Gaidāms EP atbalsts Līgumam par konstitūciju Eiropai

Pirmā 2005. gada Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesija galvenokārt veltīta Līgumam par konstitūciju Eiropai.

Eiropas Konventa prezidents Valerī Žiskārs d’Estēns un tolaik prezidējošās valsts premjers Silvio Berluskoni prezentē Līgumu par konstitūciju Eiropai. 2003.gada 18.jūlijs Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas

Vakar debatēm par jautājumiem, kas saistīti ar nozīmīgo dokumentu, tika veltīta visa diena. Šodien notiekošajā balsojumā, kur deputāti izteiks savu attieksmi par Eiropas Savienības (ES) pamatlīgumu, gaidāms pozitīvs balsojums. Vismaz tā atzina vairāki aptaujātie deputāti. Arī Latvijas deputāts Rihards Pīks, kurš strādājis gan Konventā, gan Starpvaldību konferencē, teica, ka vakar debatēs “spēcīgi pretargumenti neparādījās. Pamatā valda diezgan liela vienprātība, ka konstitūcija ir nepieciešama. Protams, katram var būt iebildumi pret dažiem jautājumiem, arī man ir, bet tas nenozīmē, ka līgums nebūtu vajadzīgs”.

Lielākie atbalsta

Vakar debatēs abas lielākās EP politiskās grupas – Eiropas Tautas partija un Sociāldemokrātu grupa – pauda atbalstu rezolūcijas apstiprināšanai. Rezolūcijas priekšlikumā, par kuru balsos eiroparlamentārieši, secināts, ka “konstitūcija ir labs kompromiss un ievērojams spēkā esošo līgumu uzlabojums. Konstitūcijas īstenošana sniegs redzamus ieguvumus pilsoņiem (..), dalībvalstīm (..), ES iestāžu efektīvai darbībai un tādējādi visai Savienībai.”

Nav atsauces uz kristietību

Lai gan Eiropas Tautas partijas līderis Hans Gerts Peterings atzina, ka lielākā daļa grupas balsos “par”, viņš iebilda, ka konstitūcijā vajadzēja iekļaut arī atsauci uz kristietību. Atsauce uz ES reliģisko pamatu – kristietību – pamatlīgumā nepieciešama “starpkultūru dialogam ar pasauli, īpaši musulmaņu pasauli. Tās ir mūsu saknes”.
Arī R. Pīks atzīst, ka labprāt būtu gribējis redzēt atsauci uz kristīgām vērtībām. Viņš gan piebilst, ka līgumā ierakstītais nav pretrunā ar kristīgajām vērtībām un zināmā mērā tās pat simbolizē, tomēr saka: “Ja būtu atsauce, būtu skaidrāk noteikts, kas mēs esam, uz kādām vērtībām balstāmies.”
Tā kā R. Pīks piedalījās arī Starpvaldību konferences darbā, kas notika aiz slēgtām durvīm, “Latvijas Vēstnesis” viņam jautāja, kādi bija galvenie argumenti, kāpēc dalībvalstu līderi vienojās neiekļaut atsauci uz kristīgajām vērtībām. R. Pīks skaidro: “Galvenais arguments bija ES tālāka paplašināšanās. Visiem ir zināms, ka ir pieņemts lēmums par iestāšanās sarunu sākšanu ar Turciju. Svarīgs aspekts bija arī tas, ka ES ir pietiekami daudz citu reliģiju pārstāvju. Piemēram, ES dzīvo 12 miljoni musulmaņu. Dažu valstu pārstāvji arī tāpēc laikam iestājās pret. Bet es domāju, ka tas nav pareizi. Ja mēs runājam par vērtībām un vērtību saglabāšanu, tad par to ir skaidri jāiestājas un no tā nevajag baidīties.”

Vai būs problēmas Līgumu ieviešot

R. Pīks atzīst, ka, viņa skatījumā, konstitucionālais līgums atbilst Latvijas interesēm un tajā būtisku pretrunu nav. Tomēr viņš atzīst, ka lielākie trūkumi būs saistīti ar līguma praktisko īstenošanu. “Galvenās problēmas es redzu jautājumos, kas saistīti ar konstitūcijas ieviešanu. Piemēram, ir iezīmēts, bet nav konkrēti zināms, kā tiks veidota kopējā ārējā un drošības politika. Lai gan tā ir absolūti nepieciešama, process, visticamāk, būs garš,” teic R. Pīks.

Politiskā rezonanse

Apzināsimies: Līguma par konstitūciju izskatīšanai EP nekādu tiešu juridisku seku nav. Tādas nerastos arī tad, ja lielākā daļa deputātu balsotu pret rezolūcijas tekstu. Tāpēc arī R. Pīks atzīst, ka, “ja EP pasaka nē, juridiski nekas nemainītos. Līguma stāšanās spēkā galvenokārt ir atkarīga no ratifikācijas procesa ES dalībvalstīs”. Tomēr viņš piebilst, ka negatīvam lēmumam būtu plaša politiska rezonanse un tas noteikti varētu iespaidot ratifikācijas procesu dalībvalstīs.