Par ārkārtas stāvokli valstī pēc dabas katastrofas, par postījumu apzināšanu un to seku novēršanu. Ziņo:

Ekonomikas ministrija

Pirmdien pa dienu un naktī uz otrdienu energoapgādes situācija valstī krietni uzlabojusies. Operatīvo dienestu darbs vērtējams pozitīvi.
Elektroenerģijas padeve atjaunota visās Latvijas pilsētās. Elektroenerģijas lietotāju slodzes samazinājums ir 10%, salīdzinot ar “parastas otrdienas” slodzi. Saskaņā ar tiesību aktiem krīzi var atcelt, ja slodzes samazinājums ir ne lielāks par 7%. Šobrīd viskritiskākajā situācijā ir Kurzemes jūrmalas ciemati, kur sakarā ar vētras nodarītajiem postījumiem elektrības atjaunošana prasīs vēl divas trīs dienas.
Enerģētiskās krīzes centrs pirmdien līdz vēlam vakaram turpināja darbu, lai pieņemtu pieteikumus no pašvaldībām par tām nepieciešamo palīdzību un koordinētu elektrības ģeneratoru piegādi stratēģiski svarīgajiem objektiem – slimnīcām, pansionātiem, rehabilitācijas centriem, lielākajiem pārtikas uzņēmumiem.
Lielākā problēma, ar ko līdz šim saskāries centrs, ir sazināšanās tieši ar objektiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Saskaņā ar Enerģētikas likumu arī pašvaldībās krīzes situācijās ir jāizveido krīzes centri, kas koordinētu palīdzības sniegšanu uz vietām, bet tas diemžēl nav noticis un līdz ar to ir sarežģītas koordinācijas problēmas. Lai aktivizētu pašvaldību darbību un palīdzības sniegšanu saviem iedzīvotājiem, uz Enerģētiskās krīzes centra otrdienas sēdi tika aicināti tie rajonu padomju vadītāji (Alūksnes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas), ar kuru pašvaldībām bijis visgrūtāk sazināties un sadarboties. Centrs pauž neizpratni par pašvaldību gauso rīcību un atsaucību uz palīdzības piedāvājumiem.
Arī telefonsakari jau atjaunoti visos rajonu centros. Attiecībā uz pārtikas apgādi un ūdens piegādi centrs nav saņēmis sūdzības un palīdzības pieprasījumus.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Izglītības un zinātnes ministrija

Izvērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas apkopoto informāciju par vētras nodarītajiem postījumiem vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm, Ministru kabinetā otrdien, 11.janvārī, pieņemts lēmums atsākt mācības vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs no šā gada 12.janvāra līdz turpmākam rīkojumam.
Lēmumu par mācību darba pārtraukšanu konkrētā vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādē no šā gada 12.janvāra pieņem attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība un izglītības iestādes dibinātājs (ja tā nav pašvaldība).

IZM Komunikācijas nodaļa

Tieslietu ministrija

Otrdien, 11. janvārī, darbu normālā režīmā atsākušas tās Tieslietu ministrijas padotības iestādes, kuru darbība bija ierobežota sakarā ar vētras radītajiem elektroenerģijas padeves traucējumiem.
Izņēmums ir vienīgi Alūksnes Zemesgrāmatu nodaļa, kur gan atjaunota elektroapgāde, apkure un ūdensapgāde un tiek pieņemta apmeklētāju iesniegtā nostiprinājuma lūgumu dokumentācija, tomēr nav iespējams izdrukāt datus no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datu bāzes, līdz ar to apmeklētāji tiek lūgti pirms došanās uz zemesgrāmatu nodaļu iepriekš precizēt, vai šodien būs iespējams saņemt viņiem nepieciešamos dokumentus.
Vakar uz Alūksni devušies Valsts informācijas tīkla aģentūras speciālisti, tīkla traucējumus plānots novērst vienā dienā.
Apmeklētāju pieņemšana un apkalpošana pilnā apjomā atsākta zemesgrāmatu nodaļās, kur pirmdien vēl bija traucējumi, – Kuldīgas, Bauskas un Talsu Zemesgrāmatu nodaļā.
Pilnā režīmā darbu atsākušas arī visas Uzņēmumu reģistra nodaļas, kuru darbība līdz šim bija kavēta, – traucējumi novērsti reģionālajās nodaļās Bauskā, Saldū, Valmierā un Ventspilī.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Zemkopības ministrija

Pēc provizoriskās informācijas, ko zemkopības ministram Mārtiņam Rozem snieguši ministrijas dienesti, zaudējumi lauksaimniecības nozarē pēc pagājušās nedēļas spēcīgās vētras var pārsniegt piecus miljonus latu. M. Roze uzsver, ka ministrija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu saimniecību atjaunošanai un zaudējumu segšanai nepieciešamā finansējuma saņemšanu.
“Šobrīd mūsu galvenais uzdevums ir atjaunot saimniecību normālu darbību, nodrošināt, lai laikā, kamēr notiek elektroenerģijas līniju remontdarbi, neciestu dzīvnieki un zaudējumu apjoms nepalielinātos,” uzsver zemkopības ministrs. “Taču jau tagad jādomā, kā rīkoties tālāk, kur ņemt resursus zaudējumu segšanai, jo tieši lauksaimnieki nonākuši vissliktākajā situācijā – tas attiecas gan uz lopkopību, gan putnkopību, gan graudkopību, gan zivsaimniecību. Un, protams, mežsaimniecību.”
Pēc pašreizējās informācijas, stāvoklis ir kritisks vairākās zemkopības jomās – mežos zaudējumu apjoms tiek lēsts ap trim miljoniem kubikmetru koksnes, cietuši zinātniskās izpētes meži, briežu dārzi, nopietns kaitējums nodarīts dzīvnieku fermām un zivsaimniecībai. Katru dienu Zemkopības ministrija saņem aizvien jaunas ziņas par nodarītajiem postījumiem.
Vislielākie zaudējumi ir Ziemeļkurzemē, taču pilnīgas informācijas vēl pagaidām trūkst. Operatīvās informācijas koordinācija zemkopības nozarē uzticēta Pārtikas un veterinārajam dienestam.
“Ģeneratoru trūkums saimniecībās ir viena no vislielākajām problēmām dabas kataklizmu radītās krīzes situācijās,” uzskata zemkopības ministrs, “es saprotu, ka šāda ģeneratora izmaksas ir, sākot no 1500 latu, kas daudzām saimniecībām nozīmē lielus ieguldījumus, tādēļ ministrija apsver iespēju iekļaut subsīdiju programmā finansējumu, kas ļautu daļēji kompensēt izmaksas ģeneratoru iegādei saimniecībās. Tas palīdzētu turpmāk novērst tik nopietnas krīzes situācijas,” ir pārliecināts ministrs.
Pašlaik, pamazām atjaunojoties normālam zemkopības nozares darbam, notiek zaudējumu apzināšana. Visi ministrijas dienesti operatīvi ziņo ministram par stāvokli nozarē. Savukārt Lauksaimniecības datu centra speciālisti izmantoja aģentūras GIS sistēmu, lai Latvijas mērogā attēlotu vētras laikā skartos liellopu, cūku un putnu ganāmpulkus. Taču šī sistēma vēl ir izstrādes stadijā, to bija plānots ieviest tikai martā, bet jau tagad, tūdaļ pēc vētras, diennakts laikā tika izstrādāts papildu modulis, pēc kura tika apstrādāti Pārtikas un veterinārā dienesta aptaujas dati, un postījumos cietušās saimniecības atkarībā no dzīvnieku skaita, saimniecības profila un radīto zaudējumu pakāpes atspoguļotas kartē.
“Visus lauksaimniekus aicinām arī individuāli informēt par situāciju katrā konkrētajā saimniecībā. Ziņojiet par situāciju un par aplēstajiem zaudējumiem reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs!” uz savstarpēju sadarbību aicina M. Roze. Apkopot informāciju par zaudējumu apjomu uzticēts Lauku atbalsta dienestam. Ministrija uzskata, ka pašreiz ir jānovērtē iespējas, kā nozarei kompensēt zaudējumus: “Viens no variantiem ir līdzekļi no nacionālajām subsīdijām,” skaidro zemkopības ministrs, “taču šajā gadījumā vēl jālemj par to, kā naudu iegūt un no kurienes ņemt resursus. Precīzāk to varēs pateikt tad, kad pilnībā būs apkopoti zaudējumi. Tāpat iespējams atbalsts no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda – ja mūsu zaudējumu apjoms kopumā pārsniegs 0,6 procentus no nacionālā kopprodukta. Valdībā lemsim arī par citiem palīdzības variantiem.”

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Nacionālie bruņotie spēki

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību karavīri sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju un citām valsts un pašvaldību institūcijām turpina sniegt atbalstu dabas stihijas seku likvidēšanā.
65 NBS karavīri un zemessargi naktī no pirmdienas uz otrdienu turpināja stihijas seku likvidēšanas darbus. Zemessargi veica dažādu pašvaldības un rūpniecisku objektu apsardzi Kuldīgas, Ventspils un Talsu rajonā. Sadarbībā ar Valsts policiju veikta patrulēšana Kuldīgā, Kuldīgas rajonā, Cēsīs un Jaunjelgavā. Atbilstoši Enerģētikas krīzes centra norādījumiem NBS Štāba bataljona karavīri joprojām sniedz atbalstu lauksaimniecības saimniecībām Tukuma un Talsu rajonā ar sešiem mobilajiem elektroģeneratoriem un veic kritušo koku attīrīšanas darbus Rīgas Brāļu kapos.
Mobilo strēlnieku bataljona karavīri nodrošina Gaujienas internātskolas audzēkņus ar ēdināšanu, bet Zemessardzes 27.kājnieku bataljona zemessargi – Ainažu pilsētas bērnu psihoneiroloģisko slimnīcu ar lauku virtuvi. Dežūras turpina arī Jūras spēku kuģi pie Rīgas, Ventspils un Liepājas.
NBS Sauszemes spēku (SzS) 1. un 2.kājnieku bataljona, 3.reģionālā centra karavīri ir sākuši sniegt palīdzību “Latvenergo” elektrolīniju attīrīšanā. Vakar elektrolīniju attīrīšanā piedalījās arī Zemessardzes 45.kājnieku bataljona zemessargi, bet Mobilo strēlnieku bataljona karavīri pēc Alūksnes elektrotīklu pieprasījuma ir gatavi sākt elektrolīniju attīrīšanu. SzS 1. kājnieku bataļjona karavīri ir devušies palīdzēt novākt iebrukušo jumtu, lai atbrīvotu fermā iesprostotās vistas Tukuma rajona Džūkstē.
“Latvenergo” līniju apsekošanai no gaisa, ar NBS Gaisa spēku (GS) helikopteru MI-8 MTV, uz Kurzemi izlidoja “Latvenergo” speciālisti. Tika apsekotas līnijas Tume-Brocēni, Brocēni-Rudbārži, Rudbārži-Grobiņa. Pie Grobiņas NBS GS helikopters MI-8 MTV veica piespiedu nosēšanos, jo viena dzinēja apgriezienu rādījumi neatbilda normai. Veikt helikoptera dzinēja apskati un remonta darbus ieradīsies firmas „Helisota” speciālisti.
Pašlaik dabas stihijas seku likvidēšanā piedalās 180 NBS karavīru un zemessargu.

NBS Preses un informācijas daļa

VAS “Latvenergo”

“Latvenergo” speciālisti jau atjaunojuši enerģijas piegādi augstsprieguma apakšstacijās un novērsuši daudzus bojājumus vidējā sprieguma un zemsprieguma elektriskajās līnijās. Šobrīd elektroenerģijas pārtraukumi un piegādes traucējumi ir vairāk nekā 100 000 klientu, t.i., trīs reizes mazāk nekā pirmdienas rītā. Pagājušās svētdienas vētra radījusi nebijušus postījumus Latvijas energosistēmai, un tās seku likvidēšana ilgs vairākas nedēļas.
Divās dienās atjaunota energoapgāde visās Latvijas pilsētās, taču daudzviet ārpus koncentrēti apdzīvotām vietām elektrības vēl nav.
9.janvāra rītā kopumā elektroenerģijas nebija 390 000 klientu, 11.janvāra pusdienlaikā – 106 000 klientu.
Vētras dēļ pavisam atslēdzās 12 922 vidējā sprieguma transformatoru punkti. Vakar, 11.janvārī, plkst. 13 bez sprieguma bija vairāk nekā 4200 transformatoru punktu, visvairāk Dienvidu elektriskajos tīklos (pārsvarā Talsu un Valdemārpils tīklu rajonos) – kopā 1274, vismazāk bojāto transformatoru punktu bija Centrālajos elektriskajos tīklos – 119.
Vētras izrautie koki daudzviet pārrāvuši elektrības līnijas, turklāt krītošie koki nopostījuši vismaz 4 000 elektrolīniju balstu, izpostītas arī transformatoru apakšstacijas. Vētras seku novēršanā Latvijas energosistēmā pastāvīgi strādā vismaz 250 brigādes, starp tām ir arī līgumorganizāciju speciālisti.
10.janvāra vakarā pilnībā tika atjaunota elektroenerģijas piegāde Rīgā, kur postījumu bija vismazāk. Vissmagāk vētrā cietusi valsts rietumu daļa, kur lielas pūles bija jāveltī energoapgādes nodrošināšanā Ventspilij un tās apkārtnei, kā arī Talsiem. Daudz cietusi arī Vidzeme.
Pēc uzņēmuma speciālistu aplēsēm, vidējā spriegumā enerģijas piegādi varētu atjaunota līdz 24.janvārim, lielākajā daļā zemsprieguma – līdz janvāra beigām.

VAS “Latvenergo” informācija

Valsts ieņēmumu dienests

Tā kā atsevišķos Latvijas rajonos vētras izraisīto seku rezultātā nav elektrības vai tā ir traucēta, Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, kā rīkoties uzņēmējiem, veicot maksājumu uzskaiti, kad nedarbojas kases aparāti vai kases sistēmas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumu Nr.361 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām” (turpmāk – Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.361) 58.punktu laikā, kamēr nedarbojas kases aparāts vai kases sistēma, kases aparāta lietotājs uzņēmējs veiktos darījumus uzskaita ieņēmumu uzskaites reģistrā, norādot:
ieraksta datumu, kārtas numuru, darījuma summu (atsevišķi sadalījumā pa piemērotajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm), pievienotās vērtības nodokļa summu (atsevišķi sadalījumā pa piemērotajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm), citu lietotājam nepieciešamo informāciju.
Par darbdienas laikā saņemto skaidro naudu uz ieņēmumu uzskaites reģistra pamata kases aparāta lietotājs sagatavo kases ieņēmumu orderi un Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi” noteiktajā kārtībā iemaksā naudu kasē.
Savukārt pircējiem, veicot skaidras naudas norēķinus, ir tiesības pieprasīt no pārdevēja izsniegt maksājumu apliecinošu dokumentu. Šādā gadījumā pēc pircēja pieprasījuma kases aparāta lietotājs noformē reģistrētu kvīti atbilstoši MK noteikumu Nr.361 7.1. punktā minētajām prasībām. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.361 7.1. punktu kvītij jābūt numurētai un reģistrētai VID teritoriālajā iestādē, tai jābūt trijos eksemplāros, tās numuru visos eksemplāros veido sērija, kas apzīmēta ar diviem latīņu alfabēta burtiem, un ne vairāk kā sešu zīmju kārtas numerācija, un tajā paredzētas ailes šādu rekvizītu norādīšanai:
– kvīts izrakstīšanas datums (mēnesis rakstāms vārdiem);
– preču pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukums (fiziskai personai – vārds, uzvārds), nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ar pievienotās vērtības nodokli apliekamai personai – VID piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas numurs) un juridiskā adrese (fiziskai personai – deklarētā dzīvesvieta);
– preču pircēja vai pakalpojuma saņēmēja nosaukums (fiziskai personai – vārds un uzvārds), nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ar pievienotās vērtības nodokli apliekamai personai – Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas numurs) un juridiskā adrese (fiziskai personai – deklarētā dzīvesvieta). Ja fiziskā persona neveic saimniecisko darbību, deklarēto adresi norāda pēc tās pieprasījuma;
– pārdotās preces nosaukums, daudzums, cena un vērtība vai sniegtā pakalpojuma veids, apjoms, cena un vērtība;
– piešķirtās atlaides, ja tādas ir;
– pievienotās vērtības nodokļa likme un summa;
– darījuma kopējā summa (cipariem un vārdiem);
– par darījumu atbildīgo personu paraksti;
– cita papildu informācija.

VID Komunikācijas nodaļa