Par Latvijas tautsaimniecības soļiem

Ar 2000. gada jūnija skatu              &n

No Ekonomikas ministrijas sagatavotā ziņojuma

Satura rādītājs

Saīsinājumi, mērvienības un nosacītie apzīmējumi "LV" 259/261, 2.lpp.

1. Ekonomiskais stāvoklis un valdības politika:

īss kopsavilkums

........................................................................"LV 259/261, 2.lpp.

1.1. Makroekonomiskā attīstība "LV" 259/261, 2.lpp.

1.2. Valdības ekonomiskās politikas mērķi un prioritātes "LV" 259/261, 2.lpp.

2. Ārējā ekonomiskā vide

........................................................."LV" 259/261, 2.lpp.

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

.................................................."LV" 262, 2.lpp.

3.1. Iekšzemes kopprodukts "LV" 262, 2.lpp.

3.1.1. Attīstības tendences un struktūra "LV" 262, 2.lpp.

3.1.2. Prognozes "LV" 262, 2.lpp.

3.2. Cenas "LV" 262, 2.lpp.

3.2.1. Privātā patēriņa cenas "LV" 262, 2.lpp.

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un ārējās tirdzniecības cenas "LV" 262, 2.lpp.

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums "LV" 263/265,17.lpp.

3.3.1. Maksājumu bilance "LV" 263/265,17.lpp.

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums

pa preču grupām un valstīm "LV" 263/265,17.lpp.

3.3.3. Pakalpojumu eksports un imports "LV" 263/265,17.lpp.

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika "LV" 263/265,17.lpp.

3.4. Investīcijas "LV" 263/265,18.lpp.

3.4.1. Kapitāls un investīcijas "LV" 263/265,18.lpp.

3.4.2. Valsts investīciju programma "LV" 263/265,18.lpp.

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas "LV" 263/265,18.lpp.

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji

un valūtas maiņas kurss "LV" 266/268, 12.lpp.

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma

un vērtspapīru tirgus "LV" 266/268, 12.lpp.

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji "LV" 266/268, 12.lpp.

3.5.3. Noguldījumu un kredītu procentu likmes "LV" 266/268, 12.lpp.

3.5.4. Valūtas maiņas kurss

un Latvijas Bankas ārējās rezerves "LV" 266/268, 12.lpp.

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis "LV" 269, 2.lpp.

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds "LV" 269, 2.lpp.

3.6.2. Nodokļu ieņēmumi "LV" 269, 2.lpp.

3.6.3. Kopbudžeta izdevumi "LV" 272/274, 12.lpp.

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība "LV" 272/274, 12.lpp.

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmenis "LV" 272/274, 12.lpp.

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un pirktspēja "LV" 272/274, 12.lpp.

3.7.3. Nodarbinātība un bezdarbs "LV" 275, 4.lpp.

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

...................."LV" 275, 4.lpp.

4.1. Apstrādājošā rūpniecība "LV" 275, 4.lpp.

4.2. Transports un sakari "LV" 278/280, 11.lpp.

4.2.1. Autotransports "LV" 278/280, 11.lpp.

4.2.2. Ostu saimniecība "LV" 278/280, 11.lpp.

4.2.3. Dzelzceļa transports "LV" 278/280, 12.lpp.

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība "LV" 278/280, 12.lpp.

4.2.5. Sakari "LV" 278/280, 12.lpp.

4.3. Būvniecība "LV" 278/280, 12.lpp.

4.4. Enerģētika "LV" 278/280, 12.lpp.

4.4.1. Attīstības aktualitātes "LV" 278/280, 12.lpp.

4.4.2. Energoapgāde "LV" 278/280, 12.lpp.

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome "LV" 278/280, 12.lpp.

4.4.4. Cenas un tarifi "LV" 278/280, 12.lpp.

4.4.5. PVAS "Latvenergo" un a/s "Latvijas gāze"

debitoru un kreditoru parādu analīze "LV" 278/280, 12.lpp.

4.5. Lauksaimniecība "LV" 278/280, 12.lpp.

4.6. Iekšzemes tirdzniecība un maksas pakalpojumi "LV" 278/280, 12.lpp.

4.7. Tūrisms "LV" 278/280, 12.lpp.

4.8. Informācijas tehnoloģijas "LV" 281/282, 12.lpp.

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

"LV" 283/285, 5.lpp.

5.1. Integrācija Eiropas Savienībā "LV" 283/285, 5.lpp.

5.1.1. Pašreizējais stāvoklis "LV" 283/285, 5.lpp.

5.1.2. Eiropas Savienības pirmsiestāšanās

finansu palīdzība "LV" 283/285, 5.lpp.

5.2. Nacionālās programmas "LV" 283/285, 5.lpp.

5.3. Privatizācija "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.1. Īpašuma struktūra un investīcijas

privatizētajos uzņēmumos "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.2. Valsts īpašuma privatizācija "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.3. Akciju publiskais piedāvājums "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.4. Dzīvojamo māju privatizācija "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.5. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.6. Zemes privatizācija "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.7. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana

un izmantošana "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.8. Valsts īpašuma privatizācijas fonds "LV" 286/288, 2.lpp.

5.4. Uzņēmējdarbības attīstības politika "LV" 286/288, 2.lpp.

5.5. Mazie un vidējie uzņēmumi "LV" 286/288, 2.lpp.

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības

regulēšana "LV" 296/297, 2.lpp.

5.6.1. Konkurences politika "LV" 296/297, 2.lpp.

5.6.2. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā

programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.8. Īpaši atbalstāmo reģionu ekonomiskās

attīstības politika

5.9. Speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas

5.10. Izmaksu – izlaides tabulas statistikā

6. Rekomendācijas

Turpinājums. Sākumu sk. "LV" nr. 259/261, 14.07.2000.; nr. 262, 18.07.2000.;

nr. 263/265, 19.07.2000.; nr. 266/268, 21.07.2000.; nr. 269, 25.07.2000.;

nr.272/274, 28.07.2000.; nr.275, 01.08.2000.; nr.278/280, 04.08.2000.;

nr.281/282, 08.08.2000.; nr.283/285, 09.08.2000.; nr.286/288, 11.08.2000.

 

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.5. Mazie un vidējie uzņēmumi

Lai nodrošinātu kompleksu MVU attīstības stimulēšanu, šobrīd tiek veikti šādi pasākumi:

– uzņēmējdarbības valsts atbalsta fondu restrukturizācija un vienotas fondu struktūras, finansējuma piešķiršanas sistēmas un uzraudzības sistēmas izveidošana;

– tiek realizēts 2000. gada 29. februārī Ministru kabinetā akceptētais pasākumu plāns uzņēmējdarbības vides uzlabošanai (skatīt 5.4. nodaļu);

– tiek izstrādāti grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli", kas ietvers detalizētu MVU definīciju, nodalot mikro, mazos un vidējos uzņēmumus un specifiskus atbalsta mehānismus katrai no uzņēmumu grupām; papildināta sadaļa par eksporta atbalstu; iekļauta sadaļa par inovācijām;

– tiek izstrādāti grozījumi likumā par uzņēmuma ienākuma nodokli, paredzot nodokļu atlaides no investīcijām un darbinieku apmācībām;

– tiek aktualizēta MVU nacionālā programma 2002.-2006. gadam, kurā atsevišķi uzņēmējdarbības uzsācēji un esošo uzņēmumu darbības paplašināšanās atbalsta struktūra tiks apskatīta kā komplekss instrumentu kopums: uzņēmēja kompetences atbalstā; darbaspēka kvalitātes nodrošināšanā; piemērotas informācijas pieejamībā; piemērota finansējuma pieejamībā.

– krājaizdevu sabiedrību kustības aktivizēšanai tiek izstrādāts likums par krājaizdevu sabiedrībām, nodalot komercbankas un krājaizdevu sabiedrības un vienkāršojot krājaizdevu sabiedrību veidošanu, likvidāciju, pārraudzību un vadību.

