Ceļu uzturēšanai vajag vairāk līdzekļu

Satiksmes ministrs pauž apņēmību drīzumā panākt Valsts autoceļu fonda atjaunošanu. Šis solis varētu ļaut efektīvāk risināt daudzas problēmas, kas saistītas ar ceļu uzturēšanu un atjaunošanu.

Lielais ceļu satiksmes negadījumos cietušo un bojāgājušo skaits Latvijā ir sevišķi aktuāla un sāpīga problēma jau ne pirmo gadu vien. Jaunas diskusijas un satraukumu sabiedrībā īpaši uzjundīja divas gada nogalē notikušās smagās avārijas. Bieži dzirdams viedoklis, ka liela daļa vainas par traģiskajiem negadījumiem būtu jāuzņemas autoceļu apsaimniekotājiem. Vakar Satiksmes ministrijas (SM) un valsts ceļu uzturēšanas uzņēmumu vadītāji iepazīstināja ar savu viedokli un plāniem ceļu drošības un attīstības jautājumos.

Ziemā jābrauc prātīgi

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers atzina, ka satiksmes drošība lielā mērā ir atkarīga no ceļu apsaimniekošanas darba kvalitātes. Taču ministrs arī uzsvēra, ka jāņem vērā laika apstākļi Latvijā ziemas sezonā. A. Šlesers norādīja, ka ceļu kaisīšana neapšaubāmi ir būtiska, taču, ja snieg un ceļi apledo, autovadītājam jānovērtē situācija uz brauktuves un jāsamazina ātrums. Diemžēl mūsu valstī bieži vien novērojama gluži pretēja aina. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Tālis Straume pastāstīja par šokējošajiem autotransporta braukšanas ātruma mērījumu rezultātiem uz šosejas Rīga–Liepāja. Kā zināms, 19.decembrī šosejas 166.kilometrā automobilis “Ford Mondeo” nobrauca no ceļa un ieslīdēja dīķī. Negadījumā gāja bojā četru cilvēku ģimene – automašīnas vadītājs, viņa dzīvesbiedre, dēls un meita. Savukārt ātruma mērīšanas iekārtas rādījumi liecina, ka šajā dienā šosejas posmā netālu no Saldus tikai 34 procenti autovadītāju ievērojuši ceļu satiksmes noteikumos paredzēto ātruma ierobežojumu. 28 procenti šoferu braukuši ātrāk par 100 kilometriem stundā, proti, 292 autovadītāji izvēlējušies ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, 24 – no 120 līdz 140 kilometriem stundā, bet astoņiem spēkratiem to saimnieki likuši traukties ar ātrumu 140–180 kilometru stundā. A. Šlesers vērsa uzmanību uz faktu, ka 31.decembrī uz šosejas Rīga–Rēzekne avarējušā autobusa vadītājs īsi pirms negadījuma veicis vairākus pārdrošus manevrus, to skaitā kravas automobiļa apdzīšanu, turklāt autobusa braukšanas ātrums bijis lielāks par 90 kilometriem stundā.
T. Straume norādīja, ka ne vienmēr arī rodama tieša saikne starp ceļu kvalitāti un satiksmes negadījumu statistiku. Piemēram, Lietuva autoceļu attīstībā un uzturēšanā investējusi krietni vairāk līdzekļu nekā mūsu valsts, sacīja T. Straume, taču pērn tur gājuši bojā vēl vairāk cilvēku nekā pie mums – Lietuvā negadījumi prasījuši 720 dzīvības. Savukārt Igaunijā, kuras ceļu kvalitāte pielīdzināma Latvijas līmenim, bojāgājuši 170 cilvēki. Tāpēc jāsecina, ka noteicošais ceļu drošībā tomēr ir autovadītāju braukšanas stils.

Autoceļi ir prioritāte

SM valsts sekretārs Vigo Legzdiņš gan atzina, ka apmēram 2000 kilometri valsts autoceļu šoziem tiek uzturēti zemākā līmenī, nekā sākotnēji plānots. A. Šlesers uzsvēra: iemesli nepietiekamam ceļu uzturēšanas darbu apjomam rodami nepietiekamajā finansējumā.
Kā zināms, 2003.gadā tika likvidēts Valsts autoceļu fonds, tādējādi finansējumu ceļu uzturēšanai turpmāk atvēlot no pamatbudžeta. Kaut gan tā paša gada 30.oktobra grozījumos likumā “Par autoceļiem” (“LV” 12. 11. 2003.) noteikts, ka Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, tomēr, sastādot 2004.gada valsts budžetu, šī norma tika ignorēta. Proti, ceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un renovācijai tika piešķirti 72 334 000 latu, tātad par 2 968 000 latu mazāk, nekā tika izlietots 2003.gadā. Tāda pati summa autoceļu uzturēšanai tika atvēlēta arī šā gada budžetā. Satiksmes ministrija gan lūdza papildu finansējumu 10 miljonus latu valsts ceļu apsaimniekošanai, kā arī 3 459 000 latu pašvaldību ceļu uzturēšanai, taču valdība šos priekšlikumus neatbalstīja. Tāpēc, pēc A. Šlesera domām, ir jāatjauno Valsts autoceļu fonds. Šāds risinājums ļautu izvairīties no budžeta deficīta palielināšanas, turklāt sniegtu iespēju plānot paredzamos izdevumus ceļu uzturēšanai un atjaunošanai. Satiksmes ministrs norādīja, ka prasīs fondā novirzīt vismaz 60 procentus no naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Turklāt Latvijas iekšzemes kopprodukta pēdējo gadu pieaugums ļauj prognozēt budžeta ieņēmumu palielināšanos, tāpēc principiālu šķēršļu šādam solim nevarētu būt.
“Esmu pieņēmis politisku lēmumu un līdzekļus pieprasīšu nekavējoties. Ja fonds netiks atjaunots, nevienam politiķim nebūs tiesību sacīt, ka viņš rūpējas par ceļiem. Šobrīd autoceļi kā prioritāte ir pielīdzināmi medicīnas sistēmas sakārtošanai,” uzsvēra A. Šlesers.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv

Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas finansējums (milj.Ls.) Satiksmes ministrijas dati