Latvijas Republikas satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs vakar, 21.augustā, atklājot izstādes Ķīpsalas izstāžu hallē       Foto: Vilnis Klintsons

Jauno izstāžu sezonu viena no lielākajām izstāžu rīkotājsabiedrībām "BT 1" uzsāk ar 1. starptautisko autoceļu būvniecības izstādi "Autoceļi 2000" un 3. starptautisko noliktavu un aprīkojuma izstādi "Noliktava 2000". Reizē ar šīm nozīmīgajām prezentācijām notiek arī 24. starptautiskā Baltijas ceļinieku konference. Ķīpsalas jaunajā izstāžu hallē un ārējos laukumos 80 izstādes dalībnieki iepazīstina ar savu firmu darbu. Izstādē pārstāvētas šādas nozares: ceļu un tiltu projektēšana, būvniecība un uzturēšana, tehnika un izejvielas; ceļu aprīkojums un labiekārtošana; noliktavu tehnika, iekārtas un aprīkojums.

Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs:

— Man ir ļoti liels prieks atklāt šo izstādi. Jāatzīst, ka mums šodien, kad uz autoceļiem gan Baltijā, gan pasaulē pieaug automobiļu intensitāte, tā ir gan problēma, gan īsts izaicinājums visiem, kas būvē, uztur un apkalpo autoceļus. Kustības intensitātes pieaugumam kā mūsu jaunajam izaicinājumam mēs pretī varam stāties vispirms jau ar savu pieredzi un pēc tam ar jaunām tehnoloģijām. Man ir liels prieks, ka mēs esam pulcējušies šajā konferencē. Šīs jaunās tehnoloģijas ir ne tikai mūsu ceļu būvētāju guvums, tas ir arī galvenais ieguvums ceļu lietotājiem. Tāpēc, atklājot izstādi, no sirds apsveicu izstādes organizētājus, visus, kas piedalās šajā izstādē, un arī apmeklētājus. Ļoti ceru, ka no šīs izstādes iegūs ceļu būvētāji, uzturētāji, mēs visi, kuri lietojam ceļus. Vēlu labas sekmes!

Autosatiksmes departamenta direktors, Baltijas Ceļinieku padomes priekšsēdētājs Tālis Straume:

— Baltijas Ceļinieku padomei, organizējot savas konferences, mērķis allaž ir bijis viens — lai tās kalpotu ne tikai pieredzes apmaiņai, bet jo sevišķi ceļu industrijas attīstībai. Tāpēc tradicionāli konferenču laikā tiek rīkotas izstādes. Gribu apsveikt izstāžu nama saimniekus par augstā profesionālā līmenī organizēto vērienīgo izstādi. Izstādes dalībniekiem — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas uzņēmējiem, kā arī viņu ārvalstu kolēģiem, kas piedalās izstādē, novēlu panākumus un uzplaukumu viņu biznesā. Domāju, ka cieša sadarbība starp visiem tiem, kas veido pasūtījumus, un tiem, kuri šos pasūtījumus nodrošina, ir mūsu nākotne. To mēs visi redzam labiekārtotos un drošos ceļos visās Baltijas valstīs, zemēs apkārt Baltijas jūrai un tālāk.

Par mūsu un citu valstu sasniegumiem un iespējām izstādē "Autoceļi 2000"

Valsts akciju sabiedrība "Valsts autoceļu direkcija" sniedz visplašāko ieskatu Latvijas automaģistrāļu būvē un uzturēšanā, jo tās pārziņā valstī ir 203118,405 kilometri ceļa kopgaruma un 929 tilti. 1999. gadā autoceļu uzturēšanas un rekonstrukcijas programmās piedalījušies ap 40 ceļu un tiltu būves uzņēmumu, kopējais darbu apjoms sasniedzis 33 432 664 latus. Latvijas Lauku autoceļu programmas ietvaros veikti remontdarbi 311,89 kilometriem autoceļu segumu, no tiem 135,99 kilometri ir ceļi ar melno segumu. Reģionālās nozīmes projekta ietvaros uzbūvēti 10 km melno un 20 km grants vai šķembu segumu ceļa. Diemžēl ar Ministru kabineta 1999. gada 27. jūlija lēmumu Lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības programmas darbība līdz 2001. gadam ir apturēta. Kā atzina Latvijas autoceļu direkcijas informācijas nodaļas vadītāja Daiga Mežapuķe, plānojot šā gada darbu, ieceres bija optimistiskas. Bet neiekasētā akcīzes nodokļa dēļ daudz kas no iecerētā netiks paveikts. Problēmas rada tas, ka darbam uz autoceļiem, sevišķi melno segumu klājot, ir sezonas raksturs. Tā kā veicot liela apjoma ceļu būves darbus ir jāņem kredīts, tad neapskaužamā situācijā nonāks uzņēmumi.