Sākot ar 2001. gadu, Latvijā būs pieejams ERAB finansējums MVU kreditēšanai. Šis projekts noris ar Eiropas Savienības atbalstu, kas nodrošinās finansu resursu izmaksu cenu līmeni analoģiski lieliem finansu projektiem.

5.6. ielikums

Par kredītiem uzņēmējām sievietēm

Parakstot līgumu ar Nordic Investment Bank, Hansabanka ir apliecinājusi savu labo gribu un gatavību realizēt sieviešu uzņēmēju kreditēšanas programmu. Šī programma tiks realizēta visās Baltijas valstīs, un kopējā šo kredītresursu summa ir 1 miljons eiro. Nordic Investment Bank iniciatīva, kas sekoja Ziemeļvalstu Ministru padomes politiskam lēmumam, neapšaubāmi palīdzēs veicināt sieviešu vadīto uzņēmumu attīstību un būs tiem reāls atbalsts.

Latvijas uzņēmējām kopējā kredītos izsniedzamā summa ir 330 000 eiro. Saskaņā ar līgumu vienam uzņēmumam Hansabanka var izsniegt kredītu summā līdz 10% no kopējā kredītresursu apjoma, un šim kredītam jābūt kāda projekta līdzfinansējumam.

Hansabanka nodrošinās iespēju uz kredītiem pieteikties visās bankas filiālēs — Rīgā un 15 citās Latvijas pilsētās. Uzņēmumam, kas vēlas pieteikties uz kredītu, jādodas pie Hansabankas kredītspeciālista. Procentu likmes būs atkarīgas no katra konkrētā kredīta riska pakāpes un nodrošinājuma, tās svārstīsies amplitūdā no EUROBOR+4% līdz EUROBOR+5%.

Uz kredītiem, kas tiek piedāvāti šīs programmas ietvaros, var pieteikties uzņēmumi, kuru īpašniece ir sieviete vai arī kuru vadībā ir sieviete, kura piedalās stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesā. Dodoties pie Hansabankas kredītspeciālista, uzņēmumam jāsagatavo biznesa plāns, juridiskie reģistrācijas dokumenti un finansiālo rādītāju pārskats par iepriekšējiem periodiem.

Kā liecina bankas pieredze, Latvijā mazo un vidējo uzņēmumu, kuri konkrētajā gadījumā būs galvenie kredītu ņēmēji, darbības jomas ir ļoti dažādas — pārstrāde, pakalpojumi. Finansiālais atbalsts kredītu formā šiem uzņēmumiem ir ļoti nepieciešams. Arī neatkarīgi no konkrētās programmas Hansabanka kā vienu no prioritātēm ir izvirzījusi darbu ar maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Šādu kredītresursu nodrošināšana ir pozitīva tendence, un cerams, ka konkrēto kredītresursu piešķiršana ir sākums tālākam atbalsta darbam.

 

Būtiska loma MVU attīstībā būs Ministru kabineta 1999. gada 9. novembrī akceptētajiem MVU attīstības kreditēšanas projektiem. Paredzēts ar "Latvijas Hipotēku un Zemes Bankas" (LHZB) starpniecību 3 gadu laikā nodrošināt 10 milj. latu kredīta piešķiršanu MVU. Ik gadu tiks finansēti 400-500 MVU biznesa plānu, kopā trijos gados — 1200 līdz 1500 biznesa plānu. Ar projekta darbības trešo gadu gaidāmas finansēšanas darbības strauja paplašināšanās.

Uz 2000. gada 1. jūniju LHZB ir piesaistījusi EURO 5 milj., neizmantojot valsts garantijas, tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmējiem būs pieejami papildu finansu līdzekļi. LHZB šīs programmas ietvaros jau ir finansējusi 89 projektus, nodrošinot šiem uzņēmumiem investīcijas 3,5 milj. latu apmērā un radot aptuveni 300 jaunu darbavietu.

 

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības regulēšana

5.6.1. Konkurences politika

Viens no ekonomiskās politikas pamatuzdevumiem ir nodrošināt katram tirgus dalībniekam iespēju veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, saglabājot un attīstot vienlīdzīgu konkurenci, ierobežojot tirgus koncentrāciju un pārtraucot normatīvajos aktos aizliegtās darbības. Valdība Deklarācijā par iecerēto darbību īpaši uzsver pasākumus negodīgas konkurences ierobežošanā un Konkurences padomes darbības efektivitātes, neatkarības un atklātības nodrošināšanā.

Konkurences padome realizē Konkurences likuma normu ievērošanas uzraudzību. Tās darbību lielā mērā raksturo veikto pētījumu skaits par konkurences likumu pārkāpumiem.

Konkurences padomē 2000. gada četros mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, par vienu trešdaļu palielinājās iesniegumu skaits par aizliegtām vienošanām un uz pusi samazinājās iesniegumu skaits par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu un par uzņēmumu apvienošanos. Nenozīmīgi ir palielinājies iesniegumu skaits par negodīgu konkurenci un maldinošu reklāmu.

2000. gada četros mēnešos Konkurences padomē tika veikti 27 pētījumi (18 uzsākti 2000. gadā), no tiem 13 ir izbeigti, un 14 lietās darbs vēl turpinās.

Pēdējo mēnešu laikā ievērojams iesniegumu skaits (18% no kopējā saņemto iesniegumu skaita) tika saņemts no uzņēmumiem, kas ir preses un citu sabiedriskās saziņas līdzekļu pārstāvji. 26% iesniegumu tika saņemti no fiziskām un juridiskām personām, kas lūdza Konkurences padomi izskatīt konfliktu starp viņiem un uzņēmumiem, kuru darbību regulē vietējās pašvaldības. Iesniedzēji vairākos gadījumos uzskata, ka pašvaldības uzņēmumi, galvenokārt komunālo pakalpojumu sniedzēji, kas atrodas dominējošajā stāvoklī attiecīgo pakalpojumu sniegšanas tirgos, ļaunprātīgi izmanto šo izņēmuma stāvokli.

1999. gada 20. decembrī Saeima pieņēma Reklāmas likumu, kurš stājies spēkā 2000. gada 24. janvārī. No šā datuma pārkāpumi, kuri raksturojami kā reklāmas noteikumu pārkāpumi, tiek skatīti pēc Reklāmas likuma. Reklāmas likuma ievērošanas uzraudzību veic četras institūcijas savas kompetences ietvaros, to skaitā ir arī Konkurences padome. Kopš Reklāmas likuma pieņemšanas Konkurences padome ir saņēmusi divus iesniegumus par maldinošas reklāmas izplatīšanu. Pirmajā lietā nav konstatēts pārkāpums, bet otrā lieta pašlaik tiek pētīta. Šī nelielā pieredze Reklāmas likuma piemērošanā rāda, ka lietu izskatīšanas gaitā rodas problēmas, kas saistītas ar Reklāmas likumā noteikto iesniegumu izskatīšanas termiņu ievērošanu, kā arī nav noteikta iesniegumu izskatīšanas kārtība.

Līdzās tādām konkurenci ierobežojošām darbībām kā aizliegtās vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana Konkurences padome izvērtē arī tirgus strukturālās izmaiņas, kas būtiski ietekmē konkurenci, t.i., uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienošanos. Pēc apvienošanās tirgū var notikt resursu koncentrācija, kas var nodarīt potenciālu kaitējumu patērētājiem. Konkurences likuma IV nodaļa ietver uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienošanās noteikumus.

Saskaņā ar Konkurences likuma normām tirgus dalībniekiem, kuri ir nolēmuši apvienoties, pirms apvienošanās procesa uzsākšanas ir jāsniedz ziņojums Konkurences padomei. Likums neprasa paziņot visas apvienošanās, bet tikai tās, kur apvienošanās dalībnieku uzņēmējdarbības rādītāji atbilst Konkurences likumā izvirzītajiem obligātās paziņošanas kritērijiem, t.i., apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finansu gadā ir bijis ne mazāks par 25 milj. latu un vismaz viens no apvienošanās dalībniekiem pirms apvienošanās atradies dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū. Tādējādi tikai noteikta daļa no tirgos notiekošajām apvienošanām ir pakļautas Konkurences likuma uzraudzībai.

Pēc iepriekšējas paziņošanas konkurences uzraudzības institūcijai rodas iespēja izvērtēt apvienošanos pirms tās realizācijas. Ja plānotā apvienošanās var kavēt vai ierobežot konkurenci, Konkurences padome piedāvā apvienošanās dalībniekiem tās nosacījumu grozīšanas variantus. Izmantojot iepriekšējās paziņošanas mehānismu, tirgus dalībnieki var iegūt juridisko drošību attiecībā uz plānoto darījumu.

Ja tiek atklāta apvienošanās, par kuru bija jāpaziņo, bet tas netika izdarīts, Konkurences padome var piemērot naudas sodu un aizliegt apvienošanos.

Apvienošanās kā viens no uzņēmējsabiedrību reorganizācijas veidiem no Konkurences likuma viedokļa ir pakļauta valsts kontroles mehānismam tādēļ, ka valsts interesēs ir saglabāt tādas tirgus struktūras, kurās var pastāvēt efektīva konkurence. Uzņēmējsabiedrību apvienošanās šīs struktūras var mainīt. No apvienošanās labumu iegūst apvienošanās dalībnieki, bet ne vienmēr sabiedrība. Lai realizētu demokrātijas pamatideju par labklājības nodrošināšanu iespējami lielākam valsts iedzīvotāju skaitam, Konkurences padomei ir dotas tiesības iejaukties brīvās uzņēmējdarbības principā un kontrolēt noteiktu apvienošanos loku.

Konkurences likuma 15. panta pirmā daļa nosaka: "Ir aizliegtas un spēkā neesošas tādas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana". Šī norma atbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma jeb Romas līguma 81.pantā noteiktajam aizliegumam, kas attiecināms uz dalībvalstu uzņēmumiem. Aizliegtās vienošanās, kas noslēgtas starp konkurentiem, tiek uzskatītas par vienu no smagākajiem pārkāpumiem. Šī aizlieguma pārkāpums izraisa arī nozīmīgas negatīvas civiltiesiskās sekas pašiem pārkāpējiem, jo pretlikumīgais līgums ir spēkā neesošs no tā noslēgšanas brīža. Konkurences likumā noteikts vienošanos aizliegums, lai paši tirgus dalībnieki neradītu ierobežojumus konkurences attīstībai un izveidei jomās, kur valsts ir izveidojusi konkurējošas vides pastāvēšanas iespējas, lai sabiedrības lielākā daļa varētu baudīt ekonomiskā progresa priekšrocības.

Konkurences likums tāpat kā Eiropas Savienības attiecīgie tiesību akti paredz, ka uzņēmējsabiedrībām, slēdzot līgumus, kuru mērķis vai sekas var negatīvi ietekmēt konkurenci attiecīgajā konkrētajā tirgū, ir pienākums iesniegt paziņojumu Konkurences padomē, kas līgumslēdzējiem dotu juridisku drošību par nodibināmo tiesisko attiecību likumību. Ja vienošanās dalībnieki var pierādīt, ka pēc vienošanās gūtais labums ievērojami pārsniedz konkurencei nodarīto kaitējumu, vienošanās var tikt atļautas vai atļautas ar nosacījumiem. Turpretī, ja Konkurences padome konstatē aizliegto vienošanos, kura netika paziņota, uzņēmējsabiedrībām jārēķinās ar juridiskām sekām. Tādējādi pašu uzņēmēju interesēs ir saņemt Konkurences padomes atļauju pirms vienošanās noslēgšanas.

Atsevišķos gadījumos konkurenci ierobežojošā sadarbība īstermiņā varētu dot arī labumu patērētājiem, tomēr, ņemot vērā noslēgtā Līguma darbības termiņa ilgumu, minētie ierobežojumi varēja radīt reālas negatīvas sekas konkurencei konkrētajā tirgū. Eiropas Savienības prakse pierāda, ka vienošanās, kuras ierobežo brīvu konkurenci, nedz uzlabo pakalpojumu kvalitāti, nedz veicina resursu efektīvāku izmantošanu.

Ielikumos ir Konkurences padomes divu izmeklēto lietu izklāsti, kas raksturo uzņēmumu apvienošanās procesu uzraudzību un aizliegtās vienošanās. Un tie ir: "Interpegro-Latvija" un SIA "RIMI Baltija" apvienošanās (skatīt 5.7. ielikumu) un vienošanās aviācijas pakalpojumu tirgū (skatīt 5.8. ielikumu).

5.7. ielikums

"Interpegro-Latvija" un SIA "RIMI Baltija" apvienošanās

1999. gada nogalē Konkurences padomei tika sniegta informācija par darījumu, pēc kura realizācijas varētu notikt SIA "Interpegro-Latvija" un SIA "RIMI Baltija" darbības apvienošanās.

Lai izvērtētu apvienošanās iespējamo ietekmi uz konkrēto tirgu, Konkurences padome veica vairākus uzdevumus, proti, definēja konkrēto tirgu, analizēja nozarē eksistējošās barjeras ieiešanai tirgū, identificēja tirgū darbojošos dalībniekus un tiem piederošo tirgus daļu lielumus, definēja apvienošanās iespējamās pozitīvās vai negatīvās sekas.

Iesniegtās informācijas izskatīšanas sākumposmā par galveno jautājumu tika izvirzīta apvienošanās dalībnieku ekonomiskās darbības robežu noteikšana, t.i., konkrētā tirgus definējums Konkurences likuma izpratnē. Šīs problēmas risināšanā tika veikti vairāki tirdzniecības tīklu un piegādātāju apsekojumi, jo saskaņā ar Konkurences padomes metodēm konkrētā tirgus definēšanai blakus citiem faktoriem tiek izvērtēti klientu un konkurentu viedokļi par konkrēto tirgu. Izpētes laikā gūtā informācija liecināja, ka gan iespējamās apvienošanās dalībnieki, gan citi tirgus dalībnieki par saviem konkurentiem uzskata konkrētajā administratīvajā teritorijā esošos tirgus, kā arī jebkuru pārtikas preču veikalu. Ņemot vērā minēto, kā arī citus faktorus, t.i., apvienošanās dalībnieku piedāvāto preču sortimenta struktūru, patērētāju ienākumu līmeni un iepirkšanās parašas, apvienošanās dalībnieku darbībās aptverto teritoriju, lielo tirgus dalībnieku skaitu katrā pilsētas rajonā, par konkrēto tirgu Konkurences likuma izpratnē tika noteikts pārtikas preču mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgas pilsētā.

Izpētes laikā tika konstatēts, ka Konkurences likumā noteiktais apgrozījuma slieksnis (25 milj. latu) pastāv, taču neviens no apvienošanās dalībniekiem pirms apvienošanās neatradās dominējošā stāvoklī, jo katra individuālā tirgus daļa konkrētajā tirgū bija mazāka par Konkurences likumā noteikto lielumu, t.i., 40% (tātad nevienam nepiemita tirgus vara). Tādējādi apvienošanās dalībniekiem, neizmainoties būtiskiem lietas apstākļiem, oficiāls ziņojums par apvienošanos Konkurences padomei nebija jāsniedz. Vienlaicīgi apvienošanās tiešajiem dalībniekiem tika norādīts uz jaunizveidotā tirgus dalībnieka dominējošā stāvokļa iegūšanas iespēju kādas konkrētas preces iepirkšanas tālākai realizācijai mazumtirdzniecības tirgū. Šajā gadījumā apvienotajam uzņēmumam varētu kļūt saistoši vairāki papildu ierobežojumi tā uzņēmējdarbībā, kas noteikti Konkurences likumā kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmatošanas aizliegums.

Minētās apvienošanās ir palielinājusi kapitāla koncentrāciju viena konkrētā tirgus ietvaros.

5.8. ielikums

Par vienošanos aviācijas pakalpojumu tirgū

Konkurences padomes praksē piemērs ir nepaziņotā vienošanās — a/s "Air Baltic Corporation" un a/s "Transaero Airlines" 1998. gada 1. augustā noslēgtais sadarbības līgums par lidojumu organizēšanu maršrutā Rīga-Maskava (turpmāk — Līgums), kura atsevišķi noteikumi saturēja aizliegtās vienošanās pazīmes. Sakarā ar minēto 1998. gada rudenī Konkurences padome uzsāka lietas izpēti par iespējamo Konkurences likuma 15. panta pārkāpumu aviācijas pakalpojumu tirgū.

Izvērtējot Līgumu un ar lietu saistītos apstākļus, Konkurences padome konstatēja, ka starp abām aviokompānijām noslēgtais Līgums ir vienošanās, kurā ietverto atsevišķu noteikumu mērķis ir ierobežot konkurenci regulāro starptautisko gaisa pārvadājumu pakalpojumu tirgū, kā arī to, ka šo noteikumu iekļaušana Līgumā nebija nepieciešama Līguma mērķa sasniegšanai, t.i., sadarbības organizēšanai maršrutā Rīga-Maskava. Tika konstatēts, ka Līgumā iekļautie konkurenci ierobežojošie noteikumi aptvēra ģeogrāfiski daudz plašāku tirgu nekā maršruts Rīga-Maskava. Šo noteikumu ievērošana nozīmēja to, ka a/s "Air Baltic Corporation" un a/s "Transaero Airlines" vienojās ierobežot savu rīcību jeb uzņēmējdarbības brīvības principu, atsakoties no paralēlu darbību veikšanas tiešā un netiešā veidā. Tādējādi tika izslēgta konkurence tur, kur tā varētu pastāvēt un kur to pieļauj tiesību aktos noteiktais konkurences režīms. Īpaši akcentējams ir fakts, ka Līguma dalībnieki bija vienojušies par savu darbību ierobežošanu, kas ir aizliegta ar Konkurences likumu, jo tādējādi patērētājiem tiek liegta potenciālās konkurences iespēju baudīšana arī nākotnē.

A/s "Air Baltic Corporation" neizmantoja Konkurences likumā paredzētās tiesības un iespēju laikus novērst atsevišķu ierobežojošo Līguma punktu neatbilstību. Ņemot vērā minēto, kā arī apstākli, ka Līguma darbības laikā, t.i., ilgāk par gadu Līguma noteikumi tika ievēroti, arī tie, kas ir pretrunā ar Konkurences likuma normām, kā arī to, ka Līguma slēgšanas brīdī pusēm nebija nodoma izbeigt tā darbību pirms termiņa, tiek uzskatīts, ka līgumslēdzējpušu mērķis ierobežot konkurenci bija īstenojams Līgumā noteiktā ilgā laika periodā.

Vispusīgi izvērtējot lietas apstākļus, pārkāpuma veidu un smagumu, tā radītās sekas un katra vienošanās dalībnieka lomu pārkāpumā, Konkurence padome nolēma a/s "Air Baltic Corporation" uzlikt soda naudu 0,7% apmērā no a/s "Air Baltic Corporation" 1998. finansu gada apgrozījuma, to ieskaitot valsts budžetā.

Sakarā ar to, ka Latvija ir kļuvusi par ES asociēto dalībvalsti, izskatot lietas, kurās iesaistītie tirgus dalībnieki ir minētā līguma dalībvalstu rezidenti, Konkurences padomei ir iespēja izmantot vairākus starptautisko tiesību instrumentus, lai realizētu Konkurences likumā ietvertās idejas. Aprakstītajā gadījumā a/s "Transaero Airlines" bija Krievijas Federācijas kompānija. Krievija ir nozīmīgs starptautiskās tirdzniecības partneris ar Latviju, taču konkrētajā gadījumā attiecībās ar Krievijas Federāciju Konkurences padomes rokās nebija neviena starptautiskā tiesiskā instrumenta, kas ļautu vērsties pret a/s "Transaero Airlines", tāpēc Krievijas Federācijas aviokompānijai naudas sods netika piemērots.