1990.gada 19.septembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos– Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrēsimies. Turpinām izskatīt Augstākās padomes Kārtības rulli jeb reglamentu. Runātāju saraksts debatēs– deputāti Einars Repše, Preinbergs, Muciņš, Šteins, Ozols, Bojārs.

Vārds deputātam Einaram Repšem.

E.Repše: Labrīt, cienījamie deputāti! Šodien, runājot Kārtības ruļļa apspriešanas pirmajā lasījumā, es mēģināšu atbildēt uz jautājumu, vai Kārtības rullis, manuprāt, ir gatavs pieņemšanai pirmajā lasījumā vai ne. Es gribētu apgalvot, ka šobrīd Kārtības rullis nav mums vitāli nepieciešams, jo mēs kaut kā un diezgan stabili strādājam ar esošo pagaidu Kārtības rulli. Ja mēs strādātu šobrīd pie jauna Kārtības ruļļa jeb reglamenta, tam būtu jābūt būtībā daudz stingrākam, kārtīgākam un varbūt pat radošāk attīstītam. Turpretī tas projekts, kas šodien ir iesniegts izskatīšanai, nepasaka gandrīz neko jaunu, tikai būtībā pārstāsta esošo pieredzi dažādu jautājumu risināšanā.

Priekšsēdētājs: Deputāt Bresi un deputāt Špoģi, jūs traucējat savam kolēģim Einaram Repšem runāt, esmu spiests jums izteikt piezīmi.

E.Repše: Šis Kārtības rullis satur vairākas nodaļas, kas mums šobrīd nav vitāli nepieciešamas. Tās ir tādas kā ministru kabineta izveidošana, kā Augstākās padomes augstāko amatpersonu ievēlēšana, turpretī tās nesatur dažas nodaļas, kas varbūt mums tuvākajā laikā patiešām būs vajadzīgas, proti, kaut vai par ministru kabineta krišanu. Šī Kārtības ruļļa apstrāde plenārsēdēs tieši, virzot to pirmajā, otrajā, trešajā lasījumā, protams, ir iespējama, bet tas paņems ļoti daudz darba un ļoti daudz laika, ja deputāti mēģinās ar saviem priekšlikumiem nākt tieši sēdē, tos pamatot, balsot un tā tālāk. Manuprāt, lietderīgi šobrīd būtu Kārtības rulli atdot papildu piestrādei, lai rūpīgi izstrādātu tos jautājumus, kurus šeit minēja daudzi jo daudzi runātāji. Nemēģināšu atkārtot tos astoņus konceptuāli neizstrādātos jautājumus, uz kuriem norādīja deputāts Lagzdiņš, bet vēlos pateikt tikai par dažiem.
Piemēram, mums ir likums par tautas deputāta statusu, kurā fiksēti deputāta iesniegumi, jautājumi un pieprasījumi. Šajā likumā ir fiksēts, ka uz jautājumu deputātam jādod atbilde ne vēlāk kā triju dienu laikā. Ja atbildes sagatavošana prasa ilgāku laiku, Augstākās padomes priekšsēdētājs ar savu lēmumu var šo termiņu pagarināt, ziņojot par to deputātam. Līdzīga procedūra likumā ir paredzēta attiecībā uz deputātu pieprasījumiem. Līdz šim es esmu izsūtījis kādus 10 jautājumus dažādām valsts institūcijām. Daži no tiem ir aizgājuši laikā un atbildēti laikā, gan neviens triju dienu laikā, daži netika atbildēti laikā, daži vispār pazuda. Ne reizi, protams, Augstākās padomes priekšsēdētājs negriezās pie manis ar lūgumu, lai pagarinātu šo termiņu, un es arī to nemaz nevienam nepārmetu, jo es saprotu, ka šis jautājums vienkārši nav atrisināts. Izrādās, ka Augstākajā padomē nav dienesta, kura rūpēs būtu sekot šiem caur sekretariātu oficiāli izgājušajiem un reģistrētajiem deputātu pieprasījumiem un jautājumiem. Nav neviena dienesta, kuram būtu jārūpējas, lai valsts institūcijas laikā atbildētu. Tātad kaut vai šis konkrētais darba jautājums vienkārši nav atrisināts. Bez tam ir nopietni jāpadomā, vai to var uzdot sekretariātam.
Par balsu skaitīšanas komisiju. Latvijas laika Kārtības rullī balsis skaitīja speciāli zvērināti cilvēki, bet ne deputāti. Es pilnīgi piekrītu deputātam Lagzdiņam, ka tas pienākumu saraksts, kas šeit Kārtības rullī ir ierakstīts sekretariātam, pirmām kārtām nav veicams tik nelielam cilvēku skaitam. Otrām kārtām, ja mēs šim darbam tērējam to deputātu laiku, kuri ir ievēlēti sekretariātā, tādā gadījumā viņiem neatliek laika savam tiešajam deputāta darbam, proti, līdzdalībai likumprojektu izstrādē. Tas arī būtu ļoti konceptuāli izdomājams, kādus pienākumus precīzi mēs uzticam sekretariātam un kā sekretariāts tiek veidots. Varbūt, ka tikai sekretariāta vadītāju vajadzētu ievēlēt no deputātiem. Reglamentā vēlētos redzēt tieši šādus sīkus praktiski atrisinātus jautājumus, nevis vispārīgas frāzes par to, kādas ir deputātu tiesības, un citas līdzīgas lietas.
Tālāk, otrais jautājums, par ko es gribētu runāt, ir tas, ka demokrātisko valstu parlamentu praksē ļoti pazīstami ir tā saucamie jautāšanas laiki jeb jautājumu stundas. Regulāras jautājumu stundas, kad tiek tincināti valdības locekļi, ministri, premjerministrs un tamlīdzīgi. Tā ir regulāra procedūra, kas nodrošina kontaktu starp parlamentu un valdību, kas nodrošina atgriezenisko saiti. Mums šīs ļoti nepieciešamās saites pagaidām trūkst. Jau minēju, ka ļoti maz izstrādāta valdības atsaukšanas procedūra, bet mums iebildumi pret konkrētiem ministriem var rasties visā drīzumā. Bez tam es uzskatu, ka atsaukšanas procedūrai ir jābūt vismaz vienlīdzīgi ar izvirzīšanas un ievēlēšanas procedūru, jo mūsu parlamenta specifikas dēļ, kad vienā lielā Tautas frontes frakcijā ir apvienojušies cilvēki, kas tomēr pārstāv plašu uzskatu spektru un reizēm ļoti svarīgos jautājumos nebalso pilnīgi kompetenti, var izrādīties, ka tiem ministriem, kuriem mēs sākumā varbūt aiz entuziasma, varbūt aiz citiem apsvērumiem savas balsis devām, šo balsu vairs nepietiks, ja kaut neliela daļa prasīs vai domās citādi. Rezultātā šīs amatpersonas faktiski ir uz neierobežotu laiku amatā. Tas atkal nav pieņemami, manuprāt, parlamenta praksē.
Nākamais jautājums ir par likumprojekta izskatīšanas gaitu. Manuprāt, tā arvien vēl nav skaidra. Vakar bija ļoti pamācošs gadījums, kad šeit pat ļoti augstu un inteliģentu cilvēku līmenī notika strīds par to, vai mēs drīkstam balsot pa pantiem trešajā lasījumā un par atsevišķu pantu sadaļām vai nedrīkstam. Visi, kas strīdējās, turēja rokās reglamentu, mēģināja uz to atsaukties, bet izrādās, ka tur tas vienkārši nebija reglamentēts. Bez tam arī vakardien deputāts Cilinskis uzdeva jautājumu sēdes vadītājam, vai drīkst otro jautājumu, kad runa gāja par kāda jautājuma izskatīšanu. Sēdes vadītājs atbildēja– tas ir uz jūsu sirdsapziņas. Bet nedrīkstētu tādas lietas palikt uz deputāta sirdsapziņas, tam ir jābūt reglamentā. Un mums ir jāizšķiras, vai mēs jautājam vai nejautājam. Piemēram, par to pašu reglamentu katram deputātam, saņemot to, bija vismaz desmit jautājumu, un varbūt kādi pieci svarīgi. Pieņemot, ka mēs drīkstam uzdot tikai vienu jautājumu, man liekas, ka tas ir nenopietni. Varbūt tad neuzdot nevienu principā, jo, ja parlamenta sēde ir vienīgā vieta, kur visas komisijas un deputāti ir kopā, tādā gadījumā mums ir jāizšķiras. Varbūt mēs tomēr tērējam laiku un katru jautājumu izskatām, kamēr tas ir visiem deputātiem skaidrs. Šajā sakarā varbūt tomēr mēs varam arī atgriezties pie pasaulē pazīstamās prakses, ka debates var pārtraukt tikai ar divām trešdaļām no klātesošiem balsotājiem. Tas, protams, ir diskutējams.
Bez tam galīgi neskaidrs ir tas, kādi labojumi drīkst parādīties likumprojektā pēc otrā lasījuma. Izrādās, ka tikai, apspriežoties komisijas sēdēs starp otro un trešo lasījumu, divos dažādos likumprojektos ir parādījušies papildu elementi, kas būtībā ir konceptuāli. Vismaz var strīdēties, vai viņi tādi ir vai nav. Ja šādi labojumi būtu nākuši parastajā kārtībā, tādā gadījumā būtu vajadzīgi visi trīs lasījumi– pirmais, otrais, trešais, un šeit teksts pēkšņi parādās pirms trešā lasījuma. Vai deputāti var paspēt to izskatīt un laikus pārdomāt? Manuprāt, ir skaidrs, ka pirmais lasījums– tas ir konceptuāli, otrais lasījums ir balsojums pa pantiem, trešais lasījums– galīgā redakcija. Ja parādās jaunas idejas, nepieciešams atkārtot vismaz otro lasījumu.
Nav skaidrs arī, kurš kurā brīdī var tikt pie vārda, it sevišķi pie mikrofoniem zālē. Reglamentā gan ir kaut kas teikts par divām minūtēm, kas tiek dotas replikām no vietas un no zāles, bet arī šis jautājums, manuprāt, ir precīzi jāreglamentē. Ir pretrunas par debatēm, par pierakstījušos kārtību un frakciju proporcionalitātes kārtību u.tml.
Ir arī daži tehniski labojumi, to varbūt ir pat krietni daudz. Bet es gribētu teikt, ka patiešām šādus konceptuālus labojumus un arī visus tos, ko citi kolēģi izteica, mums nav racionāli mēģināt izstrādāt plenārsēdē. Tāpēc, lai arī ir atzīstams tas lielais un vajadzīgais darbs, ko komisija veikusi, varbūt tomēr ieteikt šo likumprojektu papildināt, piestrādājot tieši komisijā. Faktiski tas nozīmē, ka mēs to pagaidām pirmajā lasījumā nepieņemam.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mans viedoklis attiecībā uz Kārtības rulli nedaudz atšķiras no deputāta kolēģa Repšes domām. Es uzskatu, ka ir ieguldīts liels darbs. Protams, šī vēl nav tā reize, kad būtu jāpieliek punkts un jāpasaka, ka dokuments ir gatavs. Bet, manuprāt, katrā ziņā par mūsu Kārtības rulli varētu nobalsot pirmajā lasījumā.
Par dažiem trūkumiem varbūt tīri konkrēti. Pirmajā sadaļā, 1.pantā ir piedāvāts vārdisks saīsinājums. Tīri oficiāli gan presē, gan mūsu rezolūcijās uz iesniegumiem ir burtu apzīmējumi Augstākajai padomei, Ministru padomei, Augstākās padomes Prezidijam utt. Man šķiet, ka varētu pieturēties pie šīs sistēmas. Ietaupīsies nedaudz papīra, un viss būs skaidrs.
Nākošais. 176.pantā un 77.pantā ir runa par atskaiti. Latviešu valodā pēdējā laikā atsakās no vārda “atskaite” un runā par “pārskatu”. Atskaiti vairāk cenšas saistīt ar matemātiskiem aprēķiniem.
Trešajā un ceturtajā sadaļā ir runa par balsu skaitīšanas komisiju un sekretariātu. Mēs gan zinām, un mēs arī šajā sesijā esam ievēlējuši sekretariātu par jaunu, bet mūsu Kārtības rullī tas, ka šīs komisijas tiek ievēlētas uz vienu sesiju, nav minēts. Man liekas, ka būtu mērķtiecīgi to pieminēt. Vakar izcēlās disputs, vai vajag Kārtības rullī noteikt deputāta statusu. Man šķiet, ka visam tam, kas attiecas uz deputātu un deputāta darbu, jābūt kārtības rullī. Nekādas apgrēcības tur nav, ka mums tas ir pieņemts. Tas var būt nedaudz par pamatu, bet katrā ziņā deputāta statusam, pat varbūt par deputāta palīgu un sekretāru, arī jābūt iekšā, lai vienā mazā grāmatiņā būtu viss pie vietas.
Par 156.pantu. Tātad par tiem momentiem, kad mēs drīkstētu atsaukt deputātu vai anulēt deputāta mandātu. Es esmu to deputātu skaitā, kas uzskata, ka trešais apakšpunkts būtu jāizņem ārā. Ne jau ar tuberkulozi vien slimo veselu gadu, un ir virkne slimību, kur pēc četriem mēnešiem vēl cilvēks nevar tikt uz kājām. Man liekas, ka šis pants būtu anulējams.
Tad vēl es gribētu runāt par komandējumiem. Man liekas, ka mums šajā jautājumā kaut kur kāds haosiņš ir radies. Brauc daudz, ilgi, brauc ar Prezidija atļauju, brauc bez Prezidija atļaujas utt. Mēs, protams, komandējumus neatcelsim, bet galvenokārt tie var būt saistīti tieši ar mūsu padomes uzdevumu. Vienlaicīgi es gribētu pieminēt vēl citu. Mēs nevaram nobloķēt mūsu intelektuālās apziņas izaugsmi. Tā var notikt tikai, piedaloties zinātniekiem, augstskolu mācību spēkiem dažādās konferencēs. Man liekas, šie komandējumi būtu arī jāpieļauj, bet katrā ziņā tikai ar Prezidija atļauju, un tiem ir jābūt attaisnotiem.
Tad vēl– man šķiet, ka 62.panta otrā rindkopa ir pretrunīga. Nevar īsti saprast autora viedokli otrajā rindkopā.
Attiecībā vēl uz deputāta disciplīnu. Vakar jau tika runāts, es arī uzskatu par pienākumu katrā ziņā pieminēt. Kā katrā darbā, arī mūsu darbā jābūt disciplīnai. Nevar būt tāda situācija, ka cilvēks uz darbu neierodas un saņem mierīgi savu atalgojumu, tādu, kāds ir paredzēts. Arī Satversmes laikā tika izsniegts Kārtības rullis. Tajā runāts par katru kavējumu. Par neattaisnotiem kavējumiem zināmus procentus atskaita no algas. Es domāju, ka tas ir negodīgi, ja tie cilvēki, kas te nāk un strādā katru dienu, katru komisijas dienu, visās plenārsēdēs piedalās, saņem tādu pašu algu kā tie, kas neierodas. Pat trešdaļa neierodas un saņem pilnu algu. Man liekas, ka tas ir galīgi nepareizi. Starp citu, mēs jau vakar šeit skaldījām matus, lauzām šķēpus par šīm problēmām, taču arī vakar no pēdējās sēdes vesela grupa deputātu aizgāja. Šī iemesla dēļ pēdējais likums tika izgāzts. Tā reizēm mēs runājam un turpat darām savas kļūdas.
Vēl man liekas, ka būtu jāiekļauj arī esošās vai iespējamās komisijas. Man ļoti liekas, ka mūsu komisiju skaitā ir jābūt tāpat kā agrāk, kā vecajā rullī– saimnieciskajai komisijai. Jo mūsu ikdienišķo, sadzīvisko problēmu ir tik daudz sakrājis, ka tās nevirzās uz priekšu. Es varētu runāt gan par dzīvošanas apstākļiem utt. Mums pašreiz nav skaidra šī ķēde starp aparātu, ko dikti gribētos. Mūsu priekšsēdētājs teica savā laikā, ka mēs varētu teikt, ka tas ir mūsu aparāts. Starp padomi un aparātu tomēr nav stipru saišu vai to nemaz nav, vai tās ir pārtrūkušas. Man liekas, ka būtu vajadzīga tāda saimnieciskā komisija.
Un vēl– gribētu arī atzīmēt vēl tādu jautājumu par tiesībām izsaukt uz komisijas sēdēm ministriju vadītājus vai kādu valsts institūciju pārstāvjus, lai iegūtu informāciju par tādu vai citādu notikumu. Pagājušajā ceturtdienā mēs uz Veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas komisijas sēdi lūdzām Tirdzniecības ministrijas un Lauksaimniecības ministrijas pārstāvjus. Aicinājām ministru. Mēs būtu apmierināti, ka būtu vismaz ministru vietnieki atnākuši, bet Tirdzniecības ministrija atsūta viena Rīgas rajona tirdzniecības pārvaldes direktora vietnieku. Man liekas, tas neiet nevienos rāmjos. Beigās gan uzradās tās divas dāmas no kaut kādas ministrijas pārvaldes, kuras sāka mūs aplaimot ar informāciju, cik mēs labi šīsdienas nabadzībā izskatāmies uz pagājušā gada nabadzības fona. Būtībā mēs jautājām, kāpēc Rīgā nav piena. It kā tāpēc, ka nav taras. Pie īstas pārliecības mēs tikuši neesam. Es, starp citu, vēlreiz gribētu atkārtot, ka es uzskatu, ka pirmajā lasījumā šis likumprojekts akceptējams.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Visumā pievienojoties tam, ko jautājumā par konceptuālajiem iebildumiem, kuri būtu jāizšķir ar balsošanu pirmajā lasījumā, pirmajā plenārsēdē izvirzīja deputāts Lagzdiņš, daļēji atkārtojoties, daļēji pa jaunam gribētu vērst jūsu uzmanību un sagaidīt jūsu piekrišanu sekojošu izmaiņu ieviešanai Augstākās padomes Kārtības rullī.
Šeit arī iepriekšējais runātājs runāja par to, bet, Likumdošanas komisijā balsojot, mēs tomēr izšķīrāmies atstāt likumu par deputāta statusu atsevišķi pretstatā darba grupas ierosinājumam iekļaut šo likumu reglamenta sastāvā. Kā mēs šeit dzirdam, šinī jautājumā ir dažādi uzskati, tādēļ būtu nepieciešams par šo jautājumu nobalsot. Neizsakoties par vienu vai otru risinājuma variantu, grāmatiņā mēs to varam iespiest kā atsevišķu likumu un paņemt savā lietošanā. Šeit vairāk jāpiekrīt deputāta Lagzdiņa ierosinājumam, ka tomēr viņam ir jābūt iekšā šajā te likumā. Taču, ko es gribu teikt par šī likuma par deputāta statusu mēģinājumu grozīt mūsu Kārtības rulli. Neskatoties uz to, ka komisija ar balsu vairākumu nolēma neiekļaut, tomēr 156. un 157.pants par deputāta statusa jautājumiem palicis Kārtības rullī. Šobrīd tas ir pretrunā ar likumu par deputāta statusu. Likumā par deputāta statusu mēs diezgan precīzi esam noteikuši, kādos gadījumos deputāts var tikt atsaukts vai viņam tiek atņemts deputāta mandāts. Turpretī šeit ir mēģināts daudz plašāk un, kā es uzskatu, nepamatoti risināt šos jautājumus. Es nerunāšu par slimībām. Arī par to, ka mēs varētu kavējumu dēļ vai kādu citu iemeslu dēļ atņemt savam kolēģim mandātu. Es domāju, ka, neskatoties uz to, ka mums ir traģisks stāvoklis ar apmeklējumiem, tomēr tas ir jārisina citādākiem paņēmieniem. Tas absolūti neiekļaujas, tā sacīt, šajā uzskatu grupā, kur izvirzās jautājums par to, ka atsaukšana mums būtu jāatceļ. Tā sacīt, laiks atteikties no tādiem deputāta formēšanas sociālistiskiem principiem, kuros tika uzskatīts, ka deputāts ir neatkarīgs un pārstāv galvenokārt savus vēlētājus. Vairāk tomēr jāsliecas uz to pusi, ka deputāts ir tautas priekšstāvis, visas vēlētāju grupas, tātad visas republikas vēlētāju samazināta kopija. Uzskatu proporcionāls atspoguļojums šeit ir diezgan neatkarīgs, protams, saistībā ar konkrētu darbu vēlēšanu apgabalā. Tas ir jau kaut kas cits, bet tieši šī te atsaukšanas saite man izraisīja iebildi.
Par pārējiem jautājumiem es varbūt necentīšos tā pamatot, taču gribētu, lai tomēr tas tiktu ņemts vērā. Frakcijas deputātu minimālais skaits, tā kā ir divi ierosinājumi– desmit un divdesmit– es domāju, ka pareizākais būtu divdesmit, jo citādi var veidoties pārāk mazas frakcijas. Es šeit sevišķi nepamatošu. Es uzskatu, un arī no mūsu pieredzes izejot, tas tomēr ir katras šīs te amatpersonas, kuras stāda priekšā ievēlējamo personālu, personisks jautājums, vai viņi neievēlēšanas gadījumā apstiprināšanai vai ievēlēšanai stāda to pašu personu vēlreiz vai meklē citu kandidātu. Tas jāskatās gan pēc apmeklētības, gan pēc tām balsīm, ko saņēmusi šī persona. Tāpēc es domāju, ka mums nevajadzētu ierakstīt 119., 120., 146., 150., 152.pantā konkrētu norādījumu– ja netiek apstiprināts, tad stāda priekšā citu personu. Es domāju, nav nepieciešama tāda reglamentācija. Katram šim priekšā stādītajam pašam jābūt saprašanai, vai viņš to var darīt pareizi vai viņam jāmeklē cits kandidāts, noklausoties gan debates, gan apskatot vēlēšanu rezultātu. Tāds ierosinājums ir trijos jautājumos.
Es uzskatu, ka ir nepamatoti paaugstināt balsošanas kvorumu līdz divām trešdaļām no balsojošiem. Es uzskatu, ka tas ir jāmaina ar pusi no balsojošiem. Tas ir likumprojekta 67. un 101.pants. Pagarināt vai saīsināt konkrētā deputāta uzstāšanās laiku– 69.pants. Pagarināt vai saīsināt debašu koplaikus– 75.pants. Es domāju, ka tie ir procesuāli jautājumi un tiem nav nepieciešams noteikt tik augstu kvorumu. Varbūt varētu vienu jautājumu izslēgt no šī saraksta. Principā es būtu par to, ka puse no balsojošiem. Nu, 182.pants. Amatpersonas pārskats. Mēs taču nevaram visas amatpersonas nosaukt, kuras mēs zinām, kā mēs risināsim šos te jautājumus. Neredzu vajadzību šeit iekļaut vēl Drošības komitejas pārstāvjus. No vienas puses, viņi pēc pašreizējā likuma ir valdības sastāvā, tātad mēs viņus konkrēti neapstiprinām, bet, no otras puses, cik es saprotu, valdība ir izvirzījusi jautājumu par šīs amatpersonas izslēgšanu no Ministru padomes sastāva.
Tad par PSRS tautas deputātu pieminēšanu 47. un 59.pantā. Es uzskatu, ka šis jautājums ir pretrunā ar mūsu Neatkarības deklarāciju. Noteikti šie divi momenti būtu izslēdzami no Kārtības ruļļa, neskatoties uz to, ka komisijā tika atrasts kompromiss, norādot, ka nevis sabiedriskās organizācijas ievēlētie, bet nacionāli teritoriālie deputāti. Es domāju, ka pietiekami daudz PSRS deputātu mums ir Augstākās padomes sastāvā. Kāda nepieciešamība šeit citiem tautas deputātiem radīt kaut kādas priekšrocības? Arī viņi visi zināmā mērā darbojas tādās struktūrās, kas dod viņiem iespējas caur deputātiem vai arī caur valdību uzstāties šeit. Aicinu 99.pantu papildināt: trešajā lasījumā noraidītos labojumus pievienot projekta tekstam. Konkrēti šis gadījums izriet no vakardienas notikumiem ar labojumu par prokuratūru. Komisija pirmajā lasījumā Konstitūcijā bija iedevusi kolēģiju iekšā, pēc tam, kaut gan es šeit nedzirdēju tādas sevišķas atsauksmes, bija runa, ka kolēģija būtu jāizņem laukā. Otrajā lasījumā komisija bija izņēmusi ārā. Tagad komisija atsaucas uz to, ka reglamentā ir rakstīts, ka otrajā lasījumā pēc pirmā lasījuma noraidītos priekšlikumus pievieno, atsaucoties uz to, ka jums netika izdalīts mans priekšlikums. Balstoties uz šo pieredzi, es aicinu pie 99.panta norādīt šo momentu.
Un pēdējais. Ja par likumprojektu nenobalso trešajā lasījumā, tad vienkārši tas atgriežas otrajā lasījumā un nav nepieciešamības izslēgt no dienas kārtības. Ja jāizslēdz no dienas kārtības, tad ir speciāls pants, kur ir runa par jautājumu izslēgšanu no dienas kārtības. Es domāju, ka šeit tādu speciālu sarežģījumu nevajadzētu veidot. Kopumā iebildumi ir pietiekoši lieli, turklāt likumprojekts pats ir liels. Tādēļ nevaram to pieņemt pirmajā lasījumā, to vajadzētu pārstrādāt un tad vēlreiz skatīt pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Šteinam.

