"Lielas cerības tiek liktas uz sarunu klubiņu"

"Berlingske Tidende"

— 2000.08.09.

Galotņu tikšanās: nākamajā mēnesī Malmē, lai iedibinātu ciešākus kontaktus, Baltijas Attīstības forumā pulcēsies vadošie politiķi, uzņēmēji un kultūras darbinieki.

Runa ir par savstarpējo sakaru tīklu un sarunām. Un runa ir par to, kā runāšanu pārvērst par ekonomiskām investīcijām un veicināt Baltijas jūras reģiona, īpaši trīs Baltijas valstu, politisko attīstību.

Lai to panāktu, ir izdevies jautājumu par Baltijas un Baltijas jūras reģiona attīstību iekļaut pasaules ekonomikas foruma dienas kārtībā, kas ziemā notiks Šveices slēpošanas kūrortpilsētiņā Davosā.

Būdams ambiciozā reģionālā projekta "Baltic Development Forum" priekšsēdētājs, Dānijas bijušais ārlietu ministrs Ufe Elemans–Jensens ir tas, kurš nodibinājis kontaktus ar "World Economic Forum".

"Globalizētā pasaulē savstarpējo sakaru tīkla iedibināšana ("networking") kļūst arvien svarīgāka un svarīgāka. Pazīstot cilvēkus, kas ir saistīti ar jomām, kurās tu pats darbojies, var panākt, ka tavs veikums iegūst pavisam citu rezonansi", saka Elemans–Jensens.

Svarīgas tikšanās

Dāņu politiķis liek lielas cerības uz sadarbību ar Davosu. Bet ne mazākas cerības viņš saista ar vērienīgi iecerēto reģionālo galotņu tikšanos septembrī Malmē.

"Visu šo pasākumu mērķis ir starptautiskā kapitāla piesaiste. Sadarbībai ar Davosu ir mērķis ieinteresēt personas, kas pieņem noteicošos lēmumus investīciju sfērā", saka Elemans–Jensens.

Tādējādi vairāki pārstāvji no Davosas piedalīsies arī Malmes forumā, kur no vadošajām politiķu, uzņēmēju un kultūras aprindām pulcēsies "gandrīz visi, kas kust", lai apspriestu Baltijas jūras reģiona nākotni. Pasākumu atklājot zviedru uzņēmējam Pēram Gillenhammeram, prezidenti, premjerministri un citi reģiona vadošie politiķi tiksies arī ar pārstāvjiem no ES Komisijas, lai cita starpā apspriestu ES paplašināšanos. Uzmanības centrā nonāks arī jautājums par finansiālā sektora nozīmīgumu reģionā; šajā sakarā ar priekšlasījumu uzstāsies ekonomikas profesors Maikls Porters no Hārvarda universitātes.

Elemans–Jensens uzskata, ka BDF savā ziņā ir "visu savstarpējo sakaru tīklu tīkls". Tā ir platforma, lai lēmumu pieņēmēji veidotu formālus un neformālus kontaktus atbilstoši interesēm. Tas ir progresīvs, moderns "sarunu klubiņš", bet ne tikai tas vien.

"BDF pamatideja ir, lai tas būtu sarunu klubiņš. Saruna ir priekšnosacījums, lai tu kādu varētu pārliecināt, lai noskaidrotu problēmas un rastu risinājumus. Mums jāsaved kopā vadošie uzņēmēji, politiskie līderi un kultūras un izglītības sfēras vadošie darbinieki, lai viņi visi kopā identificētu un novērstu barjeras, kas kavē attīstību dažādās jomās. Un, ja mēs to visu sasaistām plašākās kopsakarībās, pievienojot nākotnes vīziju spēku, foruma dalībnieki būs spiesti atgriezties mājās un kaut ko darīt lietas labā".

Ar gribu vien nepietiek

Elemans–Jensens norāda, ka pagājušā gada BDF Kopenhāgenas tikšanās rezultātā tapusi virkne konkrētu ziņojumu. Piemēram, sadarbībā ar Dānijas Tirdzniecības un uzņēmējdarbības ministriju ir izstrādāts kapacitātes ziņojums. Tajā norādītas vairākas sfēras, kurās nepieciešams attīstīt stratēģijas.

"Amerikāņu kapitāls, piemēram, netiks piesaistīts tikai tāpēc vien, ka pastāvēs politiska interese, un ne tāpēc vien, ka tas ir labākais, ko varam darīt stabilitātes labā. Kapitāla piesaiste notiks tikai tad, ja tas būs labs bizness".

Jau sākta gatavošanās nākamā gada forumam, kur galvenās tēmas būs Krievija un Ziemeļu dimensija.

"Ir skaidrs, ka ar Krieviju pastāv politiskas nesaskaņas. Un nākamajos gados tās nemazināsies. Diskusija par amerikāņu pretraķešu aizsardzības sistēmu var dot jaunu iemeslu, lai viss apstātos. Tāpēc mums daudz svarīgāk ir iegūt tik daudz ieeju, cik vien iespējams, lai varētu teikt: jā, bet mums taču ir kopīgas intereses, lai enerģētikas sektors funkcionētu pāri robežām, lai vides problēmas tiktu atrisinātas utt. Jo es ticu, ka brīvā tirdzniecība un brīvā ekonomiskā komunikācija ir tās, kas pasauli padara par dzīvošanai mierīgāku vietu."

Elemans–Jensens pats Baltijas jūras reģiona attīstību prognozē ar vislielāko optimismu.

"Šeit joprojām ir ārkārtīgi daudz problēmu, kas sakņojas pagātnē. Un, saskaroties ar birokrātiju, organizēto noziedzību un korupciju, ikvienu var mākt šaubas. Bet tad es domāju par to, kā šeit izskatījās tikai pirms astoņiem gadiem. Ja tas viss ir panākts tik īsā laikā, tad tikai fantāzija var nospraust robežas, cik daudz mēs vēl varam sasniegt," uzskata Elemans—Jensens.

ES lielā loma

Malmes tikšanās būs vēl viens forums, kam jāuzsver Baltijas valstu uzņemšanas ES nepieciešamība — tam, vēlams, jānotiek nekavējoties.

"Dalība ES ir viens no svarīgākajiem stabilitātes nosacījumiem. Piemēram, Polija ir uzņemta NATO un ne mazākajā mērā vairs nejūtas apdraudēta. Taču to nevar sacīt par trim Baltijas valstīm. Krievijā, kur daudzi uztver Baltijas valstis kā īpašu interešu zonu, joprojām skan retorika drošības politikas jautājumos. Skaidrs, ka baltiešus tas satrauc, bet viņi zina, ka par NATO loceklēm Baltijas valstis tūdaļ vēl nekļūs. Tātad vienīgais, ko baltiešu labā varam darīt, ir uzņemt tos ES. Cik drīz vien iespējams".

"Bet", uzsver Ufe Elemans–Jensens, "ES šajā jautājumā ir jābūt politiskajai gribai. Un par to mani reizēm māc bažas".

Viņš cer, ka tikšanās Malmē, sākot diskusiju reģionālā kontekstā, veicinās paplašināšanās procesu.

"Pats svarīgākais ir radīt izpratni par attīstības procesiem un veicināt kapitāla piesaisti."

Lene Frēsleva