Priežu audzēs dabas aizsardzības prasības ignorē biežāk

Lielākā daļa privāto mežu īpašnieku kailcirtēs ievēro dabas aizsardzības prasības, liecina Valsts meža dienesta (VMD) pētījums.
Ziņas par dabas aizsardzības prasību ievērošanu privātajos mežos veiktajās kailcirtēs apkopotas pirmo reizi. Pērnā gada otrajā pusē VMD darbinieki pēc vienotas metodikas pārbaudījuši ap 400 izcirtumu privātajos mežos, apsekojot kailcirtes, kas veiktas aizpērn un pērn.
Normatīvajos dokumentos vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā ir iekļautas tikai kopš 2001. gada maija, tāpēc tik būtiski ir izzināt kopainu. Pārbaudē iegūtie rezultāti ļauj apzināt reālo situāciju dabas aizsardzības prasību ievērošanā kailcirtēs. Turklāt tie atklāj klupšanas akmeņus un palīdz secināt, kādos jautājumos nepieciešama pamatīgāka izskaidrošana, kā arī kontrole, lai sasniegtu labākus rezultātus attieksmē pret vidi.
Kopaina liecina, ka privātajos mežos 70% kailciršu ievērotas normatīvajos dokumentos noteiktās dabas aizsardzības prasības, informē VMD. Nosacījums, ka kailcirtē uz vienu izcirtuma hektāru jāsaglabā ne mazāk kā pieci koki, ievērots 91% gadījumu un 79% izcirtumu atstātie koki ir atbilstošas dimensijas, t.i., audzes lielākie koki.
Vizuāli novērtējot izcirtumos saglabātos kokus, var secināt, ka pamatā tiem ir labs veselības stāvoklis un tikai 8% no šiem kokiem ir izgāzti vai nolauzti. No apsekotajiem izcirtumos atstātajiem kokiem katram trešajam ir resni zari, dobumi vai deguma rētas, kas no dabas aizsardzības prasību viedokļa vērtējams pozitīvi.
Atbilstoši normatīvo aktu prasībām veiktajās kailcirtēs tiek saglabāta atmirusī koksne (kritalas, stumbeņi, stāvoši sausi koki) un tikai 14% izcirtumu ir fiksētas pazīmes, kas liecina par atmirušās koksnes izvākšanu.
Kopumā salīdzinoši biežāk dabas aizsardzības prasības netiek ievērotas priežu audzēs – 46% gadījumu, galvenokārt nesaglabājot izcirtumā audzes lielākos kokus nepieciešamajā skaitā.

“LV” informācija