Ministru kabineta noteikumi Nr.24

Rīgā 2005.gada 11.janvārī (prot. Nr.3 38.§)

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Izdoti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 199.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) nosaka valsts apdraudējuma veidam, intensitātei un raksturam atbilstošu nacionālās drošības sistēmas ārkārtējās gatavības pakāpi.”

2. Papildināt likumu ar 15.2 pantu šādā redakcijā:

“15.2 pants. Informācijas analīzes dienesta amatpersonas

(1) Uz Informācijas analīzes dienesta amatpersonām attiecas Valsts drošības iestāžu likumā noteiktie valsts drošības iestāžu amatpersonu dienesta nosacījumi, tiesību ierobežojumi, atbildība, sociālās garantijas un informācijas aizsargāšanas nosacījumi.

(2) Informācijas analīzes dienesta amatpersonu darba samaksu nosaka Ministru kabinets.”

3. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Valsts apdraudējums

(1) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma nosaka atbilstošu nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību, kā arī likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli.

(2) Nacionālās drošības sistēmas ārkārtējā gatavība ir gatavība valsts apdraudējumam atbilstošu apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas pasākumu, procedūru un plānu kopuma īstenošanai valsts varas un pārvaldes institūcijās. Nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību nosaka uz laiku, kas nepieciešams, lai novērstu iespējamo valsts apdraudējumu vai pārvarētu valsts apdraudējumu un veiktu tā seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus.

(3) Ārkārtējo situāciju izsludina dabas katastrofu vai avāriju, epidēmiju, epizootiju, epifitotiju, sabiedrisko nekārtību, terorisma un bruņota konflikta gadījumos, ja būtiski apdraudēta sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība.

(4) Izņēmuma stāvokli izsludina, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu.

(5) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā var izsludināt mobilizāciju, lai risinātu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī likvidētu ārkārtējās situācijas un to sekas.”

4. 23.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministrijas prognozē to kompetencē esošo nozaru apdraudējumus un plāno apdraudējumu novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu. Nozaru apdraudējumu prognozi un to novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānus ministrijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Krīzes vadības padomē izvērtēšanai un izmantošanai padomes darbā.

(3) Valsts apdraudējuma gadījumā apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus vada par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Pēc Krīzes vadības padomes priekšlikuma Ministru kabinets var noteikt atbilstošās pakāpes nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību.”

5. Papildināt likumu ar 23.1, 23.2 un 23.3 pantu šādā redakcijā:

“23.1 pants. Krīzes vadības padome

(1) Valsts apdraudējuma gadījumā Krīzes vadības padome koordinē civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanā.

(2) Krīzes vadības padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

23.2 pants. Krīzes vadības padomes sastāvs

(1) Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents.

(2) Krīzes vadības padomes locekļi ir:

1) aizsardzības ministrs;

2) ārlietu ministrs;

3) ekonomikas ministrs;

4) finanšu ministrs;

5) iekšlietu ministrs;

6) tieslietu ministrs;

7) veselības ministrs.

(3) Uz Krīzes vadības padomes sēdi ar padomdevēja tiesībām var uzaicināt valsts drošības iestāžu vadītājus un citas valsts amatpersonas.

23.3 pants. Krīzes vadības padomes kompetence

Krīzes vadības padome:

1) koordinē valsts apdraudējuma pārvarēšanas operatīvo vadību;

2) koordinē valsts pārvaldes institūciju valsts apdraudējuma novēršanas plānu izstrādi;

3) sagatavo iesniegšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par nacionālās drošības sistēmas ārkārtējās gatavības noteikšanu;

4) valsts apdraudējuma gadījumā koordinē politisko lēmumu vienotu un savlaicīgu izpildi valsts pārvaldes institūcijās.”

6. Izteikt 24.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) sasauc Saeimu lēmuma pieņemšanai par kara pasludināšanu un uzsākšanu;”.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Aizsardzības ministrs E.Repše

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 14.janvāri.