"Pagānisms"
"Sovetskaja Rossija"
— 2000.08.10.
Likums pātagas izskatā.
Līdz absurdam novestā cīņa pret "totalitārismu" un padomju dzīvesveidu saistās nevis ar garīguma izaugsmi, bet gan ar sabiedrības demoralizāciju, noziedzības uzplūdiem un atkāpšanos no jebkādām kristietības normām, sadrumstalotību un atsvešināšanos.
Šajos apstākļos jauno neatkarīgo valstu valdība, nacionālā inteliģence nav izdomājusi neko labāku kā atgriešanos pie cilšu valodas principiem, kas piemita agrāk veidotajām barbariskajām karalistēm uz Romas impērijas drupām, kurās kultūras trūkums uz laiku guva virsroku pār izglītību.
Pati Krievija (tās pašreizējās robežās), bērnišķīgi baidoties no apvainojumiem "impērijas atjaunošanā", praktiski ir atstājusi savus ciltsbrāļus novārtā.
Tomēr atbildības objekti kļūst nevis paši pāri darītāji (viņu jau sen nav starp mums, taču pārējiem nevar tikt klāt), bet gan tie, kuri tuvāk. Ja jau reiz runa ir par abpusējām pretenzijām, tad vēl nav skaidrs, kas uzvarēs. Tāpēc nevajadzētu rakņāties pa pagātni, nevajag traucēt kapsētas, ne pie kā laba tas nenovedīs.
Taču pašreizējais Latvijas prezidents ir diezgan izglītota dāma no Kanādas — Vaira Vīķe–Freiberga, un likās, kam gan citam, ja ne viņai, balstoties uz Rietumu demokrātijas pamatiem, vajadzētu apturēt valodas vardarbību? Taču šī vardarbība attīstās pēc progresijas, mērķtiecīgi un metodiski.
Pēc jauno valodnieku domām, nav svarīgi, ka daudzās pasaules valstīs, kurās līdzās titulētajai nācijai dzīvo arī citas (vismaz 5 %), šo citu valoda iegūst otrās un trešās oficiālās valsts valodas statusu, starp citu, arī Kanādā. Tas savukārt zināmā mērā novērš etniskos konfliktus, un Vaira Vīķe–Freiberga to nevar nezināt.
Civilizētās pasaules piemēru valodnieki vienkārši atmet, tāpēc viņiem pierādīt neko nevar.
Aprēķins un mērķis ir viens un tas pats: dažus asimilēt, pārējos apspiest un izstumt. Avīzē "Diena", kas uzskata sevi par liberālu un respektablu, Jānis Freimanis, pieprasot ātrāk iznīdēt krievu valodu, jau iepriekš priecājās par tādu nākotni: "Nākotnē tikai paliks milzīga un nekad nepārejoša vietējo krievu diskomforta sajūta …" Taču raidījuma "Brīvais mikrofons" vadītājs Kārlis Streips jau paredz izveidot … "krievvalodīgo geto. No šī geto ir grūti tikt laukā. Cilvēks, kurš nezina latviešu valodu, nevar iegūt mūsu valstī pilnvērtīgu izglītību, nevarēs strādāt nevienā darbā, kas saistīts ar sabiedriskiem kontaktiem. Paši saprotat, ko tas nozīmē". … Un līdz izmisumam novestie cilvēki var izšķirties par galējiem mēriem.
Taisnību sakot, ne visi Latvijā piekrīt nacionālradikāļu viedoklim, ir arī tādi, kas spriež saprātīgi.
Pats šausmīgākais ir tas, ka nacisma artava jau ir iesējusies jauniešu dvēselēs.
Citu asiņu pieplūdums dod stimulu attīstībai, bet ciltsveidīgā norobežošanās ved uz izmiršanu — tas jau sen ir zinātniski pierādīts. Patiesībā jaunos valodniekus neinteresē ne valsts ekonomiskais uzplaukums, ne savstarpēji izdevīga tirdzniecība, ne etniskais miers, bez kura nebūs ne viena, ne otra.
Viņi alkst pēc konfliktiem, viņi "meklē vētras", tāpēc ka normālos ekonomikas attīstības apstākļos viņi nevienam nebūs vajadzīgi. Tāpēc arī bojā dzīvi normāliem cilvēkiem.
Nobeigumā vēlos pateikt, ka mēģinājums veidot monoetnisku valsti mūsdienu Eiropā ir tukša un pat kaitīga doma.
Vjačeslavs Altuhovs