Ārzemju presē

Angļu “The Guardian” ievadraksts veltīts nākamo sešu mēnešu Luksemburgas prezidentūrai ES, kas nav vienkāršs uzdevums mazai valstij. Jaunā ES konstitūcija likvidētu rotācijas principu un aizvietotu to ar pastāvīgu Savienības prezidentu, kam jānodrošina stratēģiskā vadība un kontinuitāte. Tas atvieglotu arī starptautisko partneru situāciju, ko mulsina šī mainīgā līderu virkne, runājot ar Eiropu. Bet konstitūcija rada arī problēmas – lai stātos spēkā, tā ir jāratificē visām 25 dalībvalstīm.

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: “Mierīgā stabilitāte, kas pašlaik valda Eiropā, pasaulē ir izņēmums. Šķiet, ka attīstās jauna pasaules kārtība. Lielākās varas mēģina nospraust ietekmes robežas un palielina savu militāro potenciālu. Tikai Eiropa atbruņojas.” Pēc raksta autora domām, nepārskatāmajā pasaulē antiamerikānisms ir bīstams.

•

Krievijas “Izvestija”: “Vladimirs Putins Ziemassvētkos tikās ar Ukrainas parlamenta priekšsēdi Vladimiru Ļitvinu. Maskavai, kā uzskata Putins, jāpūlas nokārtot attiecības ar Ukrainu, kam arī bija nepieciešama šī vizīte svētku laikā. “Ar ģimeni jādzīvo draudzīgi” – tie bija Ļitvina vārdi, ar to domājot Krievijas garo svētku brīvdienu pozitīvās puses ... Tomēr galvenais ir jautājums, kā Maskavai un Kijevai veidot attiecības. Maskavu uztrauc iespēja, ka Jūlija Timošenko, kas atrodas kriminālvajāšanā Krievijā, varētu kļūt par premjera amata kandidāti. Juščenko ir paziņojis, ka viņa pirmā vizīte būs Maskavā, bet pagaidām ne Maskava, ne Kijeva par to neieminas.

•

Franču “Le Figaro”: “Baltijas valstu sensacionālā iestāšanās ES un NATO vēl pavisam nesen šķita brīnumains izņēmums pēcpadomju telpā, kad tur krita autoritārais režīms. No Baltijas līdz Melnās jūras krastiem iezīmējas jauna demokrātijas arka, palielinot demokrātijas reģionu Viduseiropā. Tas saistīts ar rožu revolūciju Gruzijā un pavisam nesenajiem notikumiem prezidenta vēlēšanu kampaņas gaitā Ukrainā.”

•

Zviedru “Svenska Dagbladet”: “Astoņdesmito gadu sākumā viss Ķīnas eksports bija apmēram tikpat liels kā Dānijai. Atveroties ekonomikai, strauji pieauga apmaiņa ar apkārtējo pasauli. Ap 1990. gadu eksports jau bija sasniedzis Zviedrijas līmeni. Pirms diviem gadiem Ķīna apsteidza Franciju. Ja saglabāsies pašreizējais 30% pieauguma temps, tad paies tikai divi līdz trīs gadi, iekams Ķīna eksportēs vairāk nekā ASV.”

•

Krievijas “Rosbalt” intervijā viens no aktīvākajiem Ukrainas priekšvēlēšanu maratona dalībniekiem Sergejs Markovs, Politiskās izpētes centra direktors un Nacionālās pilsoņu padomes priekšsēdētājs starptautiskajos jautājumos, pauž uzskatu, ka vēlēšanās zaudējuši nevis Krievijas polittehnologi, bet Krievijas izkurtējusī elite, kas nespēja piedāvāt kaimiņvalstij pieņemamu kopīgu projektu, un tagad Krievijai jāatrisina virkne iekšējo problēmu, lai tajā neatkārtotos “oranžās revolūcijas” scenārijs.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem