Ārzemju presē

Vācu “Finanz und Wirtschaft”: “Latvijas valdība un centrālā banka grib orientēties vienīgi uz eiru, lai 2008.gadā kļūtu par Eiropas Valūtas savienības dalībnieci. Latvija ir visnabadzīgākā no trim Baltijas valstīm, taču tā ir sasniegusi ļoti augstu ekonomiskās attīstības koeficientu. Tomēr valsts par šo ekonomiskās attīstības tempu maksā augstu cenu: privātpersonas un uzņēmumi ir iedzīvojušies lielos parādos. Inflācijas koeficients gada laikā dubultojies un novembrī sasniedza 7,2%. Tomēr SVF pēdējā ziņojumā ir secināts, ka straujā inflācijas pieauguma iemesls galvenokārt ir vienreizēji faktori. Piemēram, Latvijai līdz ar iestāšanos ES vajadzēja ieviest apgrozījuma nodokļa likmes. Negatīvu iespaidu atstāja arī spekulācija ar pārtikas līdzekļu cenām.”

•

Angļu “The Financial Times”: “Francijas prezidents Žaks Širaks ir devis signālu par savu politisko gribu atjaunot saites ar ASV un organizēt divpusējas sarunas ar Džordžu Bušu, neraugoties uz abu valstu domstarpībām par Irākas karu. Franču ASV centra direktors Gijoms Parmentjē atzīmē, ka tad, ja ASV vēlas labas attiecības ar Eiropu, tām jārēķinās ar Franciju.”

•

Austrijas “Die Presse”: “ES ar nepatieso un mazdūšīgo politiku, dodot Turcijai nepārdomātus solījumus, tagad ir izraisījusi lielu neapmierinātību. Te daļēji vainīga arī Turcija, kas neatlaidīgi pieprasīja neiespējamo. Turciju nav iespējams uzņemt ES kā pilntiesīgu dalībvalsti. Ja tā izpildīs visus obligātos kritērijus, pienāks beigas Kemala Ataturka kaluma valstij un tik svarīgajai militāristu īpašajai lomai būs beigas.”

•

Angļu “The Guardian”: “Atklājot valdības trīs virzienu plānu lielākām nodokļu atlaidēm, dāsnākai palīdzībai, labākai pieejai tirdzniecībai un labākiem tirdzniecības noteikumiem, Lielbritānijas finanšu ministrs Gordons Brauns minēja, ka globālā atbilde uz cunami izraisīto katastrofu ir sabiedrības prasība pēc rīcības nabadzības apkarošanā.”

•

Zviedru “Expressen”: “Zviedrija daudzējādā ziņā ir laimes krekliņā dzimusi valsts. Mēs neesam karojuši kopš 19. gadsimta sākuma un esam bijuši gandrīz pilnībā pasargāti gan no dabas katastrofām, gan terora aktiem. Nav šaubu, ka šī veiksmīgā pagātne bija viens no iemesliem, kādēļ valdība ar tik lielu novēlošanos reaģēja uz cunami izraisīto katastrofu. Mēs neesam sagatavoti tam, ka varētu notikt kaut kas tik šausmīgs un ka normāla dzīve jebkurā brīdī un jebkur var pārvērsties haosā.”

•

Angļu “The Financial Times”: “Starptautiskā sistēma atrodas nepārtrauktā pārmaiņu plūdumā, tās forma ir neparedzami nepastāvīga tāpat kā visu laiku kopš 1940. gada.” Komentējot starptautisko sistēmu, “The Financial Times” autors secina, ka pasaule nav unipolāra, kā apgalvo dogmatiskie nacionālisti Vašingtonā, ne multipolāra, par ko sapņo Žaks Širaks. “Uz neregulāro sarunu fona par tiltu atjaunošanu pāri Atlantijas okeānam neviens neskicē jaunas pasaules kārtības aprises, šo uzdevumu atstājot notikumu plūduma ziņā.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem