebūs jālūdzas palīdzība, jo viņš zinās, ka divas reizes nedēļā pie viņa ieradīsies sociālās aprūpes dienesta darbinieki.

— Šis modelis mums likās vispiemērotākais, jo Līdumnieku pagasta teritorija ir ļoti liela — 16 000 ha. Pagasta 548 iedzīvotāji dzīvo tālu cits no cita. Ideja par šādu sociālās aprūpes veidu radās jau sen. Mēs uzskatām, ka tas Ciblas novadam būs labākais variants. Turklāt vientuļais un aprūpējamais lauku cilvēks varēs būt saimnieks savās mājās, nevis būs spiests dzīvot pansionātā.

Pārņemsim Kandavas novada pieredzi, izveidojot iedzīvotāju konsultatīvās padomes abos pagastos. Līdumniekos noteikti paliks vismaz divi cilvēki, kas varēs uz vietas veikt notariālās darbības un nodokļu iekasēšanu, lai iedzīvotājiem nav tālu jāiet. Apvienojoties abām pašvaldībām, būs iespējams racionālāk sadalīt iedzīvotājiem nepieciešamos pašvaldību pakalpojumus par budžeta līdzekļiem.

— Kāda būs jaunās pašvaldības uzņēmumu organizācija un vadība? Vai kādu jūs vēlētos to redzēt?

— Es domāju, ka Ciblā nekas nemainīsies, un Līdumnieku pagastā nav neviena uzņēmuma un nevienas darba vietas, izņemot iestādes — ir divi veikali, pasts, medpunkts. Protams, palikušas domstarpības par nākotni arī šajos jautājumos, par ko vēl gaidāmas sarunas. Es kā Ciblas pagasta padomes priekšsēdētājs pagaidām — pirms novada izveidošanas — savu viedokli negribu uzspiest. Jautājumu sakārtošana jāastāj Ciblas novada domes ziņā.

— Parasti pašvaldības kā vienu no apvienošanās ieguvumiem min budžetu apvienošanu, kas dod lielākas iespējas investīciju piesaistei un attīstībai. Kāds būs Ciblas novada budžets?

— Reforma ir novada veidošanas pirmais solis, un šajā sakarā es ceru, ka Ciblas novadam reiz pievienosies arī vēsturiskā teritorija: daļa Isnaudas un Zvirgzdenes pagastu. Pēc aprēķiniem, Ciblas novada budžetā būs ap 200 000 latu. Viens no apvienošanās galvenajiem iemesliem, protams, ir nauda. Apvienojoties diviem nabagiem, bagātāks neviens nekļūs, tomēr lielāks kopbudžets ļauj ievērojami palielināt investīciju piesaistes iespējas. Tāpēc līdz šim brīdim neesmu izpratis Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda jēgu. Tā ir sociālisma palieka vistiešākajā nozīmē — sauklis, ka visiem jābūt vienlīdzīgiem. Izlīdzināšanas aprēķini nav objektīvs visu pagasta attīstības rādītāju kopums, jo, vadoties galvenokārt pēc cilvēku skaita pagastā, nevar noteikt, kuram pagastam patiešām ir iespējams attīstīties un kuram ne. Pēc manām domām, arī pašvaldību teritoriālo reformu varētu veiksmīgāk organizēt, ja nebūtu izlīdzināšanas fonda, jo tad pašvaldības pašas redzētu, ko nepieciešams savā labā darīt, lai ekonomiskā situācija uzlabotos. Šādā sistēmā reforma nebūtu tik ļoti atkarīga no pašvaldību vadītāju subjektīvā viedokļa, un visiem būtu redzams mērķis, uz ko jāvirzās. Es jau sen esmu teicis, ka pašreizējā izlīdzināšanas sistēma dzen postā tās pašvaldības, kurām ir liela infrastruktūra, bet neliels iedzīvotāju skaits, jo pie izlīdzināšanas netiek ņemta vērā ekonomiskā aktivitāte pagastos. Mazās pašvaldības infrastruktūru izmanto, pašām pašvaldībām tādas nav un nav jāizlieto līdzekļi to uzturēšanai Tomēr par citas pašvaldības objektu izmantošanu tās visā pilnībā norēķināties nespēj, turklāt vēl saņem dotācijas un tiek mākslīgi uzturētas no valsts un citām pašvaldībām. Pašvaldības, kuru budžeta ievērojamu daļu veido dotācijas no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, nav dzīvotspējīgas. Reformas nebūs glābiņš negodīgai naudas sadalei starp pagastiem, ja turpināsim atņemt tam, kas kaut ko pelna, un atdot tam, kas nav spējīgs pelnīt, bet kam tomēr ir izdevīgi neko nemainīt. Negribu neko sliktu teikt par mazajiem pagastiem, bet reti kurš domā un cenšas kaut ko mainīt. Kamēr pagasti neko negribēs mainīt un gaidīs uz valsts palīdzību, ekonomiskā situācija Latvijā neuzlabosies. Valsts līmenī jau sen par nepieciešamajām izmaiņām finansu izlīdzināšanas sistēmā tiek runāts, taču nekas netiek darīts.

— Cik lielu valsts vienreizējo mērķdotāciju pēc apvienošanās saņemsiet un kādiem mērķiem to domājat izlietot?

— Aprēķināti ir 6 600 latu. Visa nauda tiks ieguldīta sociālās aprūpes centra un dienesta izveidei, lai cilvēki jūt, ka kaut kas tiek darīts viņu labā.

— Un kādas būs investīciju prioritātes pēc apvienošanās?

— Visas investīcijas tiks ieguldītas izglītībā, jo mūsu vidusskola ir vienīgā latviešu vidusskola Ludzas rajona laukos. Esam iesaistījušies skolu siltināšanas un energoefektivitātes paaugstināšanas programmā, un projektu realizācija prasa lielu līdzekļu ieguldījumu. Ieguldījumi būs arī Aizpūres sākumskolā Līdumnieku pagastā un bērnudārzā.

— Pašvaldības, kuras jau veikušas reformu, ieteikušas pēc iespējas vairāk informēt iedzīvotājus par reformas mērķiem, ieguvumiem un zaudējumiem. Kā ar apvienošanās ieceri tika iepazīstināti Ciblas pagasta iedzīvotāji? Kāda ir viņu reakcija uz gaidāmajām reformām? Vai jūs esat informēts arī par Līdumnieku pagasta aktivitātēm šajā jautājumā?

— Iedzīvotāji ir informēti — te ir lauki, visi cits citu pazīst un visu savā starpā pārrunā. Abos pagastos tika rīkotas arī iedzīvotāju sanāksmes. Ciblas iedzīvotāji pret gaidāmajām reformām izturas diezgan neitrāli, dažkārt pat skeptiski. Lielākā daļa Ciblas iedzīvotāju piekrita, ka nepieciešams atjaunot Ciblas novada vēsturisko teritoriju, pievienojot daļu no Zvirgzdenes un Isnaudas pagasta, kā to paredzēja arī izpētes projekts. Līdumnieku iedzīvotāji vēlas, lai apvienošanās notiktu pēc iespējas ātrāk, jo daudzi uzskata, ka tā ir vienīgā iespēja situāciju uzlabot. Kādi viņu attieksmei ir argumenti? Laikam jau lielākā daļa nav apmierināti ar pašreizējo Līdumnieku pagasta vadību. Ja reformas tiešām izdosies, kā esam iecerējuši, tad vismaz daļēji tiks piepildītas Līdumnieku pagasta iedzīvotāju cerības, kas saistās ar apvienošanos. Varēsim iet pie iedzīvotājiem, un viņiem nebūs jānāk pie vadības.

— Vai piekrītat, ka refomas iedzīvotājam nozīmē tikai attāluma maiņu līdz pakalpojuma vietai, ka būtībā viņu ikdienas dzīves līmenis nemainīsies? Kāda tādā gadījumā ir reformas dziļākā jēga?

