Otrā dienā. Kad vētra norimusi

Kopš 9.janvāra nakts, kad Latvijas lielāko daļu skāra spēcīgā vētra un Ministru kabinets, izvērtējot radītos postījumus, ārkārtas sēdē izsludināja valstī enerģētisko krīzi, cilvēku kopīgie pūliņi un daudzo iesaistīto dienestu saliedētais darbs palīdzējis dzīvi daudzviet atkal ievadīt normālās sliedēs.

9.janvāris, Saulkrasti. Vētrā daudzi cilvēki devās pie jūras, lai baudītu dabas stihiju Foto: A.F.I

Saskaņā ar Enerģētikas likumu enerģētiskā krīze tiek izsludināta gadījumos, kad enerģijas piegāde ir traucēta vienai trešdaļai valsts iedzīvotāju vai arī teritorijā, kas aizņem vairāk nekā pusi no valsts. 9. janvārī elektroapgādes traucējumi bija aptuveni 60%, bet 10.janvāra pēcpusdienā – 35% patērētāju. Elektroenerģijas patēriņš Latvijā šais dienās bija samazinājies par 25%. Daudzviet, pēc VAS “Latvenergo” ziņām, elektroenerģijas piegāde atjaunota, daudzviet šo brīdi cilvēki vēl gaida pie aizdegtām svecām.
Vētra un tās seku apzināšana šajās dienās ir visu uzmanības degpunktā. Kā zināms, šī ir 40 gadu laikā Latvijā notikusī spēcīgākā vētra, tādēļ valdība atzina, ka pieredzes līdzīgu stihiju koordinēšanā nav. Situācijas apzināšanai Ekonomikas ministrijā tika izveidots īpašs Enerģētiskās krīzes centrs. Tā uzdevums ir koordinēt dažādu dienestu apkopoto informāciju un nepieciešamās palīdzības sniegšanu Latvijas pilsētām. Enerģētiskās krīzes centrs apkopo arī informāciju par zemnieku saimniecībām nepieciešamo palīdzību un koordinē pasākumus tās sniegšanā.
Paralēli koordinēšanas darbu veic gandrīz visas ministrijas. Ziņas par nepieciešamo palīdzību saņem valsts glābšanas dienesti.
Par krīzes atcelšanu valdība lems, līdzko tiks novērsti vētras postījumi un atjaunota elektroenerģijas piegāde.

Energosistēmai nepieredzēti zaudējumi

Vētra nodarījusi vēl nepieredzētus postījumus Latvijas energosistēmai, un tās seku likvidēšana ilgs vairākas nedēļas, komentējot pirmajā dienā pēc vētras saņemto informāciju, paziņoja “Latvenergo” amatpersonas. Valdes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Meļķo valdībai skaidroja, ka uzņēmums 110 līdz 330 kilovoltu līnijas varētu atjaunot četru dienu laikā, savukārt vidējā un zemsprieguma līnijas – aptuveni trīs nedēļās. Kopumā darāmā pietiks līdz rudenim, jo vētras izpostītās līnijas netiek sakārtotas pilnībā, tikai veikti nepieciešamie darbi, lai iedzīvotājiem atjaunotu elektroenerģijas padevi.

9.janvāris, Liepāja. Liepājas pašvaldība vētras radītos zaudējumus lēš aptuveni 600 000 – 700 000 latu apmērā

Vēja postījumi uz Rīgas – Ventspils šosejas. Vakar turpinājās autoceļu attīrīšana no kritušajiem kokiem un koku zariem, atsevišķos autoceļu posmos tika paplašinātas atbrīvotās joslas platums. Kopumā valstī strādāja 120 ceļinieku brigādes Foto: A.F.I.

“Latvenergo” dienesti ziņo, ka divās diennaktīs, novēršot vētras postījumus Latvijas energosistēmā, elektroenerģijas piegāde atjaunota 24 pilsētās. No lūzušiem kokiem atbrīvotas četras 330 kV līnijas, deviņpadsmit 110 kV līnijas, kā arī sākti darbi vidējā sprieguma un zemsprieguma līnijās. Bez sprieguma bija aptuveni 5000 transformatoru punkti. Vētras laikā krītošie koki nopostījuši vismaz 4000 elektrolīniju balstu. Kopumā būs jāuzstāda ap 3000 stabu. Elektroenerģijas piegāde 10.janvārī bija traucēta apmēram 40% no Latvijas teritorijas jeb aptuveni 180 000 klientu. Seku novēršanai vakar un aizvakar Latvijā strādāja vairāk nekā 250 brigādes, informēja VAS “Latvenergo” Ārējo komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis.
Vissmagāk vētrā cietuši Kurzemes rietumu un Vidzemes ziemeļaustrumu rajoni. 9.janvārī normāla elektroapgāde bija tikai Liepājā, taču dienas laikā “Latvenergo” speciālistiem izdevās nodrošināt enerģijas piegādes atjaunošanu Ventspilij un citām Kurzemes un Zemgales pilsētām – Aizputei, Alsungai, Ugālei, Nīcai, Kandavai.
Vētra ietekmējusi elektroapgādi arī Rīgā. Stiprā vēja dēļ no jūras ūdens tika pūsts Lielupes un Daugavas ietekā, un, tā līmenim ceļoties, bez sprieguma palikuši 20 transformatoru punkti.

Pašvaldību provizoriskie zaudējumi – 2, 65 miljoni latu

Saskaņā ar likumu “Par civilo aizsardzību” katrā Latvijas rajonā darbojas pastāvīgā ārkārtējo situāciju operatīvā komisija. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis 10.janvāra preses konferencē informēja, ka ne visos Latvijas rajonos rajonu padomes ir atbilstoši likumam sasaukušas ārkārtas sēdes, lai izvērtētu situāciju un lemtu par komisijas rīcību. Ministru pārsteidz to vētrā cietušo rajonu rīcība, kuros ārkārtas sēde sasaukta post factum – 10.janvārī – vai vispār nav sasaukta. “Rajona padomes nav reaģējušas Jēkabpils, Saldus, Talsu un Limbažu rajonā. Izvērtējot apkopotās ziņas, var secināt vienu – jo ātrāk pašvaldība uz notiekošo reaģējusi, jo precīzāks ir tās rīcības plāns.”

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas darbinieki telefoniski 10.janvārī centušies sazināties ar visu 26 rajonu pašvaldībām. Atsevišķi rajoni jau paspējuši apzināt vētras nodarīto zaudējumu apmērus. To kopsumma pašlaik ir 2 642 000 latu. Kā paskaidroja M.Kučinskis, ministrija apkopo to zaudējumu apmērus, kas skar pašvaldību tiešo funkciju izpildi, neietverot privātpersonām vai citām valsts struktūrām nodarītos zaudējumus. “Pašvaldību sniegtās ziņas apkoposim un precizēsim līdz 13.janvāra vakaram. Piektdien, 14.janvārī, šo informāciju nodosim Finanšu ministrijai.” M.Kučinskis atzina, ka daudzviet vētrā cietušajiem rajoniem zaudējumus grūti aprēķināt. Piemēram, Cēsu rajona Priekuļu pagastā no ierindas izgājis šķeldas apkures katls. Daudzviet smagi cietusi kāpu zona, ēkām vējš norāvis šīfera plāksnes no jumtiem, ko Latvijā vairs neražo.
Pēc patlaban ministrijas rīcībā esošajiem datiem, visvairāk cietuši Saldus, Ventspils, Jelgavas, Talsu un Cēsu rajons. Ministrs prognozēja, ka krīzes situācija ļaus ministrijai izvērtēt ne vien pašvaldību rīcību, bet galvenokārt izdarīt secinājumus, kā turpmāk optimāli organizējams pašvaldību ārkārtējo situāciju operatīvo komisiju darbs. “Jāatzīst, ka pašvaldību rīcība nav optimāla, taču tā ir labāka, nekā es cerēju,” “Latvijas Vēstnesim” sacīja M.Kučinskis.

