Latvijas ražošanas nozare atpaliek no Eiropas

Pērn Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Eksperti apgalvo, ka tas pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomisko attīstību. Līdz ar iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu pakāpeniski attīstās arī ražošana un palielinās iedzīvotāju dzīves līmenis. Protams, ražošanas nozares izaugsme nepārprotami liecina par attīstību, tomēr liela nozīme ir arī tam, kas valstī tiek ražots. Tradicionāli par ienesīgāku un valstij izdevīgāku tiek atzīta ražošana, kur rada lielāku pievienoto vērtību – un līdz ar to uzņēmums gūst lielāku peļņu, valsts saņem vairāk nodokļu. Tāpēc interesanti ir salīdzināt Latvijas un citu ES dalībvalstu ražojošo uzņēmumu specializāciju. Šāds salīdzinājums atklāj, kāds attīstības potenciāls ir konkrētajai valstij.

Latvijā populāra darbietilpīgā ražošana

Ražošanu iedala darbietilpīgā, kapitālietilpīgā un cita veida ražošanā. Pirmā prasa vairāk cilvēku resursu un laika, otrā – lielāku kapitālu. ES statistikas biroja “Eurostat” dati liecina, ka 32% ES dalībvalstu uzņēmumu dod priekšroku kapitālietilpīgai ražošanai un tikai 14% uzņēmumu kā svarīgāko resursu ir izvēlējušies darbiniekus.
Situācija Latvijā krasi atšķiras no ES vidējiem rādītājiem. Proti, Latvijā 42,5% (augstākais rādītājs ES dalībvalstu vidū) no visiem ražojošiem uzņēmumiem atbalsta darbietilpīgo ražošanu. Igaunijā šis rādītājs ir otrs lielākais ES – 37%, bet Lietuvā (33,5%) trešais lielākais ES.

Kapitālietilpīgā ražošana izdevīgāka

Salīdzinot kapitālietilpīgo un darbietilpīgo ražošanu 2001.gadā, redzams, ka vidēji ES dalībvalstīs pirmā rada 2,2 reizes lielāku iekšzemes kopproduktu (IKP). Īrija ir līdere kapitālietilpīgajā ražošanā, šinī valstī tā rada gandrīz 9 reizes lielāku IKP nekā darbietilpīgā ražošana. Tikai piecās ES dalībvalstīs darbietilpīgā ražošana rada lielāku IKP nekā kapitālietilpīgā – Slovēnijā, Lietuvā, Maltā, Igaunijā un Latvijā. Turklāt, salīdzinot ar 1997.gadu, kapitālietilpīgās ražošanas nozīme IKP radīšanā katru gadu turpina samazināties. Līdzīga situācija vērojama arī Spānijā, Itālijā, Nīderlandē un Polijā.

Augsti kvalificēts darbaspēks nestrādā ražošanā

2001.gadā tikai 13% no ES dalībvalstīs saražotās pievienotās vērtības tika saražota uzņēmumos ar augsti kvalificētu darbaspēku un labu tehnoloģisko nodrošinājumu. Iepriekš minētie ražošanas uzņēmumi vidēji ES nodarbina 9,1% strādājošo. Mūsu valstī – tikai 2,8% strādājošo, kas saražo 2,5% no ražošanā iegūtās pievienotās vērtības. Lietuvā un Igaunijā situācija ir mazliet labāka, attiecīgi 5,4% un 6,7% strādājošo saražo 8% un 6,1% no pievienotās vērtības. Vislielāko pievienoto vērtību ES augsti kvalificēts darbaspēks rada Maltai – 28,9%, Īrijai – 27,1% un Somijai – 25,6%.

Latvijā nodarbina mazkvalificētus darbiniekus

32% no pievienotās vērtības Eiropā tiek saražota uzņēmumos, kuros strādā darbinieki ar zemu kvalifikāciju. Arī Latvijā attīstītāki ir ražošanas uzņēmumi, kur nav nepieciešams kvalificēts darbaspēks, proti, 73,3% no pievienotās vērtības tika saražota šajos uzņēmumos. Tas ir augstākais rādītājs visās ES dalībvalstīs un vairāk nekā divas reizes pārsniedz ES vidējos rādītājus. Arī abās kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā situācija ir līdzīga. Tur šis rādītājs ir attiecīgi 63,4% un 60,9%.

Latvijā populāra koka izstrādājumu ražošana

Liela daļa ES dalībvalstu specializējas konkrētā nozarē, kas attiecīgajai valstij ir visizdevīgākā. Lielākā daļa no ES dalībvalstu uzņēmumiem (13%), ņemot vērā nodarbināto skaitu ražošanas procesā, specializējas pārtikas un dzērienu ražošanā. Latvija ir specializējusies koka izstrādājumu ražošanā (izņemot mēbeles), kur mūsu valsts tirgus daļa, rēķinot pēc nodarbināto skaita, ir 20%. Jāatzīmē, ka Latvijas galvenā eksporta prece – koksne – pēdējos gados arvien vairāk tiek eksportēta apstrādātā veidā, kas vērtējams atzinīgi.
Ņemot vērā pievienoto vērtību ražošanas procesā, 2001. gadā Latvija bija specializējusies koka izstrādājumu un tekstila ražošanā, kur valsts tirgus daļa bija attiecīgi 1% un 0,3%. Arī kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva specializējas koka izstrādājumu ražošanā, kur to tirgus daļa ir 0,4% un 0,3%. Apģērbu ražošanā šis rādītājs Igaunijai ir 0,3%, Lietuvai – 0,5%.

Ir pamats tālākai attīstībai

Statistikas datu analīze liecina, ka Latvijai vēl daudz darāmā, lai valsts spētu ražot konkurētspējīgus produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tomēr nedrīkst nenovērtēt valstī esošās dabas bagātības un to izmantošanas iespējas. Svarīgākais ir domāt ilgtermiņā un šīs dabas bagātības izmantot pareizi un valstij izdevīgi.

Laura Karpoviča

Nodarbināto skaits (%) uzņēmumos, kuri specializējas

Avots: “Eurostat”

Uzziņai:

ES 2001.gadā bija vairāk nekā 2,1 miljons ražošanas uzņēmumu. Tie nodarbināja 34 miljonus strādājošo. Šo uzņēmumu apgrozījums sasniedz 5,8 biljonus eiru, un to radītais IKP sasniedz 1,5 biljonus eiru. 2002.gadā tika novērots neliels strādājošo skaita un apgrozījuma samazinājums. Tas varētu būt izskaidrojams ar ekonomikas specializāciju vai zemākkvalificētu darbinieku nomaiņu pret jaunām iekārtām un tehniku.

Avots: “Eurostat”