Paziņojums 2005.gada 12.janvārī sakarā ar 9.maija svinībām Maskavā
9.maijā Latvija līdz ar visu
pārējo Eiropu svin Eiropas dienu. Ir pagājuši 55 gadi kopš
1950.gadā pieņemtās Šūmaņa deklarācijas, kuras mērķis bija
organizētas miera Eiropas izveidošana pēc Otrā pasaules
kara.
8.maijā Eiropā un Ziemeļamerikā pieminēs Otrā pasaules kara
beigas. Tā kara beigas, kurš izraisīja vislielāko upuru
skaitu cilvēces vēsturē un noslēdzās ar viena totalitāra režīma –
nacistiskā režīma – sakāvi. Diemžēl pēc šā visai cilvēcei
nozīmīgā notikuma Eiropā daudzas tautas neatguva brīvību un vēl
piecus gadu desmitus bija spiestas dzīvot aiz cita totalitāra
režīma dzelzs priekškara, tajā skaitā brīvību zaudēja Baltijas
valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija.
Pasaules līderi pulcēsies Maskavā šā gada 9.maijā, dienā,
kad Krievija piemin Otrajā pasaules karā bojāgājušos. Šā
cilvēces asiņainākā kara iemesls bija divu diktatoru tieksmes
pārvaldīt pasauli. Tieši abu totalitāro režīmu diktatori ir
atbildīgi par miljoniem savu karavīru un civiliedzīvotāju
dzīvībām. Pieminot Otrajā pasaules karā kritušos un cietušos, mēs
nekad nedrīkstam aizmirst Hitlera un Staļina noziegumus.
Latvijā Otrais pasaules karš beidzās 1990.gada 4.maijā
līdz ar PSRS impērijas sabrukumu un Latvijas neatkarības
atjaunošanu pēc 50 okupācijas gadiem. Eiropas mākslīgā un
totalitārā dalījuma līnija pilnībā tika dzēsta pagājušajā gadā,
kad Latvija, Lietuva, Igaunija kļuva par ES, NATO dalībvalstīm,
panākot tiesības paust savu viedokli, līdzdarboties Eiropas
veidošanas procesā.
PSRS sabrukums deva iespēju Baltijas valstīm, Ukrainai, Gruzijai
un citām tautām ne tikai atjaunot valstiskumu, atbrīvoties no
totalitārā mantojuma, veidojot brīvas, modernas un demokrātiskas
sabiedrības un valstis, bet arī iesaistīties jaunas Eiropas un
tās vērtību sistēmas stiprināšanā. Mēs aicinām arī Krieviju
pilnībā izmantot šo iespēju, apliecinot to ar Ribentropa–Molotova
pakta nosodīšanu un norobežošanos no totalitārajiem noziegumiem.
To novērtētu visas tautas, kas cieta no šā pakta sekām.
Nav pieļaujams, ka mēs nepiedalītos forumos, kur tiek spriests
gan par mūsu pagātni, gan par valsts un mūsu kontinenta šodienu
un nākotni. Tikai piedaloties pasaules procesos, mēs varam
aizstāvēt demokrātisko, tiesisko valstu vērtības, tajā skaitā
pienākumu objektīvi, bezkaislīgi izvērtēt totalitāro režīmu
noziegumus. Molotova–Ribentropa pakts, Jaltas un Potsdamas
konferences nedrīkst atkārtoties. Mums jābūt aktīviem visos
starptautiskajos forumos, un mēs ar savu straujās attīstības un
demokratizācijas pieredzi apzināmies, ka mums ir savs viedoklis
un loma Latvijas un visas 21.gadsimta Eiropas nākotnes
veidošanā.
Valsts prezidente preses konferencē