Projekts

Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija periodam līdz 2010. gadam

1. Problēmas izklāsts

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā augstākās izglītības sistēmā ir notikušas straujas pārmaiņas - ir nodibinājušās jaunas augstskolas, īpaši pieaudzis juridisko personu dibināto augstskolu skaits, kurās šobrīd jau darbojas vesela virkne akreditētu programmu, ir izveidoti jauni studiju virzieni, studiju programmu saturs un kvalitāte arvien vairāk tiek vērtēti pēc starptautiski salīdzināmiem standartiem un ir orientēti uz reģionālu attīstību. Vairākos Latvijas reģionos esošās augstskolas ir iesaistījušās reģionu attīstībā, un ir izveidojušās arī jaunas reģionālās augstskolas, kas ļauj cerēt uz reģionu attīstības nevienlīdzības samazināšanos nākotnē.

Straujais studējošo un augstskolu skaita pieaugums ļāvis Latvijai pārvarēt krīzi, kāda augstākajā izglītībā bija vērojama 1993.gadā. Studējošo skaita palielināšanās 2,4 reizes, salīdzinot ar 1993.gadu, 1999./2000.akadēmiskajā gadā sasniedzot 89 510 kopskaitu, ļāvis Latvijai ierindoties Eiropas attīstīto valstu vidū, sasniedzot 3,4% studējošo īpatsvaru no valsts iedzīvotājiem.

Tomēr līdztekus pozitīvās attīstības tendencēm arvien krasāk sāk izpausties nevēlamas blakus parādības, kas saistītas ar to, ka pēdējo septiņu gadu laikā augstskolu skaits Latvijā ir trīskāršojies, tādējādi palielinot Latvijas augstākās izglītības sistēmas sadrumstalotību. Ir izveidojušās privātās augstskolas, ieviestas maksas un daļējas maksas studijas valsts augstskolās, ir pieaudzis studiju programmu skaits un to dublēšanās - sadrumstalotība ir kļuvusi neizbēgama.

Iespējas studēt par valsts budžeta līdzekļiem pēdējo piecu gadu laikā palikušas gandrīz nemainīgas - 1999./2000.gadā iespējas studēt par valsts budžeta līdzekļiem bija 32 510 studējošiem jeb 36% no studējošo kopskaita valstī. Studējošo skaita milzīgais pieaugums diemžēl ir noticis bez atbilstoša ieguldījuma mācībspēku un augstskolu infrastruktūras attīstībā, tādēļ ir vērojamas pazīmes, kas liecina par grūtībām uzturēt piedāvātās izglītības kvalitāti. Augstskolu materiāltehniskās bāzes atjaunošana praktiski nav notikusi jeb bijusi nenozīmīga, augstskolu mācībspēku - it īpaši profesoru skaits - ir neatbilstošs studējošo skaitam un nevar pilnībā nodrošināt kvalitatīvas izglītības ieguvi, mācībspēku sastāva atjaunināšana un nomaiņa ir nepietiekama.

Vērtējot situāciju augstākajā izglītībā no saturiskā viedokļa, redzams, ka, uzsākot labi domāto akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības nodalīšanu, process ir aizgājis pārāk tālu. Tā rezultātā vērojama akadēmisko programmu beidzēju neatbilstība darba tirgum, savukārt pastāvošā likumdošana aizkavē talantīgu profesionālās augstākās izglītības beidzēju iesaistīšanos tālākās akadēmiskās studijās un zinātniskā darbībā. Šie procesi nav unikāli Latvijai. Šī iemesla dēļ pēc rūpīgas situācijas analīzes 1999.gada 19.jūnijā 29 Eiropas valstis - Eiropas Savienības (ES) valstis, Eiropas Ekonomiskās apvienības (EEA) valstis un visas asociētās valstis - Boloņas deklarācijas tekstā vienojās līdz 2010.gadam reformēt savas izglītības sistēmas, lai veicinātu Eiropas kopējo konkurētspēju pasaulē un Eiropas pilsoņu brīvu pārvietošanos Eiropas iekšienē, nodrošinot tiem iespējas turpināt izglītību vai iekarot vietu darba tirgū citās Eiropas valstīs. Šīs 29 valstis un tajā skaitā Latvija ir apņēmušās izveidot savstarpēji viegli izprotamu grādu un kvalifikāciju struktūru, kurā saskaņā ar veikto izpēti varētu būt šādi līmeņi: subgrāda līmenis - 2 gadu studijas, pirmā grāda līmenis - 3 līdz 4 gadu studijas, pēcdiploma līmenis - aptuveni 5 gadu studijas un doktora līmenis - vismaz 8 gadu studijas. Procesi, kas īsi pirms vai tūlīt pēc Boloņas deklarācijas parakstīšanas sākušies Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Beļģijā, Francijā, Itālijā un virknē citu Eiropas valstu, liecina par centieniem tuvināt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veidojot vienotu grādu struktūru un novēršot mākslīgi radītās barjeras pārejai no viena augstākās izglītības veida uz otru.

Kā jau minēts iepriekš, lai plānotu progresīvu Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstību, tā cieši jāsaista ar augstākās izglītības finansēšanas reformu. Īss finansēšanas reformas izklāsts pievienots koncepcijas pielikumā.

 

2. Prognoze par sekām, kas radīsies, ja jautājums netiks risināts

2.1. Ekonomiskās un politiskās sekas

- Latvija nespēs piedāvāt kvalitatīvas un vienlīdz pieejamas augstākās izglītības iespējas visiem studētgribētājiem, augstskolas nebūs pievilcīgas studētgribētājiem un jaunatnei mazināsies motivācija studēt Latvijā;

- Latvijas tautsaimniecības attīstība un valsts konkurētspēja Eiropas un pasaules tirgū nepārtraukti mazināsies, kvalitatīvu pakalpojumu un eksportprodukcijas apjoms kritīsies;

- Latvija izkritīs no kopējās Eiropas aprites Boloņas deklarācijas uzsāktajā procesā un apgrūtināta būs arī Latvijas līdzdalība plānotajos kopīgajos Ziemeļvalstu-Baltijas un Baltijas pasākumos augstākajā izglītībā;

- turpināsies nesamērīgi lielais akadēmisko programmu beidzēju īpatsvars un darba devēju neapmierinātība ar Latvijas augstskolu beidzēju sagatavotību darba tirgum, kā rezultātā samazināsies ārvalstu investoru interese par Latviju kā investīcijām labvēlīgu vidi;

- profesionāli kvalificēta darbaspēka trūkums galvenajos ekonomikas, valsts pārvaldes un izglītības sektoros būtiski aizkavēs Latvijas attīstību;

- nepalielinot no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu un valsts regulējošo ietekmi augstskolu sistēmas attīstībā, Latvija lielā mērā zaudēs iespēju nodrošināt valstij nepieciešamo speciālistu sagatavošanu pat valsts dibinātajās augstskolās;

- pieaugs Latvijas atkarība no citu valstu produkcijas un pakalpojumiem, palielināsies to talantīgāko jauniešu un zinātnieku īpatsvars, kuri izceļos no Latvijas.

2.2. Sociālās sekas

- Sabiedrībā padziļināsies uzticības krīze valsts izglītības sistēmai, izglītības un zinātnes prestižam kā būtiskam valsts attīstības virzītājspēkam;

- palielināsies izglītības sistēmas neatbilstība nodarbinātības sistēmai valstī un jauniešu īpatsvars bezdarbnieku kategorijā;

- pieaugot jauniešu īpatsvaram sociāli maznodrošināto iedzīvotāju vidū, krasi palielināsies sociālā spriedze un nestabilitāte sabiedrībā;

- liels atskaitīto īpatsvars, vēla absolventu iesaistīšanās darba tirgū, kā rezultātā pieaugs augstākās izglītības nevajadzīgi augstās izmaksas gan pašiem studējošiem, viņu ģimenēm, gan sabiedriskajiem resursiem, mazināsies sociāli maznodrošināto slāņu iespējas studēt;

- samazināsies ārzemju studentu interese par studiju iespējām Latvijā, mazināsies Latvijas studējošo un mācībspēku mobilitāte un sadarbība ar Eiropas augstskolām.

 

3. Stratēģiskie principi un prioritātes

3.1. Koncepcijas stratēģiskais mērķis:

Dinamiski attīstīt Latvijas augstākās izglītības sistēmu, lai tā saglabātu savu nacionālo specifiku, lai iegūtā izglītība būtu konkurētspējīga pasaulē, lai iegūtie grādi un diplomi būtu saprotami un atzīti gan Eiropas mēroga darba tirgū, gan izglītības turpināšanai Eiropā.

Pamatuzdevumi stratēģiskā mērķa sasniegšanai:

- izveidot Latvijas valsts attīstības vajadzībām un iespējām atbilstošu, starptautiski konkurētspējīgu augstākās izglītības sistēmu;

- piedāvāt plašas un kvalitatīvas augstākās izglītības ieguves iespējas visiem studētgribētājiem, nodrošināt vienlīdzību augstākās izglītības ieguves pieejamībā;

- nodrošināt Latvijas pilnu līdzdalību Eiropas kopējā augstākās izglītības reformu procesā, kura vadlīnijas nosaka 1999.gada 19.jūnijā Boloņā parakstītā deklarācija "Par Eiropas vienoto augstākās izglītības telpu";

1. att. Pašreizējā augstākās izglītības akadēmisko grādu un profesionālo kvalifikāciju struktūra Latvijā

 

- atbilstoši Boloņas deklarācijai veicināt akadēmiskās un profesionālās izglītības tuvināšanos, pirmām kārtām nodrošinot akadēmiskās izglītības grādu izmantojamību darba tirgū un dodot profesionālās augstākās izglītības beidzējiem iespējas turpināt izglītību akadēmiskās programmās un iesaistīties pētnieciskā darbībā;

- salīdzināmu grādu sistēmas izveidošana, augstskolu sadarbība integrētās studiju, praktiskās apmācības un pētījumu programmās;

- izstrādāt un ieviest nepieciešamās Eiropas dimensijas Latvijas augstākās izglītības sistēmā, īpaši attiecībā uz programmu saturu;

- pilnveidot augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas kritērijus un metodes, panākt Latvijas aktīvu līdzdalību Eiropas mēroga sadarbībā augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanā;

- izveidot sabalansētu augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas nodrošinātu augstākās izglītības attīstību, starptautiski atzītu kvalitāti un atbilstošu studējošo sociālā nodrošinājuma sistēmu.

3.2. Principi

Nacionālajā koncepcijā augstākās izglītības attīstības stratēģiskie pamatuzdevumi ir definēti kā ilgtermiņa un īstermiņa. Ilgtermiņa stratēģisko uzdevumu - kvalitatīvas, ekonomiski efektīvas un starptautiski konkurētspējīgas augstākās izglītības sistēmas izveide Latvijā līdz 2010.gadam - izpildei jau tagad jāveic izglītības sistēmas pārstrukturēšana un jāiegulda atbilstoši finansu līdzekļi. Īstermiņa stratēģiskie uzdevumi - periodam līdz 2005.gadam - paredz novērst sastingumu un negatīvās attīstības tendences - stihiskumu jaunu studiju programmu un augstskolu veidošanā, studiju programmu sadrumstalotības un dublēšanās pieaugumu; nodrošināt akadēmiskās un profesionālās izglītības tuvināšanos un Latvijas augstākās izglītības sistēmas attīstību Eiropas kopējā kontekstā atbilstoši Boloņas deklarācijā izvirzītajiem principiem.

3.3.Prioritātes

- viegli izprotamas un salīdzināmas grādu sistēmas izveide nolūkā veicināt Latvijas augstskolu absolventu nodarbinātību un starptautisko konkurētspēju;

- akadēmiskās un profesionālās izglītības tuvināšana, veicinot akadēmisko programmu beidzēju nodarbinātību un profesionālo programmu beidzēju iespējas iesaistīties tālākās studijās un zinātniskā darbībā;

- universitātes un neuniversitātes tipa studiju programmu līdzsvarota attīstība, plānojot ievērojamu doktorantūrā studējošo skaita pieaugumu, kas nodrošinātu augstskolu mācībspēku sastāva atjaunošanu un palielināšanu;

- neuniversitātes tipa studiju programmu kvalitatīva attīstība, nodrošinot absolventu sagatavošanu atbilstoši konkrētu IV un V profesionālo kvalifikāciju līmeņa profesiju standartiem, studējošo skaita pakāpeniska palielināšana tajās, sasniedzot 2006.gadā vismaz 40% no studējošo kopskaita Latvijā;

- uz diviem cikliem bāzētas augstākās izglītības sistēmas izveide, kurā pirmais (vismaz 3 gadu garuma) grāds (bakalaura grāds) ir izmantojams gan darba tirgū, gan studiju turpināšanai Latvijā un Eiropā;

- Eiropas vienotā diploma pielikuma ieviešana studējošo starptautiskās mobilitātes veicināšanai un ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmām ECTS vai ECTAS pilnībā savietojamas kredītpunktu sistēmas izveidošana.

3.4. Orientieri attīstībai

Augstākās izglītības attīstība ir orientēta uz to, lai valsts pārskatāmā īstermiņa un ilgtermiņa periodā nodrošinātu iedzīvotājiem pietiekami plašas un kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas un nodrošinātu valsts attīstībai nepieciešamā speciālistu skaita un kvalifikāciju daudzuma sagatavošanu. Valsts dibinātajās augstskolās plānot to kapacitātes palielināšanu, lai laika periodā no 2004. līdz 2007. gadam tajās varētu studēt orientējoši 120-150 tūkstoši studentu. Turpmākajā periodā no 2007. līdz 2010.gadam, ievērojot demogrāfisko situāciju, vienotās eksaminācijas gaitā palielinot pārejas īpatsvaru no vidējās uz augstāko izglītību līdz 85%, nepieciešams nodrošināt studiju iespējas 90-110 tūkstošiem studentu. Valsts budžeta (pilnībā, ar vai bez līdzdalības maksājumiem? - politisks jautājums!) finansēto vietu skaitu un to sadalījumu pēc valstij nepieciešamo speciālistu kritiskā daudzuma principa pakāpeniski palielināt, lai 2005. gadā sasniegtu 50 000. Akadēmiskā un zinātniskā personāla mērķtiecīgai atjaunošanai noteikt maģistra studiju programmās imatrikulējamo skaitu ik gadu 30% robežās no valsts augstskolās visu līmeņu pilna laika studijās imatrikulējamo skaita, doktora studijās attiecīgi 4% no pilna laika studijās imatrikulējamo skaita. Par kritisko daudzumu studiju programmas finansēšanai no valsts budžeta noteikt 250 studējošos visu līmeņu pilna laika studijās, izņemot atsevišķus gadījumus, par kuriem augstākās izglītības padome pieņem īpašu lēmumu.

Nacionālās profesūras atjaunošanai, sākot ar 2000./2001. gadu, uzsākt profesūras atjaunošanas programmas kā valsts mērķprogrammas īstenošanu.

3.5. Finansēšanas politika, finansēšanas principi un pasākumi

Valsts dibināto augstskolu finansēšanu veikt saskaņā ar IZM izstrādāto "Augstākās izglītības finansēšanas koncepciju (finansēšanas reformu)", (2000.g.), saistot to ar Studiju kreditēšanas koncepciju.

 

4. Problēmas risinājums. Stratēģiskās pamatnostādnes augstākās izglītības attīstībai Latvijā līdz 2010.gadam

4.1. Piedāvāt daudzveidīgu studiju struktūru un programmu klāstu, starp kurām pastāv pietiekami daudz saistības un pārejas iespēju. Nodrošināt iespējas studēt augstskolās ne mazāk kā 3,5% Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā iespējas studēt par valsts budžeta līdzekļiem ne mazāk kā 25% attiecīgā gadagājuma iedzīvotāju- orientējoši ne mazāk kā 50 000 studējošo. Iesaistīt kopējā izglītības sistēmā juridisko personu dibinātās augstskolas un Eiropas Padomes un UNESCO "Labas prakses kodeksam transnacionālās izglītības piedāvāšanā" atbilstošu transnacionālo izglītību, kuru kā jaunu izglītības sektoru piedāvā no ārzemēm.

4.2. Sākot ar 2000./2001.akadēmisko gadu un turpmākajos četros akadēmiskajos gados, plānot valsts dibinātajās augstskolās pilna laika pamatstudijās par valsts budžeta līdzekļiem ik gadu imatrikulējamo skaitu 12 300 robežās. Valsts finansēto studiju vietu skaita noteikšana augstākajā izglītībā kā stabilas prognozējamas sistēmas izveidošana, ieviešot 4-5 gadu līgumattiecības starp valdību un augstskolu.

4.3. Viegli izprotamas un salīdzināmas grādu sistēmas ieviešana, kas aptver akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, tajā skaitā izmantojot Eiropas Komisijas, Eiropas padomes un UNESCO izstrādāto un rekomendēto Eiropas vienoto diploma pielikumu.

4.4. Galvenokārt uz diviem cikliem - pamatstudiju un pēcdiploma studiju - bāzētas sistēmas izveide visā augstākās izglītības sistēmā. Uzņemšana otrajā ciklā notiek, pamatojoties uz sekmīgu pirmā cikla nobeigumu, kura garums ir vismaz trīs gadi. Pirmā cikla rezultātā piešķirtajam grādam jāatbilst Latvijas un Eiropas darba tirgum, kalpojot par atbilstošu kvalifikācijas līmeni. Otrajam grādam jāved uz maģistra un/vai doktora grādu.

4.5. Studiju faktisko ilgumu un kvalifikācijas vērtējumu izteikt apgūstamo kredītpunktu daudzumā, ietverot kredītpunktu sistēmā arī daļlaika studijas un mūžizglītību, pakāpeniski izveidojot ar ECTS pilnībā savietojamu sistēmu visplašākās studējošo mobilitātes veicināšanai, studējošo, mācībspēku un zinātnieku Eiropas izglītības un pētnieciskajā sistēmā pavadītā laika atzīšanai. Ar akadēmisko kredītu pārneses sistēmas (ECTS) palīdzību radīt iespēju augstskolām pārvarēt nošķirtību starp universitātes un neuniversitātes sektoriem.

4.6. Pāriet no starptautiski grūti salīdzināmā studiju programmu un augstskolu dalījuma akadēmiskajās un profesionālajās programmās un augstskolās uz starptautiski salīdzināmo (ISCED) dalījumu universitātes un neuniversitātes tipa programmās un augstskolās. Studiju organizācijā veidot pamatstruktūru, kurā tiek nošķirta pirmsdiploma ciklā iegūtā pirmā kvalifikācija (bakalaura grāds) no pēcdiploma cikla, kurā tiek iegūta maģistra vai doktora kvalifikācija. Plašāk izmantot programmu veidošanu no bloku moduļiem, nodrošinot studējošiem izvēles iespējas veidot savus studiju plānus, kā arī nodrošinot iespējas strādājošajiem atgriezties augstskolā, lai apgūtu konkrētajā dzīves periodā nepieciešamās zināšanas un prasmes.

4.7. Neuniversitātes sektora attīstībā kā galvenos uzdevumus izvirzīt:

- vairāk piedāvāt uz konkrētām IV un V profesionālo kvalifikāciju līmeņa profesijām orientētu un to standartiem atbilstošu studiju iespējas, tādējādi nodrošinot beidzēju atbilstību darba tirgus prasībām;

- nodrošināt arvien pieaugošajam studētgribētāju skaitam augstākās izglītības ieguves iespējas bez pārāk liela valsts budžeta izdevumu pieauguma augstākajai izglītībai, samazināt studijas priekšlaicīgi pārtraukušo studējošo īpatsvaru;

- piedāvāt augstāko izglītību inovatīvākā veidā, piedāvāt galvenokārt uz profesionālo zināšanu un prasmju apguvi orientētas studiju programmas, izmantojot arī lietišķos pētījumus;

- izveidot mācībspēku sagatavošanas sistēmu neuniversitātes tipa izglītībai, kā arī piesaistīt kā mācībspēkus augsta līmeņa profesionāļus, dodot tiem iespēju saņemt atalgojumu, kas salīdzināms ar profesora vai asociētā profesora atalgojumu,

4.8. Paātrināti līdz 2003.gadam izveidot koledžu tipa (pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības) studiju programmas un augstskolas, kuras piedāvā plašu profesionālās izglītības spektru 2-3 gadu ilgās studijās un kuru rezultātā iegūst IV profesionālo kvalifikāciju līmenim atbilstošu kvalifikāciju inženierzinātnēs, humanitārajās, dabas vai lietišķajās zinātnēs. Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības (koledžu) absolventi var pretendēt uz tālākām studijām universitātēs un neuniversitātes tipa programmās.

4.9. Profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūst garās programmās ar plašu pētniecisko un prakses bāzi un it īpaši reglamentētās profesijās, var tikt piešķirtas tikai attiecīgās jomas profesionālās organizācijas un augstskolas kopīgā komisijā. Profesiju reglamentējošos noteikumus veidot atbilstoši ES direktīvām reglamentēto profesiju jomā.

4.10. Lai nodrošinātu iespēju strādājošajiem vai arī bezdarbniekiem iespēju jebkurā brīdī atgriezties augstskolā un apgūt savai turpmākajai profesionālajai darbībai nepieciešamās papildu prasmes vai zināšanas visā mūža garumā, augstākās izglītības programmas veidot moduļu veidā, kas izmantojami gan pilna laika studējošajiem, gan tiem, kas atgriežas augstskolā mūžizglītības ietvaros. Veicināt sadarbību ar darba devējiem šādu moduļu attīstībā.

4.11. Veidojot darba tirgū izmantojamus bakalaura grādus tajos studiju virzienos, kuriem tradicionāli nav tieša profesionāla lietojuma, nodrošināt maksimālu "pamatprasmju" ( core skills ) ieguvi (komunikācijas prasmes, prasme strādāt patstāvīgi, prasme strādāt grupā, prasme vadīt citu cilvēku darbu, prasme analizēt sava darba rezultātus, patstāvīgi mācīties un apgūt konkrētajā periodā nepieciešamās iemaņas, svešvalodu prasme, prasme izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas), tādējādi paverot nodarbinātības iespējas tiem absolventiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ izvēlas pārtraukt augstskolas studijas un ieiet darba tirgū pēc bakalaura grāda iegūšanas.

4.12. Pakāpeniski samazināt studiju teorētisko ilgumu tajās nozarēs, kur tas iespējams, pakāpeniski izejot uz maģistra vai tam līdzvērtīga grāda ieguvi piecos gados.

 

5. Iegūstamo grādu struktūra, studiju ilgums, tips un skaits

Attiecībā uz iegūstamo grādu un kvalifikāciju struktūras turpmāko attīstību Latvijā ir iespējami trīs varianti.

 

A variants

Tiek saglabāta pašreizējā akadēmisko grādu un profesionālās augstākās izglītības kvalifikāciju struktūra (skat. 1. att.).

Pašreizējās Latvijas grādu un programmu struktūras raksturojums

1. Pastāv dalījums akadēmiskajās un profesionālajās augstākās izglītības programmās, turklāt universitātēs un citās akadēmiskajās augstskolās ir iespējamas gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas.

2. Profesionālajās augstskolās, par kādām sevi atzīst visai niecīgs augstskolu skaits, teorētiski ir iespējamas tikai profesionālās studiju programmas.

3. Akadēmiskajās augstskolās lielākā daļa profesionālo programmu ietver bakalaura standartu. Šis visai dīvainais formulējums ir nepieciešams tādēļ, ka akadēmisko bakalaura programmu beidzējiem it kā nebūtu tiesību piešķirt konkrētas profesionālas kvalifikācijas, savukārt bakalaura standarta ietveršana programmā nepieciešama tādēļ, ka, ja tādas nebūs, tad attiecīgās programmas beidzējiem nebūs tiesību stāties maģistrantūrā.

4. Akadēmiskajās augstskolās pastāv arī tādas profesionālo studiju programmas, kurās uzņem:

a) pēc bakalaura programmas pabeigšanas,

b) pēc tādas profesionālās studiju programmas beigšanas, kura ietver bakalaura standartu.

5. Nekādi likumi vai noteikumi nenosaka to, ka akadēmisko augstskolu profesionālās programmas būtu veidojamas tā, lai tās atbilstu konkrētas profesijas standartam un būtu orientētas uz konkrētu augstākajai izglītībai atbilstošu (IV vai V) profesionālo kvalifikāciju līmeni.

6. Medicīnas un zobārstniecības programmas, kurās uzņemšana notiek pēc vidusskolas, tāpat kā citur Eiropā, nav iedalītas bakalaura un maģistra posmos, tām pēc attiecīgajām ES direktīvām jābūt maģistra līmeņa, taču medicīnas vai zobārstniecības programmu absolvents Latvijas likumdošanā nav oficiāli pielīdzināts maģistram.

7. Galvenokārt profesionālajās augstskolās, bet reizēm arī akadēmiskajās pastāv profesionālās augstākās izglītības programmas, kuras neietver bakalaura standartu un ir paredzētas sagatavošanai tīri profesionālai darbībai. Šīs programmas saskaņā ar netiešu norādi Profesionālās izglītības likumā būtu virzāmas uz V līmeņa profesionālo kvalifikāciju ieguvi konkrētās profesijās un tādēļ būtu saskaņojamas ar attiecīgo profesiju standartiem. Lielākajā daļā profesiju šie standarti pagaidām nav izveidoti.

8. 7. punktā minēto programmu beidzējiem nav tiesību stāties maģistrantūrā, līdz ar to tiem ir slēgts arī ceļš uz zinātnisku darbību

9. Sāk veidoties pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības (koledžas) programmas, kuras ir orientētas uz konkrētu profesiju apguvi IV kvalifikāciju līmenī. Diemžēl pastāv nesaskaņa starp šī tipa programmām, kas tiek veidotas, mērķtiecīgi reformējot bijušās tehnikumu programmas, kurās uzņemšana notika pēc vidusskolas, tāda paša nosaukuma programmā, kuras veidojas augstskolu koledžās, kas savukārt ir augstskolu struktūrvienības. Pirmajām ir izveidota laba orientācija uz konkrētām profesijām darba tirgū, toties nav nodrošināta iespēja bez kredītpunktu zaudējuma turpināt studijas profesionālās augstākās izglītības programmās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības un V līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Otrajām savukārt ir nodrošinātas turpmākās studēšanas iespējas, taču nav tik precīzas orientācijas uz attiecīgo profesiju standartiem, jo šo programmu veidošana pakļaujas akadēmisko augstskolu senātiem.

Ja tiek saglabāta pašreizējā grādu un programmu struktūra:

1. Latvijas grādu un kvalifikāciju struktūra ir visai neizprotama citām Eiropas valstīm un traucē iekļaušanos kopējā Eiropas augstākās izglītības reformu procesā atbilstoši Boloņas deklarācijā noteiktajām vadlīnijām.

2. 1. punktā minētais attur citu valstu studētgribētājus no iespējas studēt Latvijā. Latvijai ir apgrūtināta partneru atrašana sadarbībai Eiropas programmu SOCRATES un LEONARDO ietvaros.

3. Talantīgiem augstākās profesionālās izglītības programmu beidzējiem joprojām ir liegta iespēja iesaistīties akadēmiskajā izglītībā un zinātniskā darbībā (ja programmas neietver bakalaura standartu).

4. Mākslīgais dalījums ļoti līdzīga tipa bakalaura programmās un programmās ar bakalaura standartu apgrūtina studentu izvēles iespējas studiju laikā.

5. Bakalaura un maģistra programmām joprojām nav orientācijas uz darba tirgu.

6. Latvijā joprojām nav iespējams likumīgi izveidot studijas plaši izplatītu un darba tirgū atzītu kvalifikāciju MBA ( Master of Business Administration ) un BBA ( Bachelor of Business Administration ) ieguvei.

7. Esošā likumdošana pieprasa bakalaura un īpaši maģistra programmu atbilstību noteiktai zinātnes nozarei, kā rezultātā, no vienas puses, notiek mākslīga programmu piesaiste "tuvākajai" zinātnes nozarei, kas bieži izraisa nevajadzīgu kursu ietveršanu programmā, no otras puses, tas liedz iespēju izveidot bakalaura un maģistra programmas jomās, kurās šādas programmas citās valstīs jau sen pastāv.

8. Nav atrisināts jautājums ar medicīnas un zobārstniecības programmu oficiālo "akadēmisko" statusu un to absolventu tiesībām stāties doktorantūrā.

9. Nav reālas iespējas iesaistīt izcilus profesionāļus kā mācībspēkus profesionālajās programmās akadēmiskajās augstskolās, jo bez doktora grāda to statuss un attiecīgi atalgojums akadēmiskajās augstskolās ir visai zems.

B variants

Visā augstākās izglītības sistēmā, balstoties uz 1999. gada 19. jūnijā Boloņā pieņemtajā deklarācijā "Eiropas augstākās izglītības telpa" noteiktajām vadlīnijām, tiek veidota akadēmisko un profesionālo grādu struktūra, kurā katram grādam jānodrošina izeja uz darba tirgu. Tiek konsekventi realizēts dalījums universitātes un neuniversitātes tipa izglītībā, taču tikai tiktāl, lai augsta līmeņa profesionāļi varētu darboties kā mācībspēki profesionāli orientētās programmās.

2. att. B variantā piedāvātā Latvijas grādu un programmu

B varianta pamatprincipi

1. Visā Latvijas augstākās izglītības sistēmā atbilstoši Boloņas deklarācijas vadlīnijām ir divi galvenie līmeņi - bakalaura un maģistra.

2. Pastāv divu veidu grādi - ar akadēmisku un ar profesionālu ievirzi, kuriem attiecīgi atbilst bakalaura un maģistra akadēmiskie grādi B.Sc.xxx un M.Sc.xxx un bakalaura un maģistra profesionālie grādi B.yyy un M.yyy.

3. Prasība, lai bakalaura un maģistra grādi atbilstu zinātnes virzieniem, attiecas tikai uz akadēmiskajiem bakalaura un maģistra grādiem.

4. Profesionālie grādi ietver arī tādus grādus kā BBA un MBA, ārsta un zobārsta grādi pieder profesionālo maģistra grādu tipam.

5. Visiem bakalauriem ir tiesības stāties maģistrantūrā, bet visiem maģistriem - doktorantūrā. Profesionālajiem maģistriem, stājoties doktorantūrā, var tikt izvirzīti papildnosacījumi.

6. Programmas profesionālo grādu ieguvei tiek veidotas atbilstoši V profesionālās kvalifikācijas līmenim un attiecīgās profesijas standartam.

7. IV līmeņa profesionālo kvalifikāciju ieguvei veido pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, kuras ir orientētas uz konkrētas profesijas apguvi un atbilst attiecīgās profesijas standartam.

8. Programmas profesionālo grādu ieguvei veido kopā ar attiecīgās nozares profesionāļiem, kuri piedalās arī komisijā, kas piešķir profesionālos grādus un kvalifikācijas.

9. Lai veicinātu visaugstākā līmeņa profesionāļu un mācībspēku izaugsmi, neuniversitātes tipa augstākajā izglītībā veido augsta līmeņa pēcdiploma profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, kurās studējošie tiek pielīdzināti doktorantiem un kuru beidzēji, ja tie darbojas kā mācībspēki neuniversitātes augstākajā izglītībā, atalgojuma ziņā ir pielīdzināti asociētajiem profesoriem un profesoriem.

10. Studiju programmas, kas paredzētas maģistra vai bakalaura akadēmiskā grāda ieguvei, vienlaikus

a) ir orientētas uz konkrētu (maģistra gadījumā uz V, bet bakalaura gadījumā, iespējams, arī uz IV profesionālajam līmenim atbilstošu) profesiju un atbilst šīs profesijas standartam,

b) kur tas nav iespējams, nodrošina pietiekamu ar attiecīgo studiju virzienu saistītu pamatprasmju ( core skills ) ieguvi (komunikācijas prasmes, prasme strādāt patstāvīgi, prasme strādāt grupā, prasme vadīt citu cilvēku darbu, prasme analizēt sava darba rezultātus, patstāvīgi mācīties un apgūt konkrētajā periodā nepieciešamās iemaņas, svešvalodu prasme, prasme izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas), tādējādi paverot nodarbinātības iespējas tiem absolventiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ izvēlas pārtraukt augstskolas studijas un ieiet darba tirgū pēc bakalaura grāda iegūšanas.

11. Visas augstākās izglītības programmas tiek veidotas moduļu veidā, nodrošinot iespēju strādājošajiem vai arī bezdarbniekiem iespēju jebkurā brīdī atgriezties augstskolā un apgūt savai turpmākajai profesionālajai darbībai nepieciešamās papildu prasmes vai zināšanas visa mūža garumā, augstākās izglītības programmas veidot moduļu veidā, kas izmantojami gan pilna laika studējošajiem, gan tiem, kas atgriežas augstskolā mūžizglītības ietvaros. Tiek veicināta sadarbība ar darba devējiem šādu moduļu attīstībā.

Ja tiek ieviesta B variantā piedāvātā grādu un programmu struktūra:

1. Latvijas grādu un kvalifikāciju struktūra kļūst viegli izprotama citām Eiropas valstīm un palīdz iekļauties kopējā Eiropas augstākās izglītības reformu procesā (atbilstoši Boloņas deklarācijā noteiktajām vadlīnijām).

2. Citu valstu studētgribētāji izprot Latvijas grādu struktūru un sāk izmantot iespējas studēt Latvijā. Latvijai ir vieglāk atrast partnerus sadarbībai Eiropas programmu SOCRATES un LEONARDO ietvaros.

3. Talantīgiem profesionālo augstākās izglītības programmu beidzējiem ir dota iespēja iesaistīties akadēmiskajā izglītībā un zinātniskā darbībā (bakalaura standarta iztrūkums to apgūtajās programmās ir kompensēts ar profesionālajām prasmēm).

4. Ir novērsts mākslīgais dalījums ļoti līdzīga tipa bakalaura programmās un programmās ar bakalaura standartu. Tas atvieglo studentu izvēles iespējas studiju laikā.

5. Akadēmiskajām bakalaura un maģistra programmām ir radīta orientācija uz darba tirgu, tās nodrošina vai nu konkrētas profesijas, vai "pamatprasmju" apguvi.

6. Latvijā rodas iespējas likumīgi veidot studijas plaši izplatītu un darba tirgū atzītu kvalifikāciju MBA ( Master of Business Administration ) un BBA ( Bachelor of Business Administration ) ieguvei.

7. Rodas iespējas izveidot bakalaura un maģistra programmas jomās, kurās šādas programmas citās valstīs jau sen pastāv, bet Latvijā līdz šim nebija iespējamas tādēļ, ka pastāv noteikums šo programmu atbilstībai noteiktam zinātnes virzienam.

8. Atrisinās jautājums par medicīnas un zobārstniecības programmu oficiālo akadēmisko statusu.

9. Rodas reālas iespējas iesaistīt izcilus profesionāļus kā mācībspēkus profesionālajās programmās akadēmiskajās augstskolās, jo arī bez doktora grāda tiem rodas iespēja saņemt profesora un asociētā profesora statusam atbilstošu atalgojumu.

10. Latvija kļūst par labvēlīgāku vidi investīcijām un moderno tehnoloģiju attīstībai, jo tajā ir kvalificēts augsta līmeņa darbaspēks.

C variants

Tiek konsekventi realizēts dalījums universitātes un neuniversitātes tipa izglītībā. Universitātes tipa augstākās izglītības sistēmā tiek veidota akadēmisko un profesionālo grādu struktūra. Neuniversitātes tipa (tīri profesionālajā) augstākajā izglītībā katra kvalifikācija nodrošina izeju uz darba tirgu.

3. att. C variantā piedāvātā Latvijas grādu un programmu struktūra

C varianta pamatprincipi

1. Universitātes tipa augstākās izglītības sistēmā ir divi galvenie līmeņi - bakalaura un maģistra, neuniversitātes tipa augstākajā izglītībā saglabājas diplomi par pirmās un otrās pakāpes augstāko profesionālo izglītību.

2. Universitātes tipa augstākās izglītības sistēmā pastāv divu veidu grādi - ar akadēmisku un ar profesionālu ievirzi, kurām attiecīgi atbilst bakalaura un maģistra akadēmiskie grādi B.Sc.xxx un M.Sc.xxx un bakalaura un maģistra profesionālie grādi B.yyy un M.yyy.

3. Prasība, lai bakalaura un maģistra grādi atbilstu zinātnes virzieniem, attiecas tikai uz akadēmiskajiem bakalaura un maģistra grādiem.

4. Profesionālie grādi ietver arī tādus grādus kā BBA un MBA, taču tie ir iespējami tikai universitātes tipa izglītībā, ārsta un zobārsta grādi pieder profesionālo maģistra grādu tipam.

5. Visiem bakalauriem ir tiesības stāties maģistrantūrā, bet visiem maģistriem - doktorantūrā. Profesionālajiem maģistriem stājoties doktorantūrā, var tikt izvirzīti papildnosacījumi.

6. Programmas profesionālo grādu ieguvei tiek veidotas, konkrētai profesijai V profesionālo kvalifikāciju līmenī, un tās veido atbilstoši attiecīgās profesijas standartam.

7. V līmeņa profesionālās kvalifikācijas var iegūt arī neuniversitātes tipa programmās, savukārt IV līmeņa profesionālo kvalifikāciju ieguvi veido pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, kuras ir orientētas uz konkrētas profesijas apguvi un atbilst attiecīgās profesijas standartam.

8. Programmas profesionālo grādu ieguvei veido kopā ar attiecīgās nozares profesionāļiem, kuri piedalās arī komisijā, kas piešķir profesionālos grādus un kvalifikācijas.

9. Studiju programmas, kas paredzētas maģistra vai bakalaura profesionālā grāda ieguvei, vienlaikus ir orientētas uz konkrētu profesiju un atbilst šīs profesijas standartam.

10. Visas augstākās izglītības programmas tiek veidotas moduļu veidā, nodrošinot iespēju strādājošajiem vai arī bezdarbniekiem iespēju jebkurā brīdī atgriezties augstskolā un apgūt savai turpmākajai profesionālajai darbībai nepieciešamās papildu prasmes vai zināšanas visā mūža garumā, augstākās izglītības programmas veidot moduļu veidā, kas izmantojami gan pilna laika studējošajiem, gan tiem, kas atgriežas augstskolā mūžizglītības ietvaros. Tiek veicināta sadarbība ar darba devējiem šādu moduļu attīstībā.

Ja tiek ieviesta C variantā piedāvātā grādu un programmu struktūra:

1. Latvijas grādu un kvalifikāciju struktūra kļūst vieglāk (taču ne pilnībā) izprotama citām Eiropas valstīm. Tā daļēji palīdz iekļauties kopējā Eiropas augstākās izglītības reformu procesā, taču pilnībā neatbilst Boloņas deklarācijā noteiktajām vadlīnijām.

2. Citu valstu studētgribētāji izprot Latvijas grādu struktūru un sāk izmantot iespējas studēt Latvijā. Latvijai ir vieglāk atrast partnerus sadarbībai Eiropas programmu SOCRATES un LEONARDO ietvaros.

3. Talantīgiem neuniversitātes tipa augstākās izglītības programmu beidzējiem joprojām ir liegta iespēja iesaistīties akadēmiskajā izglītībā un zinātniskā darbībā.

4. Ir novērsts mākslīgais dalījums ļoti līdzīga tipa bakalaura programmās un programmās ar bakalaura standartu. Tas atvieglina studentu izvēles iespējas studiju laikā.

5. Akadēmiskajām bakalaura un maģistra programmām joprojām nav radīta orientācija uz darba tirgu.

6. Latvijā rodas iespējas likumīgi veidot studijas plaši izplatītu un darba tirgū atzītu kvalifikāciju MBA ( Master of Business Administration ) un BBA ( Bachelor of Business Administration ) ieguvei, taču šī iespēja ir tikai universitātes tipa augstākajā izglītībā.

7. Rodas iespējas izveidot bakalaura un maģistra programmas jomās, kurās šādas programmas citās valstīs jau sen pastāv, bet Latvijā līdz šim nebija iespējamas tādēļ, ka pastāv noteikums šo programmu atbilstībai noteiktam zinātnes virzienam, taču šī iespēja ir tikai universitātes tipa augstākajā izglītībā.

8. Atrisinās jautājums par medicīnas un zobārstniecības programmu oficiālo akadēmisko statusu.

9. Rodas daļējas iespējas iesaistīt izcilus profesionāļus kā mācībspēkus profesionālajās programmās augstskolās, jo arī bez doktora grāda tiem rodas iespēja saņemt profesora un asociētā profesora statusam atbilstošu atalgojumu, taču šī iespēja ir tikai neuniversitātes tipa augstākajā izglītībā un netiek nodrošināta mērķtiecīga mācībspēku sagatavošana.

10. Latvija daļēji (salīdzinot ar B variantu) kļūst par labvēlīgāku vidi investīcijām un moderno tehnoloģiju attīstībai, jo tajā ir kvalificēts augsta līmeņa darbaspēks.

 

6. Eiropas dimensija kvalitātes nodrošinājumam,
tās vērtēšanai un akreditācijai

6.1. Latvijas Nacionālā kvalitātes novērtēšanas aģentūra savu darbību strukturē pa studiju jomām (zinātņu un tehnoloģiju nozarēm- apakšnozarēm), iekļaujot tajā nozares ekspertus no augstskolām, Latvijas Zinātnes padomes un atbilstošām profesionālām organizācijām, Baltijas valstu un rietumvalstu ekspertus.

6.2. Tiek izveidota salīdzināma kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidošana, kas

a) balstās uz mācību/studiju ciklā apgūto rezultātu, uz vidējās izglītības standartu un vienotas eksaminācijas noteikšanu, atzīmju sistēmas saglabāšanu novērtēšanā;

b) piedalās Eiropas Savienības augstākās izglītības kvalitātes tīkla darbībā un orientējas uz tā izstrādātajiem kritērijiem un standartiem katrā nozarē.

 

7. Koncepcijas risinājuma posmi

līdz 2002.gadam

Jāizstrādā "Likumprojekts par augstāko izglītību".

līdz 2003.gadam

Jaunas grādu un kvalifikāciju struktūras izveide atbilstoši izvēlētajam koncepcijas variantam.

līdz 2006.gadam

1. Koledžas līmeņa programmu izveide visās tajās jomās, kurās tas ir nepieciešams un iespējams;

2. Jauno profesionālā bakalaura un maģistra programmu izstrāde;

3. Moduļu struktūras ieviešana visās profesionālajās programmās, nodrošinot to izmantojamību mūžizglītībā;

4. Boloņas deklarācijas principu ieviešana Ziemeļvalstu-Baltijas augstākās izglītības telpā.

līdz 2010.gadam

Koncepcijas un Boloņas deklarācijas principu "Par Eiropas augstākās izglītības telpu" ieviešana pilnībā.

 

8. Nepieciešamo tiesību aktu apraksts

Līdz 2002.gada 31.decembrim jāizstrādā "Likums par augstāko izglītību", jo pašreizējais "Augstskolu likums" regulē augstskolu darbību, nevis augstākās izglītības saturisko būtību.

Pielikums

Augstākās izglītības finansēšanas reforma

1. Galvenie augstākās izglītības rādītāji

1.1. Studējošo skaits

Studējošo skaits valstī turpina strauji pieaugt. 1999./2000.akadēmiskajā gadā studējošo kopskaits Latvijā ir 89 510. Tas, salīdzinot ar 1993.gadu, ir pieaudzis 2,4 reizes. 1999./2000.akadēmiskajā gadā Latvijā ir 342 studējošie uz 10 000 iedzīvotāju. Tas jau tuvākajos gados var sasniegt attīstītāko Eiropas valstu līmeni, kurās studējošo skaits uz 10 000 iedzīvotāju ir 360-400.

Par valsts budžeta līdzekļiem studējošo skaits pēdējo piecu gadu laikā gandrīz nav mainījies: 1995./1996.akadēmiskajā gadā tas bija 31 020 jeb 68% no studējošo kopskaita valstī, 1999./2000.akadēmiskajā gadā - 32 510 jeb 36% no studējošo kopskaita valstī (1.grafiks).

1. Studentu skaits valsts budžeta finansētajās studiju vietās

un maksas studijās 1995./96.-99./2000.akad.g.

Studējošo skaits pieaug galvenokārt uz daļējas vai pilnas maksas studējošo skaita pieauguma rēķina. 1999./2000.akadēmiskajā gadā jau 64% no studējošo kopskaita studē par daļēju vai pilnu maksu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamentā veiktā studējošo skaita dinamikas prognoze liecina, ka studējošo skaits valstī turpinās augt vēl tuvāko 7-8 gadu laikā.

Nepalielinot no valsts budžeta pilnīgi vai daļēji finansēto studiju vietu skaitu, valsts zināmā mērā zaudē iespēju regulēt sev nepieciešamu speciālistu sagatavošanu pat valsts dibinātajās augstskolās.

 

1.2. Finansējums

Pēdējo 3-4 gadu laikā tikai nedaudz ir pieaudzis valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai (2.grafiks). Tā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) turpina samazināties: no 0,9% no IKP 1995.gadā līdz 0,7% no IKP 1999.gadā (3.grafiks).

2. Augstākās izglītības finansējums

valsts augstskolās, milj.Ls

Maksas pakalpojumu apjoms valsts augstskolās ir pieaudzis daudz straujāk (2.grafiks). Šogad tas jau ir sasniedzis 36% no kopējā valsts augstskolu finansējuma.

Tomēr kopējais valsts augstskolu finansējums, neraugoties uz maksas pakalpojumu līdzekļu ieplūšanu augstskolās, ir nepietiekams:

- netiek atjaunota un modernizēta augstskolu materiāli tehniskā bāze;

- nenotiek kvalitatīva augstskolu personāla atjaunošana;

- valstij zūd iespēja prognozēt nepieciešamo speciālistu sagatavošanu;

- nav pietiekams sociālais atbalsts studentiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķini, izmantojot studiju programmu izmaksu normatīvus, parāda, ka optimālā gadījumā (izmantojot aprēķiniem studiju izmaksu koeficientu optimālās vērtības) ministriju pārziņā esošo augstskolu budžeta finansējumam uz vienu budžeta studentu vajadzētu būt vidēji par 40%-50% lielākam, nekā tas ir pašreiz.

Turpinoties iepriekš minētajām tendencēm, parādās problēmas, kas nosaka augstākās izglītības finansēšanas reformas nepieciešamību:

- nepietiekama finansējuma dēļ pazeminās augstākās izglītības kvalitāte;

- parādās zināma nevienlīdzība, iestājoties augstskolā un studējot - arvien mazāka daļa studentu iegūst tiesības studēt par budžeta līdzekļiem, lielākajai daļai tiek piedāvāta maksas izglītība (arī valsts dibinātajās augstskolās).

Problēmas risinājums

1. variants

1. Reformu uzsāk 2000.gadā, sakārtojot tiesisko bāzi studiju dalības maksas ieviešanai.

2. Ministrijas, kuru pārziņā ir augstskolas, sagatavojot valsts budžeta pieprasījuma projektu augstākajai izglītībai 2001.gadam, paredz reformas īstenošanai nepieciešamos līdzekļus.

3. Augstākās izglītības padome nosaka valsts attīstībai nepieciešamo studiju vietu skaitu uzņemšanai pilna laika pamatstudiju (Bsc, prof.stud.) programmās 2000./2001.akadēmiskajam gadam un turpmākajiem 4 gadiem līdz uzsāktās reformas pabeigšanai - 12 300 imatrikulējamo gadā (1.pielikums).

4. Ministru kabinets konceptuāli atbalsta studiju dalības maksas ieviešanu ar 2001./2002.akadēmisko gadu Ls 250 un Ls 150 apmērā studentam gadā (paredzot iespēju atcelt studiju dalības maksu, ja uzlabojas valsts ekonomiskais stāvoklis).

5. Studiju dalības maksa tiek ieviesta pilna laika pamatstudiju (Bsc, prof.stud.) pirmajā studiju gadā imatrikulētajiem, tā neskar otrā un pārējo studiju gadu studējošos. Studiju dalības maksa netiek noteikta Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un Latvijas Policijas akadēmijas koledžu studentiem, kuru studijas un dienestu saskaņā ar tiesību aktiem regulē speciāli dienesta noteikumi (reglamenti).

6. Studiju dalības maksu nodrošina ar ilgtermiņa studiju kredītu (valsts galvotu kredītu no kredītiestāžu līdzekļiem vai kredītu no valsts budžeta līdzekļiem).

7. Maksas studijas tiek īstenotas tikai nepilna laika (vakara, neklātienes) studijās atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem studiju programmu izmaksu koeficientiem (Ministru kabineta 9.02.1999. noteikumi nr.42 "Kārtība, kādā valsts sedz mācību maksu augstskolās studējošajiem").

8. Augstākās izglītības padomes noteiktajam imatrikulējamo skaitam tiek nodrošināts optimāls finansējums atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem studiju programmu izmaksu koeficientiem:

- papildu dotācija no valsts budžeta līdzekļiem;

- līdzekļi no studiju dalības maksas.

Optimāls augstskolu finansējums tiek sasniegts 4 gadu laikā.

Nepieciešamais finansējums (2., 3., 4.pielikums):

Gads	Papildu nepieciešamā summa	Studiju dalības maksa,	Finansējums kopā,
	valsts budžetā, milj. Ls	milj. Ls	milj. Ls
2000.	-	-
2001.	1,03	2,4	30,8
2002.	3,1	4,0	35,5
2003.	3,1	5,6	40,2

2004.	3,1	7,2	44,9
Pozitīvās iezīmes 1. Izzūd nevienlīdzība starp budžeta grupu studentiem un daļējas vai pilnas maksas studentiem. Visi maksā vienādu studiju dalības maksu. 2. Augstskolām tiek piesaistīti papildu līdzekļi. Augstskolas saņem optimālu finansējumu, lai pārvarētu iezīmējušos negatīvo izglītības kvalitātes lejupslīdes tendenci un nodrošinātu kvalitātes līmeņa celšanos. Negatīvās iezīmes 1. Studiju un studējošo kreditēšanai nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta. 2. Iespējama studējošo skaita samazināšanās, ja netiks nodrošināti visi pieprasījumi pēc kredītiem. 2. variants 1. Augstākās izglītības padome nosaka valsts attīstībai nepieciešamo studiju vietu skaitu uzņemšanai pilna laika pamatstudiju (Bsc, prof.stud.) programmās valsts dibinātajās augstskolās 2000./2001.akadēmiskajam gadam un turpmākajiem 4 gadiem līdz uzsāktās reformas pabeigšanai - 12 300 imatrikulējamo gadā. 2. No valsts budžeta finansējamo studējošo skaitu nosaka atbilstoši valsts budžetā iedalītajiem līdzekļiem. 3. Studiju dalības maksa netiek ieviesta. 4. Maksas studijas tiek īstenotas gan pilna laika (dienas), gan nepilna laika (vakara, neklātienes) studijās atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem studiju programmu izmaksu koeficientiem (Ministru kabineta 9.02.1999. noteikumi nr.42 "Kārtība, kādā valsts sedz mācību maksu augstskolās studējošajiem"). 5. Maksas studijas tiek nodrošinātas ar studiju kredītu no valsts budžeta līdzekļiem vai valsts galvotu kredītu no kredītiestāžu līdzekļiem. 6. Ja atbrīvojas budžeta finansēta studiju vieta, tajā ieskaita studējošo no maksas studiju vietām, ņemot vērā studējošā sekmju rādītājus. 7. No valsts budžeta finansējamo skaitam tiek nodrošināts optimāls finansējums atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem studiju programmu izmaksu koeficientiem. Tas tiek sasniegts 4 gadu laikā, ik gadu palielinot valsts budžeta dotāciju par 2 milj. latu. Nepieciešamais finansējums: Gads Dotācija no vispārējiem Papildu nepieciešamā Finansējums kopā, ieņēmumiem, milj. Ls summa budžetā, milj. Ls milj. Ls 2000. 27,4 2001. 2 29,4 2002. 2 31,4 2003 2 33,4
2004.		2	35,4
Pozitīvās iezīmes 1. Pastāv valsts pilnīgi finansētas studiju vietas. 2. Augstskolām tiek piesaistīti papildu līdzekļi. Negatīvās iezīmes 1. Saglabājas nevienlīdzība starp budžeta grupu studentiem un daļējas vai pilnas maksas studentiem. 2. Valsts finansētu studiju vietu skaits nepieaug, valsts zaudē iespēju regulēt nepieciešamā speciālistu skaita sagatavošanu. Nav līdzekļu izglītības kvalitātes radikālai uzlabošanai. 3. Studiju un studējošo kreditēšanai nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta. 4. Iespējama studējošo skaita samazināšanās, ja netiks nodrošināti visi pieprasījumi pēc kredītiem. Nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts 1. risinājuma variantam nepieciešams veikt: 1) grozījumus Izglītības likumā; 2) grozījumus Augstskolu likumā; 3) grozījumus Ministru kabineta 9.02.1999. noteikumos nr.42 "Kārtība, kādā valsts sedz mācību maksu augstskolās studējošajiem" (vai sagatavot jaunus); 4) grozījumus Ministru kabineta 9.03.1999. noteikumos nr.86 "Studiju kreditēšanas noteikumi" (vai sagatavot jaunus). 2. risinājuma variantam nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 9.03.1999. noteikumos nr.86 "Studiju kreditēšanas noteikumi" (vai sagatavot jaunus).   Atbildīgais par tiesību aktu projektu izstrādi - Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Finansu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Iekšlietu ministriju, Zemkopības ministriju.