V.Šteins: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es, pirmkārt, pievienojos Einara Repšes teiktajam simtprocentīgi. Es gribētu vairāk pakavēties pie vienas atsevišķas problēmas. Pirmais un galvenais princips, par ko es domāju, ir suverēnais deputāts. Deputāta suverenitāte. Manuprāt, šajā Kārtības rullī tā ir pārkāpta. Autori ir ielikuši lielu darbu, un liels paldies par to, kas ir izdarīts, bet man liekas, ka vajadzētu atgriezties it sevišķi pie pēdējās nodaļas, kas attiecas uz deputātu ētiku. Kā vecajos laikos tagad Augstākajā padomē veidojas zināma hierarhijas sistēma. Es parēķināju, ka kaut kur 60–70 priekšnieku jau ir. Ja ņem Tautas frontes frakciju, tad laikam iznāk, ka katrs otrais. Tātad kaut kādā veidā tas ietekmē katru deputātu.
Otrs. Visu laiku mēs redzam šo audzināšanas momentu. Mēs tiekam audzināti un audzināti kā vecajos labajos laikos.
Treškārt, par pēdējo nodaļu. Drīzāk man to gribētos nosaukt nevis par ētikas, bet sava veida deputātu pazemošanas nodaļu. Man liekas, ka atliek nopirkt dienasgrāmatu, kur ierakstīt mums piezīmi, un sestdienās vecāki vai sieva varēs to parakstīt. Nepiekrītu tiem kolēģiem, kas vakar ar tādu aizrautību uzstājās par “piparkūkas un pātagas principu” attiecībā vienam pret otru. Kaut kur sabiedrībā pašreiz tas tiek kultivēts. Savā veidā tas iesākās ar algām, tas turpinās citādā veidā, tas ir deputātu destruktēšanas process. Tāpēc es pilnīgi piekrītu par 156. un 157.pantu. Ja neiziet cauri Einara Repšes priekšlikums, tad jādomā par šo pantu izbalsošanu. Konkrētākus priekšlikumus es Jurim Bojāram iesniedzu arī par citiem punktiem.
Un vēl viena lieta. Šeit daudz domu izskanēja attiecībā uz ārzemēm. Latvijas neatkarības iegūšana ir iespējama tikai, ejot trīs ceļus: iekšpolitisko ceļu jeb Latvijas deokupāciju, otrais– Austrumu fronte, tikpat nozīmīga ir ārpolitiskā darbība. Kā jūs iedomājaties, kā Ārlietu komisija varētu veikt ārpolitisko darbību? Bez ārzemēm? Būs absurdi. Austrumvācijas brīvību, kura būs pēc divām nedēļām, nav tikai šo divu pirmo darbības virzienu rezultāts, tas ir arī Rietumvalstu palīdzības un Rietumvalstu nostājas rezultāts. Un mums ir jācīnās, lai arī mēs nonāktu pie šīm sarunām 3+4. Bez šādas pozīcijas, bez šādām sarunām Latvijas neatkarība nav iespējama, lai arī kā mēs cīnītos tikai Austrumu frontē.
Viena piezīme, ļoti daudz ko varētu darīt tieši ārpolitiskajā darbībā Zaļo partija, cīnoties par iekļūšanu Eiropas parlamentā, “GreenPeace” grupā, “Rainbow” grupā, citās organizācijās. Es aicinātu viņus aktīvāk iesaistīties mūsu ārpolitikas darbībā gan Augstākajā padomē, gan Pilsoņu kongresā. Konkrētākus priekšlikumus es atstāju Jurim Bojāram. Galvenā problēma– būsim uzmanīgi ar to, kas notiek ap mums. Un pats galvenais un svarīgākais princips ir suverēnais deputāts. Lai tas tiktu ievērots šajā Kārtības rullī.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ozolam.

I.Ozols: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu īsumā pakavēties pie viena jautājuma, kurš, man šķiet, galīgi nav atspoguļots mūsu Kārtības rullī. Konkrēti, Kārtības rullī nenoliedzami dominējoši ir atspoguļota dažādu darba momentu reglamentācija, bet minimāli atspoguļota parlamenta darba organizācija un plānošana. Mēs zinām, atceramies, ka mūsu kolēģis Cilinskis vakar ļoti interesantā kontekstā un mūsu kolēģis Lagzdiņa kungs piedāvāja parlamenta darba organizāciju uzdot jaunai institūcijai– spīkeram, ja mēs, protams, atbalstīsim to. Šī problēma, ja jūs atceraties, pirmo reizi izskanēja vēl tad, kad mēs tikāmies pirmo un vienīgo reizi Zinātņu akadēmijas augstceltnes zālē. Tad tā tika novērtēta kā tehnokrātiska, kā absolūti neatbilstoša brīva deputāta darba statusam. Bet no dienas uz dienu mēs arvien vairāk pārliecināmies, ka nezinām, pie kam, kā tikko iepriekšējais runātājs teica, mums jau ir tik daudz priekšnieku, ka šo priekšnieku darbu, ja kaut vai neinformētu, kādā stāvoklī atrodas citi dienestam padotie grupējumi un formācijas, nav iespējams vairāk savstarpēji koordinēt. Tas lieku reizi pasvītro, ka mums ir vajadzīga informācija. Tā vajadzīga tiem pašiem priekšniekiem, Prezidijam, vajadzīga informācija mums pašiem. Kaut vai, lai realizētu dzīvē Preinberga kunga ieteikto.
Ja ārzemju komandējumos braukt var tikai ar Prezidija atļauju, tad Prezidijam pirmām kārtām ir jāzina, kādā konkrētā situācijā, konkrētā laika periodā strādās parlaments, kādi jautājumi tiks apspriesti un lemti. Vai tajā mirklī Prezidijs var bez mūsu parlamenta darba daļējas piebremzēšanas dot šos komandējumus? Vakar mēs mehāniski pārcēlām jautājuma izskatīšanu uz oktobra otro pusi. Tajā pašā laikā, pēc neoficiālas informācijas, ir tomēr skaidrs, ka mēs nevarējām praktiski izlemt šī lēmuma pārnešanu uz oktobra beigām, jo mums nebūs nepieciešamais kvorums. Tieši tāpēc es gribētu ierosināt, ka jāiekļauj mūsu Augstākās padomes Kārtības rullī sadaļa par Augstākās padomes darba organizāciju un plānošanu. Vai veidot spīkera institūtu, vai arī praktiski to veikt rūpniecības grupai, bet šāds darba organizēšanas plānošanas dienests acīmredzot ir nepieciešams.
Otrkārt, es gribētu pievērst deputātu uzmanību tādam momentam, ka mēs praktiski pašreizējā mirklī galīgi neapkopojam un nesekojam masu informācijas līdzekļiem– presei, televīzijai un radio, nezinām, ko par mums runā, kādu fonu izveido masu informācijas līdzekļi tautā kā priekšstatu par mūsu darbību. Es jūs tikai informēšu, jo varbūt visi vakar nevarēja redzēt televīziju. Pilnīgi atrautā kontaktā informējot par situāciju dienas pirmajā pusē, tika pasniegtas mūsu ļoti laimīgās sejas no otrās daļas pavisam bez jebkāda komentāra, ka tas pavisam neattiecas uz šo krīzes situāciju, par ko runājām pirmajā daļā. Tajā pašā laikā tā nav pirmā reize. Tautfrontieši vakar tieši pievērsa šim jautājumam uzmanību. Šodien ir uzdevums izveidot tādu minisocioloģisku aptauju, saņemt apstiprinošu atbildi no tautfrontiešiem. Tā arī būtu viena no tām sadaļām, kurām mums vajadzētu piegriezt vērību šajā mūsu darba organizēšanas un plānošanas grupā.
Nobeigumā es gribētu teikt, ka noteikti Kārtības rullis ir vajadzīgs, bet tajā ir jāietver iekšā viss, visi mūsu parlamenta darbības aspekti. Acīmredzot to vajadzētu vēl papildus konceptuāli papildināt un tikai pēc tam izsniegt pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Lucānam.

J.Lucāns: Godātie deputāti! Es vispirms gribētu atgriezties pie jautājuma, kuru Gorbunova kungs jau vairākas reizes ir cilājis Augstākās padomes sesijās. Tas ir jautājums par priekšsēdētāju un parlamenta vadītāju. Es pašreiz runāju kā organizators, kā es uz to lietu skatos un kā es to saprotu. Vispirms esmu mēģinājis jau uzdot sev jautājumu, kas pašreiz vada valsti? Ja es aizeju uz Ministru padomi, tad tur man rodas sajūta, ka valsti vada Augstākā padome, bet, kad es esmu šeit, man rodas sajūta, ka valsti vada Ministru padome. Un man liekas, ka šī nenoteiktība pašreiz ir ļoti simptomātiska situācija, kādā mēs atrodamies. Gorbunova kunga vairākkārtējās pārdomas, ko viņš ļoti delikātā formā ir sniedzis, par to, ka priekšsēdētājam tomēr, vai gribam vai negribam, jākļūst par politisko valsts vadītāju, ko nevar nekad izdarīt spīkers, jo viņš vienmēr ir, tā sakot, kopējās domas nesējs. Priekšsēdētājam ir jābūt iespējai izteikt savu viedokli, jābūt iespējai virzīt sesijas viedokli. Protams, ne jau ar varmācīgiem līdzekļiem, bet ar savu domu, ar savu pārliecību. Censties virzīt– tas ir jebkura vadītāja pienākums. Priekšsēdētāju padarot par parlamenta vadītāju, mēs būtībā viņam esam lieguši virzīt kaut kādā veidā dzīvi savas domas, savas pārliecības virzienā. Izejot no šī, man gribētos ierosināt, ka šis jautājums ir tik nopietns, ka to vajadzētu visdrīzākajā laikā atrisināt, lai priekšsēdētājs un parlamenta vadītājs jeb, kā mēs sakām– spīkers, būtu divas dažādas personas.
Arī no cita viedokļa spīkers būtu vajadzīgs. Tas būtu profesionālis, kas patiešām varētu uztvert kopējo viedokli un vajadzības gadījumā atsēdināt demagogu un tukšvārdīgu pļāpātāju, jo viņam būtu vajadzīgās profesionālās iemaņas un attiecīgi argumenti, ar ko to izdarīt. Tas ir sava veida amats, tas prasa īpašu trenētību. Tajā pašā laikā, parlamenta priekšsēdētāju nostādot šajā amatā, mēs viņam faktiski atņemam laiku un padarām viņu rīcības nespējīgu tur, kur viņam faktiski vajadzētu darboties. Tas ir pirmais jautājums, par ko es gribētu runāt.
Otrkārt, es gribētu oponēt Šteina kungam attiecībā uz deputāta suverenitāti. Ja deputāta suverenitāti sapratīsim tā, kā vakar viņa izpaudās, tādā gadījumā mēs, paturot deputātu suverenitāti, pazaudēsim valsts suverenitāti. Tas, kas notika vakar, manuprāt, ir gadījums– nu, es nezinu, kādā veidā šo stāvokli varētu attaisnot, ja mēs veselu dienu nostrādājam, bet būtībā nekā neesam izdarījuši. Man tas vienkārši liekas nepieņemams stāvoklis, nenormāls stāvoklis, kuram ir jāatrod risinājums. Manuprāt, šis risinājums varētu būt šāds. Es piedāvāju tikai variantu pārdomām. Ir jābūt divreiz mēnesī noteiktām dienām, kurās jābūt visiem deputātiem. Neatkarīgi no tā, vai viņš ir atbrīvots, neatbrīvots vai kā citādāk. Ja šajā dienā deputāta nav un ja viņš nav ziņojis par to, ka viņš nebūs un kāda iemesla dēļ nebūs, tad pusi no algas viņam noņemt nost. Beigu beigās ir jābūt vienreiz kārtībai šajā jautājumā, jo citādāk es patiešām nezinu, kāpēc mēs šeit sēžam, ja mēs nevaram pieņemt tos labojumus Konstitūcijā, kuri ir jāpieņem.
Treškārt. Es jau drusku te runāju par šo tukšvārdīgo pļāpāšanu. Es saprotu, ka mēs varam atrast šajā situācijā, kad ir vispārīga krīze, veselu virkni tematu, par ko runāt katrā sanāksmē. Mēs varam runāt par pārtiku septiņas reizes nedēļā, zinot to, ka šajā brīdī neviens konsekventi atbildēt uz jautājumu, kādā veidā mēs to atrisināsim un kad būs labāk, nevar. Manuprāt, vajadzētu būt tādai nostādnei, kad, ja cilvēks kāpj tribīnē, tad viņam jābūt konkrētam priekšlikumam, ko darīt. Nevis tikai tukša pļāpāšana laika nosišanas dēļ.
Un pēdējais. Varbūt es esmu palaidis kaut kā garām, bet mēs vēl neesam dzirdējuši tās komisijas ziņojumu, kas bija sarunās ar Maskavu, tas ir, ar Krievijas Federāciju. Man liekas, ka visiem deputātiem būtu ļoti interesanti noklausīties, kādi ir šo sarunu rezultāti un kādas ir perspektīvas.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Budovskim.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Kad es skatos uz šo Kārtības rulli, es izjūtu zināmu alerģiju pret tās sastādītājiem, pret Mandātu komisiju. Tekstā ir runa par mandātiem, sākot ar mandātu izskatīšanu, par pārkāpumiem, par mandātu anulēšanu pirms termiņa utt. Tajā pašā laikā man absolūti nav skaidrs, ar kuru komisiju tādā gadījumā sesijā ienāk šie jautājumi izskatīšanai. Es domāju, ka tā būs Mandātu komisija. Tāpat man ļoti neskaidrs paliek jautājums par deputātu ienākšanu parlamentā. Es domāju, ka tas ir ļoti nozīmīgs brīdis un, liekas, pat ceremoniāls. Šī procedūras daļa ir tik ļoti aptekoša, ka pat nav fiksēta. Man liekas, šeit būtu vēlams tomēr parādīt Mandātu komisijas nepieciešamību. Mums ir pietiekoši daudz precedentu, kas parāda, ka Centrālā vēlēšanu komisija ne vienmēr pietiekoši kvalitatīvi ir spējusi izdarīt to darbu, kurš uz šo brīdi tās funkcijās ietilpst. Dažiem šī sasaukuma deputātiem mēs bijām spiesti aizturēt pilnvaras, lai noskaidrotu būtiskas lietas. Ja nebūtu Mandātu komisijas, tādā gadījumā tas būtu izpalicis. Mēs zinām, ka vēl pēc sesijas sākuma nāk sūdzības. Daudzu pasaules valstu parlamentārās darbības kārtības ruļļos ir ietverts termiņš, kurā izskata sūdzības, kas nāk pēc parlamentārā darba uzsākšanas. Kas to darīs? Arī šī ir Mandātu komisijas funkcija.
Tālākais– deputātu amatu savienošana. Tā varētu būt gan legāla, gan arī, kā pasaules prakse rāda, nelegāla, jo daudzos gadījumos deputāts apiet to, kas viņam ir neatļauts. Kas tālāk skatīsies par šo lietu? Mums principā tādas disciplinārās komisijas nav, kaut gan mēs faktiski ar disciplīnu nodarbojamies un par disciplīnu visu laiku runājam. Kaut vai sākot ar ierašanos sesijā. Es domāju, ka arī šī ir Mandātu komisijas funkcija, zināmā mērā saistot to ar deputāta darbības ētiskumu. Es gribētu lūgt, lai vēlreiz pārskatītu šīs deputātu grupas, kas veido reglamenta rulli, nostāju attiecībā pret Mandātu komisiju.
Ir divas būtiskas lietas, kuras es faktiski nesaredzu šajā reglamenta rullī. Pirmkārt, tas ir par deputāta statusu tiem cilvēkiem, kas ir ievēlēti kā armijas cilvēki. Ir tomēr jārunā par deputāta statusa savienošanu ar armijas cilvēka statusu. Es domāju, ka praktiski principā tas nav savienojams tajā laikā, kamēr deputāts ir armijā. Bet tas noteikti ir jāpārrunā, tas noteikti ir jārāda. Mēs sākam jaukt valsts aizsardzības funkcijas ar valsts pārvaldes funkcijām. Nekur tas nav parādīts.
Visbeidzot, ir runa par pilsonības jautājumu. Ja mums šodien vēl nav atrisināta pilsonība, es domāju, šinī rullī ir jāparedz un jāredz deputāts un pilsonis. Un tas ir ļoti strikti jāapraksta. Man liekas, ka mums ir daudz punktu, kas atkārtojas. Visbeidzot man liekas, ka patiešām striktāk jāraugās uz deputātu strādāšanu un nestrādāšanu. Man liekas, pirmām kārtām tā ir jāsaskaņo ar darba likumdošanas kodeksu. Ja mēs neievērojam šīs lietas, mēs nonākam pie nepamatotām privilēģijām. Es patiešām esmu pret tādu privilēģiju, kuru var baudīt deputāts nestrādājot, bet saņemot algu.

Priekšsēdētājs: Paldies, visi runātāji ir izteikuši savus viedokļus? Lūdzu, deputāts Bojārs. Galavārds par debatēm un jautājumiem.

J.Bojārs: Acīmredzot man vispirms jāatbild uz jautājumiem, vai var balsot par šo reglamenta projektu. Es nerunāšu “rullis”, tas pārāk gari skan– reglamenta projektu vispār pirmajā lasījumā. Es uzskatu, ka šādā situācijā, kad mēs neesam vienojušies par principiāliem jautājumiem, mēs nevaram balsot pirmajā lasījumā, jo mēs vispār nezinām, kur virzīties. Tad mums ir jāizlemj principā šeit uz vietas. Mēs pat nevaram strādāt tālāk pie šī Kārtības ruļļa, kamēr neizlemjam. Es lieku priekšā izdarīt to šodien. Nenobalsojam kādus 10 jautājumus. Lai cik arī ambiciozi katrs no mums uzstātos, tajā skaitā es, katram no mums te ir pretējs viedoklis. Gandrīz pret katru no šīm domām, kuras te tika izteiktas, zālē uzstājās kāds cits, kuram ir diametrāli pretējs viedoklis. Līdz ar to darba grupa vienkārši nevarēja strādāt tālāk, turpināt strādāt, kamēr mēs neizlemjam šos jautājumus. Vienkārši mēs pat atsakāmies strādāt. Tas nav iespējams, jo mēs nāksim nākošajā lasījumā, un atkal kāds cits, trešais vai piektais uzstāsies tikpat ambiciozi, kā mēs darām visi, mani ieskaitot, šodien, un teiks, ka tas nekur neder.
Es gribētu teikt, ka man ir principiāla pieeja šajā gadījumā. Lai tie kolēģi, kas šeit tik ambiciozi uzstājās,– mēs visi esam tagad piešāvušies skaisti uzstāties,– lai viņi tikpat skaisti strādā arī praktisko darbu. Bet es negribu personiski apvainot Repšes kungu, viņš pie mums divreiz laikam ir bijis Likumdošanas komisijā. Tajā pašā laikā viņš tur ļoti saldi snauž, bet nestrādā. Jūs atvainojiet, Repšes kungs, neuzņemiet to kā apvainojumu. Es gribu stādīt jautājumu tikai tā, ka mums jāstrādā šeit zālē un jāstrādā ļoti aktīvi komisijās. Tikai tad mums būs kvalitatīvs likumdošanas materiāls.

Priekšsēdētājs: Es ierosinātu sekojošo, ņemot vērā jūsu priekšlikumu. Visi priekšlikumi ir noformulēti. Es ņemšu pēc kārtas, nolasīšu, un tūlīt lūgsim darba grupas vadītājam īsu komentāru. Tikai jūsu juridisku komentāru. Kolēģi zālē acīmredzot izšķirs, kuru no konceptuālajiem vai vispār ierosinātajiem jautājumiem atstāt vai neatstāt. Tad, kā jūs arī ierosinājāt, mēs lemsim, vai nobalsot pirmajā lasījumā vai ne. Vai jūs varat piekrist tādam variantam?

J.Bojārs: Bez šaubām, es piekrītu visumā. Tas ir tas, uz ko es aicinu.

Priekšsēdētājs: Jā, tad varbūt sāksim tūlīt.

J.Freimanis: Es atvainojos, bet šis tas jau Bojāra kungam tika iedots privāti, tā ka šis tas arī viņam somā ir.

J.Bojārs: Mums šie pieraksti ir vajadzīgi. Bet ir principiāli, absolūti principiāli konceptuāli jautājumi, par kuriem jānobalso. Patiesībā viņu ir vēl vairāk, nekā šeit ir ienākuši Gorbunova kungam. Tur pat ir atsevišķas normas, kurām ir principiāls raksturs. Ir pat divi dažādi priekšlikumi, tā ka mums vēl otrajā lasījumā būs jāatgriežas, un es jums vēl ko pateikšu. Tagad nav praktiskas nozīmes, vai mēs pieņemam pirmajā lasījumā vai vēl ne. Tāpat mums būs jāstrādā tālāk. Viss tas ir formāli.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu, pieturēsimies pie sistēmas, kura, kā mēs paši jūtam, daudzmaz mums dod rezultātus, protams, ar dažādām atkāpēm. Uz to, ko katrs ir privāti iesniedzis Bojāram, arī privāti saņems atbildi no viņa, bet pirmais lasījums ir tas, lai mēs konceptuāli runātu. Tāpēc es ierosinu izskatīt tagad šos iesniegumus, un pēc tam, ja Bojāra kungs uzskatīs par vajadzīgu, viņš arī atbildēs uz privātiem iesniegumiem.
Pirmais, manuprāt, sāka deputāts Zaļetajevs. Viņam ir pieci priekšlikumi. Es īsi katru nolasu, un jūs reaģējat. Balsošana arī mums darbojas un jūs sniegsit īsu juridisku komentāru pirms balsošanas.
*/“Lūdzu, apspriežot reglamentu pirmajā lasījumā, likt uz balsošanu sekojošo:…/ Es lasīšu krievu valodā, jo tulkojot te ir daži vārdi, kurus es varu iztulkot citādi, un tad te atkal mums var sākties dažādas nesaprašanās. Tātad, */pirmais: “Augstākās padomes darba plānošanas, kā arī sesijas darba kārtības un sēžu darba kārtības formēšanas jautājumi tiek izklāstīti speciālā sadaļā”./

J.Bojārs: Ņemot vērā to, ka ne Zaļetajevs vien izteica tādu domu, es principā nevarētu šeit iebilst. Ja deputāti uzskata, ka plānošanu vajag atsevišķā nodaļā, es domāju, ka to var darīt.

Priekšsēdētājs: Ir ierakstīts, ka mums ir jānobalso, lai pēc tam nebūtu nekādu šaubu. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 79– par, 15– pret, 21– atturas.
Otrais. */“Reglamentā ir jāparedz reglamenta pārkāpšanas sekas.” No reglamenta pārkāpšanas kā vainas dēļ? Laikam priekšsēdētāja. Tā? Reglamentā jāparedz reglamenta pārkāpšanas sekas./

J.Bojārs: Jūs atvainojiet. */Man šķiet, ka deputātam Zaļetajevam vajadzētu precizēt, kuram jāatbild: vai deputātam, vai priekšsēdētājam, vai vienam un otram./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons, īsu savu paskaidrojumu, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Es uzskatu: ja spriedums, lēmums, likumprojekts atzīti par pieņemtiem, pārkāpjot reglamentu, tad tie ir jāanulē./

Priekšsēdētājs: */Paldies./ Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 45– par, 32– pret, atturas– 45. Priekšlikums negūst atbalstu. Trešais. */“Jāparedz referatīvās balsošanas procedūra.”/ Lūdzu. */“Jāparedz referatīvās balsošanas procedūra”./
Es lūdzu Lietu pārvaldi un kolēģus gādāt par mikrofoniem, gādāt, jo vakar kolēģi deputāti sūdzējās, ka ir grūti sadzirdēt, ir kaut kādas vibrācijas.

J.Bojārs: Man ir priekšlikums, lai deputāts Zaļetajevs tomēr precizē, jo šādā formulējumā deputātiem nebūs īsti saprotams, par ko viņi balso.

Priekšsēdētājs: Lūdzam visus kolēģus, kuru priekšlikumus mēs turpmāk izskatīsim, uz to brīdi atrasties pie mikrofona, lai īsi varētu sniegt savu atbildi.

S.Zaļetajevs: */Lai likumprojekta izstrādāšanas raksturs būtu pietiekami konstruktīvs, nepieciešams zināt, kā deputāti izturas pret tā vai cita jautājuma risināšanu. T.i., šo procedūru var izpildīt sekretariāts, izplatot sava veida aptaujas lapas, kurās varētu būt izteikta attieksme kaut vai pret pilsonības likumu, pret jebkuru projektu utt./

Priekšsēdētājs: */Paldies./ Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 20– par, 56– pret, atturas– 41. Šis priekšlikums negūst atbalstu.
Ceturtais: */“Jāparedz kolektīvo orgānu ievēlēšanas procedūra uz preferentīvās balsošanas pamata”./
Jūs neejiet prom no mikrofona! Es baidos, ka arī šeit būs vajadzīgs jūsu skaidrojums.

S.Zaļetajevs: */Šī sistēma izskatās šādi: kad ir noteikts kaut kāda orgāna locekļu skaits, deputāti un izvirzītie kandidāti, kuru skaits, dabīgi, ja mēs veicam vēlēšanas, ir lielāks nekā vietu skaits šajā orgānā, saņem noteiktu skaitu balsu, kas atbilst vietu skaitam šajā orgānā, un sadala saņemtās balsis starp tiem kandidātiem, kuriem viņi dod priekšrocības./

Priekšsēdētājs: */Paldies./ Lūdzu, kolēģi Bojār!

J.Bojārs: Vismaz pirmajā reglamenta modelī, kas mums bija izdalīts, mums tas bija, ja kāds nav izmetis. Tagad tik daudz ir strīpots ārā. Mums vismaz modelis bija par šo balsošanas veidu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 19– par, 47– pret, atturas– 41. Negūst atbalstu. Tālāk. Šeit izskanēja arī no citiem kolēģiem šis priekšlikums, bet man pirmais ir Zaļetajevs, es tāpēc viņa redakcijā lasu: */“Lai pastiprinātu valdības kontroli, jāparedz procedūra regulāriem kontaktiem ar atbildīgiem valdības pārstāvjiem.”/
Varam balsot. Lūdzu. Lūdzu rezultātu: 58– par, 18– pret, atturas– 29. Tas ir vairākums no balsojošo skaita. Deputāt Zaļetajev, no pieciem jūsu priekšlikumiem akceptēti ir divi, tas ir, gandrīz trīs ceturtdaļas. (Zālē rosība.)

No zāles: Divas piektdaļas.

Priekšsēdētājs: Deputāts Eglājs. Ļoti interesants priekšlikums. Lūdzu, uzklausiet! Nedrīkst būt situācija, ka, nepiedaloties plenārsēdē, var panākt vairāk, nekā balsojot pret. Tas ir tiešām konceptuāls priekšlikums, kurš darba grupai ir jāiestrādā.

V.Eglājs: Es visnotaļ atbalstu šo priekšlikumu. Mēs ļoti daudz domājām darba grupā, kā to panākt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 102– par, 10– pret, atturas– 11. Pieņemts. Lūdzu, uzmanību: otrais. Uzmanību, lūdzu. Balss nav nododama neklātienē, lēmuma pieņemšanā piedalās, tikai piedaloties balsošanā.

No zāles: Būtībā tas ir tas pats. Patiesībā tas ir tas pats, cienījamie kolēģi! Būtībā tas pats. Tikai savādā formulējumā.

V.Eglājs: Es tomēr palūgtu nobalsot tieši par šo formulējumu, jo tas nav tas pats. Vajag nolasīt.

Priekšsēdētājs: Es nolasīšu: “Deputāta balss nav nododama neklātienē, lēmuma pieņemšanā piedalās tikai, piedaloties balsošanā.” Varam balsot? Rezultāts: 107– par, 5– pret, atturas– 7. Pieņemts!
Nākošais– deputāts Buks. Pirmais: */“Atjaunot 18.sadaļu: “Ārpolitiskās un ārējās ekonomiskās darbības jautājumu izskatīšana Augstākajā padomē”./

J.Bojārs: Es esmu par. Pirmajā reglamenta variantā tas bija iekšā, bet manā prombūtnes laikā kāds to izstrīpoja laukā. Es uzskatu, ka ārpolitikas jautājumiem jābūt izskatītiem šeit.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Tikai mums tā shēma jānoskaidro. Kas tas bija “kāds”? Jo tā nevar tomēr.

J.Bojārs: Es zinu, kas.

Priekšsēdētājs: Zināt?

J.Bojārs: Bet ko nu mēs vairs kausimies.

Priekšsēdētājs: No citas mājas neviens te nenāks. (Sašutis.) Rezultātu: 68, 21, 25. Līdz ar to ir akceptēts.
*/“Nolemt, ka [deputātiem] ir iespēja iesniegt piezīmes par projektu rakstiskā veidā trīs dienu laikā.”/

J.Bojārs: Man liekas, te nevar labi saprast formulējumu. Kāds ir tas labojums? */Trīs dienas pēc kā?/

Priekšsēdētājs: Pie mikrofona, lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Es ierosinu iesniegt šos labojumus trīs dienu laikā sakarā ar milzīgo konceptuālo piezīmju skaitu. Konkrēti, es iesniedzu tikai trīs, kaut gan tās varētu iesniegt ap 50. Domāju, ka tikpat labojumu būs arī Repšes kungam, citiem deputātiem. Tāpēc ir ierosinājums: iesniegt labojumus trīs dienu laikā, uzdot komisijas priekšsēdētājam izskatīt šīs konceptuālās piezīmes un pēc tam izskatīt tās otrajā lasījumā. Bet ne tikai tās, kuras šodien tiks pieņemtas balsošanā. Pārāk daudz piezīmju./

J.Bojārs: */Trīs dienu laikā pēc šīs sēdes? Ja? T.i., ierobežot piezīmju iesniegšanas termiņu? Ja? Es neiebilstu. Mums būs vieglāk strādāt./

Priekšsēdētājs: Varbūt es nesapratu vai jūs nesapratāt. Viens no diviem. Deputāts Buka runā par konceptuālām lietām, nevis par piezīmēm. Par piezīmēm mums arī tagad ir pierakstīts– ne mazāk kā trīs dienu laikā. Tas gan starp otro un trešo lasījumu. Piezīmes, ierosinājumi, izmaiņas.

J.Bojārs: Konceptuālus labojumus ne ilgāk kā trīs dienu laikā. Tā es saprotu.

Priekšsēdētājs: Konceptuāli labojumi šeit ir. Un, ja par tiem šeit ir nobalsots, tad pēc tam nekādi konceptuāli labojumi vairs nevar būt.

J.Bojārs: Par tiem jautājumiem, par kuriem mēs nobalsojām, nekādā ziņā.

Priekšsēdētājs: Lietas būtība ir tāda: mūsu šāsdienas reglamentā ir noteikts, ka konceptuālus labojumus jūs varat iesniegt arī trīs dienu laikā, jo materiāli jāizsniedz trīs dienas iepriekš. Ja mēs šeit nobalsojam pirmajā lasījumā konceptuālos labojumus, tad pēc tam mēs vairs to nevaram darīt. Tāpēc tad ir jāmaina šī lēmumu pieņemšanas sistēma, ko arī ierosina deputāts Buka. Es pareizi komentēju, deputāt Buka? Jūsu priekšlikumu? Paldies.

J.Bojārs: Man tomēr liekas, ka tas ir bīstams ceļš, jo pašlaik mēs vienojāmies par koncepciju. Nobalsojot par šādu lēmumu, mēs pieļaujam konceptuālas izmaiņas trīs dienu laikā pēc tam, kad nobalsosiet. Respektīvi, jums nezinot. Tas ir bīstami, manuprāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 25– par, pret– 61, atturas– 35. Vairākuma atbalstu negūst.
Un pēdējais: */“iekļaut nolikumu par referendumu un tā organizēšanas kārtību”./

J.Bojārs: Manuprāt, tas neattiecas uz mūsu parlamenta darbu. Tas ir ārpus parlamenta darba. Mēs tagad izlemjam parlamenta reglamentu.

Priekšsēdētājs: Jūs gribējāt teikt: tas ir ārpus parlamenta iekšējās darbības.

J.Bojārs: Jā, ārpus ruļļa kompetences.

Priekšsēdētājs: Paldies.

S.Buka: */Es varu…/

Priekšsēdētājs: */Apstājieties, apstājieties, jums neviens nejautā./

S.Buka: */Nu, vienkārši jāprecizē šis jautājums…/

Priekšsēdētājs: */Nē. Nu, kas te nav skaidrs? “Iekļaut nolikumu par referendumu un tā organizēšanas kārtību”./

S.Buka: */“…un tā organizēšanas kārtību Augstākajā padomē”. Es atsaucos uz tā paša zviedru parlamenta normu, kas ierakstīta reglamentā, ka pēc Riksdaga pirmā lēmuma 35 tā locekļi, t.i., viena desmitā daļa, var griezties ar pieprasījumu Riksdagā un ar vienu trešdaļu vai vairāk balsu var izlemt, ka labojums jāpieņem referendumā. Lūk, es arī ierosinu izskatīt un ierakstīt reglamentā iespēju mūsu parlamentam organizēt referendumu./

Priekšsēdētājs: */Paldies./

J.Bojārs: Principā varētu nobalsot, ka vajadzīga norma, kā parlaments izlemj jautājumu par referenduma organizācijas nepieciešamību. Šādai jautājuma nostādnei varētu piekrist. Tātad tas mums jāizlemj.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 47 plus 32 ir 79. Par 35. Līdz ar to vairākuma atbalstu negūst. Deputāta Lagzdiņa priekšlikumi, kur viņš ierosināja izskatīt jautājumu un strādāt pie spīkera amata tālākas reglamentācijas un iestrādes attiecīgajos likumos, tajā skaitā Konstitūcijā. Lūdzu jūsu komentāru.

J.Bojārs: Es vienīgi nevaru piekrist tādai nostādnei, kādu šodien izteica, ka “mēs kaut kā strādājam”. Es uzskatu, ka mēs nevaram kaut kā strādāt, tad mūs no šejienes izmetīs ārā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojiet! (Smiedamies.) Rezultāts: 75– par, pret– 17, atturas– 21. Līdz ar to vairākums ir par.

J.Bojārs: Tādā gadījumā man ir lūgums: tie, kas ir sevišķi ieinteresēti spīkera institūtā un kas uzskata, ka viņiem ir sevišķi gaišas domas, lūdzu, piedalieties darba grupas darbā.

Priekšsēdētājs: Nu, godātais kolēģi! Kāpēc tā vajag jautāt: sevišķi gaišas domas? Kurš pie jums griezīsies? Tā ir antireklāma.
“Ietvert reglamentā” nozīmē atkal izstrādāt visu, kas ir saistīts ar likumdošanu, ietvert reglamentā konstitucionālās tiesas institūciju.