— Pilnīgi nepiekrītu. Reformu nedrīkst salīdzināt ar kolhozu apvienošanu. Kad padomju laikā notika kolhozu apvienošana, tās jēga bija vienīgi ražošanas palielināšana. Mūsdienu reformās galvenais ir cilvēks. Nevar salīdzināt pilnīgi atšķirīgus laikus ar atšķirīgām dominējošām tirgus sistēmām un tehnoloģiju iespējām. Pašvaldību reformas galvenais uzdevums ir uzlabot pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem. To var izdarīt vienīgi spēcīgāka pašvaldība ar lielāku budžetu, kādas Latvijā pagaidām ir retums. Ikdienas dzīves līmenis nav atkarīgs vienīgi no pagasta vadības, bet arī no pašiem iedzīvotājiem. Ja iedzīvotāji gribēs dzīvot labāk, tad arī pagasts palīdzēs un atbalstīs viņu centienus. Reformas jēga, manuprāt, ir izveidot dzīvotspējīgus novadus, pagastus ar spēcīgiem administratīvajiem centriem. Pagastā jābūt vidusskolai kā kultūras un intelekta centram, bet tā lielums, iedzīvotāju skaits un citi rādītāji atkarīgi no ekonomiskā pamatojuma pašvaldībā. Pašvaldībām apvienojoties, ir jābalstās uz vienotiem, valstiski izstrādātiem kritērijiem un papildus jāņem vērā savas teritorijas vēsturiskās, kultūras un citas īpatnības. Vislabāk būtu, ja tiktu veikti objektīvi katras pašvaldības ekonomisko rādītāju aprēķini, nevis pagastveči subjektīvi izlemtu, kam ar ko ir jāapvienojas. Pilnīgi piekrītu Kandavas novada domes priekšsēdētājam Dainim Rozenfeldam, ka pašvaldības vadītājam ir jābūt kādas partijas loceklim, lai viņa idejas gūtu atbalstu. Pašvaldības vadītājam ir jābūt informētam par politiskām aktivitātēm un jaunumiem, par izmaiņām likumdošanā, par iespējām iegūt finanses no dažādiem starptautiskiem fondiem, par nevalstisko organizāciju darbību. Ja nav atbalsta, tad ir ļoti grūti. Pagaidām diemžēl reformās viss ir atkarīgs vienīgi no pašvaldību vadītāja, tāpēc Latvijā notiek subjektīvas reformas. Ja es kā Ciblas pagasta priekšsēdētājs nedomātu par apvienošanos, projekts par Līdumnieku un Ciblas apvienošanos netiktu izstrādāts. Jau pirms projekta izstrādes ar Līdumnieku pagasta priekšsēdētāju bijām vienojušies, ka ir jāveido Ciblas novads.

— Vai Ciblas un Līdumnieku apvienošanās izpētes projekts ir palīdzējis veidoties Ciblas novadam?

— Mēs bijām pieņēmuši lēmumu par apvienošanos jau sen, bet izpētes projekts Līdumnieku pagastā nostiprināja viedokli, ka reformas situāciju uzlabos. Pagaidām ar projektā minētajām pašvaldībām — Isnaudu un Zvirgzdeni — mēģināsim sadarboties, jo tur dzīvojošie izmanto mūsu infrastruktūru, strādā pie mums. Domāju, ka ar laiku arī šo pagastu daļas mums pievienosies.

— Vai no valsts esat saņēmuši pietiekamu atbalstu un atsaucību reformām?

— Ļoti lielu atbalstu. Jāsaka paldies Pašvaldību lietu pārvaldes (PLP) reformu daļas vadītājam Arvīdam Pīlēģim, Administratīvi teritoriālās reformas īpašu uzdevumu grupai — Valērijam Seilim, Veronikai Jurčai un citiem, ar ko iznācis kopā strādāt. Atbildes saņēmām uz visiem jautājumiem, ko centāmies noskaidrot PLP, un ar reformu saistīto dokumentu kārtošanā nebija nekādu problēmu. Cik man zināms, līdzīgi tiek atbalstītas visas pašvaldības, kuras uzsākušas reformu.

— Vai jūs neuztrauc 2001. gada 11. martā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, jo bieži ir dzirdēts arguments, ka pašvaldības nogaida, lai pēc vēlēšanām pieņemtu nepopulārus lēmumus? Arī par reformu, citādi pie varas esošie deputāti atkārtoti netikšot ievēlēti?

