Dienests, kur sadala miljonus

Dr. oec. Irina Pilvere, Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta direktore, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas locekle, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

“Pirmā gada pieredze liecina: pašam lauksaimniekam jābūt skaidrībai, kad viņam jāpiesakās, lai saņemtu kādu atbalstu, un jāsaprot, kāpēc attiecīgajā ailītē jāizdara atzīme,” saka Irina Pilvere Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I

– Zemnieks arvien ražu vērtē rudenī. Līdzīgi rīkojas arī Lauku atbalsta dienests (LAD). Gada nogalē pienāca ziņa, ka pērn Latvijas lauksaimnieki Eiropas un nacionālo maksājumu veidā kopā saņēmuši 110,5 miljonus latu. Vai aplēsts arī atbalstāmo loks – cik tas bijis plašs, cik saimniecību sasniedzis?

– Grūti pateikt, cik tieši bijis atbalstāmo, kas saņēmuši naudu gan no Eiropas, gan nacionālajām subsīdijām, – mēs neveicam uzskaiti, kāds katram pretendentam ir atbalsts. Jo katram atbalsta veidam ir savi nosacījumi. Uz Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumiem bija pieteikušies gandrīz 70 000 pretendentu, dažādi: lieli, mazi, vidēji, visi, kuri varēja kvalificēties un iesniedza pieteikumu. Galvenais nosacījums – bija jāatnāk ar pieteikumu līdz pērnā gada 21. maijam.
Pēc mūsu provizoriskajiem aprēķiniem, uz nacionālajām subsīdijām un papildu valsts tiešajiem maksājumiem lopkopībā pretendentu ir līdz 30 000.
Nākamā lielā grupa: Eiropas struktūrfondu projekti – to ir divi tūkstoši.
Tomēr kopā skaitīt nav korekti, jo vienam pretendentam var būt vairāki projekti. Skaidrs gan tas, ka visvairāk pērn bija pieteikumu tiešmaksājumiem.

– Tātad jālēš, ka atbalstāmo loks kopumā varētu būt tuvu simt tūkstošiem?

– Jā. Jo vēl ir arī Lauku attīstības plāna pasākumi, kas sākās pērn un turpināsies šogad. Arī tur mums ir no tūkstoša līdz pat pieciem tūkstošiem pieteikumu, kā nu kurā pasākumā. Kopumā dažādu atbalsta pieteikumu pērn bija vairāk nekā divsimt tūkstoši. Tie ir ļoti dažādi gan apjoma, gan naudas ziņā, gan arī pēc tā, kāds laiks vajadzīgs to administrēšanai.
Jaunums bija pieteikumi ES tiešmaksājumiem. Tā ir Eiropas nauda, līdz ar to noteiktas ļoti stingras prasības šo pieteikumu administrēšanai. Tās ir ļoti līdzīgas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Astoņas valstis, tāpat kā Latvija, izvēlējušās vienoto platību maksājumu jeb vienkāršoto maksājumu shēmu. Varam teikt, ka astoņās valstīs, kur maksājumu shēma līdzīga, administrēšana notiek tāpat kā pie mums.
Pārmetums, ko nācies uzklausīt no pretendentiem: administrēšana rit pārāk gausi. Te nu jāatbild, ka Latvija ar to tika galā viena no pirmajām – izmaksas sākām jau novembrī. Pirms mums mazliet iemēģinājuši roku bija vienīgi poļi. Protams, decembrī tiešmaksājumus sāka maksāt arī citas valstis. Tomēr no astoņām valstīm, kuras ieviesa vienkāršoto maksājumu shēmu, neviena nav paguvusi tik daudz, cik Latvija. Turpināsim sākto arī šajā gadā.

No 30 līdz 100 000 latiem

– Teicāt, ka pieteikumi ir ļoti dažādi. Vai varat minēt ieskatam – kāds tad bija vismazākais un kāds visdižākais?

– Tas vēl nav precīzi izskaitļots, jo administrēšanas process pilnībā nav pabeigts un lauksaimniki vēl nav saņēmuši visu, kas viņiem pienākas. Tomēr pamatnosacījums bija, ka vienā pieteikumā atbalsta summa nedrīkst būt mazāka par 50 eirām jeb mazliet vairāk nekā 33 lati. Vienotā platības maksājumā tuvu šai minimālajai summai bija aptuveni 2,4 hektāri zemes. Ja laukā audzēja laukaugus, izcenojums jau bija pavisam cits. Savukārt, ja šādas pieteiktās platības atrodas trešās kategorijas mazāk labvēlīgā apvidū, tad izcenojums par hektāru jau tuvojas 100 latiem, līdz ar to varbūt pietiek ar vienu hektāru, kas bija mazākā platība, ko drīkstēja pieteikt vienā pieteikumā, lai izturētu minimālo kritēriju.
Tātad minimālā robeža atkarīga no tā, kas pieteikumā ietverts un kādu atbalstu lauksaimnieks pieprasa, – vai tikai vienotās platības maksājumu, par ko maksājam nedaudz vairāk nekā 13 latus par hektāru, vai zeme atrodas mazāk labvēlīgā apvidū, vai arī tur aug noteikti kultūraugi vai lopbarības kultūras.
Lielākie pieteikumi saņemti no tiem zemturiem – individuāliem zemniekiem, paju sabiedrībām, dažādām SIA, kas apstrādā visprāvākās platības. Ir saimniecības, kur lauki aizņem 100 hektārus, bet lielākās apsaimnieko pat vairāk nekā 2000 hektārus zemes. Ņemot vērā arī pārējos nosacījumus, dižākais atbalsta apjoms var pārsniegt pat simttūkstoš latu.

– Kādas ir pirmās atsauksmes par jūsu vadītā dienesta darbu?

– Tās ir divējādas – kardināli pretējas. Vieni, kas saņēmuši naudu savā kontā, ir bezgala priecīgi un zvana, vai tiešām drīkst šos līdzekļus tērēt. Otri, kam naudas ticis mazāk, nekā cerēts, protams, pauž neapmierinātību. Kļūmes bijušas visdažādākās: lauku pārdeklarācija, līdz ar to pieteiktās platības ir samazinātas, jo mūsu cilvēki tās kontrolēja. Turklāt bija jāievēro labas saimniekošanas prakses nosacījumi attiecībā uz pieteikto atbalstu mazāk labvēlīgajos apvidos – šo nosacījumu ir vairāk nekā divdesmit, un to paredz Lauku attīstības plāns. Ko visbiežāk neievēro? Nekopj meliorācijas sistēmas. Neievēro ugunsdrošības noteikumus, vides aizsardzības prasības, neievēro arī augu aizsardzības un dzīvnieku reģistrācijas prasības. Ja nav izpildīts viens kritērijs, atbalsts jāsamazina par desmit procentiem, ja divi – par divdesmit procentiem, tas attiecas uz atbalstu mazāk labvēlīgiem apvidiem. Tie, kas nav saņēmuši cerēto, raksta iesniegumus un skaidro mums, kālab viņi nav varējuši ievērot to vai citu labas saimniekošanas prakses nosacījumu.
Bet noteikumi visiem ir vienādi. Un mēs varam tikai konstatēt, vai tie ir ievēroti vai ne, jo atzinumus par šo specifisko nosacījumu ievērošanu mēs saņemam arī no citām valsts institūcijām, kuru funkcijās ir kontrolēt šo nosacījumu ievērošanu. Gadās arī, ka pieteikumā nav atzīmēts krustiņš ailītē, kas nozīmē pieteikšanos uz mazāk labvēlīgo apvidu atbalstu, jo piesakoties ir jāuzņemas zināmas saistības. Galvenās no tām – kā saimniekos turpmākos piecus gadus šajā teritorijā un ievēros labas lauksaimniecības prakses nosacījumus. Tāpēc nevar maksāt šo atbalstu, ja pretendents nav uz to pieteicies. Un te nav būtiski, vai tas noticis paša aizpildītāja paviršības dēļ vai kāda konsultanta, kas pats kaut ko nav izpratis aplama padoma iespaidā. Ja pieteikuma nav, – atbalsts nepienākas.

Paldies par prieku

– Tomēr gadu mijā LAD saņemts arī daudz vēstuļu, kur pausta atzinība par atbalstu. Varbūt ar kādu no šīm vēstulēm varat iepazīstināt arī “Latvijas Vēstneša” lasītājus?

– Lūdzu! Barkaviete Veronika Grudule Lauku atbalsta dienestam pateicību atsūtījusi gan dzejas rindās, gan prozā.

– Būtu interesanti mazliet ielūkoties, kāda ir pieteikumu izskatīšanas kārtība. Cik cilvēku pērn līdzdarbojās un tā vai citādi ietekmēja šo 110,5 miljonu latu sadali?

– Ja runājam par 70 000 pieteikumu, tos vispirms izskatīja reģionālās lauksaimniecības pārvaldes. Tās mums ir deviņas. Visi pieteikumi Integrētajā administrēšanas un kontroles sistēmā tika ievadīti datoros. Tad sākās administrēšana. Katrs pieteikums tika pārskatīts: vai ir visas ailītes aizpildītas, vai parakstīts, vai platības sakrīt, vai kultūru kodi atbilst ierakstītajam utt. Vārdu sakot, tas bija ļoti skrupulozs darbs, ko veica ap 130 cilvēku visas vasaras garumā. Līdztekus notika kontrole – mūsu cilvēki brauca uz vietas, mērīja laukus, pārbaudīja, vai pieteikumā uzrādītā kultūra atbilst tam, kas redzams dabā, salīdzināja citus parametrus. To visu veica vēl kāds pusotrs simts cilvēku. Protams, visas norises vadīja centrālais aparāts. Vēl jāpieskaita informātiķi, kas nodrošina, lai sistēma darbotos. Un tas viss tikai tiešmaksājumiem.
Citiem atbalsta veidiem tika iesaistīti citi darbinieki, kopumā vairāk nekā 800 cilvēku. Viņi visi ir cītīgi strādājuši, uzkrājuši pieredzi. Bet ar to nepietiks, jo šis gads sākas ar jauniem atbalsta pasākumiem, turklāt nedaudz mainās arī atbalsta saņemšanas nosacījumi. Taču būtiski ir tas, lai prasības visur būtu vienādas – gan Liepājā, gan Daugavpilī, gan Gulbenē un citur. Mēs jau šīs prasības neizdomājam, tās nosaka normatīvie dokumenti.

Četru acu princips

– Pieteikumu ievadīšanā datorā un arī pārbaudē var gadīties kļūdas. Kā no tām izvairīties?

– No kļūdām nav pasargāts neviens. Un tieši tāpēc ir principi, kas izriet no Eiropas Savienības regulās noteiktajām prasībām, piemēram, četru acu princips. Tas nozīmē, ka ar vienu pieteikumu vai projektu nekad nestrādā tikai viens cilvēks. Viena padarīto pārbauda otrs, tātad nodrošinātas vismaz četras acis, kas seko, lai nekas nepaliktu nepamanīts. Pēc tam paveikto vēlreiz pārskata virskontrole – vai nu daļas vadītājs, vai pat augstāka ranga amatpersona.Viss paveiktais darbs tiek dokumentēts. Ne velti LAD 2004.gada pavasarī tika akreditēts pat divas reizes visu šo darbu veikšanai. Akreditācijas pārbaudes veica starptautiska audita kompānija. Mūsu darbu regulāri pārbauda dažādas institūcijas, Eiropas Komisiju ieskaitot.
Protams, ja pretendents nav mierā ar mūsu lēmumiem, viņam ir tiesības sūdzēties.

– Kāda loma domstarpību gadījumā ir LAD direktorei? Vai jūs tieši varat ietekmēt kāda lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai noraidīšanu?

– Mūsu dienestā visi, kas pieņem lēmumus par projektiem vai pieteikumiem, ir ierēdņi. Uz mums attiecas Valsts civildienesta likuma prasības, kā arī likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā. Ikviens ierēdnis ir parakstījis saistības, ka viņš nepieņems lēmumus par saviem radiniekiem, draugiem utt. Tas ir sistēmas pamatā. Un ja ir vairāk nekā 200 000 dažādu pieteikumu, ja atbalsta pasākumu ir apmēram simts, neviens šai dienestā nevar būt ģēnijs, kas zina visu. Arī es ne.
Katrā pārvaldē ir izveidota sūdzību izskatīšanas komisija. Savukārt centrālajā aparātā ir vairākas šādas komisijas atkarībā no tā, kādu jautājumu skata. Šajās komisijās ir augstāka ranga darbinieki – departamentu direktori plus mani vietnieki attiecīgajā jomā, kas šīs komisijas vada. Tur vēlreiz izvērtē iepriekšējo lēmumu, par ko saņemta sūdzība. Es parakstu vēstuli par komisijas galīgo atzinumu. Reizēm gadās, ka iepriekšējais lēmums tiek atcelts. Tad visa procedūra sākas no jauna, atbalsta pieteikumu izvērtē vēlreiz. Tātad sistēma nodrošina, ka viens cilvēks nevienā posmā nevar vienpersonīgi pieņemt lēmumu.

– Lauksaimnieki atbalstu Eiropas un nacionālo maksājumu veidā saņems arī šogad. Kas būtu jāliek aiz auss, gatavojot jaunos pieteikumus?

– Šogad atspaids lauksaimniekiem gaidāms vēl bagātīgāks, arī nacionālajās subsīdijās būs vairāk līdzekļu nekā pērn. Atliek novēlēt, lai lauksaimnieki aktīvi pieteiktos uz visiem pasākumiem, uz kuriem viņi var pretendēt.

Andris Sproģis, “LV”

andris.sprogis@vestnesis.lv .