J.Bojārs: Es uztveru tā, it kā visa Latvijas sabiedrība būtu vienojusies, ka konstitucionālā tiesa mums vajadzīga, jo neviens neuzstājas mafijai pretī, ka nevajag. Es domāju, ka nevajag mest ārā to no reglamenta tagad. Mēs to institūtu izveidosim tad, kad mums būs jaunā Konstitūcija. Tagad nevajag. Bet, ja šī sadaļa apmierina pēc sava regulējuma līmeņa reglamentā, tad lai viņa tur ir. Viņa jau būs gatava jebkurā brīdī ieslēgt. Pretējā gadījumā mums atkal nāksies atjaunot reglamentu. Jūs redzat, cik tas sāpīgi iet.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, vai mēs varam tomēr runāt nopietni par šās nodaļas, par konstitucionālās tiesas izveidošanas ietveršanu reglamentā, ja mēs, deputāti, neesam redzējuši likumprojektu un iepazinušies ar šīs tiesas izveidošanas kārtību, ar funkcijām, ar pienākumiem. Jūs saprotiet, ka tas, kas ierakstīts Konstitūcijā, ir tikai galvenie momenti. Bet mums jāiepazīstas, kolēģi, ar likumu, ar likumprojektu. Mēs tagad kaut kā pavisam pavirši kā mazi bērni to darām. Tā nevajadzētu darīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par– 47, 11– pret, atturas– 56. Vairākuma atbalstu negūst. Deputāts Lagzdiņš jautā sekojošo: vai ietvert reglamentā PSRS tautas deputāta institūciju?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, es ierosināju izslēgt no reglamenta projekta PSRS tautas deputāta institūciju.

Priekšsēdētājs: Nākošreiz rakstiet tā, kā jūs konceptuāli uzskatāt. Lūdzu, deputāt Muciņ.

L.Muciņš: Man bija priekšlikums formulēt: izslēgt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs komentējat.

J.Bojārs: Lai katrs izlemj. Es savas domas esmu izteicis jau agrāk.

Priekšsēdētājs: Tātad “par” bija ietvert, “pret” būs– izslēgt. (Zālē rosība, izsaucieni. Kāds saka– otrādi.)

J.Bojārs: Otrādi. Priekšlikums ir– izslēgt.

Priekšsēdētājs: Es saprotu. Tad es vēlreiz lūdzu arī jūs– nerakstiet tādu iesniegumu, kurā jūs jautājat izlemt. Lūdzu, anulējiet. Es izskatu tādā kārtībā, kādā ir iesniegts. Ja ir iesniegti vai ietverti tādā jautājumā, tad visi pārējie ir balsošanas motīvi. Viens aģitē par ieslēgšanu, otrs balso pret ieslēgšanu.

L.Muciņš: Šajā gadījumā priekšsēdētājam ir taisnība, jo dokuments viņam rokā. Tas ir priekšlikums dokumentālā veidā.

Priekšsēdētājs: Atkārtoju vēlreiz. Vai nu mēs tad balsosim par katru atsevišķi, vai kā vienotu. Izsakiet attieksmi pret PSRS tautas deputāta institūcijas ietveršanu reglamentā! Lūdzu balsot.
Jā, vienreiz man ar lampiņa neiedegās. Rezultāts: 13– par. Vairākuma atbalstu tas negūst, šī institūcija netiek ietverta.
Pēc reglamenta mums ir starpbrīdis, bet pirms tam vārds sekretariāta vadītājam deputātam Dobelim.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Divi nelieli paziņojumi. Deputātus, kuri vēlas apgūt vācu valodu, lūdzu sapulcēties 24.septembrī pulksten 9.30 plenārsēžu zālē.
Un otrs. Es lūdzu tos aktīvos deputātus, kuri skrien ar saviem ierosinājumiem un papildinājumiem pa taisno pie priekšsēdētāja, tā nedarīt, jo jūs izjaucat to kārtību, kāda tur ir. Šo papildinājumu un ierosinājumu ir ārkārtīgi daudz un tos izskata zināmā secībā. Tā ka, lūdzu, vispirms iesniedziet visu sekretariātā, lai būtu vieglāk strādāt.

Priekšsēdētājs: Vēl paziņojums Dainim Īvānam.

D.Īvāns: Cienījamie deputāti! Šobrīd Rīgā atrodas Gunārs Birkerts, kurš ir pabeidzis Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu. Šodien no plkst. 14.00 šo projektu ar visām skicēm un maketiem jūs varēsit apskatīt Prezidija sēžu zālē.
Starpbrīdis 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Godātie kolēģi! Deputāts Muciņš ir iesniedzis protestu par to, ka es esmu nepareizi noformulējis šo variantu balsošanai, un ar tādu piezīmi, ka es to esmu izdarījis personisku apsvērumu pēc. Protestu es, protams, pieņemu. Es varu sniegt paskaidrojumu vēlreiz, ka uz balsošanu liku tādā secībā, kādā priekšlikumi bija iesniegti. Ja deputāts Lagzdiņš bija iesniedzis priekšlikumu būt vai nebūt, tas ir, izteikt savu attieksmi, kā es biju noformulējis, pret to, kas šeit bija ietverts projektā, tad es pirmo arī liku balsošanā šo priekšlikumu. Kas attiecas uz to, ka personisku apsvērumu pēc, tad es kolēģim Muciņam varētu atbildēt sekojoši, ka personisku apsvērumu un it sevišķi savas veselības interesēs es ne tikai neesmu ieinteresēts būt par PSRS deputātu, bet es arī neesmu ieinteresēts uzklausīt šeit šāda veida piezīmes.
Nākošais ir jautājums, kuru iesniedzis deputāts Lagzdiņš: “Lūdzu noteikt reglamentā katrai pastāvīgajai komisijai precizētu kompetenci pa likumdošanas nozarēm”.
Jūs gribat paskaidrot kaut ko vēl? Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Es mazliet paskaidrošu. Kolēģi, šobrīd ir tā, ka katra pastāvīgā komisija izstrādā tādus likumus un tādās nozarēs, praktiski vadoties no savas apziņas un no tā, kāds ir komisijas nosaukums. Bet daudzos reglamentos ir noteikts precīzi, ka, teiksim, sociālo jautājumu komisija izskata sociālās nodrošināšanas, apdrošināšanas, veselības, sporta un citus jautājumus. Izglītības un kultūras komisija atkal tos un tos jautājumus. Šādai precizitātei ir jābūt tāpēc, lai, pirmām kārtām, nebūtu dublēšanās un, otrām kārtām, lai divas komisijas nedarītu paralēlu darbu un lai nepaliktu kāda joma nepadarīta. Tikai šā apsvēruma dēļ es to lieku priekšā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Bojārs: Es domāju, ka darba grupa to nevarēs izdarīt, jo tad mums nāksies lemt par komisiju kompetenci, ko mēs neesam tiesīgi darīt. Es nevaru izlemt tās komisijas likteni, kurā jūs strādājat. Tādā gadījumā mums vispār vajadzētu ieslēgt reglamentā tādu īsu nolikumu par katru komisiju. Es to nevaru uzrakstīt, jo tā būtu iejaukšanās. Man neviens nav devis tādas tiesības– rakstīt, ar ko nodarbosies Ekonomikas komisija tieši vai ar ko tieši nodarbosies Ārlietu komisija. Un nākošais, kas man liekas šeit šaubīgs: mēs ar to sevi kaut kā saistīsim, jo parlaments jebkurā brīdī var nobalsot un izveidot vēl kādu pastāvīgo komisiju. Ja nemaldos, ASV Kongresā ir 20 komisijas. Ja mēs rīt nolemjam, tad mums uzreiz cits liks priekšā– paskatieties, redziet, reglaments jums to neatļauj.

Priekšsēdētājs: Šo jautājumu vajadzētu izlemt. Paldies.

J.Bojārs: Mums vajadzētu izlemt– par vai pret. Bet es to tā uzrakstīt nevaru.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Vaivadam.

J.Vaivads: Es domāju, ka tā ir tāda komisiju kompetences mākslīga ierobežošana. Piemēram, praktiski jebkurš likumprojekts lielākā vai mazākā mērā skar jebkuru komisiju. Es domāju, ka nebūs komisijas, kas nebūtu ieinteresēta nodokļu likumprojektā. Mākslīgi ierobežot šādu kompetenci komisijā, es uzskatu, ir pilnīgi nepieņemami.

J.Bojārs: Es šaubos, vai vajadzētu to pieņemt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Freimanim.

J.Freimanis: Gorbunova kungs, es ļoti atvainojos. Situācija ir tiešām tāda, ka mēs drusciņ esam pārsteigušies. Nobalsošana par Bukas kunga priekšlikumu attiecībā uz Ārlietu komisiju, kam vajadzētu būt šai reglamentā atpakaļ, tieši ir tas pats jautājums. Es nepaspēju no aizmugures atnākt priekšā un izteikt Ārlietu komisijas domas šajā sakarībā, bet man liekas, ka tas bija pārsteidzīgi, tas nav vajadzīgs, jo tādā gadījumā reglamentā mums jāieliek vēl 14 nodaļas, katra par savu komisiju. Kādēļ tāda pārspīlēta vērība un kādēļ tas vajadzīgs?

J.Bojārs: Tas uzpūtīs reglamentu.

J.Freimanis: Tieši tā. Kāpēc mēs viņu iedabūjām atpakaļ? Es nepaspēju paskaidrot mūsu domas.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Šeit tas jautājums tiek saprasts gauži nepareizi. Tai pašā bieži vien pieminētajā Francijas reglamentā ir viens neliels pants. Francijas pārstāvju sapulcē ir tikai sešas komisijas. Tās ir ļoti daudzskaitlīgas. Ir viens pants, kurā ir sešas rindkopas. Tās sastāv no kādām divām trijām rindiņām, kurās ir noteiktas pamatjomas, kādās šīs komisijas pieņem likumus. Šobrīd, piemēram, mūsu Pašvaldības komisijā ir tāda situācija, ka ir ļoti nepieciešams iedarbināt vietējo pašvaldību, ir nepieciešams administratīvās atbildības kodekss.
Cik man zināms, tad bez mūsu komisijas ar šo jautājumu ļoti nopietni nodarbojas arī Likumdošanas un Aizsardzības komisija. Tātad trīs komisijas. Bet, ja reglamentā būtu precīzi noteiktas šīs pamatjomas nozares, tad būtu vieglāk strādāt. Tas neapšaubāmi ir jautājums arī par darba organizāciju, par kuru mēs visu laiku runājam un par ko mēs cīnāmies, lai būtu kārtība. Šis ir jautājums arī par kārtību.

J.Bojārs: Ziniet, man liekas, ka viens no mums drusku kļūdās. Es vakar speciāli šo jautājumu paskatījos literatūrā. Ir vairāki parlamenti, kur likumus pieņem komisijās ārpus plenārsēdēm. Pie mums tas nav pieļaujams. Ja mums likumu pilnībā pieņem komisijā, kā to dara dažos parlamentos, neiznesot plenārsēdē jeb tā saucamajā visas palātas plenārsēdē vai komisijā, tad mums to obligāti vajadzētu izdarīt. Bet šādos apstākļos, kad mums lemjošais orgāns ir plenārsēde, diezin vai tā var. Manā uztverē vispārējā komisijas kompetence jau ir izteikta viņas nosaukumā. Izlemiet to, bet es uzskatu, ka te mēs varam paši sevi ierobežot un izpūst milzīgi lielu reglamentu, aprakstot katras komisijas kompetenci.

Priekšsēdētājs: Lūdzu rezultātu: 23– par, vairākuma atbalstu negūst.
Šeit ierosināts izslēgt no reglamenta projekta Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieka, sekretāra, ministru kandidatūru apspriešanas kārtību. Un, proti, kandidātam nav jāklāsta programmas, nav viņam jāuzdod jautājumi, par kandidatūrām nenotiek debates.

J.Lagzdiņš: Situācija ir tāda, ka mēs ļoti daudz laika esam kavējuši, faktiski vairākas nedēļas, lai atrisinātu elementāru jautājumu. Proti, valdības priekšsēdētājs izvirza kandidātus, un katrs izklāsta savu individuālo programmu. Pirms tam valdības galva ir izklāstījis savu iepriekšējo programmu, un beigu beigās valdība nāk ar visu lielo programmu. Manuprāt, šis vidusposms, kad katrs ministrs klāsta savu individuālo programmu, iepazīstina ar sevi, savu personību, nebūtu nepieciešams. Ja mēs atskatāmies uz Latvijas vēsturi, tad Latvijas Saeimā un arī Satversmes sapulcē šis jautājums tika risināts ļoti vienkārši. Piemēram, 1.maijā 1920.gadā Latvijas Saeima šo jautājumu atrisināja pusstundas laikā, pusstundas laikā ievēlēja ministru kabinetu, ministru kabineta galvu un visus ministrus. Nekādas debates nenotika, un pēc zināma laika nāca ministru kabinets ar savu programmu. Manuprāt, mums vajadzētu vienkāršot šo procedūru.

J.Bojārs: Skatoties uz to, kas notika zālē, kad pie mums ievēlēja, respektīvi, apsprieda ministru kandidatūras, un skatoties, kas notika Maskavā Augstākajā padomē un komisijās, man palika iespaids, ka gan tur, gan šeit deputāti ir ārkārtīgi ieinteresēti jautājumā par to, kas būs ministrs. Atņemt viņiem šīs tiesības tagad, kad mēs gribam kvalitatīvu valdību, kad mūs uztrauc ekoloģija, veselība, konkrētas sfēras un kad mums vēlētāji ir devuši konkrētus norādījumus, es personiski nepiekristu šai pozīcijai.

Priekšsēdētājs: Bet godātie kolēģi! Vai tiešām mēs atklāsim debates par vienkāršiem un saprotamiem jautājumiem, kurus varam izšķirt balsojot? Lūdzu, reģistrēsimies. Tagad izsakiet savu attieksmi pret deputāta Lagzdiņa ierosinājumu– izslēgt no reglamenta projekta Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieka, sekretāra, ministru kandidatūru apspriešanas kārtību. Komentāru jūs dzirdējāt. Rezultāts: par– 19. Vairākuma atbalstu šis jūsu priekšlikums negūst.
Lūdzu uzmanību. Ļoti grūti būs balsot citādāk. Jānosaka detalizēti Ministru padomes priekšsēdētāja, ministru, dabas aizsardzības komitejas, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, galvenā valsts arbitra un citu Augstākās padomes iecelto un ievēlēto personu atsaukšanas un atcelšanas kārtība. Lūdzu, balsojiet. Es domāju, godātie kolēģi, šeit taču ir viss skaidrs. Redziet, skumji paliek, jo šī mafija ar priekšlikumiem ir diezgan gara. Lūdzu balsot. Rezultāts: 73– par no balsojošo skaita. Tas ir vairākums. Šis priekšlikums gūst atbalstu. Jānosaka detalizēti īpašs ierobežojošs mehānisms par procedūras jautājumiem. Ir vajadzīgi paskaidrojumi? Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 71– par no balsojošo vairākuma. Šis priekšlikums gūst atbalstu.
Tālāk deputāts Endele. Iestrādāt 105.pantā balsošanu ar elektronisko balsošanas iekārtu kā īpašu balsošanas veidu. Papildināt ar jaunu apakšpunktu– ar elektronisko balsošanas iekārtu. Redziet, man ir grūti. Es atkal varu nonākt pretrunās, bet jābalso tā, kā ierosināja deputāts. Deputāts Kurdjumovs arī piedāvā variantu, bet, ja es sākšu veidot kaut kādu konverģentu variantu, par to varu pamatoti saņemt protestus. Tāpēc es ierosinu tā, kā viņš šeit skan. Jautājumu nav? Lūdzu, izsakiet attieksmi. Rezultāts: 62, 35, 56. Ar balsu vairākumu šis priekšlikums gūst atbalstu.
Otrais– iestrādāt 68.pantā pieteikumu reģistrācijai debatēs ar elektronisko iekārtu. Rezultāts: 100– par. Gūst atbalstu. Tālāk pie jūsu ierosinājuma strādā komisija.
Trešais– iestrādāt 7.pantā normu par noteiktu balsošanas dienu un laiku. Piemēram, sesijas sākumā deputāti var noteikt konkrētu balsošanas dienu un laiku. Es varbūt ierosinātu neatklāt debates. Es jūtu no savas prakses, ka katrs var savu viedokli izteikt. Vieni ir ieinteresēti tā, citi citādi, tāpēc varbūt balsojiet. Rezultāts: 60, 33 un 21. Vienalga, balsu vairākums. Šis priekšlikums gūst vairākuma atbalstu, un komisija strādās tālāk.
Lūdzu, deputāts Kalnbērzs: uzskatu, ka 3.punktu būtu pareizāk vispār svītrot. Neviens no mums nav pasargāts no nelaimes utt. Arī deputāts Caune runāja par to priekšlikumu. Paskatieties, lūdzu, šo trešo punktu. 156.pants, trešais apakšpunkts. Vai ir jautājumi?

J.Bojārs: Profesora doma ir izlikta ļoti īsi, bet es tā uztvēru jūsu uzstāšanos. Varbūt man nav taisnība. Ja nav taisnība, tad jūs palabojiet. Es tā uztveru, ka ārstam ir individuāli jānosaka, vai deputāts ir spējīgs strādāt. Tomēr ir jāpieļauj iespējamība, ka ir gadījumi, kad var pateikt, ka speciālists nav spējīgs strādāt kā deputāts. Es gribētu dzirdēt viedokli, jo tāda varbūtība jāpielaiž.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Kalnbērzs: Redziet, 156.pants vispār ir ļoti šaubīgs. Tur varbūt jāpabalso citi punkti. Mūs ievēlēja vēlētāji, bet šeit iznāk tā, ka kaut kāda komisija vai Augstākā padome uzņemas atņemt mandātu. Salīdzinājumam: mūsu prezidents atņēma apbalvojumus un ģenerāļa titulu Kaluginam, un tauta viņu ievēlēja par tautas deputātu. Tātad šeit var būt ļoti pārsteidzīgi, ja būtu iespēja atņemt tādā veidā mandātus. Mani kā ārstu, protams, ļoti uztrauc medicīniskais aspekts, tāpēc es runāju tikai par šo problēmu. Bet es uzskatu, ka varbūt tomēr jāstrīpo tas, un paši ārsti arī nedrīkst lemt jautājumu par mandātu. Ārsti dos savu slēdzienu, bet pēc tam varbūt, ja mēs redzēsim, ka deputāts ir slimīgs, ka viņš nevar darboties, ka viņš nevar kalpot tautai, ar viņu var aprunāties individuāli un individuāli izlemt jautājumu. Varbūt pats deputāts iesniegumu uzrakstīs. Es vēlreiz atkārtoju, ka šo punktu manā skatījumā vajag strīpot. Un neskaidrot, vai to ārsts darīs vai kas cits.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Man bija ierosinājums svītrot abus šos pantus 156. un 157., ja mani atmiņa neviļ. Kādēļ? Pirmām kārtām tādēļ, ka mums ir likums par deputāta statusu. Mēs varam attiecīgā veidā izdarīt grozījumus šajā likumā vai arī izlemt jautājumu par šā likuma pilnīgu inkorporēšanu šajā Kārtības rullī, mainot viņa numerāciju, un pēc tam izdarīt konkrētus grozījumus šajā likumā. Tādēļ šādā veidā, kā tas tagad tiek piedāvāts, tas ir visumā nekorekti. Izskatot šo jautājumu komisijā, mēs arī vienojāmies, ka likuma statusa jautājumus izslēgsim ārā. Nobalsojām nevis tādēļ, ka šie divi panti tomēr ir aizkavējušies šajā te reglamenta rullī. Tādēļ es aicinātu, ja nu reiz jums ir jāliek uz balsošanu, izslēgt abus šos pantus. Esmu iesniedzis analoģisku un plašāku priekšlikumu, ja tas neiet cauri, tad atgriezties pie 3.punkta izslēgšanas no šī panta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Šteins: Mums ar Cilinski bija analogs priekšlikums par 156. un 157.panta pilnīgu izslēgšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Krastiņš: Varbūt vēl kāds priekšlikums par šo pantu?

Priekšsēdētājs: Vārds Ivaram Krastiņam.

I.Krastiņš: Varbūt tad, ja kāds deputāts ilgstoši slims, varētu šo pantu pārveidot tādējādi, ka viņu nerēķina kopējā deputātu skaitā, lai nebūtu jāietekmē balsošanas rezultāti, piemēram, ja viņš gadu atrodas tuberkulozes klīnikā slimības dēļ. Tad ir nevis 201 deputāts, bet 200.
Un otrs variants– ja principā šo pantu svītro, nevar izslēgt iespēju, es atvainojos, ka kāds no deputātiem sajūk prātā. Un vēlētāji to var nepamanīt. Tādā gadījumā viņš absolūti atteiksies parakstīt papīru, ka viņš piekrīt pārtraukt savu deputāta darbību. Un ko tad mēs darīsim?

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Gulbim.

J.Gulbis: Mums, strādājot pie privilēģiju likvidēšanas, ir arī tādas privilēģijas darbā tāpēc, ka mēs tieši tagad gribam ko jaunu veidot. Visas šīs lietas medicīnā koriģē darba likumdošanas kodekss, kas attiecas uz visiem vienādi, arī uz deputātiem. Es domāju, ka te jaunas normas deputātiem nevajag radīt.

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Bojārs: Atvainojiet, mums zālē ir Civiltiesību katedras pārstāvis, varbūt viņš izteiksies par šo jautājumu. Es neesmu civilists.

I.Briņķe: Es arī kā Civiltiesību katedras pārstāvis, kā cilvēks, kas strādājis par juriskonsultu. Darba likumdošanā šāda norma ir. Tas nenozīmē, ka cilvēks četrus mēnešus neierodas darbā, pēc tam vienu dienu ierodas un šīs licences sākas no jauna. Ļoti grūti piemērot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Kalnbērzam.

V.Kalnbērzs: Piedodiet, ka es vēlreiz prasu vārdu. Mums tomēr jāņem vērā, kam kalpo deputāts. Ja mēs uzskatīsim, ka parlaments ir rūpnīca, kāds institūts, fabrika vai kolhozs, tā ir viena lieta. Tad kolhoza priekšsēdētājs var atbrīvot. Bet šinī gadījumā deputāts kalpo nevis Augstākajai padomei, bet tautai un tautai jāizlemj. Man liekas, ka noteikti tas pants jālikvidē.

Priekšsēdētājs: Rezumējot teikto par balsošanas formulējumu. Šoreiz ir tas gadījums, par ko mēs strīdējāmies iepriekšējā reizē, un pašreiz kolēģis pats to piedāvā. Deputāta Muciņa priekšlikums šajā gadījumā aptver visus tos priekšlikumus, kuri jau šeit ir. Tas ir formulēts tādā veidā, ka izslēgt 156.pantu un 157.pantu. Ja tas gūs atbalstu, tad pārējo kolēģu priekšlikumi par rindkopām, dabiski, uz balsošanu netiks likti. Par balsošanas formulējumu ir kādi jautājumi? Nav. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: 96– par, 6– pret, atturas– 16. Tātad deputāta Muciņa priekšlikums gūst vispārēju atbalstu. Vārds deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj, mēs acīmredzot neesam sapratuši formulējumu.

J.Bojārs: Tādā gadījumā jāpārbalso. Cienījamie deputāti, ņemiet vērā, ka mēs faktiski nobalsojām par to, ka var nenākt uz plenārsēdēm. Mēs nobalsojām par to, ka var nenākt darbā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Man liekas, deputāts Muciņš ļoti mierīgi visiem paskaidroja savu priekšlikumu, ka viņš ierosina izslēgt 156.pantu un 157.pantu. Ņemot vērā, ka šeit bija ierosinājumi izslēgt atsevišķas daļas vai kaut kā citādi, tad es jums visu to pateicu un lūdzu jūsu atļauju balsot par šo kā visu aptverošu formulējumu. Protams, par vai pret. Man ir ļoti grūti spriest, vai saprata vai nē. Es jautāju, vai kādam ir kaut kas nesaprotams. Vai ir kādas problēmas šeit? Jūs uzskatāt, ka šis rezultāts neatbilst jūsu vēlmēm, jo jūs esat balsojuši par izslēgšanu. Ja deputāts Preinbergs ir kļūdījies, tad, lūdzu, rakstiski iesniedziet. Mēs pievienosim protokolam jūsu balsi tā, kā jūs uzskatījāt par vajadzīgu balsot šajā situācijā. Balsošanas komisija Geidāna kunga vadībā izskatīs.

J.Bojārs: Es uzskatu, ka pilnīgas skaidrības dēļ mums vēl jānobalso par to, vai sadaļu par deputāta statusu tomēr likt iekšā šeit reglamentā vai nelikt, jo bija divi dažādi priekšlikumi. Arī tie izrietēja no runām, kas bija vakar un šodien. Tātad par to arī vajag nobalsot, lai būtu galīga skaidrība. Pretējā gadījumā mēs nezinām, kā rīkoties.

Priekšsēdētājs: Kas attiecas uz runām, te izskanēja ļoti daudz kas, bet es lieku uz balsošanu tikai rakstiski iesniegtos. Deputāta Kurdjumova priekšlikums: */“Ierosinu 10.nodaļā “Balsošanas kārtība” iekļaut kā reglamenta pielikumu pilnu elektroniskās balsošanas sistēmas aprakstu, ko pieņēma Augstākās padomes Prezidijs pirmās sesijas laikā”./ Vai vēl kāds grib precizēt? Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 73– par. Tas ir vairākums no balsojošiem deputātiem. Gūst atbalstu jūsu priekšlikums.
Nākošais. Šeit varbūt ļaujiet apvienot, lai ir īsāk. Kolēģe Briņķe arī te ierosināja. Pirms es nolasu kolēģa Kurdjumova iesniegto priekšlikumu, es varbūt nolasīšu deputātes Briņķes iesniegumu, jo tas aptver arī kolēģa Kurdjumova ierosināto. Tātad deputāte Briņķe. Esmu spiests atkārtoti pasvītrot, ka nepieciešams iesniegt savus priekšlikumus rakstiski, jo iepriekš rakstiskā veidā iesniegtie kolēģim Endziņam ir pazuduši.
Tātad pats priekšlikums. Par darba kavējumu bez attaisnojošiem iemesliem (arī tad, ja darba dienas gaitā kavēts ilgāk par trim stundām) pastāvīgi strādājošiem deputātiem var piemērot šādus disciplinārus sodus– piezīmi, rājienu, stingru rājienu. Nemaksāt par kavēto dienu darba algu.
Deputāts Kurdjumovs: */“Ierosinu papildināt 168.pantu: “Deputātam, kurš pastāvīgi strādā Augstākajā padomē, darba algu izmaksā tikai par dienām, kuras faktiski nostrādātas plenārsēdēs, komisijās, Augstākās padomes komandējumos, t.i., saskaņā ar DLK”./
Lūdzu, deputāt Bojār, jums ir kaut kas sakāms? Varam balsot? Vārds deputātei Briņķei.

I.Briņķe: Cienījamie kolēģi! Es esmu ļoti pārsteigta par jūsu reakciju attiecībā uz šiem disciplinārās ietekmēšanas līdzekļiem. Vakar es teicu, varbūt jūs uzmanīgi neklausījāties, ka šeit mums paredzēts nosodījums. Nosodījums nav disciplinārās ietekmēšanas līdzeklis. Es nebūt nerunāšu par suverēniem deputātiem. Mums ir jāizlemj, vai deputātiem piemērot disciplināros sodus vai ne? Par to ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, deputāts Dobelis manu uzmanību orientēja uz ļoti satraucošu faktu. Jūs apstiprināt savu? Nenoliedzat? Mēs balsojam par jūsu priekšlikumu. Ir jautājumi? Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 54– par, 42– pret, atturas– 23. Līdz ar to šī ierosinājuma likteni izšķir draudzīgo deputātu attieksme. Tas ir– atturējušies. Negūst atbalstu tāds ieraksts. Bet naudu nemaksāsim tik un tā.

Edmunds Krastiņš. Es lasu, kā ir uzrakstīts. “Sakarā ar manu vakardienas jautājumu Bojāra kungam ierosinu nobalsot, kā jāizvērš likumu parakstīšanas procedūra. Pirmais. Kā Augstākās padomes priekšsēdētāja veto tiesības, otrais– kā formalitāte, kas nevar aizkavēt likumu spēkā stāšanos.”

L.Kurdjumovs: */Anatolij Valerianovič! Es nesapratu. Mēs balsojām par kaut kādu kopēju priekšlikumu– Briņķes un manu. Es tomēr gribētu, lai jūsu draudi– naudu nemaksāsim– izpaustos attiecībā pret šo deputātu. Liksim manu priekšlikumu uz balsošanu./

Priekšsēdētājs: Es ceru, ka deputāta Kurdjumova piezīme acīmredzot ir vietā, jo atbalstu neguva gan morālie, gan citi sodi. Acīmredzot deputāti var pieprasīt balsot par katru ierosināto sodu atsevišķi, un deputāts Kurdjumovs ierosina nobalsot par viņa priekšlikumu, kuru es varu atkārtot krievu valodā: */“Deputātam, kurš pastāvīgi strādā Augstākajā padomē, darba algu izmaksā tikai par dienām, kuras faktiski nostrādātas plenārsēdēs, komisijās, Augstākās padomes komandējumos, t.i., saskaņā ar DLK”./
Lūdzu, balsosim tagad atsevišķi par šo deputāta Kurdjumova priekšlikumu. Rezultāts: par– 79, pret– 19, atturas– 21. Kā, lūdzu? Līdz ar to šis ierosinājums gūst atbalstu vairākumā deputātu. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es kā jurists gribētu komentēt. Tas, ka mēs šobrīd esam nobalsojuši, nenozīmē, ka šī norma ir stājusies spēkā. Es jau trīs, četrus mēnešus esmu par to cīnījies, lai tā tas būtu, bet kā jurists esmu spiests aizrādīt, ka šī norma nav stājusies spēkā, un mums joprojām darbojas un ir spēkā likums par deputāta materiālo nodrošinājumu. Tur ir skaidri un gaiši pateikts, ka mēs saņemam tos nelaimīgos 500 rbļ. un saņemsim tos tik ilgi, kamēr šajā nolikumā netiks izdarīti grozījumi. Konkrēti, šajā nolikumā. Bet tagad paceļas jautājums: ja mēs esam nobalsojuši par šīs normas ietveršanu reglamentā, ko mēs darīsim ar nolikumu? Vai mēs visu nolikumu inkorporēsim šajā reglamentā vai kaut kādu atsevišķu darbu vēlreiz svītrosim Kārtības rullī?