Smagais darba cēliens glābējiem

“Ļoti svarīgi ir informāciju par gaidāmajām postošajām dabas parādībām saņemt, pirms tās ir klāt,” uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Aivars Straume, kā negatīvu piemēru minēdams katastrofu pērnā gada nogalē Dienvidaustrumu Āzijā. Tur, ja vien cilvēki būtu laikus brīdināti par tuvojošos cunami, upuru skaits varēja būt daudz mazāks.
Šo atziņu A.Straume uzsvēra, runādams par nepilnībām, ar kādām dienests saskāries, gatavodamies vētras seku novēršanai. Proti, pats VUGD bijis gatavībā, īpaši aktivizēti darbinieki Kurzemē, apziņoti operatīvie dienesti. Informētas rajonu ārkārtējo situāciju komisijas un Ārkārtējo situāciju valsts operatīvā komisija. Taču iedzīvotājus apziņot un informēt par sagatavotajām rekomendācijām, kā rīkoties vētras apstākļos, uzreiz nav izdevies. “Sākotnēji plašsaziņas līdzekļi informāciju neuztvēra pietiekami nopietni,” uzskata VUGD priekšnieks. “Pēc tam tā tika nodota, un vairs nebija nekādu problēmu. Taču šis jautājums turpmāk būtu jāizdiskutē ar Nacionālo radio un televīzijas padomi, lai nepieciešamības gadījumā brīdinājumi pie iedzīvotājiem nonāktu laikus. Jo mēs nespēlējamies ar situācijas nopietnību.”
Dienesti aizvadījuši ļoti smagu darba cēlienu. A.Straume stāsta: “Vētras laikā Ārkārtas operatīvās vadības centrā darbojāmies pēc iepriekš izstrādāta plāna. Ugunsdzēsēji pārgāja uz darbu divmaiņu režīmā. Kad centralizēti saņēmām informāciju, darījām visu, lai pirmām kārtām parūpētos par kritiskās infrastruktūras objektiem.”
Aizvadītajās divās dienās VUGD saņēmis ap 12 000 izsaukumu. Taču reāli palīdzība sniegta daudz vairāk gadījumu. Proti, kādā izsaukumā glābēji, kas darbu pārtrauca tikai tādēļ, lai aizbrauktu uzpildīt degvielu, gājuši talkā vairākās vietās. Glābējiem daudz palīdzējuši Nacionālo bruņoto spēku karavīri.
Kopš svētdienas vakara, kad izsludināta enerģētiskā krīze, VUGD kā koordinējošās institūcijas prioritātes ir seku likvidācija, piemēram, palīdzēt piegādāt ģeneratorus eletroenerģijas nodrošināšanai dažādiem objektiem. Dažiem lauksaimniecības objektiem ugunsdzēsēji piegādā ūdeni. “Spēks un līdzekļi nepārtraukti ir kustībā,” skaidro VUGD priekšnieks. “Kad vienā vietā problēma atrisināta, steidzam risināt tās citur.”
Jautāts, vai vētras šai saspringtajā laikā nav izkristalizējies kāds secinājums, A.Straume atzīst: tā kā mūsdienās viss ir tik atkarīgs no energoresursiem, iespējams, vajadzētu izdiskutēt jautājumu par varbūtēju obligātu prasību kritiskās infrastruktūras objektiem nodrošināties ar energopadeves alternatīvu, proti, ģeneratoriem.

Zagļi kāro ievākt ražu

“Policija bija laikus brīdināta par gaidāmo vētru, tāpēc darbu pastiprinātā režīmā sākām pirms tās,” stāsta Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību priekšniece Ieva Zvīdre. Pildīti ārkārtas situāciju operatīvās vadības centra rīkojumi. Uz nelaimju skartajiem rajoniem nosūtīti policisti no citiem rajoniem. Piemēram, pilsētās, kur nebija elektrības, bankas un citas iestādes lūgušas policiju nodrošināt dežūras to ēkās, turklāt likumsargi nodrošina arī pastiprinātas patruļas. Valsts policija pastiprinātā režīmā strādās, līdz beigsies enerģētiskā krīze. “VUGD darbinieki veic ļoti lielu darbu un noguruši krīt vai no kājām. Policisti Kurzemes pusē arī,” teic I.Zvīdre.
Negodīgi ļaudis vētras radīto postu mēģina izmantot savtīgam labumam. Juridiski nebūtu precīzi tos dēvēt par marodieriem, taču tīri cilvēciski tos citādi grūti nosaukt, atzīst Valsts policijas pārstāve. Pirmais gadījums konstatēts jau svētdienas vakarā Kuldīgā, kura grimusi tumsā. Kāds vīrietis izsitis logus laku un krāsu veikalam, kam elektrības traucējumu dēļ nedarbojās signalizācija. Viņu pieķēra, pateicoties policijas patruļas vērībai. Līdzīgs gadījums bijis Skrundā.
Lielas problēmas var sagādāt negodprātīgi cilvēki, kuri no vētras nogāztajiem elektrības stabiem mēģina noņemt vadus, kas satur krāsaino metālu.

Apkopo postījumus lauksaimniecībā

Kā jau ziņots, stiprais vējš nodarījis kaitējumu aptuveni 70% Latvijas saimniecību. Informācija par postījumiem turpina pienākt, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nemitīgi sniedz svaigākās ziņas. Tā kā telekomunikāciju un elektroenerģijas traucējumu dēļ daļa zemnieku ziņas par postījumiem vēl nebija paspējuši nodot, pilnīgu kopainu lauksaimniecības nozarē varēs gūt tuvākajās dienās.

Dienas vidū operatīvā informācija liecināja, ka palīdzība pēc vētras nodarītajiem postījumiem ir nepieciešama 14 piena lopkopības saimniecībām, trijām cūku audzēšanas saimniecībām, kā arī divām putnu saimniecībām.
Vakar pēcpusdienā apzināti arī pirmie vētras radītie postījumi, kuru dēļ bojā gājuši dzīvnieki un putni. Piemēram, Jēkabpils rajona cūku kompleksā “Miķelāni” nosmakušas 163 cūkas, jo vētras radītā elektrības pārrāvuma dēļ pārtraukusi darboties automātiskā ventilācija. 3 000 dzīvi palikušo sivēnu būs jānodrošina ārstēšana, kas prasīs vēl papildu izmaksas, nemaz nerunājot par dažādiem kompleksam nodarītiem tehniskiem bojājumiem.
Savukārt Mārupes lauksaimniecības centra vistu kūtij Tukuma rajonā ielūzuši griesti un iegāzusies siena, tādējādi nogalējot ap 20 000 putnu, kuri miruši gan tamdēļ, ka tika saspiesti, gan tamdēļ, ka nevarēja tikt pie barības un dzeramā. Kopumā pirms nelaimes kūtī bija 42 644 tikko dēt sākušu dējējvistu. Vakar visu dienu turpinājās putnu glābšanas darbi. Izskanēja arī ziņa, ka no divām kažokzvēru audzētavām Rīgas un Liepājas rajonā vētras laikā aizbēgušas simtiem ūdeļu. Kā Zemkopības ministrijas pakļautības iestāžu sanāksmē norādījis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, Amerikas ūdelei Latvijas dabā nav ienaidnieku. “Ja Amerikas ūdele tiek brīvā dabā – tas ir vājprāts,” sacījis ministrs.
Vēlu vakarā gan tika saņemta informācija, ka ūdeles tomēr neesot izbēgušas.
Rīt, 12.janvarī, notiks Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ārkārtas sēde, kurā lauksaimnieki tiksies ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, lai pārrunātu iespējamos risinājumus vētras radīto problēmu novēršanai.

Medicīnā nav ārkārtas situācijas

Nedēļas nogalē plosījusies stihija nav saudzējusi arī ārstniecības iestādes un sociālās aprūpes institūcijas. Galvenās problēmas bijušas ar elektroenerģijas piegādi. Piemēram, desmit sociālās aprūpes centriem nebija elektrības. Kā “LV” stāstīja Labklājības ministrijas Komunikāciju departamentā, vissvarīgāk ir nodrošināt normālu darbu iestādēs, kurās atrodas pieaugušie un bērni ar garīgās veselības traucējumiem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana.
Elektrības piegāde skāra arī vairākas ārstniecības iestādes, taču, kā “LV” stāsta Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics, medicīnā nebija ārkārtas situācija. Neatliekamā medicīniskā palīdzība tika nodrošināta visiem valsts iedzīvotājiem. M. Šics kā labu novērtēja visu iesaistīto dienestu sadarbību, kas bija absolūti adekvāta situācijai. Vienīgā problēma – trūkst radiosakaru iekārtu, kuras varētu krietni atvieglot saziņas procesu.

Materiālu sagatavojušas:
Zaida Kalniņa, “LV”
Ilze Apine, “LV”
Rūta Kesnere, “LV”