Ar skaņu, ar žestu, ar talantu pasaulē ejot

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – 85

Mūzikas akadēmija ir tradīcijām bagāta augstskola, kurai ir sava ļoti īpaša vieta Latvijas augstāko mācību iestāžu vidū. Esmu ļoti lepna par akadēmijas studentiem un absolventiem – gan tiem, kuri virtuozi izkopuši kāda instrumenta spēli, attīstot savu talantu, gan tie, kuru bagātība ir viņu balss, gan arī tiem, kuriem ir dabas dots diriģenta talants. Liela daļa Latvijas panākumu un labā vārda spožuma ir kaldināta ar Latvijas Mūzikas akadēmijas ieliktiem pamatiem.

No Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apsveikuma Mūzikas akadēmijai 85. gadskārtā

CURRICULUM VITAE

Mūzikas akadēmijas rektors Juris Karlsons un “Hansabankas” valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma paraksta sadarbības līgumu par Jaunā mūziķa balvas atbalstīšanu līdz 2010.gadam Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Nosaukums:
JVLMA (dzimusi – Latvijas Konservatorija, no 1944.g. – Latvijas Valsts konservatorija; no 1958.g. – Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija, kopš 1992.g. – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija)

Dzīves vieta:
K.Barona iela 1, Rīga, LV-1050

Dzimšanas dati:
Dzimusi 1919. gada 20. augustā; mācību darbu uzsākusi tā paša gada novembrī; oficiāli ar svinīgu sarīkojumu iesvētīta 1920. gada 11. janvārī

Izglītība:
Augstākā; darbojas bakalaura, maģistra un doktora līmeņa studijas. Pieņēmusies spēkā un gudrībā septiņu rektoru vadībā: Jāzeps Vītols (1919.–1935. un 1937.–1944.); Pauls Jozuus (1935.–1937.); Alfrēds Kalniņš (1944.–1948.); Jēkabs Mediņš (1948.–1950.); Jānis Ozoliņš (1951.–1977.); Imants Kokars (1977.–1990.); Juris Karlsons (kopš 1990.g.)

Darba pieredze:
Izskoloti ap piecarpus tūkstoši jauno mākslinieku: pianisti, ērģelnieki, stīgu instrumentu, pūšaminstrumentu, sitaminstrumentu atskaņotājmākslinieki, vokālisti, diriģenti, komponisti, muzikologi, mūzikas skolotāji, horeogrāfi, arī aktieri, režisori, kultūrdarbinieki un vēl vairāku citu specialitāšu pārstāvji.

Cita pieredze:
Lai pilnā mērā attaisnotu iegūstamos grādus – bakalaurs, maģistrs – jaunie ļaudis tiek izglītoti arīdzan dažādās vispārizglītojošās zinībās – filozofijā, psiholoģijā, pedagoģijā, literatūras vēsturē, mākslas vēsturē, datorzinībās, piecās svešvalodās u.c.
Lai sagatavotu darbam un dzīvei, studentiem tiek sniegtas dažādas praktiskās iemaņas – koncertpraksē, zinātniskajā darbā, pedagoģiskajā darbā, lektora, žurnālista praksē u.c. Sevišķi augstu vērtējam un vingrinām prasmi strādāt ansamblī, dzirdēt otru un citus. Tāpēc par studiju neatņemamu sastāvdaļu kļuvuši mūsu kolektīvi – simfoniskais orķestris, kori, kokļu ansamblis, visdažādākā sastāva kameransambļi.

Sadarbība:
Divpusēji starptautiskās sadarbības līgumi ar 12 valstu 27 augstskolām; aktīva līdzdalība ES ERASMUS SOCRATES programmā – studentu un docētāju apmaiņas projektos un tā sauktajos intensīvajos projektos (meistarklases, starptautiskie ansambļi, orķestri, kori).
Vairāku starptautisko organizāciju, tai skaitā AEC, NICA, ABAM, ELIA, CHAIN (Conservatoires-Hochschulen-Academies International Network of Music and Dance), dalībniece.

Nopelni un apbalvojumi:
Tie, kurus savai alma mater dāvājuši neskaitāmu starptautisko konkursu, festivālu, forumu, konferenču, sacensību dalībnieki un uzvarētāji, Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāti. Tagad iedibināta arī Mūzikas akadēmijas Gada balva jaunajam mūziķim.

Pārliecība:
Akadēmiska, tas nozīmē – uz profesionālām tradīcijām balstīta māksla (kā zināms, Academia = 4.gs. p.m.ē. mītiskā varoņa Akadēma dārzā Platona dibinātā filozofijas skola). Konservatīvās vērtības rada stabilitāti. Augstskolas darbam tās ir tikpat nepieciešamas, cik pastāvīga spēja attīstīties (no rektora J.Karlsona runas zinātniskajā konferencē “Mūzikas akadēmija šodien un rīt” 2005.gada 10.janvārī)

Prasmes:
Arvien atjaunoties, kļūt mūsdienīgākai (jaunākie virzieni: darbojas džeza klase, senās mūzikas klase, tiek gatavoti ģitāras spēles pedagogi; ir izstrādāta tradicionālās mūzikas studiju programma; intensīvi notiek akadēmijas datorizācija, bibliotēkas četru nodaļu (nošu, grāmatu, fonotēkas, videotēkas) elektroniskā kataloga veidošana.

Prieks un pienākums:
No rektora runas konferencē 10.janvārī: Sanktpēterburgas konservatorijā viesojoties, satiku sirmas dāmas, kuras ar lielu cieņu par mūsu Jāzepu Vītolu teica: Josif Ivanovič v našei konservatorii služil professorom… Tātad – kalpoja par profesoru. Ieklausieties, cik īpaši tas skan!
Arī mūsu misija ir kalpot izglītībai, kalpot saviem studentiem, saviem “bērniem”. Bet kalpot bērniem – tas nozīmē strādāt Latvijas nākotnei.

Sagatavoja prof. Ilma Grauzdiņa,

JVLMA prorektore radošajā un zinātniskajā darbā