— Neuztrauc, jo es nekad neesmu vadījies pēc principa — par jebkuru cenu noturēties savā krēslā. Nedomāju, ka Ciblas novadā mainīsies pašvaldību attieksme pret reformām. Tā ir vienīgā iespēja situāciju uzlabot — nebūs domstarpību par savstarpējiem norēķiniem, būs kopīgs budžets, būs pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes un sociālais dienests. Viss tiek virzīts uz to, lai neatkarīgi no varas iedzīvotājiem uzlabotos dzīves apstākļi.

— Daudzi pašvaldību vadītāji ir teikuši, ka neatbalsta piespiedu apvienošanu. Viņi uzskata, ka reformām jānotiek tikai brīvprātīgi. Bet daudzi speciālisti domā, ka līdz Administratīvi teritoriālās reformas likumā noteiktajam termiņam pašvaldību brīvprātīga apvienošanās nenotiks. Arī citu valstu pieredze rāda, ka veiksmīgāks iznākums ir pašvaldību apvienošanai administratīvā kārtā. Kādu jūs prognozējat reformas nākotni Latvijā?

— Uzskatu, ka reformai ir jānotiek un tā noteikti notiks — brīvprātīgi vai piespiedu kārtā. Vairāk būtu nepieciešams uzklausīt zinātnieku viedokli par reformu sekām un pētīt reformu ekonomisko pamatojumu. Valsts nav tik bagāta, lai uzturētu daudzas nelielas pašvaldības, kuras trešo daļu budžeta tērē darbinieka algām. Attīstību veicinām mēs paši, no mūsu darbiem ir atkarīgs progress.

— Kāda, jūsuprāt, būs pašvaldību sadarbības apvienību nākotne?

— Tā nav reforma, es piekrītu Līvānu novada domes priekšsēdētājam, ka par labu sadzīvošanu kaimiņu starpā varbūt varētu piešķirt godarakstu. Ir labi, ka sadarbības apvienībām piešķir arī dotāciju 1% apmērā. Manuprāt, tā nav naudas izšķiešana. Es atbalstu visu, kur kādam tiek kāds labums. Drīzāk jau līdzekļi veltīgi tiek izlietoti mazo pagastu uzturēšanai, rajona padomju uzturēšanai. Tām nav nekādas nozīmes un tiesību, to ierēdņi saņem algas, bet neiedziļinās daudzu problēmu būtībā. Sadarbības apvienības varētu būt pirmais solis uz reformu. Bet labi, ja pirmais solis izdotos un ceļā nebūtu klupšanas akmeņu. Lai neizdošanās gadījumā netiktu uzreiz visam atmests ar roku. Parasti sadarbība ir laba, kamēr nav jārunā par kopīgām naudas lietām. Konkrētu jautājumu risināšana ir saistīta ar naudu, un tad sadarbības gadījumā pašvaldībām ir ļoti stingri jāvienojas, ko katra ieguldīs kopējam labumam. Ja kāda puse pēkšņi atsakās sadarboties, netiks runāts arī par tālāko apvienošanos vai vismaz atšķirīgu pieeju jautājumu risināšanā. Tādās reizēs tiek kritizēta arī pašvaldību apvienošanās, un katrs pašvaldības vadītājs samierinās ar jau gadiem esošo situāciju pašvaldībā.

— Ko jūs ieteiktu pašvaldībām, kas sāks sarunas par reformām?

— Aktīvi darboties šajā jomā, nedomāt tik daudz par sevi, savu krēslu, bet par to, kā padarīt iedzīvotājiem dzīvi labāku. Var jau sēdēt, lamāt valdību un uzskatīt sevi par lielu politiķi un tautas aizstāvi — tāda pašvaldības vadītāju nostāja ir šur tur novērojama. Kavēklis reformām ir gaidāmās vēlēšanas, pēc kurām pašvaldības varbūt sāks aktīvāk rīkoties. Noteikti jādomā par apvienošanās ekonomisko pamatojumu. Lai varētu izraisīt investoru interesi, pašiem ir jādomā par ieguldījumiem savā pašvaldībā — par informācijas centra izveidi, kaut vai telpu labiekārtošanu, kurās uzņemt viesus, darījumu cilvēkus. Neviens neko nedāvinās. Ir jāiegulda pašiem, tad ieguldītais atmaksāsies.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore