• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Ko runā pasaule". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.08.2000., Nr. 296/297 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9958

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Krievijas prezidents Arafatu iepazīstina ar jaunu miera plānu"

Vēl šajā numurā

22.08.2000., Nr. 296/297

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Ko runā pasaule"

"Komsomoļskaja pravda"

— 2000.08.19.

 

"Daily Telegraph"

Redakcijas rakstā avīze atgādinājusi Vladimira Putina straujo augšupeju un viņa ticību tam, ka bruņoto spēku atdzimšana ir ceļš uz Krievijas kā lielvalsts atdzimšanu. Kur tagad tas viss ir?

Vienlaikus avīze izsaka zināmu līdzjūtību Krievijas prezidentam, jo katastrofa notikusi nekompetences un neefektivitātes dēļ, kuras saknes, protams, sniedzas aizvadītajās desmitgadēs. Tagad šis starptautiskā mēroga pazemojums dod Putinam jaunus argumentus ilgajās debatēs par militāro reformu. "Kursk" liktenis nežēlīgi atgādinājis, cik zemu nolaidusies Krievija pēc aukstā kara beigām.

 

"Guardian"

Galvenais iemesls, kādēļ Krievija tik ilgi atteicās no palīdzības glābt "Kursk", bija lepnība. Atzīt, ka Rietumiem ir glābšanas līdzekļi, kādu nav Krievijai, nozīmētu atzīt tās tehnisko atpalicību. Tajā pašā laikā avīze atzīmē, ka "Kursk" avārija ir liela traģēdija, taču ne pazemojuma sinonīms vai Krievijas varenības gals.

 

"Independent"

1986.gadā, kad notika Černobiļas avārija, Gorbačovam vajadzēja divas dienas, lai sadūšotos paziņot pasaulei par avāriju un nāves draudiem, ko izraisīja degošais ceturtais reaktors. Šoreiz nepagāja ne 24 stundas, kad Krievijas prese ziņoja par avāriju. Pazīstamais žurnālists Ruperts Kornvels raksta: "Valsts var atteikties no vecās ideoloģijas, reformēt ekonomiku un likvidēt gandrīz visus šķēršļus, kas to šķir no pārējās pasaules. Taču "Kursk" traģēdija liecina, ka Krievijas pārvaldītāji nespēj atteikties no izrādīšanās, no cenšanās par katru cenu glābt valsts prestižu."

 

BBC

BBC komentētājs atzīmē, ka pēc "Kursk" avārijas Barenca jūrā Krievijas militāristi tā vietā, lai vispirms glābtu zemūdens lamatās nokļuvušos jūrniekus, par katru cenu centās saglabāt militāro noslēpumu. Tādēļ arī tik liela laika atstarpe starp reālo katastrofas brīdi un pirmo oficiālo informāciju. Krievijas Jūras kara spēku komandieru klusēšana ir kas vairāk nekā vienkārši neapķērīgums, tas ir iedzīvotāju tiesību uz informācijas brīvību noziedzīgs pārkāpums, turklāt tas notiek valstī, kurā it kā jau desmit gadu pastāv demokrātiska iekārta."

 

"Times"

"Avārijas tehniskās detaļas, ko Krievijas puse nodevusi britu rīcībā, nostiprinājušas cerību, ka izdzīvojušos jūrniekus izdosies glābt, raksta komentētājs Maikls Evanss. Cerīgi ir fakti, ka "Kursk" Barenca jūras dibenā nosvēries daudz mazākā leņķī, nekā bija domāts, zemūdenes pakaļējā lūka nav cietusi, tādēļ tā ir savienojama ar britu lūku. Taču optimistiskā avīze turpat citē Karaliskā jūras medicīnas institūta speciālistes Kerolas Hauzas apgalvojumu, ka minimālajam skābekļa saturam gaisā ir jābūt 21 procentu lielam, lai nodrošinātu normālu darbību. Ja tas ir tikai 8 procentus liels, tad visa ekipāža jau guļ bezsamaņā.

 

"El Mundo"

Jebkuram Rietumu demokrātam brēcošs liekas fakts, ka Putins neuzvilka mundieri tieši tajā brīdī, kad uzzināja par nelaimi, un nepameta Soču pludmales Melnās jūras krastā, lai no aukstās Murmanskas vadītu glābšanas operāciju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!