18. augustā klajā nāca pētījums "Mazā un vidējā biznesa attīstība Latvijā"

Tā autori ir Latvijas Attīstības aģentūras mārketinga direktors Valdis Avotiņš, Eiropas in tegrācijas biroja direktors Edvards Kušners un jurists Jānis Birzulis. Šis darbs veikts ar Sorosa fonda Latvijā atbalstu un ir pirmais plašākais mēģinājums izvērtēt likumdošanas un tās izmaiņu ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu attīstību.

Kādēļ Sorosa fonds Latvijā pievērsies uzņēmējdarbības vides pētīšanai? Tā atbalsts līdz šim visjūtamākais bijis galvenokārt mākslas, izglītības un kultūras sfērā. Taču pēdējā laikā fonds pievērsies arī mūsu valsts likumdošanas attīstības analīzei, un arī šis pētījums par maza jiem un vidējiem uzņēmumiem attiecināms uz šo jomu. Turklāt līdzīgi pētījumi jau veikti daudzās Austrumeiropas valstīs, un Latvija ir viena no pēdējām, kurā šāda analītiska darba vēl nebija.

Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ieguldījums dažādās tautsaimniecības nozarēs, to daļa iekšzemes kopproduktā, jaunradītajās darba vietās un jaunu tehnoloģiju izstrādē Latvijā iegūst arvien lielāku nozīmi. Pētījuma prezentācijā 18.augustā V.Avotiņš uzsvēra, ka droši var apgalvot — MVU uzskatāmi par mūsu valsts ekonomikas mugurkaulu: no kopējā uzņēmumu skaita MVU ir 99 procenti, tajos nodarbināti aptuveni 70 procentu no visiem strādājošajiem, bet iekšzemes kopproduktā to devums ir 50 procentu. Arī ekonomikas pārejas posmā tieši mazie un vidējie uzņēmumi ir aktīvāki un mobilāki. No zīmīgi arī tas, ka tieši MVU rada jaunu īpašnieku slāni — vidusšķiru.

Kaut gan 1997.gadā tika apstiprināta "Mazo un vidējo uzņēmumu nacionālā program ma", tās aktīvu īstenošanu apdraud nepietiekamais finansējums, un tikai pēdējā laikā ma zajam un vidējam biznesam un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai tiek pievērsta pastip rināta uzmanība. Latvijā ekonomiski aktīvo uzņēmumu ir nedaudz mazāk par 38 tūksto šiem, kas, salīdzinot pat ar pārējām Austrumeiropas valstīm, ir viens no zemākajiem rādītājiem uz 1000 iedzīvotājiem. V.Avotiņš uzsvēra, ka patlaban no 100 uzņēmumiem ekonomiski aktīvi Latvijā ir tikai vidēji 16, bet galvenais uzdevums ir tuvākajā lai kā panākt, lai ekonomiski aktīvi būtu vismaz 25 uzņēmumi. Turklāt lielākā daļa ekono miski aktīvo uzņēmumu atrodas Rīgā (53 procenti) un pārējās sešās lielākajās Latvijas pilsētās — Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī. Rīgas un tās tuvu mā esošajos Ogres, Cēsu un Tukuma rajonos ir gandrīz 11 procentu no visiem valsts uzņēmumiem. Rīgu var uzskatīt par privātā sektora izaugsmes dzinējspēku, kas ietekmē pat Valmieru un Valmieras rajonu. Visos pārējos rajonos kopā darbo jas tikai 18 procenti uzņēmumu, kas liecina par izteiktu nevienmērību uzņēmējdarbī bas teritoriālajā sadalījumā, rāda pētījums "Mazā un vidējā biznesa attīstība Latvijā".

E.Kušners informēja, ka šis darbs ir pirmais mēģinājums rast atbildi uz jautājumiem: "Vai, veidojot tiesisku vidi, kas labvēlīga lielajiem uzņēmumiem, tiek ievērotas arī MVU intereses? Vai likumdevēja darbībā vienmēr vērojama konsekvence un progno zējamība?" Viņš izteica viedokli, ka, piemēram, nodokļu likumdošanā daudzi akti uzņē mējiem diemžēl nav pieejami, bet darba likumdošanas normas ir daudzkārt mainītas, nereti pēc šīm daudzajām pārmaiņām atgriežoties sākumpunktā.

Viņš uzsvēra, ka ir lielas atšķirības starp vispārējo uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un tieši MVU attīstību, secinot, ka likumdošanas analīze liecina — par MVU atbalstu līdz šim nav mērķtiecīgi gādāts; pat tām izmaiņām, kas pozitīvi ietekmējušas MVU darbību, diemžēl ir gadījuma raksturs.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā ik gadu vidēji tiek pieņemti aptuveni 250 jaunu likumu un 350 Ministru kabineta noteikumu. Normatīvie akti, kas reglamentē uz ņēmējdarbību, tiek mainīti katru mēnesi, un to kvantitāte nereti dominē pār kvalitāti, no rādīja V.Avotiņš.

No pētījumā analizētajām 592 likumdošanas izmaiņām tikai nedaudz vai rāk par pusi (54 procenti) ir pozitīvi ietekmējušas MVU darbību, aptuveni trešā daļa — negatīvi, bet 16 procentu izmaiņu ietekme bijusi ar abējādu vai neitrālu nozīmi. Ana līze veikta, izmantojot Ungārijā piemēroto likumdošanas izvērtēšanas metodi, kuras pa matā ir juristu — ekspertu pieeja.

Pētījumam ir trīs daļas. Pirmajā sniegts pārskats par mazā un vidējā biznesa izaugsmi un attīstības tendencēm, kā arī valsts atbalsta nozīmi. Otrajā — aplūkots, kā likumdošanas attīstība un tās izmaiņas ietekmē uzņēmējdarbību, kā arī izvērtēts, cik pozitīvas vai negatīvas sekas uzņēmumu izaugsmē atstājuši likumu grozījumi. Trešajā daļā apkopoti galvenie secinājumi un priekšlikumi situācijas uzlabošanai.

Lūk, daži no tiem. Faktori, kas bremzē MVU attīstību, ir finansu līdzekļu trūkums, ie robežotas iespējas saņemt kredītus (augsti procenti, vāji attīstīta garantiju sistēma, ķīlu trūkums), biznesa iemaņu nepietiekamība, vājas zināšanas par tirgiem, dažādi administratīvie šķēršļi, kā arī biežās izmaiņas likumdošanā un konsekvences trūkums likumu un no teikumu piemērošanā. Lai turpmākajā likumdošanas attīstības procesā veicinātu uzņēmējdar bības un MVU attīstību, katrs plānotais grozījums daudz rūpīgāk būtu jāizvērtē tajās norma tīvo aktu jomās, kur līdz šim pārsvarā ir tieši negatīvās izmaiņas: licencēšana, iedzīvotāju ie nākuma nodoklis, ārējā tirdzniecība, darba likumdošana un valsts pasūtījums. MVU jāieinteresē un jāiesaista likumdošanas procesā un pastāvīgā dialogā ar valdību. Šai nolūkā jāpastiprina MVU sektora pārstāvniecība konsultatīvajos procesos, apspriežot nodokļa sloga izmaiņas, nacionālās programmas, valsts atbalsta politiku, uzņēmējiem pieejamos finansiālos stimulus un grantus.

Mudīte Luksa, "LV" nozares redaktore