Smiltenes ceļinieki "8. CBR" pērngad strādājuši godam, jo veikto darbu apjoms sasniedzis 6 miljonus latu, lielākie objekti — Baltezera tilts, kā arī A13 ceļa melnā seguma atjaunošanas darbi Kārsavā. Uzņēmuma tehniskais direktors Juris Anitēns pastāstīja, ka šogad sakarā ar nelabvēlīgo situāciju valstī apgrozījums būs ievērojami mazāks. Patlaban ceļinieki strādā Viļakā, atjauno Žīguru ceļa segumu 10 kilometru garumā. Šeit tiek lietota viena no modernākajām — aukstās reciklēšanas tehnoloģija. Jāpiebilst, ka "8. CBR" pērn atzīmēja trīsdesmit gadu jubileju. No 1993. gada uzņēmuma statuss gan ir mainījies, tas ir privatizēts. "8. CBR" ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Smiltenē un gadā nodarbina vidēji 300 cilvēkus, sezonā pat līdz 400, un uztur vienu no svarīgākajiem infrastruktūras objektiem pilsētā — katlu māju. Uzņēmums ierindojas arī lielāko nodokļu maksātāju skaitā valstī. Ceturtā daļa visu uzņēmumā nodarbināto aizņemti palīgražošanas nozarēs — galdniecībā, zāģētavā, betona izstrādājumu ražošanā un celtniecībā. Pērn "8. CBR" pabeidza darbus Strenču vidusskolas būvē un pilsētas centra labiekārtošanā. Šogad 1. septembrī tiks pabeigti remontdarbi Gulbenes, Trapenes un Bilskas mācību iestādēs.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors, Baltijas Ceļinieku padomes priekšsēdētājs Tālis Straume, satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs

Bijušais 4. ceļu būvniecības rajons 1993. gadā privatizēts un pārveidots par SIA "Viator". Uzņēmumam ir sava asfaltbetona rūpnīca un bitumena emulsijas ražotne Saulkalnē, kā arī divi karjeri Rīgas rajonā — Gaitiņos un Dubkalnos. Izstādes apmeklētāji varēja novērtēt šajos karjeros iegūto produkciju — šķembas, granti, dolomītu u.c. ceļu būvniecībai nepieciešamus materiālus. Iecirkņa vadītājs Ilmārs Cērmanis pastāstīja, ka uzņēmumā pastāvīgi strādā 200 cilvēku. Pērn remontdarbu apjoms sasniedzis 5 miljonus latu. Lielāko objektu skaitā ir Rīgas HES ceļa piebrauktuve Jaunjelgavā un Līvānu -— Preiļu ceļa remontdarbi, kuros izmantotas šķembas un asfaltbetons. SIA "Viator" lielākais pasūtītājs ir Rīgas pilsēta, kur pērn remontēta Merķeļa iela, šogad — Baznīcas ielas segums, kā arī veikta Daugavgrīvas ielas posma rekonstrukcija un kopā ar apakšuzņēmējiem -— lidostas pievadceļa būve. Viens no interesantākajiem objektiem ir Lorupes viadukta rekonstrukcija, ko nākammēnes paredzēts pabeigt. Jāpiebilst, ka savulaik šī uzņēmuma speciālisti piedalījušies viadukta būvē un tagad uzvarējuši konkursā par tā atjaunošanas darbu veikšanu.

Izstādē vairāk nekā puse dalībnieku ir tiešie ārvalstu firmu tehnikas izplatītāji. Visplašāk pārstāvētas Somijas un Vācijas firmas, kas piedāvā ceļu būves tehniku, aprīkojumu un materiālus. Piemēram, viens no lielākajiem Somijas ceļu būves uzņēmumiem "Lemminkainen". Interesanti ir arī citi kaimiņzemju stendi, piemēram, lietuviešu "Biseris", "Keliu inženineriojos centras", kas šāda veida izstādē piedalās pirmo reizi un klientiem piedāvā mobilās un stacionārās asfalta iekārtas, aukstā asfalta iekārtas un mikserus, asfalta masas sildītājus, emulsijas iekārtas. Uzņēmuma pārstāvis Stasis Jonatis pastāstīja, ka gada apgrozījums pērn sasniedzis 2,5 miljonus litu, bet šogad sakarā ar ekonomisko stagnāciju valstī tas būs ievērojami mazāks. Lietuvieši cer šajā izstādē atrast sadarbības partnerus un arī viņu izplatītās ārvalstu tehnikas pircējus.

Jāatzīst, ka Latvijā pazīstamas ir ceļu būves mašīnas ar vācu firmu "Wirtgen" un "Vögel" zīmēm. Interesenti varēja iepazīties ar jaunāko ceļu būves tehniku, kas bija izvietota ārpus paviljoniem. Viens no milzeņiem bija Smiltenes "8. CBR" īpašums. Un kā atzina smiltenieši, tad lietojot darbā šo asfalta ieklājēju, panākti atzīstami rezultāti. "Wirtgen Group" un partneru produktu oficiālais izplatītājs Latvijā SIA "Wirtgen Latvia" Baltijas tirdzniecības menedžeris Pēteris Hennings pastāstīja, ka sadarbība ar Latviju ilgst gandrīz jau divdesmit gadus, no 1980. gada, kad tika noslēgts sadarbības līgums ar uzņēmumu "Rīgas ceļi". "Wirtgen Latvia" piedāvā ceļu būves un remonta tehniku, ceļu frēzes, asfalta ieklājējus, blietēšanas un ceļa marķēšanas tehniku. Izmantojot šīs ceļu būves mašīnas, iespējams lietot jaunākos materiālus un moderno tehnoloģiju. Plašāku ieskatu šī uzņēmuma un tā sadarbības partneru darbā būs iespējams gūt nākamgad aprīlī Minhenē, apmeklējot specializēto celtniecības izstādi, kur šīs firmas ekspozīcijas laukums sasniegs 8000 kvadrātmetru. Jāpiebilst, ka "Wirtgen" grupas uzņēmumu darbinieku skaits (visās 60 pasaules valstīs kopā) ir 2500. Uzņēmuma gada apgrozījums ir 970 miljoni vācu marku.

Latvijas ceļu būves uzņēmuma "8. CBR" ekonomiste Aija Bandere

Firmas "Viator" darbu vadītājs Ilmārs Cērmanis demonstrē šķembas

Lietuvas "Keli? inženierijos centras" pārstāvis Stasis Jonatis

Visas trīs dienas no 21. līdz 23. augustam Ķīpsalā notiek arī starptautiskā Baltijas ceļinieku konference, kas ir šī reģiona ceļu būves speciālistu nozīmīgākais forums. Šogad konferencē piedalās 350 dalībnieku no 20 valstīm. Delegātu vidū bez Latvijas, Lietuvas un Igaunijas speciālistiem ir arī pārstāvji no Dānijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Vācijas, Zviedrijas, kā arī ceļu būves speciālisti no ASV, Kanādas, Japānas, Nigērijas u.c. Konferences gaitā tiks izvērtēts trijos gados Baltijas valstīs ceļu būves nozarē paveiktais un spriests par jaunu un mūsdienīgu autoceļu aprīkojumu, transporta koridoru veidošanu un transporta pakalpojumu attīstības perspektīvām Baltijas reģionā, ceļu tīkla pārvaldīšanu un finansēšanu. Konferences viesi iepazīsies ar Latvijas ceļinieku veikumu konkrētās vietās Latvijā.

Ingrīda Rumbēna, "LV" nozares redaktore

Foto: Vilnis Klintsons