Pārtapšana vienas pieturas aģentūrā

Par stipro vētru, kas sasniedza orkāna spēku, aizvadītās nedēļas nogalē nebrīdināja vairs, kā ierasts, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra, bet gan jaunā Vides ministrijas institūcija – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra. Tā darbu sākusi 1.janvārī.

Jaunā institūcija izveidota, apvienojot Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru, Latvijas Vides aģentūru un Valsts ģeoloģijas dienestu. Tā koncentrēsies uz komersantiem, zemniekiem, pašvaldībām un valstij nepieciešamās informācijas sagatavošanu un izplatīšanu.
“Reorganizācijas ideja ir pamatīgi pārdomāta,” uzskata Andris Leitass, līdzšinējais Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūras vadītājs, kas iecelts par jaunizveidotās aģentūras direktoru. “Manuprāt, organizāciju apvienojums ir veiksmīgs un mums izdosies attaisnot uz sevi liktās cerības.”
Vides ministrs Raimonds Vējonis atzīst – aģentūras nosaukums ir pārāk sarežģīts.
Sākotnēji bijis iecerēts cits. “Pērn, diskutējot par likuma grozījumiem Saeimā, tika panākts kompromiss ar deputātiem, ka nosaukums būs šāds,” skaidro vides ministrs. Savukārt A.Leitass smej, ka to iemācīties bijis pirmais darba uzdevums aģentūras darbiniekiem.

Dzinuļi reorganizācijai

Funkcijas, ko veica trīs līdzšinējās organizācijas, satura ziņā bija atšķirīgas, tomēr no izpildes viedokļa – identiskas. Tādēļ tiek uzskatīts, ka apvienošanās ieekonomēs valsts budžeta līdzekļus un ieguvēja būs gan valsts, gan sabiedrība.
Motivējot reorganizācijas nepieciešamību, R.Vējonis min vairākus iemeslus. Pirmkārt, tā saistīta ar finanšu resursu optimizāciju. Otrkārt, ar funkciju dublēšanās novēršanu. Kā piemēru vides ministrs min virszemes ūdeņu monitoringu, ko veica divas institūcijas. Līdzīgi bijis vēl ar citiem. “Skaitījās divi dažādi monitoringi, par katru jāmaksā. Tas neliecināja par racionālu resursu izmantošanu,” uzskata R.Vējonis.
Treškārt, reorganizācija saistīta ar informācijas optimizāciju. Visu trīs bijušo institūciju pamatfunkcija bija informācijas apkopošana dažādos griezumos un ziņu sniegšana sabiedrībai. Dublēšanās izpaudusies, piemēram, kā informācijas sūtīšana citai institūcijai, lai tā var papildināt savu datu bāzi – un otrādi. Tagad visa informācija būs pieejama vienkopus.

Tā kā atsevišķos gadījumos dienesti nav spējuši valsti nodrošināt ar vajadzīgajām ziņām, aģentūrai šie robi jānovērš. Vides ministrs atgādina par neseno zemestrīci, kas pārsteidza Latviju: “Atbildīgais dienests, kas gadiem rūpējās par zemestrīču monitoringu, ne tikai nespēja nodrošināt iedzīvotājus un medijus ar svaigāko informāciju, bet vispār nespēja nodrošināt informāciju, jo, kā izrādījās, nestrādāja aparatūra.
Ņemot vērā bēdīgo pasaules pieredzi aizvadītā gada nogalē, plānojam iegādāties modernu zemestrīču monitoringa staciju, šogad to uzstādīt un pieslēgt globālajam tīklam, lai informācija, ko fiksējam par varbūtējām zemestrīcēm, būtu pieejama nepārtraukti.”

Paplašinātie pakalpojumi

Iecerēts jauno institūciju izveidot par vienas pieturas aģentūru. Tai jākļūst par visiem interesentiem draudzīgu institūciju. Proti, aģentūrai jānodrošina ar vajadzīgo informāciju sabiedrība, tautsaimniecības nozares, valsts pārvaldes institūcijas, kā arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts tās starptautisko saistību izpildei.
Iecere apveicama. To, kā plānoto īstenot, komentē A.Leitass: “Lai sasniegtu mērķus, svarīgs ir vadības mehānisms. No trim apvienotajām institūcijām līdz šim kā aģentūra atbilstoši Publisko aģentūru likumam (publicēts “LV” 11.04.2001.) darbojas tikai Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra. Abas pārējās organizācijas bija civiliestādes, kas valsts pārvaldes funkcijas neveica. Tāpēc jaunās iestādes darbā tiks likta lietā Hidrometeoroloģijas aģentūras pozitīvā pieredze, izmantojot iespējas, ko dod aģentūru likums. Viens no tādiem aspektiem – maksas pakalpojumu klāsta pieauguma un darba algas pieauguma sakarība. Algu palielināšanai nav saņemta dotācija, arī streiku kā darba algas palielināšanas metodi mēs savā darbā izslēdzam. Ir tikai divi ceļi, kā uzlabot darbinieku materiālo stāvokli, – taupīt resursus un palielināt ieņēmumus no maksas pakalpojumiem. Tas jādara, nevis nepārtraukti ceļot cenas, bet paplašinot sniegto pakalpojumu klāstu.
Hidrometeoroloģijas aģentūrai, kas pirms pārtapšanas par aģentūru 2003.gadā darba samaksas ziņā bija viena no viszemāk atalgotajām iestādēm valstī, tas izdevās. Proti, piedāvājot arvien jaunu praktiski lietojamu informāciju uzņēmējiem, ievērojami palielinājās ieņēmumi no maksas pakalpojumiem.
Darba specifikas dēļ Hidrometeoroloģijas aģentūrai, līdzīgi kā citiem Eiropas un arī pasaules nacionālajiem meteodienestiem, līdz šim nav bijuši reāli konkurenti no privātā sektora, taču, kā liecina pieredze, šajā sektorā lietotās vadības un plānošanas metodes var dot reālu labumu arī valsts sektorā strādājošai iestādei. Galvenā priekšrocība, ko paver aģentūru likums, ir uz galaproduktu orientēta procesu vadība, kurā katrs strādājošais ir motivēts radīt un atbalstīt jaunas idejas un īstenot tās ar iespējami mazāku resursu patēriņu.
Šī praktiskā pieredze arī būs stratēģiskā vadlīnija jaunās aģentūras darbā. Tās īstenošanai izveidota atbilstoša aģentūras struktūra. Proti, apvienojot trīs līdzšinējās Vides ministrijas sistēmas organizācijas, nav radīts vienkārši mehānisks apvienojums, bet gan pilnīgi jauna struktūra, kas nav sīki sadrumstalota. Tajā nav sektoru, kuros, kā daudzās valsts iestādēs, strādā viens vai divi darbinieki, jo tas ir līdzeklis, kā nodrošināt cilvēkiem darba samaksu. Mūsu struktūrā ir reālas nodaļas, kurās strādā reāli cilvēki. Tās vadīs darbinieki, kas reāli būs atbildīgi par padarīto.”

Augstas klases satelītinformācija

Šogad jāpaveic virkne praktisku darbu, kas aizsākti iepriekšējos gados. Piemēram, pērn iegādāts meteoroloģiskais radars. Projekts šogad jāpabeidz. Līdz ar to Latvijai būs pieejama precīza satelītinformācija. Viens no ieguvumiem – savlaicīgs brīdinājums par bīstamām stihiskām parādībām. Pēc A.Leitasa teiktā, šādu praktisku plānu ir daudz.
Daudz darāmā, lai sakārtotu vides monitoringu. “Vides ministrijas sistēmā vien ir deviņas ķīmiskās laboratorijas. Lai to rezultāti būtu ticami un ņemami vērā lēmumu pieņemšanā, laboratorijām jāiziet noteikts akreditācijas process. Tas viss maksā naudu. Ja laboratorijas būtu noslogotas, viss kārtībā. Taču, ja dārgā aparatūra jāuztur deviņās dažādās vietās un tā nav noslogota, skaidrs, ka kaut kas jāmaina,” nākotnē darāmo ieskicē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras direktors.

Praktiska informācija tautsaimniecībai

Kā jau minēts, aģentūrai ir vērienīgas ieceres paplašināt pakalpojumu klāstu. Jau tagad, sākot darbu, tā spēj piedāvāt kvalitatīvu specifisku informāciju tautsaimniecības nozarēm. Bez hidrometeoroloģiskās informācijas nav iedomājama, piemēram, ostu, jūras pārvadājumu, aviācijas, enerģētikas nozaru normāla funkcionēšana.
Aģentūra gatava piedāvāt informāciju biznesa vides prognozēšanai arī tūrisma un viesnīcu biznesam, celtniecības nozarei, vēja elektrostacijām un mazajām hidroelektrostacijām (HES). Par pēdējo runājot, vides ministrs skaidro: “Viens no pakalpojumiem, ko turpmāk piedāvās aģentūra, ir caurplūduma noteikšana mazajās HES. Tas ir būtisks jaunums ne tikai HES īpašniekiem. Šogad plānots izdarīt virkni grozījumu likumdošanas aktos un šādi uzlabot mazo HES kontroli, arī uzstādīt papildu prasības mazajām spēkstacijām, lai tās ar savu darbību nenodarītu būtisku kaitējumu Latvijas videi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ekoloģiskajam caurplūdumam. Kādam spēkstacijās būs jāfiksē caurplūdums, un to darīs jaunā aģentūra.”
Aģentūra piedāvā arī realizācijas apjomu plānošanu atkarībā no laika apstākļiem pārtikas ražotājiem un tirgotājiem. Piemēram, temperatūras paaugstināšanās vasarā tieši ietekmē mazumtirdzniecības apriti.
Ļoti plaša informācija domāta zemniekiem. Tā palīdz kultūraugu šķirņu izvēlē, paver iespējas prognozēt gaidāmo ražu, kā arī izvērtēt nepieciešamību apdrošināt apstrādājamās platības.
Laba sadarbība izveidojusies ar virkni pašvaldību. Aģentūra spēj modelēt gaisa piesārņojuma līmeni un veikt vides monitoringu. No ekonomiskā viedokļa pašvaldībām neatsverama ir apkures grādu dienu prognoze.
Plaša informācija būs pieejama uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijā, kuri tikai plāno sākt uzņēmējdarbību. Mūsu zeme nav pārbagāta ar derīgiem izrakteņiem, taču tie ir un tos var izmantot, piemēram, būvmateriālu ražošanā. Ziņas par tiem nodrošinās aģentūra.
“Būsim vienas pieturas aģentūra, kurā varēs vērsties par visiem iepriekšminētajiem jautājumiem, un cilvēkam vairs nevajadzēs domāt, kurā no trim līdzšinējām institūcijām meklēt vajadzīgo informāciju,” uzskata A.Leitass, atsaucoties uz Itālijas pieredzi, kur attiecīgie dienesti arī strādā kā viena organizācija. Savukārt R.Vējonis, augstu novērtējot līdzšinējo Hidrometeoroloģijas aģentūras veikumu, uzsver, ka tāds pats līmenis jāsasniedz arī ģeoloģijas un vides informācijas pasniegšanā. “Informācijai jābūt ar augstu kvalitātes zīmi,” rezumē vides ministrs.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv