"Krievijas prezidents Arafatu iepazīstina ar jaunu miera plānu"

"Die Presse"

— 2000.08.11.

Palestīniešu vadītājs Jasirs Arafats, kas vakar ieradās Maskavā, tika sagaidīts visaugstākajā mērā atbilstoši protokolam.

Maskava pēc savas pieredzes zina, ka no Arafata gatavības uz kompromisu ir atkarīgs tas, vai Krievijai izdosies pietuvoties godkārīgajam ārpolitiskajam mērķim: atgriezties uz politiskās skatuves kā veiksmīgai starpniecei un krīžu pārvarētājai. It īpaši miera procesā Tuvajos Austrumos, reģionā, kam absolūtā prioritāte tika piešķirta jau padomju ārpolitikā un kas izcilu lomu spēlē arī aprīļa sākumā pieņemtajā Krievijas jaunajā ārpolitiskajā doktrīnā. Pēc Izraēlas un Palestīnas neveiksmīgajām sarunām Vašingtonas aizbildniecībā Kempdeividā Krievijas izredzes ir labvēlīgākas nekā jebkad agrāk: "Izraēla un Palestīna savus skatienus cerīgi ir pievērsušas Austrumiem," pirms Arafata vizītes rakstīja laikraksts "Komerssant". Maskava palestīniešu vadītājam grib padarīt patīkamu savu plānu, ko līdzi uz mājām jau otrdien paņēma arī Izraēlas ģenerālprokurors Eliakims Rubinšteins. Krievija grib visas problēmas sadalīt divās atsevišķās paketēs: jautājumos, kurus pašreiz var vienprātīgi atrisināt, un tādos, kur momentā konsens nav iespējams. Tāpēc ir jāizslēdz sarunas par Jeruzalemes statusu, kura dēļ neveiksmi piedzīvoja sarunas Kempdeividā. Turpretī kā iespējamu Krievijas Ārlietu ministrijas ierēdņi laikrakstam "Komerssant" nosauca Izraēlas un Palestīnas vienošanos par bēgļu problēmām un neatkarīgās Palestīnas valsts robežām, kuru Arafats grib proklamēt 13. septembrī. No otras puses, Krievija nākamajās sarunās grib iegūt oficiālu ceturtās sarunu partneres statusu. Kā sarunu vietu Maskava rekomendē Ženēvu vai Parīzi. Maskava pastāv uz "visu Tuvo Austrumu miera sarunu sinhronizāciju". Pēc Maskavas domām, ar Izraēlas un Palestīnas miera sarunām ir jāsasaista arī Izraēlas sarunas ar Lībiju un Sīriju.

Elke Vindiša