Priekšsēdētājs: Augstākās padomes Prezidijs būs spiests pieņemt labākos republikas advokātus, kuri mani attaisnos, ka es neparakstīšu naudu tiem pastāvīgi strādājošiem, kuri nenāk uz mūsu sēdēm.

J.Lagzdiņš: Es griezīšos darba strīdu komisijā.

J.Bojārs: Mums vispār, manuprāt, vajadzēja izstrādāt sistēmu, kā fiksēt deputāta strādāšanu. Vajadzēja atzīmēt, vai viņš nāk uz darbu komisijās. Praktiski mēs atzīmējam tikai plenārsēdi. Mums ir deputāti, kas vispār nerādās komisijās.

Priekšsēdētājs: Mums ir ļoti precīza informācija.

J.Bojārs: Bez tam man ir vēl viens priekšlikums. Es pilnīgi pielaižu, ka, strādājot pie sarežģītiem likumprojektiem, ir jābūt bibliotēkā, un deputāts varbūt komisijas dienā strādā bibliotēkā vai kur citur. Viņam ir pateikts– tu strādāsi tur un darīsi to un to. Tad vajag atzīmēt, ka viņš strādājis. Šis jautājums nav izlemts.

Priekšsēdētājs: Es vēlreiz saku, ka par deputātu darbību mums iesniedz oficiālus dokumentus komisiju vadītāji. Ja komisijas vadītājs komandē komisijas sēdes laikā jūs uz bibliotēku un viņš to komisijas vārdā jums atzīmē, tā ir viņa lieta un tur tik tiešām es nestrīdēšos. Bet, ja komisijas vadītājs atzīmē, ka jūs neesat šeit kā pastāvīgi darbojošais ne komisijā, ne plenārsēdē, tad būs reakcija, par kuru es runāju. Es jums nodošu tās vēstules, kuras raksta mūsu vēlētāji. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Ja mēs iekļaujam mūsu reglamentā normu, ka pamatdarbā strādājošiem deputātiem ietur par nepiedalīšanos sesijā plenārsēžu dienās, tad noteikti mums ir jāpārnes no materiālā nodrošinājuma statusa šinī reglamentā arī par šeit nestrādājošo deputātu apmaksu, lai viņiem apmaksā tikai par tām dienām, kad viņi strādā, piedalās plenārsēdēs vai komisiju darbā.
Otrkārt, es atvainojos, ka es neesmu iesniedzis rakstiski šādu priekšlikumu, man tikai tagad šī doma radās– ir daudz pastāvīgo komisiju locekļu, kuri paralēli savai pamata pastāvīgās komisijas darbībai piedalās arī citu komisiju darbā. Pieņemsim, tagad mums izveidojusies migrācijas lietu komisija, kura izstrādās migrācijas likumu. Arī tas tomēr būs mūsu Augstākās padomes darba plānā, bet tajā pat laikā pastāvīgās komisijas priekšsēdētājam faktiski būtu jākomandē, arī jādeleģē savas komisijas dalībnieku piedalīties citas komisijas darbā. Tā ka to arī vajadzētu reglamentēti noteikt, precizēt, lai nebūtu divdomīgi šis jautājums izskatāms.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet mums jāatgriežas pie Edmunda Krastiņa priekšlikuma. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Repše: Es domāju, kolēģi, ka mums nekādā ziņā nav jāpārnes atsevišķu likumu normas momentā, bet, ja mēs šeit nobalsojam par kādu mūsu darba pārkārtošanas variantu, tādā gadījumā atbilstošie likumi vienkārši ir dokumenti, kas arī ir jāmaina. Tātad arī komisijai jāsagatavo nepieciešamie labojumi likumā par deputāta materiālo statusu, par materiālo nodrošinājumu un tamlīdzīgi. Reglamentējams ir tikai, kādā precīzā kārtībā notiek šī uzskaite, reģistrēšana un tā tālāk. Manuprāt, protams, ir jāpaceļ arī jautājums par tiem deputātiem, kas nav pastāvīgā darbā. Nevarētu būt situācija, ka viņi, nenākot uz sēdēm, saņem atalgojumu gandrīz tikpat lielu kā citi deputāti. Arī šis jautājums ir jārisina pie reizes.

Priekšsēdētājs: Nav jārisina. Mēs taču nevienam nemaksājam no mūsu naudas. Ja viņš šeit nav, tad viņš saņem savā darbavietā par to, ko viņš tur strādā. No mums viņš saņem tikai par tām dienām, kad viņš šeit ir reģistrēts. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Gulbis: Es tikai gribēju pievērst uzmanību replikas veidā, ka mēs neatrisinām jautājumu par divām deputātu kategorijām, bet arvien sākam slīdēt tai purvā tālāk, arvien vairāk nodalot. Protams, ka jāmaksā par padarīto darbu. Es aizstāvu šo faktu simtprocentīgi. Bet mēs arvien vairāk atbrīvojam tos deputātus, kas šeit nav pastāvīgā darbā, un viņu atbildība krītas arvien zemāk. Lūk, par to es lieku priekšā arī domāt.

Priekšsēdētājs: Diemžēl mēs par padarīto darbu nemaksājam, bet mēs maksājam par piedalīšanos darbā.
Es ļoti atvainojos Edmundam Krastiņam. Mēs turpinām jūsu priekšlikumu. Es atkārtoju. “Kā jāizvērš likumu parakstīšanas procedūra? Vai Augstākās padomes priekšsēdētāja veto tiesības ir kā formalitāte, kas nevar aizkavēt likuma spēkā stāšanos?” Man liekas, ir pilnīgi skaidrs. Varam balsot. Kurš priekšlikums gūs atbalstu, to arī tālāk izstrādās komisija. Jūs gribējāt komentēt?

J.Bojārs: Es gribēju aicināt varbūt nebalsot par šo jautājumu vispār un atļaut mums salīdzināt un padomāt par citiem parlamentiem. Viņš ir ļoti slidens. Ņemiet tomēr vērā, ka priekšsēdētājs saskaņā ar mūsu Konstitūciju ir pakļauts Augstākajai padomei. Tur ir jāpadomā, pirms dodam priekšsēdētājam veto tiesības. Tas rada pretrunas starp parlamentu un viņa priekšsēdētāju. tā nav prezidentāla struktūra, te drusku jāpadomā. Varbūt nebalsosim. Balsosim atsevišķi par kaut kādiem priekšlikumiem, kurus mēs izstrādāsim otrajā lasījumā. Te ir diezgan bīstams jautājums.

Priekšsēdētājs: Redziet, ja mēs runājam precīzi, es toreiz arī izteicu repliku. Kurš ierosina priekšsēdētājam veto tiesības? Kurš konkrēti ierosina? Bet par ko tad mēs balsosim? (Zālē neskaidras runas.) Deputāt Ozol! Ierosinājums balsošanai– izstrādāt un iekļaut Augstākās padomes Kārtības rullī Augstākās padomes darba organizācijas un plānošanas sadaļu. Varam balsot? Lūdzu. Rezultāts: par– 56, 43 + 7 = 50. Vai pret un atturas nav? Jūsu priekšlikums gūst vairākuma atbalstu.
Deputāta Bojāra lūgums– nobalsot par to, vai plenārsēdē nepieciešams 20 deputātu kvorums vai ne. Vai varbūt vajadzīgs cits kvorums?
Varbūt vajadzīgs cits kvorums– tas nav ierosinājums. Ir ierosināts nobalsot par to, vai plenārsēdē nepieciešams 20 deputātu kvorums vai ne. Tātad jūs izsakiet savu attieksmi. Rezultāts: 43, 44, 58. Līdz ar to jūsu priekšlikums negūst atbalstu. Kas attiecas uz citu kvorumu, tad vienkārši tāda priekšlikuma nav.

J.Bojārs: Man vienkārši vajadzēja zināt attieksmi. Tādā gadījumā mēs strādājam principā bez kvoruma. Mēs varam pieņemt likumu tādos ietvaros, kā mums tur ir tajā likumprojektā.

Priekšsēdētājs: Tur vismaz projektos bija teikts: “bet ne mazāk kā”, un tur ir attiecīgi reglamentēts. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Es esmu iesniedzis Bojāra kungam savu priekšlikumu par 101.

Priekšsēdētājs: Atļaujiet nenoskaidrot, kad un kur iesniegts šis iesniegums, bet tas ir iesniegts. Nevajag paskaidrojumus par to, kur tas pašreiz ir. Tikai par argumentiem, un balsosim. Vārds deputātam Eglājam.

V.Eglājs: Es ļoti lūgtu atcerēties, ka mēs vienbalsīgi nospriedām, ka ar nepiedalīšanos balsošanā nedrīkstētu panākt vairāk nekā balsojot pret. Ja nosaka kvorumu, tad, izejot daļēji ārā, var panākt vairāk nekā balsojot pret. Tāpēc ierosinājums par kvorumu, kas būtu 101 balss vai cik, ir pretrunā ar to, par ko mēs jau nobalsojām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par deputāta Caunes priekšlikumus. 101– kvorums. Rezultāts: par– 31. Vairākuma atbalstu jūsu priekšlikums negūst.
Vēl deputāts Bojārs lūdz nobalsot par to, lai atceltu principu, ka ir deputāti, kam jābūt klāt Augstākajā padomē katru dienu un kuru darbs ir apmaksāts, un otra deputātu kategorija, kuru darbu neapmaksā un kuriem ikdienā nav jābūt Augstākajā padomē.

J.Bojārs: Mums te pašreizējā rullī ir iestrādāts tāds princips, it kā mums būtu kongress. Kaut gan mēs praktiski strādājam Augstākās padomes variantā. Rēķinot balsis un kvorumu, mēs to neņemam vērā, kas ir absolūti aplam. Tāpēc jau mēs netiekam uz priekšu likumdošanas procesā un Konstitūcijas pieņemšanā. Ja mēs esam apriori pieļāvuši, ka ir viena daļa deputātu, kuriem nav šeit jābūt pastāvīgā darbā un kuru darbu šeit neapmaksā, mēs nekad kārtību neievedīsim. Mums ir jāpieņem lēmums, ka visiem deputātiem ir jābūt šeit pastāvīgā darbā. Un tikai tad mēs varēsim panākt kārtību balsošanā. (Zālē rosība.) Ja mēs šo pretrunu neizlemsim, mēs nevarēsim ne par ko nobalsot, mēs kausimies šai zālē un nekā nepanāksim.

Priekšsēdētājs: Papildinot teikto, deputāts Muciņš ierosina konceptuālu priekšlikumu. Ja atļauts debatēt par šo jautājumu, es īsi atkārtošu to, ko esmu teicis simt un vienu reizi. Mans viedoklis arī ir tāds: nedrīkst būt divas deputātu kategorijas. Es, aizstāvot šo likumu, izteicu viedokli par to, ka pašā sākumā divus trīs mēnešus droši vien pastāvēs tāds stāvoklis, ka dažs deputāts nevarēs atteikties no sava iepriekšējā darba, nepieļaujot tādu domu, ka varētu būt pastāvīgi strādājošie un nepastāvīgi strādājošie deputāti. Iepriekšējais parlaments, pieņemot likumu par vēlēšanām, nevienā detaļā nepieļāva tādu domu. Bija priekšlikumi, un arī profesors Plotnieks iestājās par tādu variantu– kongress un Augstākā padome dažādās modifikācijās. Es tagad nedebatēšu par to. Iepriekšējā Augstākā padome to noraidīja un, kā redzams, to zināmā mērā atbalstīja arī tautas vairākums, ka vajadzīgs pastāvīgi strādājošs parlaments. Es tagad apkopošu vēstules, nevis apkopošu, ko tur apkopot, vienkārši sagrupēšu un nodošu Preses centram publicēšanai. Tajās vēlētāji saka to pašu: vai nu mūsu deputāti lai iet un strādā parlamentā, vai atsakās no sava mandāta. Kaut gan te mani kolēģi atkal izsaka citu: bet mūs jau ievēlēja tikai tāpēc, ka mēs teicām, ka mēs no sava darba neatteiksimies, piemēram, vadīt pilsētas padomi jeb kaut ko citu. Arī tādi viedokļi ir. Bet kādas sekas, jūs paši redzat.
Tātad deputāta Bojāra ierosinājums jums ir skaidrs. Lūdzu, balsosim. (Zālē rosība, sarunas.) Rezultāts: 55. Šis priekšlikums gūst vairākuma atbalstu.

J.Bojārs: Cienījamie deputāti, par to varētu aplaudēt. Tas ir kardināls lēmums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Es gribu izteikt protestu, Anatolij Valerianovič!/

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

L.Kurdjumovs: */Vadoties no mūsu pieņemtās prakses un jūsu pastāvīgajām prasībām, ka, ja deputātiem nestrādā pultis, tad viņi rokas paceļ savlaicīgi. Šajā gadījumā notika, mīksti izsakoties, lēmuma falsifikācija. Es lūdzu atkārtoti nobalsot jautājumu ar elektronikas palīdzību./

Priekšsēdētājs: Kolēģi deputāti, izlemiet jautājumu: vai mēs anulējam iepriekšējās balsošanas rezultātus jeb mēs šo jautājumu nododam balsošanas komisijas izskatīšanai. (Zālē rosība, pārrunas.) Lūdzam visus reģistrēties. Vārds deputātam Ābiķim.

Dz.Ābiķis: Man tomēr ir priekšlikums šo jautājumu tā rūpīgāk pārdomāt. Arī Saeimas Kārtības rullī tomēr bija norādītas profesijas, kas ir savienojamas ar deputāta statusu. (Zālē troksnis, iebildes, sarosīšanās.)

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Simsonam.

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs šobrīd meklējam iemeslu tam, kāpēc nevaram reizēm pieņemt lēmumus. Šobrīd doma tiek novirzīta uz to, ka mums ir divu kategoriju deputāti: vieni, kuri strādās savā pamatdarbā un šeit nebūs klāt, un otri, kuri pastāvīgi šeit ir klāt. Vai tas tā ir? Es gribētu apšaubīt tādu obligātu prasību noliegt iespēju vienai daļai deputātu strādāt arī citur. Mums ir jāpanāk, ka viņu prombūtne nevar iespaidot šeit klātesošo deputātu iespēju pieņemt lēmumu. Tā ka šis jautājums ir risināms, manuprāt, savādākā veidā. Es aicinu tomēr pieļaut iespēju būt divu kategoriju deputātiem.

Priekšsēdētājs: Priekšlikums ir noformulēts precīzi, mēs iesniedzēja domas uzklausījām, vai turpināsim debates? Lūdzu, par to nobalsosim. Turpināt debates vai ne. Rezultāts: par– ... Turpinām debates.

L.Muciņš: Jūs aicinājāt balsot par debašu turpināšanu.

No zāles: Pareizi, pareizi...

Priekšsēdētājs: Kolēģi, man tad ir jāatzīmē mana vaina šajā lietā. Tāpēc es vārdu dodu deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Es aicinu tomēr atcerēties, ka ir spēkā likums par deputāta statusu un materiālās atlīdzības nolikums. Absolūti negrozot šos te divus dokumentus, iet runa tikai par to, lai nešķirotu reglamentā pastāvīgi strādājošos deputātus un nepastāvīgi strādājošos, jo no deputāta tiesību viedokļa viens deputāts nav labāks par otru. Par to ir jautājums, nevis par ko citu. Nejauksim to, ko mēs esam pieņēmuši. Likumu grozīšanas kārtībai jābūt pavisam citai. Jāieslēdz atsevišķs likums par likuma grozīšanu, tam jāsavāc 101 balss utt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kurdjumovam, un pēc tam mēs atkal balsosim par debašu pārtraukšanu.

L.Kurdjumovs: */Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt primitīvu patiesību: pirms sāk spēli, par tās noteikumiem vienojas ārpus laukuma, citādi uzvarēs tas, kuram vairāk spēka. Mūs ievēlēja saskaņā ar likumu, mēs piekritām balotēties un strādāt saskaņā ar vēlēšanu likuma normām. Ja mēs šodien tik viegli lemjam: kurš var un kurš nevar strādāt, tad mums pirmām kārtām vajag atcelt šo likumu un izdarīt atkārtotas vēlēšanas./

Priekšsēdētājs: */Likumā nekādi nav atrunāts, ka varētu būt divas deputātu kategorijas./
Tagad es lieku uz balsošanu debašu pārtraukšanu. Rezultāts: 104. Debates pārtraucam un balsojam tagad par deputāta Bojāra iesniegumu. Viņš lūdz nobalsot par to, lai atceltu principu (es lasu tā, kā ir), ka ir deputāti, kam jābūt klāt Augstākajā padomē katru dienu un kuru darbs ir apmaksāts, un ka pastāv otra deputātu kategorija, kur deputātu darbu neapmaksā un kam nav ik dienas jābūt Augstākajā padomē. Tātad es vēlreiz paskaidroju, ja jūs balsojat par, tad jūs atbalstāt deputāta Bojāra priekšlikumu. Ja jūs balsojat pret, jūs neatbalstāt. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: par– 73, 45 plus 19, tas ir 14, un 64. Priekšlikums gūst atbalstu, un komisija strādā tālāk pie šī priekšlikuma.

J.Bojārs: Man ir vēl mazs priekšlikums, kas apmierinās arī citus. Es zinu, ka saskaņā ar Savienības reglamentu pastāv iespējamība, ka ir tādas darba vietas, ko cilvēki vienkārši nevar pamest. Bet tādā gadījumā viņi šajās darba vietās strādā sabiedriskā kārtā. Tie ir lielu institūtu direktori, parasti viņi tur strādā sabiedriskā kārtā ārpus darba laika Augstākajā padomē un par šo darbu darba vietā viņiem nemaksā. Varbūt, ka mēs varam pastrādāt pie šā varianta ieviešanas. Tad deputātam šeit jābūt, un pārējais mūs neinteresē. Darba likumdošana netiek pārkāpta, jo viņš nesaņem piecās dažādās vietās algu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Vaivadam. “Lūdzu nobalsot, lai Kārtības rullī tiktu precizēta parlamenta darba valoda, precīza tās lietošana un tā tālāk.” “Un tā tālāk” tomēr nevajadzētu, bet tā deputāts raksta. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: Es gribētu tiešām, lai parlamentā mēs tomēr atcerētos, ka šis ir Latvijas valsts parlaments. Es nedomāju, ka te nevarētu skanēt citas valodas, bet tas būtu pamatā tad, ja uzstājas viesi. Lai nebūtu arī tādu gadījumu, ka es, piemēram, dzirdu uzaicinājumu vai teicienu tādā veidā, ka “es runāšu krieviski, lai visiem būtu skaidrs”. Man personiski no tā skaidrāks absolūti nekas nepaliek. Es gribētu, lai darba valoda ir latviešu. Ja tiek lietotas citas valodas, lai ir nodrošināta tulkošana. Šai principiālajai sadaļai jābūt Kārtības rullī.

Priekšsēdētājs: Kā es sapratu, tas saskan ar deputāta Aleksejeva ierosinājumu arī, ja? Lūdzu, balsosim! Lai visi jautājumi par valodu būtu darba rullī precīzi fiksēti. Rezultāts: 108. Šis priekšlikums gūst atbalstu. Tālāk deputāts Cilinskis: “Izslēgt no reglamenta jautājumu par deputāta atsaukšanu, to iestrādāt atsevišķā likumā.”
Te vēl deputāts Rikards grib precizēt. Viņam divi ierosinājumi: “Ieviest sekojošu normu: par neierašanos vienā plenārsēdē bez attaisnojoša iemesla pastāvīgi strādājošiem deputātiem atvelk 10 procentus no mēnešalgas.” Tā ir Latvijas Republikas Saeimas Kārtības ruļļa norma.
Es nolasīšu arī otru: “Ierosinu likumu par tautas deputāta statusu ieslēgt kā nodaļu Kārtības rullī saskaņā ar pārējām Kārtības ruļļa nodaļām.”

R.Rikards: Par neierašanos darbā es ierosinu pieņemt tieši tādu pašu normu, kāda bija Latvijas Republikas Saeimas Kārtības rullī. Tur bija teikts: “Ja neierodas plenārsēdē bez attaisnojoša iemesla, tad deputātam atvelk 10 procentus no mēnešalgas. Mēnešalga bija 750 lati, tā bija milzīga nauda, 75 latus viņš pazaudēja, 60 latus maksāja govs. Šodien govs maksā 2000. Tātad šī norma būtu, kā saka... Pēc darba likumdošanas, viņš pazaudēs kādus 15–20 rubļus. Bet, teiksim, 50 vai 80 rubļus... Tas jau tomēr būs būtiski. Es ierosinu šo normu ieslēgt.

Priekšsēdētājs: Norma ir radikālāka par to, ko mēs šeit runājām, tāpēc ir jābalso. (Zālē troksnis.) Lūdzu, izsakieties par to: nav ieradies uz plenārsēdi, 10 procenti no mēneša algas.

A.Safonovs: */Anatolij Valerianovič! Vai es varu par procedūru?/

Priekšsēdētājs: */Nobalsosim, pēc tam./

A.Safonovs: */Bet, ja viņš 11 reizes neieradīsies, kur viņš iemaksās naudu: bankā vai šeit, parlamentā?/ (Zālē smiekli, troksnis, sarunas.)

Priekšsēdētājs: Rezultāts: 69, 7, 7. (Zālē joprojām smiekli, troksnis.) Tātad tiek pieņemts. Deputāt Safonov, jūs uzstājat uz savu priekšlikumu?

*/Lūdzu, tikai ne jautājumu, bet priekšlikumu. Te balsojam par priekšlikumu/

A.Safonovs: */Man ir priekšlikums. Saprotiet, cienījamie kolēģi, mēs pašlaik pārvēršamies par kaut kādu sodīšanas orgānu. Man pašlaik ir tāda sajūta, ka rodas analoģija ar to, kā, piemēram, Berijas kungs izstrādāja procedūras: solis pa kreisi un pa labi vai divi soļi pa kreisi un pa labi– nošausim. Mēs pašlaik runājam par tautas deputātu. Mani pārsteidz viena lieta– jūs ko, neticat sev, vai paši sevi neuzskatāt par kārtīgiem cilvēkiem? Man vienkārši ir kauns piedalīties tādās procedūrās, tas ir pirmais.
Bet otrkārt, ja kāds nevīžīgs deputāts 11 reizes neatnāks, kur lai viņš iemaksā naudu– 10 procentus?/

Priekšsēdētājs: */Cienījamais kolēģi! Es jums devu vārdu priekšlikumam./

A.Safonovs: */Mans priekšlikums– pārtraukt šo smieklīgo un apkaunojošo procedūru./

Priekšsēdētājs: Otrs priekšlikums– likumu par tautas deputāta statusu ieslēgt kā nodaļu Kārtības rullī, saskaņojot ar pārējām Kārtības ruļļa nodaļām.

R.Rikards: Tātad, ja paskatās citu demokrātisko valstu parlamentu reglamentos, visos ir par deputātu pateikts reglamentā. Arī Saeimas Kārtības rullī viss par deputāta statusu tanī pašā Kārtības rullī. Tāpēc es ierosinu par deputāta statusu arī iestrādāt reglamentā.

Priekšsēdētājs: Balsojam, lūdzu. Rezultāts: ir ieslēgts jūsu priekšlikums darba grupai.
Tālāk deputāts Jānis Biezais: “176., 178.pants satur domu, ka pēc valdības atskaites Augstākās padomes Prezidijs un Augstākā padome spriež par budžetu. Lūdzu ņemt vērā un iestrādāt, ka Valsts kontroles komiteja vai tās kontrolē valsts finansu inspekcija veiks nepārtrauktu kontroli pār budžetu un savas atziņas iesniegs Augstākajai padomei.” Lūdzu, trešais mikrofons, deputāts Biezais.

J.Biezais: Tiesa, ne valsts kontrolē, ne finansu inspekcijā attiecīgi dokumenti nav pieņemti, bet tie ir sagatavošanā. Tā kā parlaments kontrolē budžetu un, kā kolēģis Gavrilovs aizrādīja, ne tikai vienreiz gadā, bet pēc vajadzības, ja šie orgāni, kā arī personiski finansu ministrs iesniedz kaut ko par budžetu, tad mums būtu jāizskata. To kaut kādā veidā varētu piefiksēt.

Priekšsēdētājs: Jūs neuzstājat uz balsošanu? Jo– “kaut kādā veidā piefiksēt”?...

J.Biezais: Ja to piefiksēt neuzstāj.

Priekšsēdētājs: Jo “kaut kādā veidā piefiksēt”... Mums vajag precīzi. Jūs piefiksēsiet?

J.Bojārs: Iesniedziet konkrēti noformulētu.

J.Biezais: Par cik koncepcijai, es tikai ideju, bet es varu arī konkrēti.

J.Bojārs: Iesniedziet rakstiski!

M.Gavrilovs: */Es atbalstu Biezā priekšlikumu. Tā kā nauda ir tautas rokās, vajadzīgs tās izlietojuma kontroles mehānisms. Mums katrā ziņā šis pants ir jāiekļauj reglamentā./

J.Biezais: */Noformulējiet./

M.Gavrilovs: */Tur ir noformulēts, Biezā kungs./

Priekšsēdētājs: */Pēc vārdiem “balsošana par valsts budžeta likumu” papildināt– “rudens sesijā”.
Un otrs papildinājums– “Latvijas Republikas Finansu ministrija ziemas–pavasara sesijas beigās iesniedz Latvijas Republikas Augstākajai padomei Latvijas Republikas budžeta projektu nākošajam gadam, ievērojot pieņemtās un paredzamās valsts programmas”./

M.Gavrilovs: */Es gribēju paskaidrot, tas ir mans labojums. Mums Ekonomikas komisijā bija liela diskusija par šādu problēmu. Mums tomēr uzspiež to reglamentu, to budžeta plānošanas un kontroles procedūru, kāda mums bija gadu desmitiem padomju sistēmā. Tā ir novecojusi, tai ir grūti piekrist. Tāpēc visas mūsu programmas atdursies budžeta līdzekļos, uz to, kur mums vajadzēs tos tērēt. Tāpēc nedrīkst aprobežoties ar to, ka mēs vienu reizi gada beigās izskatīsim visu, un bieži Finansu ministrija mūs nostādīs fakta priekšā. Man šķiet, ka šo praksi vajag lauzt. Jārunā skaidri par to, kā mēs ziemas sesijā izskatīsim budžeta sastādīšanas procesu, sevišķi tāpēc, ka mūsu reglamentā visas pavasara un rudens sesijas precīzi saplānotas. Tas, kas tur ierakstīts, jāattiecina tikai uz rudens sesiju. Bet tur nekādi nav atrunāts, ka visu vajag iepriekš izskatīt, ievērojot visas programmas, kuras ir paredzētas jau ziemas un pavasara sesijās, lai visas komisijas, visi deputāti aptuveni zinātu, kā formējas līdzekļi, un būtu pastāvīgi lietas kursā par to, kādi līdzekļi ir kādu komisiju rīcībā, lai šī aina būtu pilnīgā parlamenta pārziņā. Tāpēc es lūdzu to katrā ziņā iekļaut, citādi mēs kontroli pār budžetu nepanāksim./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Cienījamie deputāti! To variantu, kas bija par budžetu, mēs ielikām iekšā, un to mums iedeva komisija un personiski Breša kungs. Mēs tomēr gribētu tādā sarežģītā jautājumā ar komisiju vienoties, lai iesniedz mums kopēju variantu. Citādi mēs, pieņemot šeit vienu tādu ļoti drastisku formu, varam pieļaut kļūdu. Lai komisija vienojas un iesniedz abus eksemplārus. Nevajag balsot.

M.Gavrilovs: */Gorbunova kungs! Es gribu paskaidrot situāciju. Komisijā mēs šo jautājumu apspriedām, mēs ar Breša kungu ilgi diskutējām. Acīmredzot Breša kungam tuvāka ir tā kārtība, kāda pastāvēja gadu desmitiem mūsu sistēmā, bet es esmu kategoriski pret, un, kaut arī komisija atbalstīja Breša kunga viedokli, es atstāju sev tiesības izteikt sesijā savus uzskatus un savu priekšlikumu, ko es arī daru./

Priekšsēdētājs: */Viss skaidrs, balsojam./ Rezultāts: par– 67, pret– 37, 15, tas ir 12, 52. Vai ir pret? Nav. Priekšlikums gūst atbalstu. Mums no visiem priekšlikumiem ir palicis tikai deputāta Preinberga priekšlikums. Šeit ir seši priekšlikumi. 62.panta otrā rindkopa– tas ir vairāk zināšanai. Saīsināti institūcija, nosaukumi līdz burtiem– tas arī priekšlikums, 176., 175. “atskaites” vietā “pārskatu”– to arī ņems vērā. Norādīt, ka balsu skaitīšanas komisija un sekretariāts ievēlams uz vienu sesiju. To mēs arī darām tagad, un to, es domāju, ņems vērā. Par slimībām ir anulēts. Komandējumu reižu skaits jālimitē– vienu divas reizes. Izņēmums– Ārlietu komisija. Tātad praktiski būtu jābalso par šo vienu priekšlikumu. Vēl Budovska kunga priekšlikums šeit ir.

G.Preinbergs: Es domāju, ka tas nav liekams, tas ir vienkārši iestrādājams dienas kārtībā. Tas neprasās pēc balsošanas, es neuzstāju.

Priekšsēdētājs: Jā, bet mums ir te vēl daži priekšlikumi un tādi, kuri balsojami vai nav balsojami. Bet es jūtu, ja es sākšu tos sasteigt, tad mēs tomēr laikam nepabeigsim.
Acīmredzot pašreiz jānoklausās paziņojumi pirms pusdienas laika, un turpināsim pēc pusdienām. Deputāts Īvāns lūdza atgādināt viņa lūgumu, ka šoreiz, ņemot vērā to, ka deputātiem būs iespēja tikties ar arhitektu Birkertu, apskatīt un apspriest šo bibliotēkas ēkas projektu, pusdienas pārtraukums līdz pulkst. 15.00. Tikšanās jau pulkst. 14.00, tur debates jeb kādu viedokļu izteikšana, apspriešana varētu sākties 14.00 Prezidija zālē. Prezidija locekļus aicinām pienākt pie prezidija galdiņa šeit tūlīt.
Vēl viens paziņojums: Latgales koncepcijas darba grupas sanāksme pulkst. 14.30 blakus zālē. Pusdienas pārtraukums līdz pulkst. 15.00.

(Pārtraukums)