Šveice pievienojas Šengenas zonai

Paradokss: Šveice – šī tūrisma Meka – apjozta ar iebraukšanas vīzu žogu. Ja gribi vērot sniegotās sārtās Alpu virsotnes vakara vai rīta saulē, krāšņās zaļu zaļās
pļavas, dziļās akmeņainās aizas, pievilcīgās kalnu mājas, pilsētas, kur viduslaiki mijas ar modernismu, atver
maku, pērc vīzu un sapērcies dārgās Šveices kronas.

Šengena, vieta Luksemburgā, kur 1985.gadā tika parakstīts Šengenas līgums. Tas paredzēja iekšējo robežu atvēršanu starp vairākām Eiropas valstīm, lai tās pilsoņiem būtu ērtāk ceļot. 2005. – Šengenas līguma 20.gadadienas gads Avots: Luksemburgas prezidentūras foto

Formālais un reālais

Vīzas ir problēmas formālā puse. Reālā ir Šveices robežas šķērsošanas prakse. Līdz pēdējai iespējai piebāztie tūrisma autobusi cits pēc cita bez jebkādas kontroles šķērso Šveices robežu, un tās robežsardze par šo tūrisma plūsmu neliekas ne zinis. Privātās automašīnas ar jebkura vecuma braucējiem netraucēti ripo pāri robežai apstākļos, kad robežsargi totāli zaudējuši savu likumā paredzēto ziņkārību. Lidostās vērojam citu ainu. Pases kontrole obligāta, no tās nevar izmukt. Tieci nu gudrs, kas Šveicē ir ļauts, kas aizliegts. Likums paliek likums. Vienā jaukā dienā robežceļi tiek stingri jo stingri aizsargāti: gribi vērot Šveices dabas krāšņumus – uzrādi vīzu. Ja vīzas nav – ieeja, iebraukšana kategoriski liegta.

Ko aptver Šengenas zona?

Eiropas Savienības (ES) personu brīvās kustības principu vispilnīgāk īsteno Šengenas zona – iebraukšana bez vīzas attiecas ne tikai uz visiem ES pilsoņiem, bet arī uz jebkuras citas valsts pilsoni vai nepilsoni, kam ir vīza uz vienu Šengenas zonas valsti. Ja Latvijas nepilsonim ir vīza uz Dāniju, viņam ceļš brīvs uz jebkuru citu Šengenas zonas valsti – robežsarga žests norādīs: “Laipni lūdzam!” Pašlaik Šengenas zona aptver šādas dalībvalstis: Vāciju, Itāliju, Franciju, Nīderlandi, Beļģiju, Luksemburgu, Dāniju, Zviedriju, Somiju, Spāniju, Portugāli, Grieķiju, Austriju. Šengenas zona aptver arī Norvēģiju un Islandi, kas nav ES locekles. Tas, ka Šveice nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tai ne mazākā mērā netraucē pievienoties Šengenas zonai.

Iestāšanās nosacījumi

Vēlmi iekļaut savu teritoriju Šengenas zonā Šveice izteica vēl 2004.gada aprīlī. Uzņemšanas procedūra likās formāla, jo attiecīgā pieredze jau bija pietiekami uzkrāta. Bet te negaidot problēmas risināšanā iejaucās Vācijas Finanšu ministrija. Tā izvirzīja Šveicei stingru nosacījumu: šai banku zemei jāatsakās no banku noslēpuma glabāšanas, jo nav pieļaujams nezināt, kā veidojas noguldījumu miljoni, kā šī nauda tiek izlietota, uz kurieni tālāk ceļo. Šveices baņķieriem banku noslēpums ir “neaizskarama govs”, un Vācijas finansistu prasību noraidīja. Sākās kaulēšanās. Beidzot tika panākts kompromiss. Pirmkārt, Šveice saglabā banku noslēpumu. Otrkārt, procentu daļa, ko “piecep” noguldījumi, ko Šveices bankās tur ES pilsoņi, ieskaitāmi ES budžetā. Treškārt, Šveice tiek pievienota Šengenas zonai ar 2007.gadu.
Turklāt Šveice parakstīja vēl astoņas vienošanās, kas Alpu valsti tiesiski tuvināja Eiropas Savienības migrācijas nosacījumiem. Galvenais punkts bija pasākumi pret nelegālajiem imigrantiem un procedūras pret tām personām, kas lūdz politisku patvērumu vienā no ES dalībvalstīm.

Šengenas zonas paplašināšanās

Desmit jauno valstu pievienošanās ES 2004.gadā paredzēja, ka jaunās dalībvalstis pēc gadiem trim četriem pievienosies Šengenas zonai. Tas nozīmē, ka ap 2007.–2008.gadu Šengenas zona būtiski paplašināsies. Šveicei šis process būs viegls, vienkāršs, vairāk administratīvs. Visas Šveices kaimiņvalstis ir ES un Šengenas vienošanās dalībvalstis. Papildu drošības pasākumi nav nepieciešami. Vissarežģītākā ir situācija ar Baltijas valstīm. Šeit no kaimiņteritorijām, kas nav un paredzamā nākotnē nebūs ES dalībvalstis, var it viegli iefiltrēties krimināli un teroristiski elementi. Latvijas austrumu un dienvidaustrumu robeža ir pamatīgi jānostiprina, jāpadara patiešām slēgta nevēlamiem elementiem, ievērojot, ka tā ir Ziemeļatlantijas pakta un Eiropas Savienības ārējās drošības valnis. Vēlākais 2008.gadā iedzīvotājiem ceļošanai tik ērtā Šengenas zona aptvers 23 ES valstis un vēl 3 Eiropas valstis, kas Eiropas Savienībā neietilpst. Ar vienu vīzu tagad varēs apceļot Šveices, Francijas un Itālijas Alpus. Tūrisma maršruti, kas agrāk apgāja Šveici, tagad šķērsos Šveici, ļaus pie reizes apbrīnot tās dabas skaistumu, pat palētināt maršrutu.
Ārpus Šengenas zonas paliek divas Eiropas salu valstis – Īrija un Lielbritānija (Apvienotā Karaliste).
Pēc pāris gadiem visiem Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem būs iespēja brīvi bez ierobežojumiem apceļot Eiropu Šengenas zonas ietvaros.

Dr.habil.oec.
Georgs Lībermanis