Cik aktīvi esam Eiropas fondu naudas apguvē

Pagājušajā gadā sasniegtie rezultāti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apgūšanā ļāvuši kliedēt bažas par struktūrfondu finansējuma apguves iespējām Latvijā. Decembra beigās no 84 Vienotā programmdokumenta (VPD) aktivitātēm intensīva darbība bija izvērsta 45 aktivitātēs – bija izsludināta vai jau noslēgusies projektu pieteikumu pieņemšana, apstiprināti projekti un sākta to īstenošana. Šīs aktivitātes aptver 56% no pieejamā struktūrfondu un nacionālā finansējuma jeb 456 miljonus eiru.
Sagatavošanās darbi pašlaik notiek 25 aktivitātēs, kurām atvēlēti 200 miljoni eiru jeb 24% no kopējā sabiedriskā finansējuma. Tuvākajā laikā šajās aktivitātēs sāksies nacionālo programmu īstenošana vai projektu pieteikumu pieņemšana, un šīs aktivitātes paredz sākt vērienīgu infrastruktūras projektu īstenošanu pašvaldībās.
Tajā pašā laikā faktiski nekāds progress nav sasniegts 14 aktivitāšu ieviešanā, kam paredzēts izmantot 164 miljonus latu jeb 20% no kopējā finansējuma. Šīs aktivitātes saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstīšanu perifērijās, aizdevumiem komercdarbības uzsākšanai, dalītās atkritumu vākšanas punktu izveidošanu u.tml. To ieviešanai FM iesaka izstrādāt precīzu laika grafiku, nodrošināt stingrāku uzraudzību un izvērst papildu informatīvo darbu.
Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš pauž gandarījumu par pērn paveikto, norādot, ka pirmie projekti jau visā pilnībā īstenoti un Latvijas valsts budžetā no Eiropas Komisijas (EK) saņemti pirmie maksājumi. Valsts kase, kas ir ES struktūrfondu maksājumu iestāde, jau pirms mēneša saņēma atmaksas no EK 1,59 miljonu eiru vērtībā par īstenotajiem un apmaksātajiem ES struktūrfondu projektiem no Lauksaimniecības un zivsaimniecības fonda. Bet finansējuma saņēmējiem pašlaik izmaksāti 16 miljoni eiru jeb 2,8% no kopējā pieejamā struktūrfondu finansējuma.
Tā kā struktūrfondu izmantotāju aktivitāte ir bijusi ļoti liela, atsevišķos sektoros projektu pieteikumi pārsnieguši tos apjomus, ko valsts tiem bija paredzējusi. Ministrs īpaši atzīmēja lauksaimnieku un lauku uzņēmēju aktivitāti.
Tomēr Eiropas naudas apguves pirmajā gadā iezīmējušās arī vairākas problēmas, un turpmāk lielāka uzmanība tiks pievērsta tieši projektu kvalitātei. Par vienu no nopietnākajām problēmām ministrs uzskata ne vien pašas FM, bet arī citu ministriju ierobežoto kapacitāti. Struktūrfondu apguves aktivitāte dažādos reģionos atšķiras. Vislielākā tā ir Rīgas reģionā, kur uzņēmēji pieteikuši 65% projektu, Kurzemē pieteikti 13%, Vidzemē – 8% un Latgalē – 7% projektu. Ministrs uzskata, ka projektu iesniegšanas aktivitātei visā Latvijas teritorijā jābūt vienmērīgai, tāpēc, iespējams, tikšot lemts par koeficientu piemērošanu. Šā gada budžetā paredzēts apgūt vairāk nekā 200 miljonus latu, tai skaitā nozaru ministriju budžetos šim nolūkam paredzēti 140 miljoni latu, bet FM budžetā – 60 miljoni latu.
Pērn veiksmīga bijusi arī Kohēzijas fonda apguve – Latvijai apstiprināti un jau tiek īstenoti 25 Kohēzijas fonda un ISPA (pirmsiestāšanās strukturālās politikas instruments) projekti, kuru kopējais struktūrfondu un nacionālais finansējums ir 555 miljoni eiru. No tiem 13 ir vides projekti, 11 – transporta nozares projekti un viens – tehniskās palīdzības projekts. Pagājušajā gadā pabeigti pirmie trīs Kohēzijas fonda projekti, kuru kopējā vērtība ir 31 miljons eiru. Divi no tiem ir “Via Baltica” ceļa posmu Rīga–Ādaži un Gauja–Lilaste atjaunošanas projekti (attiecīgi 17,3 un 7,2 miljoni eiru), trešais – Ventspils atkritumu apsaimniekošanas sistēmas atjaunošanas projekts, kas izmaksāja 6,7 miljonus eiru.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv