Ministru kabineta noteikumi Nr.15
Rīgā 2005.gada 11.janvārī (prot. Nr.3 12.§)
Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids
Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmo un otro daļu
I. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam konstatē alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu.
II. Alkohola koncentrācijas pārbaude izelpotajā gaisā
2. Alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda Valsts policijas darbinieks vai — uz valsts robežas — Valsts robežsardzes darbinieks (turpmāk — darbinieks), izmantojot portatīvo ierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai (turpmāk — mēraparāts). Mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir atbilstoša alkohola koncentrācijai asinīs.
3. Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi veic ar viņa mutisku piekrišanu.
4. Ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā nav iespējams veikt vai ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai tās rezultātiem, darbinieks izdara attiecīgu ierakstu šo noteikumu 8.punktā minētajā protokolā un attiecīgo personu divu stundu laikā nogādā tuvākajā šo noteikumu 1.pielikumā minētajā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.
5. Ja ceļu satiksmes negadījuma vietā transportlīdzekļa vadītājam ir sniegta medicīniskā palīdzība, viņu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai nogādā, neveicot alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpotajā gaisā.
6. Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi veic, izdarot divus mērījumus, ar 15–20 minūšu intervālu.
7. Ja pirmajā mērījumā konstatēts, ka alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir mazāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, otru mērījumu neveic un protokolu nesastāda.
8. Ja mērījumos konstatēts, ka alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, darbinieks aizpilda un paraksta transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu (turpmāk — protokols) (2.pielikums). Protokolam pievieno mēraparāta izdrukas, kas apliecina protokolā norādītos mērījumus.
9. Transportlīdzekļa vadītāja paraksts uz darbinieka aizpildītā protokola apliecina, ka attiecīgais transportlīdzekļa vadītājs piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem.
10. Ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir mazāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, transportlīdzekļa vadītājs pārbaudes izdevumus nesedz.
11. Ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, pārbaudes izdevumus 11 latu apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs, iemaksājot minēto summu attiecīgi Valsts policijas vai Valsts robežsardzes budžeta kontā 30 kalendāra dienu laikā no protokola sastādīšanas dienas.
III. Medicīniskās pārbaudes kārtība
12. Medicīniskā pārbaude ir alkohola koncentrācijas noteikšana transportlīdzekļa vadītāja asinīs vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšana transportlīdzekļa vadītājam kādā no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm (turpmāk — ārstniecības iestāde) vai šo ārstniecības iestāžu specializētajām medicīniskajām autolaboratorijām.
13. Medicīniskā pārbaude ietver:
13.1. alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas faktu pārbaudi pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdiem;
13.2. ārējā izskata (tai skaitā miesas bojājumu esības vai neesības), psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi;
13.3. alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un pārbaudes rezultātu fiksēšanu pārbaudes protokolā.
14. Medicīnisko pārbaudi, pamatojoties uz darbinieka izsniegto nosūtījumu (3.pielikums), veic šādos gadījumos:
14.1. ja darbiniekam ir pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā;
14.2. saskaņā ar šo noteikumu 4. un 5.punktu.
15. Medicīnisko pārbaudi veic sertificēts narkologs vai citas specialitātes ārsts, kas Narkoloģijas valsts aģentūrā apguvis attiecīgo medicīniskās pārbaudes metodi alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai (turpmāk — ārsts).
16. Pirms medicīniskās pārbaudes veikšanas ārsts, pamatojoties uz personu apliecinošiem dokumentiem, transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai darbinieka iegūto informāciju, pārliecinās par pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja identitāti.
17. Lai laboratoriski noteiktu alkohola koncentrāciju asinīs, izmanto enzimatīvo imūnmetodi vai gāzu hromatogrāfijas metodi.
18. Materiālu paraugus (izņemot urīnu) laboratoriskiem izmeklējumiem saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu ņem ārstniecības personas un darbinieka klātbūtnē. Urīna paraugus ņem laboranta uzraudzībā.
19. Ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs atsakās nodot bioloģiskās vides (asiņu, urīna vai siekalu) paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem vai mēģina veikt darbības, kas var mainīt medicīniskās pārbaudes galīgo rezultātu, ārsts šo faktu ieraksta medicīniskās pārbaudes protokolā.
20. Lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu, medicīniskajā pārbaudē veic bioloģiskās vides laboratoriskos izmeklējumus.
21. Lai bioloģiskajā vidē kvalitatīvi noteiktu narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, izmanto ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas metodes. Izmeklēšanu veic sertificēti eksperti ķīmiķi saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku kontroles programmā noteikto metodiku.
22. Ja medicīnisko pārbaudi narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai nevar veikt pilnā apjomā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida klīnisko simptomu noteikšana ir apgrūtināta pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vispārējā stāvokļa dēļ, novērtē konstatējamos klīniskos simptomus un veic laboratoriskos izmeklējumus divās dažādās bioloģiskajās vidēs.
23. Datus par materiālu paraugu ņemšanu ieraksta medicīniskās pārbaudes faktu reģistrācijas žurnālā.
24. Lai noteiktu alkohola koncentrāciju bioloģiskajā vidē, materiālu paraugus laboratoriskai izmeklēšanai nodod kopā ar nosūtījumu alkohola noteikšanai bioloģiskajā vidē (5.pielikums), kurā norāda pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu, adresi, lietas apstākļus, ņemtā parauga nosaukumu, parauga kārtas numuru (pēc reģistrācijas žurnāla), ņemšanas datumu un laiku, ādas apstrādes veidu, parauga glabāšanas apstākļus, tās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, kura ņēma paraugu, kā arī nosūtītājas iestādes nosaukumu.
25. Materiālu paraugus ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai nodod kopā ar nosūtījumu ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai (6.pielikums), kurā norāda pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu, adresi, nosūtītāju iestādi, tās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, kura ņēma paraugu, materiālu uzskaitījumu, īsu lietas apstākļu aprakstu, medicīniskās apskates rezultātus, klīnisko diagnozi, protokola numuru un adresi, uz kuru nosūtāma atbilde.
26. Pēc analīžu rezultātu saņemšanas ārsts, kurš veicis medicīnisko pārbaudi, sniedz galīgo atzinumu, sastāda medicīniskās pārbaudes protokolu (divos eksemplāros), piešķir tam numuru, kā arī ieraksta medicīniskās pārbaudes faktu reģistrācijas žurnālā. Ja transportlīdzekļa vadītājs, kuram veikta medicīniskā pārbaude, nepiekrīt analīžu rezultātiem, galīgo atzinumu sniedz un medicīniskās pārbaudes protokolu sastāda pēc atkārtotas materiālu paraugu analīžu veikšanas.
27. Medicīniskās pārbaudes protokolā detalizēti apraksta rezultātus, kas iegūti, veicot šo noteikumu 13., 20. un 22.punktā minētās darbības, un apstiprina vienu no šādiem pārbaudītās personas stāvokļiem:
27.1. nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs;
27.2. nav konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids;
27.3. ir konstatēta alkohola koncentrācija asinīs (norādot promiles);
27.4. ir konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids;
27.5. nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids, bet ir novērojami funkcionālā stāvokļa traucējumi, līdz ar to nav ieteicama transportlīdzekļa vadīšana;
27.6. ir konstatēta gan alkohola koncentrācija asinīs (norādot promiles), gan narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids (vienlaikus);
27.7. ir konstatēts konkrētas vielas lietošanas fakts, bet nav konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids.
28. Medicīniskās pārbaudes rezultātus pārbaudāmajam transportlīdzekļa vadītājam paziņo mutiski. Pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja mutiska pieprasījuma izsniedz rakstisku medicīniskās pārbaudes atzinumu (izziņu).
29. Pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs medicīniskās pārbaudes protokolā ar parakstu apliecina, ka medicīniskā pārbaude veikta viņam. Ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs atsakās vai nav spējīgs parakstīties, ārsts izdara attiecīgu ierakstu medicīniskās pārbaudes protokolā.
30. Ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt medicīniskās pārbaudes rezultātiem, materiālu paraugus nosūta Narkoloģijas valsts aģentūrai atkārtotiem laboratoriskiem izmeklējumiem.
31. Vienu medicīniskās pārbaudes protokola eksemplāru ārstniecības iestāde nodod Valsts policijai vai Valsts robežsardzei, bet otru — uzglabā piecus gadus.
32. Ja transportlīdzekļa vadītājam medicīniskajā pārbaudē konstatē Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, vai šo noteikumu 27.4. vai 27.6.apakšpunktā minēto stāvokli, medicīniskās pārbaudes izdevumus sedz attiecīgais transportlīdzekļa vadītājs.
33. Ja medicīniskajā pārbaudē nekonstatē Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, vai ja transportlīdzekļa vadītājs neatrodas narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, medicīniskās pārbaudes izdevumus sedz iestāde, kuras darbinieks nosūtījis transportlīdzekļa vadītāju uz medicīnisko pārbaudi.
34. Līdzekļu ieskaitīšanu attiecīgās ārstniecības iestādes kontā nodrošina tās iestādes vadītājs, kuras darbinieks nosūtījis transportlīdzekļa vadītāju uz medicīnisko pārbaudi.
IV. Noslēguma jautājums
35. Ja transportlīdzekļa vadītājam ir veikta alkohola koncentrācijas pārbaude izelpotajā gaisā un medicīniskajā pārbaudē nav konstatēta Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, transportlīdzekļa vadītājam šo noteikumu 11.punktā minētie pārbaudes izdevumi nav jāsedz.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Veselības ministrs G.Bērziņš
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 15.janvāri.
1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.15
Ārstniecības iestādes, kurās veic medicīnisko pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai
1. Ārstniecības iestādes, kurās veic medicīnisko pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai:
1.1. Narkoloģijas valsts aģentūra;
1.2. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils narkoloģiskā slimnīca”;
1.3. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jelgavas narkoloģiskā slimnīca”;
1.4. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bulduru slimnīca”;
1.5. Liepājas pilsētas domes iestāde “Liepājas pilsētas centrālā slimnīca”;
1.6. pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes slimnīca”;
1.7. pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Ventspils slimnīca”;
1.8. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Aizkraukles slimnīca”;
1.9. Alūksnes rajona pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Alūksnes slimnīca”;
1.10. Balvu rajona pašvaldības aģentūra “Balvu slimnīca”;
1.11. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bauskas slimnīca”;
1.12. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Straupes narkoloģiskā slimnīca”;
1.13. Cēsu rajona pašvaldības aģentūra “Cēsu veselības aprūpes centrs”;
1.14. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Dobeles un apkārtnes slimnīca”;
1.15. Gulbenes rajona pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Gulbenes slimnīca”;
1.16. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jēkabpils rajona centrālā slimnīca”;
1.17. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Krāslavas slimnīca”;
1.18. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Kuldīgas slimnīca”;
1.19. Liepājas rajona pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Priekules slimnīca”;
1.20. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Limbažu slimnīca”;
1.21. Ludzas rajona pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Ludzas rajona slimnīca”;
1.22. Madonas rajona pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Madonas slimnīca”;
1.23. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Ogres rajona slimnīca”;
1.24. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Preiļu slimnīca”;
1.25. Līvānu novada domes pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Līvānu slimnīca”;
1.26. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas rajona slimnīca”;
1.27. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Saldus medicīnas centrs”;
1.28. Talsu rajona pašvaldības akciju sabiedrība “Talsu slimnīca”;
1.29. Tukuma pilsētas pašvaldības aģentūra “Tukuma slimnīca”;
1.30. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Kandavas slimnīca”;
1.31. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valkas slimnīca”;
1.32. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca”;
1.33. Valmieras rajona pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valmieras slimnīca”;
1.34. pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Aizputes slimnīca”.
2. Ārstniecības iestādes, kurās medicīnisko pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veic tikai tad, ja transportlīdzekļa vadītājs guvis traumu:
2.1. valsts akciju sabiedrība “Slimnīca “Biķernieki””;
2.2. valsts akciju sabiedrība “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”;
2.3. Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Klīniskā slimnīca “Gaiļezers””;
2.4. Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas 1.slimnīca”;
2.5. Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas 2.slimnīca”;
2.6. akciju sabiedrība “Latvijas Jūras medicīnas centrs”;
2.7. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jelgavas pilsētas slimnīca”.
Veselības ministrs G.Bērziņš
4.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.15
Materiālu paraugu ņemšana laboratoriskiem izmeklējumiem un to glabāšana
I. Materiālu paraugu ņemšana alkohola noteikšanai bioloģiskā vidē un to glabāšana
1. Asins paraugam ņem 15–20 ml asiņu no virspusējās vēnas vakutainerā, kas apstrādāts ar hepartīnu.
2. Punkcijas vietā ādu apstrādā ar furacilīna šķīdumu (1:5000), rivanola šķīdumu (1:500) vai citu spirtu nesaturošu dezinfekcijas šķīdumu. Aizliegts ādu apstrādāt ar ēteri un spirta šķīdumiem.
3. Uzreiz pēc asins parauga ņemšanas vakutainera saturu vairākas reizes viegli sakrata.
4. Urīna paraugam ņem 15–20 ml urīna sausā vienreizējās lietošanas konteinerā, atstājot iespējami mazāk gaisa virs parauga virsmas. Konteineru hermētiski noslēdz.
5. Siekalu paraugam ņem 10 ml siekalu sausā vienreizējās lietošanas konteinerā, atstājot iespējami mazāk gaisa virs parauga virsmas. Konteineru hermētiski noslēdz.
6. Konteinerus un vakutainerus ar paraugiem apzīmogo un glabā ledusskapī, kur temperatūra nav augstāka par 4 °C.
7. Uz katra konteinera un vakutainera ir etiķete ar parauga numuru, ņemšanas datumu un laiku, pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu vai personas kodu un tās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, kura ņēma paraugu.
8. Pēc laboratoriskiem izmeklējumiem atlikušo izmeklējamā parauga daļu hermētiski aizvāko un 35 dienas glabā ledusskapī, kur temperatūra nav augstāka par 4 °C, iespējamiem kontroles izmeklējumiem. Pēc minētā termiņa paraugu iznīcina un sastāda norakstīšanas aktu.
II. Materiālu paraugu ņemšana ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai un to glabāšana
9. Urīna paraugam ņem 100–200 ml urīna sausā vienreizējās lietošanas konteinerā. Konteineru noslēdz ar vāciņu. Urīna paraugiem nav nepieciešami konservanti.
10. Asins paraugam ņem 20–30 ml asiņu no virspusējās vēnas vakutainerā, kas apstrādāts ar heparīnu.
11. Punkcijas vietā ādu apstrādā ar furacilīna šķīdumu (1:5000), rivanola šķīdumu (1:500) vai citu spirtu nesaturošu dezinfekcijas šķīdumu. Aizliegts ādu apstrādāt ar ēteri un spirta šķīdumiem.
12. Uzreiz pēc asins parauga ņemšanas vakutainera saturu vairākas reizes viegli sakrata.
13. Siekalu paraugam ņem 10 ml siekalu no personas, par kuru ir aizdomas par narkotisko vielu smēķēšanu vai kontaktu ar narkotiskajām vielām.
14. Pēc siekalu parauga ņemšanas mutes dobumu izskalo ar 10–20 ml 70 % etilspirta (lai nepieļautu rīšanu, spirtu piesātina ar nātrija hlorīdu).
15. Siekalas un šī pielikuma 14.punktā minēto noskalojumu sajauc kopā vienā konteinerā.
16. Šī pielikuma 13.punktā minētajā gadījumā pārbaudāmai personai ņem arī nomazgājumus no rokām. Nomazgājumus no delnas un roku pirkstiem iegūst, tos noberžot ar vates tamponu, kas samērcēts 70 % etilspirtā.
17. Tamponu iesaiņo atsevišķi no noskalojumiem un siekalām (uz izmeklēšanu nosūta arī atsevišķi iesaiņotu tīru vates tamponu).
18. Siekalu paraugu un noskalojumus ņem pēc personas izmeklēšanas un pēc paraugu ņemšanas alkohola koncentrācijas noteikšanai.
19. Konteinerus un vakutainerus ar paraugiem glabā ledusskapī, kur temperatūra nav augstāka par 4 °C. Ja nepieciešama ilgāka glabāšana, materiālu paraugus ievieto ledusskapī saldējamā kamerā.
20. Paraugus, kurus izmeklē, lai noteiktu kokaīnu, trankvilizatorus un tropāna alkaloīdus, uzreiz sasaldē un glabā saldējamā kamerā.
21. Uz katra konteinera un vakutainera ir etiķete ar parauga numuru, ņemšanas datumu un laiku, pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu vai personas kodu, nosūtījuma protokola numuru, tās vielas nosaukumu, kuras noteikšanai izmeklējums paredzēts, un tās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, kura ņēma paraugu.
Veselības ministrs G.Bērziņš