Spriež par plašsaziņas līdzekļu lomu dzimumu līdztiesības nostiprināšanā

Konferences starpbrīdī: bij. ārlietu ministre Sandra Kalniete, tieslietu ministre Solvita Āboltiņa un labklājības ministre Dagnija Staķe Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijā Valsts prezidente ir sieviete, Saeimas priekšsēdētāja – sieviete, valdībā vairāku ministru amatos ir sievietes. Bet, kā liecina nesen veikts pētījums, ap 86% aptaujāto uzskata, ka ģimenes apgādnieks ir vīrietis, 67% – ka par mājsaimniecību jārūpējas sievietei, bet 30% šķiet, ka vīrieši nekad neraud un viņiem nevar uzticēt mazus bērnus. Vairāk nekā 50% uzskata, ka vīrieši ir labāki politiķi nekā sievietes.
Lai spriestu par faktisko dzimumu līdztiesību un mūsu priekšstatiem, kas piedien sievietei un vīrietim, no 12. līdz 14.janvārim notiek starptautiska konference “Masu mediju loma varas pārdalē”, kuru rīko Labklājības ministrija sadarbībā ar partneriem no Dānijas, Itālijas un Igaunijas.

Kāds tēls ir politiķēm masu medijos

Dānijas pētnieki uzskata, ka dāņu masu medijos sievietes politiķes tiek attēlotas kā mātes, zilacainas blondīnes, skolotājas, dzelzs lēdijas, raganas, ledus karalienes, mazulītes, kārdinātājas, vecmeitas. Dāņu sievietes politiķes uzskata, ka mediji atšķirīgi portretē sievieti politiķi un vīrieti politiķi, sievietēm medijos ir daudz grūtāk iegūt uzticības kredītu, diemžēl sava nozīme arī ir vecumam.
Kāpēc dzimumam ir īpaša loma plašsaziņas līdzekļos? Politiķi uz to atbild: tāpēc, ka tēls ir svarīgāks par politisko pārliecību; publika: cilvēki vēlas personīgo un intīmo, sabiedrisko attiecību speciālisti: dzimums ir pieeja; žurnālisti: dzimums ir stāsts, kuru viegli radīt.
Latvijas Universitātes asociētā profesore Inta Brikše atzīst, ka līdzīgi kā Dānijā arī Latvijas prese attēlo sievietes politiķes dažādos tēlos, tikai klāt vēl nāk pelnrušķīte.
Frančeska Molfīno no Itālijas par dominējošiem priekšstatiem stāsta, ka sievieti uztver kā jūtīgu, padevīgu, sapņainu, sievišķīgu, pacietīgu, savukārt vīrietis ir stiprs, neatkarīgs, robusts, agresīvs, bargs, uzņēmīgs. Pēc šīm īpašībām viegli noprast, kuram dzimumam uzticama valsts pārvalde. Kā stāsta TV kompānijas “RAI” pārstāve Loredāna Kornēro, politiķim ir ļoti svarīgi, kā viņu parāda televīzija. Vīrietis politiķis parasti raugās TV kamerai tieši pretī, taču sieviete, kas ir īsāka par vīrieti operatoru, tiek filmēta un rādīta no augšas. Arī tā ir nevienlīdzība.
Igauņu kolēģi stāsta, ka sievietēm politiķēm un vīriešiem politiķiem ir atšķirīgas tēmas, par ko runāt ar vēlētājiem. Tā, piemēram, Eiropas Parlamenta vēlēšanās vīrieši runājuši par valdību, ES, skandāliem, noziedzību un biznesu, bet sievietes – par ES, valdību, nabadzību, sociālajiem jautājumiem un dzimumu līdztiesību.

Sandras Kalnietes pieredze

Bijusī Latvijas ārlietu ministre un bijusī Eiropas Komisijas komisāre lauksaimniecības un zivsaimniecības jautājumos Sandra Kalniete klātesošos iepazīstināja ar savu sievietes pieredzi politikā, kas, kā viņa uzskata, ir tipiska daudzām Austrumeiropas sievietēm. S. Kalniete uzsvēra, ka viņas ceļš no Sibīrijā izsūtīto ģimenē dzimuša bērna līdz Latvijas Republikas ārlietu ministrei bija iespējams, pateicoties neatkarības atgūšanai un demokrātiskas valsts izveidei. Pirmo reizi S.Kalniete ar stereotipiem par dzimumu lomu sastapusies Latvijas Tautas frontes laikā (viena no tās dibinātājām), kad viņu neizvēlēja balotēties kādā vēlēšanu apgabalā, lai kandidētu uz Augstāko padomi, kura 1991. gadā pieņēma Neatkarības deklarāciju. S. Kalniete atzina, ka arī viņa pati tobrīd atradusies zināmu stereotipu varā, domādama, ka gan jau vīriešu kārtas kolēģi izdomās, kur viņai balotēties. Taču viņi rīkojas pēc principa, ka politika ir “old boys’ club”. S.Kalniete stāsta, ka, sākot strādāt Ārlietu ministrijā, saskārusies ar tā sauktajiem stikla griestiem, virs kuriem grūti pacelties. Daudz pūļu prasījis pierādīt, ka viņai “vispār ir pelēkā viela smadzenēs”. Sākot strādāt diplomātijā, kas pēc formas ir ļoti konservatīva, viņa saskārusies ar to, ka sievietei jākļūst aseksuālai, turpretī uz vīrieti šī prasība neattiecas, viņš var būt ļoti vīrišķīgs. S.Kalniete stāsta, ka diplomātijā, ienākot jaunajai paaudzei, situācija gan sāk mainīties, sieviete var atļauties būt sievišķīga.
Savu uzstāšanos S.Kalniete nobeidza ar vēlējumu vairāk domāt nevis par tām, kuras izlauzušās cauri stikla griestiem un tikušas “klubiņā”, bet gan par tām daudzajām sievietēm, kuras vēl aizvien par vienu un to pašu darbu saņem mazāk nekā vīrieši, par tām, kuras mājas rūpju dēļ nespēj sevi apliecināt profesionāli.
Rīt un parīt konferences sesijās spriedīs par sieviešu/vīriešu politiķa tēlu masu medijos, par darba un ģimenes dzīves savienošanu, par to, kā veicināt sieviešu iesaistīšanos valsts pārvaldē.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv