Vēlreiz par nozvejas kvotām un limitiem

Plašsaziņas līdzekļos izskanējuši dažādi viedokļi par Eiropas Komisijas noteiktajām nozvejas kvotām mūsu valsts zvejniekiem. Pausts arī uzskats, ka zvejas limiti Latvijā sadalīti, aizskarot piekrastes zvejnieku intereses. Situāciju izskaidrot lūdzām Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieku Normundu Riekstiņu.

Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

– Kāda ir Latvijas mencu nozvejas kvota, un kā tā tika noteikta?

– Kopumā atļauts nozvejot 4223 tonnas, un šis apjoms sadalāms rietumu un austrumu mencu zvejas rajoniem. Austrumos, Baltijas jūrā, kvota ir 3331 tonna, bet rietumu daļā, kas sākas aiz Bornholmas salas, – 892 tonnas mencu.
Briselē pirms sēdes, kurā notika balsojums par kvotām, katra valsts individuāli konsultējās ar prezidējošo valsti un Komisiju. Šajās konsultācijās valstis izteica savas pretenzijas pret dažādiem regulas rādītājiem un nosacījumiem. Procesu sarežģīja apstāklis, ka regula aptver pilnīgi visus ūdeņus, zvejas zonas un visus šo zonu specifiskos noteikumus, bet lēmumus pieņem visas valstis kopā. Tādējādi vienai valstij kaut ko ietekmēt gandrīz nav iespējams, jābūt valstu grupai. Tā kā Baltijas valstu viedokļi saskanēja, pēc divpusējām konsultācijām dokumentos tika ieviestas korekcijas. Naktī no 21. uz 22.decembri tika izplatīts dokuments, ko varēja uzskatīt par kompromisu. Tas tika izmantots plenārsēdē, kurā atkal izskanēja ļoti daudz iebildumu. Savu pozīciju definēja arī Latvija, jo kompromisa variants šai pozīcijai neatbilda.
Tad sēde tika pārtraukta un visas nakts gaitā turpinājās divpusējās konsultācijas. Pēc tām ap sešiem no rīta parādījās tā dēvētais prezidentūras kompromisa variants, kurā bija ietvertas tikai iepriekšējā dokumenta korekcijas un kurš tika paziņots mutiski. Ap pusdienlaiku, ierodoties uz sēdi, šīs izmaiņas bija jau gatavas dokumenta veidā. Mēs konstatējām, ka tajā minētais kvotas skaitlis neatbilst iepriekš noteiktajai Latvijas procentuālajai daļai citu valstu vidū. Absolūtos skaitļos izsakot, starpība bija 19 tonnas. Mūsu nozvejas kvotai bija jābūt samazinātai par 16,4 procentiem, un galarezultātā tā atbilstu 4242 tonnām. Taču skaitlis, kas parādījās pirms sēdes, nozīmē samazinājumu par 16,8 procentiem un atļauju nozvejot 4223 tonnas mencu. Tāpēc mūsu valsts pārstāvji lēma atturēties balsojumā par it kā sarunās panākto vienošanos.

Piešķirtā kvota – lielāka, nekā cerēts

– Iebildumi varētu būt pret procedūru, taču ar kvotas samazinājumu jau bija jārēķinās?

– Jā, īstenībā rēķinājāmies ar lielāku samazinājumu, nekā pašreiz noteikts. Tam bija gatavi arī mūsu zvejnieki. Jo izejas pozīcija EK līmenī bija tāda, ka mencu zveja uz gadu vai vairākiem gadiem būtu jāpārtrauc vispār. Tad tika runāts par 65 procentu samazinājumu, pēc tam – 50, bet, aizbraucot uz Briseli, bijām gatavi kvotas samazinājumam 35 procentu apmērā.

– Taču arī 16,8 procenti ir diezgan ievērojams samazinājums.

– Mencu krājumu skaitliskais stāvoklis nav labs. Par to jau agrāk tika spriests Starptautiskajā Baltijas jūras zvejniecības komisijā. Pirms pievienošanās Eiropas Savienībai mūsu valstij visas zvejas kvotas un iespējas piešķīra šī organizācija. Tagad Latvija no tās izstājas, un visu jautājumu risināšana tiek pārcelta uz Briseli. Krietni sarežģītāka ir kļuvusi zvejas limitu administrēšana. Agrāk jau septembrī mēs zinājām visu nozvejas kvotu apjomus un varējām laikus veikt to sadales procedūras. Tagad atbilstoši ES standartprocedūrai kvotu noteikšana un regulas pieņemšana notiek ap Ziemassvētkiem. Regulai jāsāk darboties no šā gada 1. janvāra, taču pagaidām nekur, arī internetā, nav atrodams šā dokumenta pilns teksts latviešu valodā. Šis dokuments ir ļoti sarežģīts, un tā tulkošana prasa daudz darba gan tulkotājiem, gan juristiem. Tādējādi šobrīd faktiski strādājam tikai ar fragmentos sadalītu regulas darba versiju. Protams, neviena valsts, arī Latvija, tāpēc neaptur zveju. Skaitļi ir lēmumos fiksēti un, visticamāk, mainīti netiks, un zvejnieki var uzsākt darbu atbilstoši jaunajām kvotām. Lai vēl veicamās valsts iekšējās limitu sadales un atļauju piešķiršanas procedūras neaizkavētu zveju, līdz 15.janvārim jūras zvejniekiem atļāvām zvejot pēc pērnā gada atļaujām un limitiem.

Šogad limiti liks zveju ierobežot Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Limiti sadalīti taisnīgi

– Zvejnieku federācijas pārstāvji uzskata, ka piekrastes zvejniekiem piešķirti nepietiekami limiti.

– Piekrastes zvejas iespējas vispār ir ļoti nelielas. Protams, jārunā par dažādām sugām – zvejota netiek tikai menca, kas kļuvusi par galveno satraukuma iemeslu. Apmēram līdz 2000.gadam piekrastes zvejnieki mencas zvejoja tik mazos daudzumos, ka tagad atļautais apjoms ir vairāk nekā pietiekams. Taču no 2001.gada šo zivju nozvejas apjomi strauji pieauga. Mencu limits pagājušajam gadam bija 30 tonnu – tas ir pietiekami, ņemot vērā, ka vēl 2001. – 2002.gadā visā piekrastē tika nozvejots krietni mazāk. Tagad piekrastes zvejas iespējas būs atbilstošas kopējai kvotai, ņemot vērā samazinājumu visai Latvijai. Piekrastes zvejniekus pārstāvošā Zvejnieku federācija izteica vēlmi saņemt pieckārt lielāku nozvejas limitu, kas atbilstu 50 tonnām. Protams, iebilda abas sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv aiz piekrastes joslas strādājošos zvejniekus, – Latvijas Zivsaimnieku asociācija un Kurzemes zvejnieku asociācija. Arī šiem iebildumiem ir nopietni argumenti. Mencu zvejā nodarbināmās flotes uzturēšanai nepieciešamie izdevumi ir ievērojami lielāki nekā piekrastes zvejnieku darba izdevumi, un viņus šis kvotas samazinājums skar tikpat jūtami. Mencu zveja tiek veikta tikai Liepājas rajonā un nedaudz arī Ventspils rajona piekrastē, un ar to nodarbojas tikai nedaudz vairāk nekā 100 zvejnieku. Savukārt kopējais piekrastes zvejnieku skaits ir apmēram 1000 – 1500. Atbilstoši samazinājumam piekrastes zvejniekiem piešķirtā mencu nozvejas limita apjomam šogad būtu jābūt 24,8 – 24,9 tonnām. Taču Zivsaimniecības konsultatīvā padome lēma piekrastes zvejniekiem piešķirt daļu limitu, kas atbrīvojās, vairākus kuģus sagriežot metāllūžņos. Tādējādi piekrastes zvejniekiem ļauts nozvejot līdz 26 tonnām mencu. Jāņem arī vērā, ka piekrastes zvejnieki zvejo arī citas zivis, bet aiz piekrastes joslas strādā daudz zvejnieku, kuriem ir atļaujas tikai mencu zvejai. Un, ja šo firmu limiti tiks vēl vairāk samazināti, tās izputēs.

– Zvejnieki raizējas arī par jaunajām prasībām mencu zvejai – šīs zivis drīkstēs izkraut tikai noteiktās ostās.

– Tas attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad nozvejots vismaz 750 kilogramu. Šādu daudzumu piekrastes zvejnieki vienā reizē nozvejot nemēdz. Un, ja loms ir mazāks, to var izkraut jebkurā ostā vai piestātnē, iepriekš paziņojot Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektoriem.

Zvejot var ne tikai mencas

– Ar ko izskaidrojams straujais intereses pieaugums par mencu zveju?

– 2002.gadā daudzi zvejnieki nolēma pievērsties mencu zvejai. Viņi būtu vēlējušies zvejot arī aiz piekrastes ūdeņiem, taču šo zveju varēja sākt tikai piekrastē, kur limits tobrīd nebija sadalīts. Tādējādi strauji pieauga mencu nozvejas apjoms. Bet jāatceras, ka visus deviņdesmitos gadus Latvijai piešķirtie zivju, arī mencu, limiti netika izmantoti – tika nozvejoti apmēram 70 procenti no atļautā zivju daudzuma. Bet, kad zveja kā nozare stabilizējās, bet zivju krājumi samazinājās, visiem limiti kļuva par maziem. Šobrīd, dalot limitus, runa ir jau par kilogramiem, nevis tonnām. Un tirgū mencai ir vislielākais pieprasījums, bet zvejniekiem – visizdevīgākā cena.

– Kāpēc sarūk mencu populācija Baltijas jūrā?

– Ir cerība, ka kādreiz mencu daudzums atkal pieaugs, taču tas nav atkarīgs tikai no zvejas apjomiem. Mencu krājumu sarukumam par iemeslu nav arī tikai ūdens piesārņojums vien. Šobrīd Baltijas jūrā ir slikti apstākļi šo zivju nārstam – nepietiek skābekļa, un par zemu ir sāls līmenis ūdenī. Nepārtraukti ieplūstošais upju ūdens nosaka to, ka Baltijas jūras ūdens ir pussāļš jeb pussalds. Savukārt sāļajam ūdenim no okeāna caur Dānijas šaurumiem ieplūst ļauj tikai spēcīgas vētras. Tās ūdeni arī sajauc, sāli izšķīdinot, un atnes arī mencu nārstam vajadzīgo skābekli. Taču šādu vētru jau daudzus gadus ir maz.
Protams, mēs labprāt ļautu zvejot lielākos apjomos, aiztaupot sev zvejas kontrolei nepieciešamo darbu un izdevumus. Diemžēl neizskatās, ka arī nākamajā gadā situācija varētu manāmi uzlaboties. Tāpēc zvejniekiem nevajadzētu savus plānus saistīt tikai ar mencu zveju vien, bet izmantot citu zivju zvejai piešķirtos limitus – jāņem vērā, ka brētliņu nozvejas kvota Latvijai ir palielināta, bet lašu nozvejas limiti netiek pilnībā izmantoti.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv